16.aprīlī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA savā Namā plāno rīkot kārtējo bērnu koncertu – to tradicionāli saucam par “Asorti”. Viņš, kā vienmēr, būs daudznacionāls! Jau, piemēram, ir piekrišana piedalīties no Armēnu svētdienas skolas deju kolektīvā (vad. Susanna Petrosjana). Vai, piemēram, nāks dzejniece Irina Gajevska -viņai ir tuva bērnu tēma. Protams, programmā “Asorti” piedalīsies talantīgi audzēkņi no dažādām Latvijas mūzikas skolām. Ja jums ir kādas idejas, ieteikumi utt. – sūtīet tos e-mail: lnkba2014@inbox.lv līdz 10.04. Lūdzu, ņemiet vērā, ka priekšnesumiem jābūt līdz 10 min.

Būs iespēja no 25. marta plkst.14.00 mēneša garumā aplūkot Olgas Jakubovskas (Minska/ Rīga) “Brīvības kaķus” – veselu virkni oriģināldarbu – I. Kozakevičas LNKBA Namā Liela zālē.  Izstādes darba laiks darbadienās: 10-00 – 18-00. Ieeja brīva. Bet nepieciešama iepriekšēja saskaņošana pa tālr.: 67613638; 27024786. Organizators Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”

Mēs atceramies, ka 25. marts ir sēru diena, komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Līdz ar to pasākums tiks atklāts ar klusuma minūti.

Baltkrievijas Tautas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai veltīto pasākumu ietvaros Mākslas stacija “Dubulty” un Baltkrievu biedrība Latvijā Supolka prezentēs izstādi “Radošā revolūcija. Baltkrievija 2020”. Izstāde ir veltīta baltkrievu tautas atjautībai, kas kļuvusi par galveno ieroci cīņā pret vēlēšanu krāpšanu un varas iestāžu vardarbību. Izstādē būs apskatāmas J. Jarčaka, J. Aicecka un citu fotogrāfu fotogrāfijas, kā arī izlikti protestu rajonu karogi, zem kuriem apvienojās kaimiņos dzīvojošie brīvību mīlošie baltkrievi. Tāpat būs iespējams aplūkot neskaitāmus slavenā baltkrievu dizainera U. Ceslera plakātus un A. Medvedevas keramiku no privātkolekcijām un Marka Rotko Daugavpils mākslas centra. Ar izstādes palīdzību Latvijas sabiedrībai ir iespēja uzzināt vairāk par notikumiem Baltkrievijā 2020. gadā. Izstāde apskatāma Mākslas stacijas “Dubulty” telpās pēc adreses: Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala. Atklāšana notiks 24. maijā plkst. 18.30, bet koncerts plkst. 20.00. Projektu atbalsta Jūrmalas dome un Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds.

No Polijā esošajiem ukraiņu bēgļiem 45% plāno palikt šajā valstī ilgāku laiku – vismaz vienu vai vairākus gadus pēc kara beigām, savukārt 2022.gada martā šādu vēlmi bija izteikuši 31% no ukraiņu bēgļiem Polijā. Par šādu ukraiņu bēgļu noskaņojumu liecina aptauja, kuru pēc Polijas premjerministra kancelejas pasūtījuma sarīkoja migrācijas platforma EWL un Varšavas universitātes Austrumeiropas studiju centrs.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-aptauja-gandriz-puse-ukrainu-beglu-plano-ilgak-palikt-polija.a501376/

Lielu publikas interesi izraisīja koncerts “H. Heine-225” – 26. martā  I. Kozakeviča LNKBA  Lielā zāle bija pārpildīta. Garāmejot teiksim, ka klausītāju vidū redzējām latviešu inteliģences pārstāvjus. Koncerts bija interesants programmas ziņā – viņa bija veidota no trim dažādiem blokiem. Un, neapšaubāmi, bija veiksmīgs priekšnesumu kvalitātes ziņā.

Pianists Ventis Zilberts, Jāz. ​​Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, rūpīgi un pārdomāti savāca deviņas izcilu komponistu dziesmas   – no Mendelsona un Lista līdz Čaikovskim un Rahmaņinovam. Šīs deviņas dziesmas ir iedvesmotas ar Heines dzejoļiem. Viņas dziedāja – pie klavierēm bija V. Zilberts –  burvīga spēcīgas balss un skaista izskata īpašniece jauna Laima Krīgere.Dzirdējām arī jauno rīdzinieku Heines dzejoļu lasījumu – kā oriģinālvalodā, kā arī tulkojumos latviešu (Ārija Elksne) un krievu valodas. Par Heini mūms spilgti izteicās  Rīgas filoloģe Valda Salmiņa.

Video secība, kuru sagatavoja Ludmila Bičkova, labi pavadīja visu koncertu. Vakaru noslēdza  RVKB Ansamblis Morgenrot Līgas Miķelsones vadībā. Publika sirsnīgi uzņemtajā ansamblī šoreiz  uzstājas 11 cilvēki krāsainos tautastērpos.

16. martā plkst.18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē atzīmēsim ievērojamā vācu dzejnieka Heinriha Heines 225. dzimšanas dienu. Viņš ir romantiķis. Skanēs dzejoļi dažādās valodās (oriģinālā un tulkojumos), lielo komponistu – Šūberta, Čaikovska, Rahmaņinova dziesmas. Piedalās LMA profesors Ventis Zilberts, jaunā dziedātāja Laima Krīgere, ansamblis “Morgenrot”, lasītāji – viņi arī ir jauni. Uz ekrāna redzēsim interesantus video kadrus. Tos sagatavoja Ludmila Bičkova. Šīs plašās un daudzveidīgās programmas mākslinieciskais vadītājs ir profesors Rafi Haradžanjans.

Ieeja bez maksas.

Portreta autors M.Oppenheims

Apsveicam Platonu

02.03.2023 0

Komponists Platons Buravickis, saņemot “Lielo Kristapu” par mūziku filmai “Nemierīgie prāti”.Viņš ne reizi vien muzicēja LNKBA namā. Un vienmēr izraisīja skatītāju simpātijas.

Valodu balvas mērķis ir novērtēt izcilību un sasniegumus, kas saistīti ar individuālu ieguldījumu un panākumiem latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Balvas ieguvēju paziņos Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri.Valodu balvas vērtība ir 3000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Konkursa žūriju veido Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, kā arī abu valstu literatūras un valodu eksperti.Pieteikumus Valodu balvas konkursam par sasniegumiem 2022. gadā var iesūtīt līdz 2023. gada 6. martam. Pieteikumu un Curriculum Vitae balvas kandidātiem jāiesniedz angļu valodā, nosūtot tos uz Igaunijas Ārlietu ministrijas e-pastu: estk@mfa.ee vai pa pastu Igaunijas Ārlietu ministrijai: Ministry of Foreign Affairs, Islandi väljak 1, 15049 Tallinn, (ar norādi “Languages Award”).

https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-latvijas-un-igaunijas-arlietu-ministriju-valodu-balvas-konkurss-2

Neapšaubāmi panākumi bija daudzkomponentu mākslas pasākumam “Pavasari gaidot”  I.Kozakevičas LNKBA Namā (š.g. 26.februāris). Uzreiz gan jāpiebilst, ka pasākums bija lliels – ilga kādas trīs stundas! Viņš izraisīja  klausītāju  lielu  pieplūdumu. Viņi reizēm nāca uz kādas noteiktas nacionālās grupas uzstāšanos un mainījās:bēt foajē bija daudz cilvēku, kuri vienkārši sapņoja ieņemt vietas zālē, kur valdīja svētku atmosfēra un savstarpēja sapratne, kuras pamatā ir dažādu kultūru saskarsme, radošo sasniegumu un māksliniecisko tradīciju apmaiņa. Laika ziņā lielākais bloks bija veltīts Ukrainas mākslai. To, tāpat kā visu programmu kopumā, aizsāka Marija un Sofija Varčenko no Odesas, tagad jau pilntiesīgi slavenās E. Dārziņa skolas audzēkņi. Meitenes spēlēja īsu, bet ārkārtīgi skaistu M. Skorika “Melodiju”. Mums apkārt bija daudz eļļas gleznu. Tos eksponēšanai sagatavojis autors, vidējās paaudzes ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks. Un tagad viņš dzīvo Rīgā. Ivans ar entuziasmu stāstīja par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā (viņa gleznu izstāde būs apskatāma līdz 23. martam). Klausījāmies arī dziedošās rīdzinieces Valentīnas Gnatjukas un viņas mazmeitas Poļinas, kā arī Ivana Naļivaiko ieteiktās dziesmas trīs ukraiņu jauniešu izpildījumā.

Pēc tam sekoja piecu pilnīgi atšķirīgu folkloras kopu uzstāšanās. Viskompaktākais bija Rīgas bulgāru ansambļa “Sedjanka” Petra Mazora un Iskras Bonevas vokālais duets. Viņu dziedājums bija entuziasma pilns, krāsains. Emocijās un intonācijās patiesi tautisks. Lielisku iespaidu atstāja “Berendeika” ģimenes ansamblis (vadītāja Violeta Nikolaenko).I.Kozakēvičas  Asociācijā “Berendeika”  jau ir labi pazīstama un mīlēta.Spilgti un ar oriģinalitāti sevi parādīja baltkrievu ansamblis “Kupaļinka” (vad. Vjačeslavs Petrovs). Tās dalībnieki pie mums speciāli ieradās no Daugavpils. Paldies Žannai Romanovskajai, kura pirmā atsaucās aicinājumam ierasties un parādīt skatītājiem savas prasmes. Interesanti un patīkami bija klausīties Rīgas iedzīvotājus: vīru ansambli “Harmonika” un sieviešu ansambli “Lada”. Tos skaisti latviešu valodā mūms pasniedza ansambļu vadītāja Nadežda Ivanovskaja. Vārdu sakot, publika, kas turklāt tika cienāta ar gardām pankūkām (paldies sponsoram), bija apmierināta, tas bija acīmredzams. Pavasara priekšvakarā – neaizmirstama mākslas panorāma!

Svētdien, 26.februārī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA namā sāksies liels pasākums. Daudzveidīgs un krāsains. Savu lielo izstādi eksponēšanai sagatavojis ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks, kurš šobrīd dzīvo Rīgā. Ivans pastāstīs par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā. Programmas sākumā Marija un Sofija Varčenko (tagad Dārziņa skolas audzēknes) atskaņos brīnišķīgo Miroslava Skorika “Melodiju”. Uzklausīsim arī rīdzinieci Valentīnu Gnatjuku. Kā arī citi ukraiņi no Latvijas.
Tad stafete virzīsies uz vēl piecām spilgtām folkloras kopām. Viņu sagatavotie skaitļi ir iedvesmoti no pavasara sagaidīšanas. To dalībnieki būs tautastērpos – kā jau ierasts!

Ieeja bez maksas. Iespējami ziedojumi.

Kopumā šodien un rīt galvaspilsētā pieteikti 12 pasākumi.

Šodien Ukrainas Neatkarības ielā 2, iepretim Krievijas vēstniecībai, pieteikta sapulce – pikets “Saki nē Krievijas karam Ukrainā!”. Šis pasākums ir pieteikts jau no kara sākuma un ļauj jebkuram iedzīvotājam doties piketēt pie Krievijas vēstniecības. Šodien Krievijas plaša mēroga iebrukuma gadadienā, paužot atbalstu Ukrainai, Rīgā Brīvības pieminekli izgaismos Ukrainas karoga krāsās, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

https://www.tvnet.lv/7719430/ukrainas-atbalsta-pasakumi-riga-kur-kas-cikos

 

Saeima 23.februārī pieņēma paziņojumu par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu, kurā atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem. …Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Saeima godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31975-saeima-atkartoti-pauz-visstingrako-nosodijumu-krievijas-istenotajam-karam-pret-ukrainu

Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas radio stacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji 24. februārī plkst. 12.00 vienosies kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu….Kopīgās akcijas mērķis ir paust skaidru Latvijas mediju un sabiedrības atbalstu Ukrainai.

https://www.la.lv/latvijas-mediji-ipasa-akcija-24-februari-plkst-12-00-atskanos-ukrainas-valsts-himnu

Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Nacionālo Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju veido izstādi ,,Cīņa par Ukrainu”, kuru plānots atklāt 2023.gada 24.februārī.Topošā izstāde stāstīs par Krievijas Federācijas īstenoto mēģinājumu izrēķināties ar Ukrainas nacionālo valstiskumu, kā arī par Ukrainas tautas varonīgo pretošanos kaimiņvalsts agresijai. Izstādes eksponatūras bāzi veidos priekšmeti no Kijivas un Čerņihavas apgabaliem. Kara laikā Nacionālais Ukrainas Otrā pasaules kara muzejs organizēja ekspedīcijas, lai iegūtu liecības kara dokumentēšanai. …Izstāde ,,Cīņa par Ukrainu” būs izvietota vienā no lielākajām Latvijas Kara muzeja ekspozīciju zālēm un aizņems vairāk kā 300m2 lielu platību. Kopumā izstādē tiks eksponētas 277 Ukrainas kara liecības, padarot to par Baltijā vislielāko  Ukrainas karam veltīto izstādi.

Aprīļa sākumā Daugavpils teātris viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī ar trim izrādēm. Rīdziniekus sagaida īsteni latgaliskas brīvdienas: vienas nedēļas nogales ietvaros varēs noskatīties gan muzikālu pasaku pieaugušajiem latviešu un latgaliešu valodā „Pa Laimes lāča pēdām”, gan izrādi visai ģimenei latgaliski „Spreideits”. Savukārt 3.aprīlī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves atkārtoti viesosies „Paradīze”, muzikāli dramatiska izrāde, kura tapusi pēc Raimonda Paula mūzikla „Dāmu paradīze” motīviem un kurā pie klavierēm būs pats Maestro.

https://www.daugavpilsteatris.lv/aktualitates/aprili-gaidamas-daugavpils-teatra-dienas-riga

Festivāla atklāšanas koncertā  14.02.2023.plkst. 19:00  JVLMA Lielajā zālē   dzirdēsim nule kā simtgadi svinējušā grieķu izcelsmes avangarda komponista un arhitekta Jaņa Ksenaka 46 minūtes garo elektroakustisko darbu “La legende d’Eer” (Mīts par Ēru). Ksenakis šo kompozīciju radīja 1977.-78. gadā  Pompidū centra atklāšanas pasākumam. Skaņdarbs ir skaņas celiņš izrādei ar nosaukumu “Le Diatope”. Izrāde notika specifiskā izliektas formas arhitektoniskā konstrukcijā, kas tika izveidots pēc Ksenaka projekta. Blakus skaņai, neatkarīgi tika kontrolēts arī vizuālais komponents, kas sastāvēja no 1600 spuldzēm un 4 lāzeriem, kuru stari tika kontrolēti ar 400 grozāmiem spoguļiem.

https://www.jvlma.lv/aktuali/kalendars/jvlma-musdienu-muzikas-festivals-decibels-la-legende-d-eer

Tajā apkopoti vairāk nekā 1000 Zuzānu kolekcijas priekšmeti. Tostarp gan māla un fajansa priekšmeti, gan video un foto materiāli no Kinofotofonodokumentu arhīva. Izstāde veidota ar mērķi izstāstīt Kuzņecovu porcelāna (Rīga) ražošanas stāstu. Ieeja izstādē par maksu – 10 eiro. Tā atvērta līdz 6. augustam.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina finansēšanas konkursu “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība privātpersonu organizētajiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem”. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vizuālajā mākslā, mūzikā, teātra mākslā, dejā, grāmatniecībā, kā arī nekomerciāliem audiovizuāliem darbiem un starpdisciplināriem projektiem.

Saskaņā ar Konkursa nolikumu, 2023. gada konkursam noteiktas šādas prioritātes:

  • atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
  • atbalsts pasākumiem, kas veicina saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, kā arī atspoguļo un iekļauj Ukrainas tematiku Latvijai un Rīgai nozīmīgos kultūras notikumos;
  • atbalsts Lībiešu mantojuma gada ietvaros īstenotajiem kultūras un mākslas projektiem Rīgā;
  • atbalsts pasākumiem, kas sekmē pilsētvides un kultūras infrastruktūras attīstīšanu Rīgā, kā arī pasākumu pieejamību tās iedzīvotājiem;
  • atbalsts pasākumiem bērnu un jauniešu auditorijai.

Konkursa nolikums un saistītie dokumenti – skatīt  ŠEIT.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi līdz 2023. gada 28. februārim plkst. 12.00.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojas, norādot, ka kolekcijas īpašnieka dēļ paši to rīkot nevēlējās. Taču muzejs pieder pašvaldībai un saņem tās finansējumu. Mēra lēmuma dēļ nācās atcelt arī iepriekš ieplānotu citu izstādi. Muzejā norādīja: “Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku.”

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-sabiedribas-spiediena-ogre-atcel-avena-porcelana-kolekcijas-izstadi.a494471/