SIF projekta projektā ( Nr. 2023.LV/MTSP/06)  “Kopīgie svētki: Integrācija caur gadskārtu  svētkiem” trešā daļa: “Lieldienas: svinam kopā ar dažādām tautām”

20.aprīlī plkst.16.00 skatītājus un klausītājus ar savu jauno programmu sāks priecēt brīnišķīgā Rīgas grupa “Berendeyka” (vadītāja Violetta Nikolaenko), seno rituālu zinātāja. Uzstāsies jauniešu grupa.

IEEJA BEZ MAKSAS!

Nāc ar draugiem un bērniem – jautrība garantēta!

“Tā vienmēr ir bijis – ir vieglāki laiki, ir sliktāki (..) Bet labais vienmēr uzvar. Mēs būtībā piedzīvojam varenu drāmu, un tas tā arī ir jāuztver,” intervijā Latvijas Radio pauž mākslas vēsturnieks, Rundāles pils atjaunotājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Viņš atzīst, ka Krievijas sāktais pilna apmēra karš Ukrainā viņu pilnībā paralizēja un atmiņā atausa bērnības fobijas. Kara bailes izdzina, nevis no tām bēgot, bet attēlojot.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/13.04.2024-rundales-pils-atjaunotajs-lancmanis-sobrid-piedzivojam-varenu-dramu-bet-uzvares-labais.a550225/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi

Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja vietnieks Rišards Stankevičs stāsta: “232 lappušu garā grāmata sastāv no divām sadaļām. Pirmajā aplūkoti notikumi pirms Latvijas Poļu savienības izveidošanas 1922. gada 6. augustā, tās darbība Pirmās Republikas laikā un likvidācija 1940. gadā. Otrā sadaļa ir veltīta atmodai pēc Atmoda 1990. gadā un pašreizējam stāvoklim. “Tekstu sarakstījis poļu žurnālists Tomašs Otockis… Naudu grāmatai piešķīris Jana Olševska fonds palīdzības poļiem Austrumos, kas savukārt saņem līdzekļus no Polijas premjerministra biroja. No pilsētas naudas netika iztērēts ne centa. Tirāža ir 600 eksemplāru, un izdevumu plānojam prezentēt tuvāko mēnešu laikā.”

Grāmata izdota poļu un latviešu valodās/

lsm.lv

 

  1. gada 2. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izskanēja koncerts, kurš tika veltīts bijušā akadēmijas pedagoga Rafi Haradžanjana 80 gadu jubilejai. Profesora un viņa audzēkņu muzicēšanu vēroja un baudīja pilna zāle skatītāju, kuri arī pēc koncerta beigām negribēja laist vaļā jubilāru no skatuves. Kompnists Ārturs Maskats (Fb):
    “Brīnišķīgs koncerts ar tik jauneklīgo jubilāru centrā! Profesors bija uz skatuves vairāk kā 2 stundas,aizrautīgi spēlēja un stāstīja! Izcils notikums!”

    Rafi Haradžanjans un Reinis Zariņš

(vairāk…)

“Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.” Šie vārdi ir citāts no Latvijas Radio Redakcionālās padomes paziņojuma. Šai vēstulei konceptuāli pievienojas arī Latvijas Televīzija, aicinot nepieļaut demokrātijas vērtību – vārda brīvības un mediju neatkarības – apdraudējumu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.04.2024-ari-latvijas-televizija-pievienojas-latvijas-radio-paustajam-bazam-par-varda-brivibas-apdraudejumu.a549376/

Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” tradicionāli aicinājusi baltkrievus, lai kopā Rīgā atzīmētu 25. marta akta 106. gadadienu. Šis datums ik gadu jāsvin Rīgā visus 35 gadus kopš mūsu biedrības dibināšanas. Pasākums notika 23. martā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Lielajā zālē, kurā piedalījās vesela Baltkrievijas delegācija no Belostokas! Šoreiz goda viesi Rīgā bija slavenais rakstnieks un vēsturnieks Uladzimirs Orlovs, mūziķis un komponists Romāns Orlovs un Kamunikat.org fonda vadītājs, pasaulē lielākās Baltkrievijas tiešsaistes bibliotēkas veidotājs Jaroslavs Ivanjuks. Šajā reizē pulcējās pilna zāle Baltkrievijas vēstures, literatūras un dziesmu interesentu.

Baltkrieviu kultūras centrā marta beigās notika dramaturģes un pedagoģes Olgas Saharovas (1884 – 1943; apglabāta Ludzā) 140. dzimšanas dienai veltīts literārs vakars. Saharovas dzīve un darbība bija saistīta ar Latviju, tostarp Daugavpili. Centrā vadītāja Žanna Romanovskaja atcerējās Olgas Saharovas  biogrāfijas pavērsienus.

Latvijas Olimpiskās akadēmijas 35 gadu jubilejas gadā Sporta svētki “Vienoti sportā” notiks Rīgas Sporta manēžā (Kojusalas ielā 9) 2024. gada 21. aprīlī. Bērniem būs iespēja aktīvi un aizrautīgi pavadīt laiku, piedaloties dažādās individuālās aktivitātēs, kā arī komandu stafetē un virves vilkšanas sacensībās.Visiem dalībniekiem paredzētas piemiņas balvas. Dalība sporta svētkos – bez maksas. Aicinām aktīvi pieteikties!Pielikumā: nolikums un pieteikuma veidlapa.–

Cieņā,

Antra GULBE LOA viceprezidente Tel.: +371 28365959 E-pasts: loa@lspa.lv Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006, Latvija.www.loa.lv

Ukrainā olas krāso gan tradicionāli, kā pie mums, gan īpašā tehnikā, kam ir pat savs apzīmējums. “Ukraiņu valodā pisanka – tas ir no vārda pisati jeb rakstīt ar roku, ar rakstāmo, bet šai gadījumā – tas nozīmē zīmēt. Ir olu krāsošana un ir olu apzīmēšana. Tieši tas ir populārākais veids. Katrā reģionā ir savs ornaments,” stāsta ukrainis Volodimirs Ivanickis. “Ukrainā ir dziesmas, ko dzied tikai Lieldienās. Šodien mēs arī pašiem ukraiņiem tās mācām, jo viņi zina, ka ir šīs pavasara dziesmas, bet daudzi nemaz nezina, ka ir dziesmas tikai Lielās dienas laikā,” stāsta mūziķe Darja Lileiko.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/ikdienai/30.03.2024-ukrainu-unikala-olu-krasosanas-tradicija-ienak-ari-latvija.a548649/

Biedrības vadītājs Guntis Gailītis uzsver – Latvijas sabiedrība ir ļoti dažāda: “Mēs sadarbojamies ar visiem, bet, ja tas pasākums ir lojāls un dod mūsu valstij un stiprina mūsu valsti, tas ir biedrības galvenais uzdevums. Krievu valoda valstiskā līmenī nav aizliegta, mums kaut kā jākomunicē ir, viņi ir pilsoņi.” “Latvieši arī nāk uz izrādēm krievu valodā. Svarīgs ir saturs, lai tajā nav impēriskās idejas un jābūt stingriem,” uzsver Gailītis. Visus līgumus pat telpu īri pasākumiem izskatot biedrības valde. Rīgas Latviešu biedrība, kurai pieder nams un kura uztur šo kultūras pieminekli, ir privāta sabiedriska organizācija. Kā saka Gailītis, reti kurā valsts un pašvaldības kultūras iestādē notiek tik plašs spektrs pasākumu, kurus rīko tik daudz organizētāju, mazākumtautības, nevalstiskas organizācijas. Pasākumi notiek dažādu tautu valodās.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.03.2024-vai-rigas-latviesu-biedribas-nams-ir-vieta-kur-radit-izrades-krievu-valoda.a548600/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Uzreiz pēc Lieldienām svinēsim LNKBA priekšsēdētāja jubileju ar krāsaino koncertu Mūzikas Akadēmijas Lielajā Zālē!

Biļetes visērtāk nopirkt internetā. Drukāt biļetes nav nepieciešams, tos var saņemt uz e-pastu vai paņemt līdzi telefonā.
https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137618
Vēl biļetes var nopirkt arī Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās.

Удобнее всего билеты купить в интернете. Их нет необходимости распечатывать, и можно получить на email или взять с собой в телефоне.
https://www.bilesuparadize.lv/ru/event/137618
Также они доступны в кассах Biļešu Paradīze. Популярные торговые точки в Риге перечислены ниже.

Populārās Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietas Rīgā:
– T/C AKROPOLE – Informācijas centrs (Maskavas iela 257)
– Latvijas Nacionālais teātris (Kronvalda bulvāris 2)
– Dailes teātris (Brīvības iela 75)
– Lielā Ģilde (Amatu iela 6)
– Latvijas Leļļu teātris (K.Barona iela 16/18)
– t/c SPICE, Spice Informācija (Lielirbes iela 29)
– Lielveikals Sky&More, informācijas centrā (Duntes iela 19a)
– t/c DOMINA, DOMINA Informācijā (Ieriķu iela 3)
– Latvijas Zinātņu akadēmija (Akadēmijas laukums 1)

(…šeit pilns saraksts ar darba laikiem)

Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Slavenajam Rīgas gleznotājam Rahmetam Redžepovam šodien aprit 70 gadi. Sirsnīgi sveicam oriģinālo un talantīgo Latvijas radošās inteliģences pārstāvi, kurš vairākkārt piedalījies LNKBA izstādēs – Rīgā un Daugavpilī!

Lai Rahmetam veselība, viņam daudz smaidu un visādi prieki!!!

Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju

5. pants. Visiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības dibināt savas nacionālās biedrības, to apvienības un asociācijas. Valsts pienākums ir sekmēt to darbību un materiālo nodrošināšanu.

10. pants. Latvijas Republikas valsts institūcijas sekmē materiālo apstākļu radīšanu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu izglītības, valodas un kultūras attīstībai, paredzot tam valsts budžetā noteiktas summas.

Dienvidvācijas pilsētā Freiburgā (Freiburg im Breisgau) jau 70 gadus atrodas Latviešu kultūras centrs Bērzaine, kas ir viens no pēdējiem publiski pieejamiem latviešu īpašumiem Eiropā. Latviešu organizācijas Daugavas Vanagi Vācijā īpašums Bērzaine ir īsta mazā Latvija, kur iegriezties ikvienam ceļiniekam. Piesaki sev naktsmājas Bērzainē – Latviešu kultūras centrā un viesu namā Freiburgā – raksti berzaine@latviesi.com vai zvani +49 761 53340! Mēs Tev piedāvāsim labākās istabiņas par visizdevīgāko cenu. Adrese: Leinhaldenweg 28, 79104, Freiburg, Deutschland.

https://www.latviesi.com/berzaine?fbclid=IwAR3EylfwwFD0ziuKwOaGxf5u0Bs5mMkJKt66BjKA96d_lwD6Wz6t9GtGzGI_aem_AVUDUklcxMVRqumh8ESQZaD27dBeMXZFhj_VFHM9MhiEE-FwhZn_ZMKgfRtuSPBbzkRgpuD22GKdjFkHJDyX0PsV

Vecākās paaudzes Rīgas mākslinieka Jurija Dobrina (dzimis 1940.g.) izstādes atklāšana I.Kozakevičas LNKBA Namā notiks 20.martā plkst.18.00. Izstādes kurators ir Jurijs Slaviks. Kā pie mums ierasts, prezentētajiem darbiem būs komentāri un analīze. Skanēs arī dzeja un mūzika  obojai, klavieru trio, klavierēm… Ieeja bez maksas.

Izstāde ir atvērta gandrīz mēnesi. Apmeklētājiem vispirms jāsazinās ar LNKBA administrāciju.

Sagaidot Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās Lucavsalā, Mežaparkā un citviet galvaspilsētas apkaimēs, informēja pašvaldības pārstāvji.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/30.03.2023-koncerti-lustes-radosas-darbnicas-riga-lieldienas-gaidama-plasa-pasakumu-programma.a503026

SIF seminārs (2024.03.12) bija labi apmeklēts. I.Kozakēvičas LNKBA Namā Kamīnzāli piepildīja vairāk nekā 25 cilvēki. Piedalījās pārstāvji no vācu, baltkrievu, krievu, čigānu, gruzīnu, armēņu, tatāru, latgaļu, moldāvu un citām nacionālam kultūras biedrībām. LNKBA Namā daudzkārt viesojās ievērojami Latvijas politiki un sabiedrisko lietu pārstāvji. Bet SIF pārstāvji ieradās pirmo reizi. Viņi uzvedās ļoti oficiāli. Kaut gan seminars bija organizēts sabiedriskā organizācijā, kurā visi galvenokārt strādā brīvprātīgi.Acīmredzama bija mūsu viesu komunikabilitātes problēma.  Par to tika runāts tikšanās laikā. Par to Asociācijas biedri runāja arī  kuluāros.Izskatās, ka kovīda laikā ierēdņi ir pieraduši, ka viņi kontaktējas ar ieinteresētajām personām attālināti, bez ierasta  kontakta, kad cilvēki tieši skatās viens otram acīs.

(vairāk…)