Komisija sēdē iepazīstas ar Sabiedrības integrācijas fonda darbību un aktuālajiem projektiem

Šodien sēdē Aija Bauere, Sabiedrības integrācijas fonda direktore, komisijas deputātus iepazīstināja ar fonda darbību – pagājušajā gadā mainīto struktūru, kā arī ar fonda administrētajām programmām.

Sēdē piedalījās arī Rafi Haradžanjans, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs, un Normunds Rudēvičs, Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs, Starptautiskās Romu savienības viceprezidents. Mazākumtautību pārstāvji izteica rosinājumu Sabiedrības integrācijas fonda padomē iekļaut arī mazākumtautību biedrību pārstāvi. A. Bauere uzskata, ka padomes sastāvā vajadzētu būt mazākumtautību biedrību pārstāvim, taču minēja, ka pēdējā konkursā nebija pieteikusies neviena organizācija.

Saeimas deputāti un abu organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka padomes sastāvu vajadzētu veidot tā, lai būtu ietverti visu jomu organizāciju pārstāvji, nevis tikai sešu organizāciju pārstāvji. Komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis aicināja abas asociācijas nākt klajā ar saviem ierosinājumiem likumdošanas pilnveidei.

Rafi Haradžanjans sarunas turpinājumā:

Piedāvāju apskatīties Integrācijas Fonda mājas lapu.

Vai tur ir projektu konkursi, kuros var piedalīties sākot ar šī gada aprīli? Diemžēl, tur ir tikai projektu projekti. Par konkursiem arī privātā sarunā neko konkrēti nevarēja sacīt pat Fonda direktore. Miglaini ir arī principi, pēc kuriem formējas tā saucamo “ekspertu” sastāvs, kas vērtē projektu iesniegumus.

Prakse rāda, ka informācija par konkursiem LSIF mājas lapā bieži parādās pēdējā brīdī. Tad mūsu LNKBA ļaudis negulēs pa naktīm rakstot projektu, viņi visi taču kaut kur arī strādā. Projekts būs iesniegts, bet rezultātā – visbiežāk – vēlāk saņemsim tikai vēstuli ar vārdiem “paldies par piedalīšanos”.

I.Kozakēvičas Asociācijas biedri pārliecināti – ir nepieciešama savlaicīga, detalizēta, tieši organizācijām adresēta informācija (līdzās īsziņām internetā). Ir nepieciešama atlase jau projektu ideju līmenī, par ko pareizi runāja arī Fonda direktore. Ir nepieciešami īsti speciālisti ne tikai laiku pa laikam dažiem padomiem, bet pašā ikdienas Fonda darbā ar projektiem. Piemēram, var organizēt īpašu struktūru – Sekretariātu (protams, ar atbilstošo apmaksu darbiniekiem) mūsu Asociācijā, kurai ir praktiska darba milzīga pieredze.

Ar cieņu, Dr. art Rafi Haradžanjans, I.Kozakēvičas LNKBA priekšsēdētājs

Kā uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti? Pirmdien, 14.maijā, plkst. 10.30 ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā notiks konference, kas veltīta jauniešu nodarbinātības un dzīves kvalitātes veicināšanai Latvijā.

Pasākuma mērķis ir piedāvāt Latvijas valdībai konkrētus risinājumus, kā veicināt jauniešu iesaistīšanos darba tirgū, sekmēt viņu karjeras izaugsmi, kā arī nodrošināt labvēlīgus dzīves apstākļus ģimeņu nodibināšanai un dzīvei Latvijā. (vairāk…)

2013. gada vasarā notiks XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Jau tagad notiek gatavošanās vairākām svētku aktivitātēm. Lai arī nākamajā gadā Dziesmu un deju svētku ietvaros pilnvērtīgi prezentētu Latvijas mazākumtautību kultūras bagātību, lūdzam Jūsu atbalstu un līdzdalību svētku programmas sagatavošanā un īstenošanā.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) aicina Jūs piedalīties informatīvajā seminārā un diskusijā par mazākumtautību kolektīvu koncertu bloku Dziesmu un Deju svētku ietvaros. Tikšanās notiks piektdien 11.maijā, plkst.15:00 Pils laukumā 4, 3.stāvā. Aicinām piedalīties ar saviem priekšlikumiem par programmu, koncertu ģeogrāfisko izvietojumu, papildus aktivitātēm (piemērām, amatu prasmju demonstrējumu), esošu problēmu un risinājumu redzējumu.

Lūdzam informēt par šo iespēju arī citus mazākumtautību kolektīvus!

Papildu informācija ir pieejama pie KNMC Dziesmu svētku nodaļas vadītājas Līgas Ribickas (67228985, Liga.Ribicka@knmc.gov.lv).

25. aprīlī LR Saeimā notika Sabiedrības saliedētības komisijas sēde (vad. Ilmārs Latkovskis).

Darba kārtībā:
I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas nozīme sabiedrības saliedētības procesā. Iepazīšanās ar LNKBA aktuāliem plāniem un projektiem.

Sēdē piedalījās:
LNKBA pārstāvji Rafi Haradžanjans, Normunds Rudevičs, Irina Kopeikina, ka arī Ilmārs Geige, Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji

Mazākumtautību padome diskusija ar jauniešiem: sabiedrības saliedētības problēma ir politiska

24.aprīlī, Rīgas pilī, Valsts prezidenta Andra Bērziņa vadībā notika Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēde, kurā padomes dalībnieki kopā ar studentiem un skolēniem no dažu valodu apmācības valodu skolām un plūsmām pārrunāja jautājumus, kas skar jaunatnes līdzdalību saliedētas sabiedrības veidošanā Latvijā.

Diskusijas mērķis – atbalstīt jauniešu iniciatīvas un ierosinājumus, iespējamo kopīgo nevalstisko organizāciju veidošanu Latvijā, kā arī rast idejas par kopīgiem dažādu tautību jauniešu pasākumiem.

Президент: вопрос сплоченности общества подняли, чтобы укрепить свою власть

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=srnBE1BGkoc]

Izsludina konkursu par finansiālu atbalstu bērnu un jauniešu sporta organizācijām.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina konkursu „Rīgas pilsētas labākā bērnu un jaunatnes sporta organizācija 2011. gadā”, lai sekmētu nevalstisko organizāciju iesaistīšanu bērnu un jaunatnes sporta pasākumu un regulāru nodarbību organizēšanā un veicinātu pašvaldības sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām sporta jomā Rīgā.

Pagāja gads kopš katastrofas, kas notika Japānā. Šo traģisku datumu Japānas vēstniecība Latvijā 12.martā organizēja pieņemšanu Melngalvju namā lai pieminēt pirmo gadadienu kopš traģiskās zemestrīces. Klāt bijis arī Asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans. Gadu atpakaļ Rīgas Pētera baznīcā ar Asociācijas iniciatīvu tika organizēts liels labdarības koncerts “Mēs tev līdzās sāpju brīdi, Japāna” (foto no koncerta).


(Pēdējie trīs foto no lifenews.lv, autors Valērijs Jegorovs)

“Latvijas avīze” raksta par LNKBA un referendumu:

Februārī paziņojumu izplatīja Itas Kozakēvičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) valde, aicinot referendumā apliecināt savu cieņu Latvijas valstiskuma konstitucionālajiem pamatiem un sabiedrības saliedēšanas vārdā atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Asociācija apvieno 22 organizācijas, un tajā ietilpstošās Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” valde jeb “rada” savus 60 biedrus uzrunāja vēl arī ar atsevišķu īpašu vēstījumu. Tā uzsvēra, ka “Svitanak” kopš atmodas laika ir atbalstījusi latviešu tautu tās valsts neatkarības atgūšanā un iestājas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pastāvēšanu Latvijas Republikā.

Pēc paziņojumiem asociācijas mājas lapā parādījās arī nelabvēlīgi komentāri, kā, piemēram: “Smieklīgi, ka armēnis ar igauni sarunāsies latviski.”

LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans uzsver – asociācijā latviešu valodā savstarpēji sazinās kā armēnis ar kazahieti, tā moldāvs ar ungāru un visi pārējie. Bet vienmēr jau atrodas anonīmi nelabvēļi, kuriem nepatīk asociācijas ideoloģiskā ievirze un cieņa pret Latvijas valsti. R. Haradžanjans atminas, ka reiz internetā pat apvainots “rusofobijā” tikai tāpēc, ka izstādes atklāšanā runājis latviski.

la.lv: Pašiem sava «apvienoto nāciju organizācija»

Ceturtdien, 1. martā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apmeklējusi LNKBA namu.

Āboltiņa ar mazākumtautību pārstāvjiem vienojas Saeimas un NVO forumā diskutēt par sabiedrības saliedētības jautājumiem

Sabiedrības saliedētības jautājumi būs viens no diskusiju blokiem šī gada Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā. Par to ceturtdien, 1.martā, viesojoties Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā (LNKBA), ar tās pārstāvjiem vienojās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Pārrunājot iespējas veicināt starpkultūru dialogu, tikšanās dalībnieki vienojās vienā no ikgadējā foruma sadaļām diskutēt par parlamenta un nevalstiskā sektora sadarbību sabiedrības saliedēšanas jomā…

Lasiet pilnu rakstu uz saeima.lv

Diskusijas gaitā Rafi Haradžanjans dālijas ar ideju par Latvijas Mazākumtautību svētku dienām. Tādu svētku galvenais mērķis būtu parādīt Latvijā dzīvojošo tautu kultūras, tradīciju savdabību un bagātību. Kādā no Rīgas parkiem brīvdienās notiktu etnogadatirgus, etnokoncertu stafete, bērnu konkursi, sacensības svaigā gaisā.

Paplašināt svētkus varētu ar (vairāk…)

Referendums par Satversmes grozījumiem ir oficiāli noslēdzies, jo ir saskaitītas balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārvalstīs. Pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, bet par – 273 347 jeb 24,88%.

Referenduma galīgie rezultāti (diena.lv)

13.februārī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas notika Mazākumtautības konsultatīvās padomes sēde. Diskusija „Saliedētas sabiedrības Latvijā problēmas un to risinājumi” piedalījās Asociācijas locekļi Rafi Haradžanjans, Vjačeslavs Telešs un Viktors Stefanovičs. Viņi saasināja uzmanību uz veselu rindu aktuālo problēmu.

Delfi raksta:

Rīgas pilī pirmdien, nepilnu nedēļu pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notika diskusija par sabiedrības saliedēšanu, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

“Sabiedrībā ažiotāža tagad ir pārāk liela, tomēr nelatviešu daļai pagājušajā gadā bija divi sitieni, ko var nosaukt par nokdauniem. Integrācijas koncepcijā izmantots vārds “imigranti”, kas absolūti nav pieņemami. Otrs ‒ parakstu vākšana attiecībā par skolām. Ir fantastiski labas nelatviešu skolas. Skaidrs, kādi notikumi radās pēc tam,” Mazākumtautību padomes sēdē sacīja Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.

Pilns raksts: Mazākumtautību pārstāvji integrācijas pamatnostādnes salīdzina ar ‘nokdaunu’ (delfi.lv)

Kā gada laikā saliedēt sabiedrību? (la.lv)

Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” pārstāvis Vjačeslavs Telešs, akcentējot, ka 18. februāra referendums ir absurds, pieminēja, ka gadījumā, ja te būtu otra valsts valoda, situācija attīstos tāpat kā Baltkrievijā: “Vairāk nekā puse pārkrievoto baltkrievu nobalsoja par krievu valodu kā valsts valodu. Tagad, kad aizbraucu tur, cilvēki baltkrieviski vairs nerunā.”

Valsts prezidents kopā ar Mazākumtautības konsultatīvo padomi pārrunā risinājumus, kas spētu saliedēt Latvijas sabiedrību (president.lv)

Концепция интеграции — это нокдаун

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=hpwveg8ZN84]

Paziņojums

Itas Kozakēvičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) darbība jau no Atmodas laika vērsta uz nacionālo kultūru saglabāšanu, kā arī uz Latvijas sabiedrības saliedēšanu uz kopīgu vērtību pamata. Asociācija un to veidojošās biedrības sekmē valodu apgūšanu, organizē svētdienas skolas, valodu kursus, sadarbojas ar mazākumtautību skolām.

Vienlaikus LKNBA ir saprotama latviešu valodas un kultūras dabiskā prioritāte savā dzimtenē. Mēs nenoliedzam problēmas pēdējā laika nacionālajā politikā. Tomēr tas nenozīmē sasniegtā noliegumu. To, kas sasniegts cilvēku nacionālās savdabības saglabāšanā, sabiedrības saliedēšanā. Gaidāmais referendums ievērojami aktivizējis sabiedrisko domu. Aicinām 18. februāra referendumā apliecināt savu cieņu Latvijas valstiskuma konstitucionālajiem pamatiem. Sabiedrības saliedēšanas vārdā aicinām atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

LNKBA valde

Rīgā, 2012. gada 14. februārī