
I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Nino Rota Svīta no mūzikas filmai “Romeo un Džuljeta”.
Izpilda Rafi Haradžanjans
I.Kozakēvičas LNKBA namā ar daudznacionālu izstādi “Abstrakcija un simbols. Vienoti mākslā” (kuratore Irina Trumpele) tika atklāts LNKBA festivāls “Vienoti dažādībā”(jau 28.!)
Kultūras nozare novembrī akcijā “Kultūra (iz)dzīvo” pauž savu neapmierinātību ar finansējuma trūkumu un zemajām algām. Viens no akcijas centrālajiem notikumiem bija protesta gājiens 10. novembrī. Viena no gājiena pieturvietām bija Ministru kabinets, kur gājiena dalībniekus uzrunāja premjerministrs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”). “[Valstī] galvenie ir četri pīlāri: drošība un aizsardzība, veselība, izglītība un kultūra,” viņš pauda.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/10.11.2026-premjers-andris-kulbergs-kultura-ir-viena-no-cetram-galvenajam-valsts-prioritatem.a671378/

I.Kozakēvičas LNKBA Festivāla «Vienoti dsažādā-2026» ietvaros 25.novembrī plkst 18.00 Asociācijas Namā notiks veltīts slavenā latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka 125. gadadienai. Būs daudzvalodu māksliniecisks pasākums, protams, prioritāri izvirzot latviešu valodu. Divis armēnietes, filoloģijas speciālistes, kas 20. gadsimta 90. gados studēja Rīgā, — Naira Hačaturjana un Gohara Aslanjana — speciāli šai programmai iztulkoja divus A. Čaka dzejoļus savā dzimtajā valodā. Šie tulkojumi tiks atskaņoti 25. novembrī pasākumā ar brīvu ieeju. Lieliski!
Ievērojamiem ebreju šahistiem Latvijas un pasaules vesturē 2026. gada novembris ir apaļo jubileju mēnesis: Mihailam Tālam – 90, Aleksandram Koblencam – 110 un Āronam Nimcovičam – 140. Par godu šīm trim izcilām personībām, kā arī citiem Latvijas ebreju šahistiem muzejs “Ebteiji Latvijā” (Skolas iela 6, Rīgā) atklāj izstādi “Tāls ≠ Nimcovičs + Koblencs. Ebreji Latvijas šahā”, kurā būs iespējams ielūkoties Latvijas šaha vēstures lapaspusēs, izcilu šahistu dzīvēs un stāstos caur nedaudz provokatīviem jautājumiem, kā arī vēsturiskajām fotogrāfijām, grāmatām par šahu, apbalvojumiem, mākslas darbiem un citiem priekšmetiem.
Ieeja brīva.
5. novembrī M. Čehova teātra izcilais aktieris Jakovs Rafaļsons ,kuru dedzīgi mīl skatītāji, svin savu 80 gadu jubileju.Apbrīnojam Jakova talantu, viņa savdabību, neatkārtojamību. Vēlam jaunas spilgtas lomas un, protams, lielu veselību!


Valsts svētku mēnesī – gan Lāčplēša dienā 11. novembrī, gan Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā 18. novembrī – Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus uz dažādiem pasākumiem galvaspilsētā.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/03.11.2026-valsts-svetku-programma-riga-koncerti-uguns-plosts-daugava-un-staro-riga-gaismas-loki.a670387/
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA aicina uz īpašu Polijas un Latvijas mūziķu satikšanos: ceturtdien, 5. novembrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā koncertā “Sarunas ar Feldmanu”, kurā uzstāsies poļu pianists, komponists un improvizētājs Andžejs Karalovs (Andrzej Karałow) un latviešu sitaminstrumentālists Kaspars Kurdeko.
Biļetes: 25 eiro. Studentiem un pensionāriem — 20% atlaide. “Biļetes Biļešu Paradīzē” (https://www.bilesuparadize.lv/lv/organizer/331)
Ordeņu kapituls atzīmē, ka ar augstākajiem Latvijas valsts apbalvojumiem apbalvoti visdažādāko jomu pārstāvji, kuru godprātīgais profesionālais darbs un sabiedriskais veikums valsts mērogā ir sevišķi nozīmīgs. Tie ir cilvēki, kuru ilggadējais mērķtiecīgais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, drosme un pašaizliedzība stiprina mūsu Latviju un ir augstākās valsts atzinības vērta un godināma. Cilvēki, kuru izcilais talants, prasmes, spējas, profesionālais un radošais veikums ir guvis plašu starptautisku atzinību un ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tēla veidošanā pasaulē. Tie ir cilvēki, kuru mūža darbs ir ietekmējis visu Latvijas sabiedrību. Tie ir cilvēki, kuri ir kļuvuši par izciliem savas nozares profesionāļiem un iedvesmo daudzus.
https://www.president.lv/lv/jaunums/pieskirti-augstakie-latvijas-valsts-apbalvojumi-8
Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā tika pieņemta 1954. gadā, bet vienam no konvencijas protokoliem Latvija pievienojas vien tagad. Gaidāmās izmaiņas un to, cik gatavi esam pasargāt Latvijas kultūras vērtības krīzes gadījumā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja un analizēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba virsniece komandkapteine Iveta Bērziņa un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/01.11.2026-cik-gatavi-esam-latvijas-kulturas-vertibu-aizsardzibai-brunota-konflikta-gadijuma.a669242/

Labdien!
Noslēdzoties 14. Saeimas pilnvaru laikam, vēlos no sirds pateikties par sadarbību, atsaucību un ieguldījumu mūsu kopīgajā darbā Latvijas labā! Šie četri gadi ir bijuši intensīvi, izaicinājumiem un nozīmīgiem lēmumiem bagāti. Tie vēlreiz apliecināja, cik būtiska demokrātiskā valstī ir sadarbība, atklāts dialogs un dažādu pieredžu un viedokļu mijiedarbība. Esmu patiesi pateicīga par dalīšanos zināšanās, pieredzē un idejās, kā arī par iesaistīšanos diskusijās un risinājumu meklējumos. Labākie lēmumi top, uzklausot, diskutējot un sadarbojoties. Tieši šāda sadarbība ne tikai sekmē pieņemto lēmumu kvalitāti, bet arī uzticēšanos valsts institūcijām un demokrātiskajiem procesiem. Pateicos par vērtīgajām sarunām un kopā paveikto! Priecāšos sadarboties arī nākotnē, un esmu droša, ka ieguldot darbu, mēs spēsim stiprināt mūsu mīļo Latviju. Patiesā cieņā
Dr. Zanda Kalniņa-Lukaševica
2026.29.oktobrī
Viens no pazīstamākajiem ukraiņu rakstniekiem un dzejniekiem Jurijs Andruhovičs uzrakstījis disertāciju par Antoniča daiļradi. Un uz atsaucēm uz viņa daiļradi balstījis savu romānu “Divpadsmit loki” (“Дванадцять обручів”, 2003). Grāmatā radīts alternatīvs Bohdana Ihora tēls – bezbēdīgs uzdzīvotājs. Taču, ja ieskatās uzmanīgāk, tad šis provokatīvais tipāžs ir vairāk līdzīgs liriskajam pilsētas varonim pat ne Antoniča, bet – Čaka darbos! Interesantas un netiešas paralēles.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.10.2026-aleksandrs-caks-un-bohdans-ihors-antonics-no-ka-sakas-latvijas-un-ukrainas-musdienu-dzeja.a669199/