lnkba

Rīgā sestdien norisināsies dažādi atceres pasākumi komunistiskā režīma represiju un deportāciju upuru piemiņai

25.03.2023 0

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, sestdien ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus Rīgas Domā un Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, sekot tiešraidē deportēto piemiņas vārdu lasījumiem un piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kur notiks svinīgais atceres brīdis, informēja pašvaldībā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/23.03.2023-riga-sestdien-norisinasies-dazadi-atceres-pasakumi-komunistiska-rezima-represiju-un-deportaciju-upuru-pieminai.a502054/

lnkba

Musulmaņu pasaulē sākas Ramadāns

23.03.2023 0

Ramadānā musulmaņi piedalās mēnesi ilgā gavēnī, kura laikā no rītausmas līdz saulrietam ēšana un dzeršana ir aizliegta. Gavēņa laikā musulmaņi lūdzas, lai izpirktu savus pagātnes grēkus un izrādītu uzticību Dievam.Musulmaņi ramadāna laikā nododas garīgām pārdomām, lūgšanām, labu darbu veikšanai un laika pavadīšanai ar ģimeni.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2023-musulmanu-pasaule-sakas-ramadans.a501796/

integracija

Plānojam rīkot kārtējo bērnu koncertu “Asorti”

20.03.2023 0

16.aprīlī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA savā Namā plāno rīkot kārtējo bērnu koncertu – to tradicionāli saucam par “Asorti”. Viņš, kā vienmēr, būs daudznacionāls! Jau, piemēram, ir piekrišana piedalīties no Armēnu svētdienas skolas deju kolektīvā (vad. Susanna Petrosjana). Vai, piemēram, nāks dzejniece Irina Gajevska -viņai ir tuva bērnu tēma. Protams, programmā “Asorti” piedalīsies talantīgi audzēkņi no dažādām Latvijas mūzikas skolām. Ja jums ir kādas idejas, ieteikumi utt. – sūtīet tos e-mail: lnkba2014@inbox.lv līdz 10.04. Lūdzu, ņemiet vērā, ka priekšnesumiem jābūt līdz 10 min.

afiša

Olgas Jakubovskas (Minska/ Rīga) darbu izstāde

19.03.2023 0

Būs iespēja no 25. marta plkst.14.00 mēneša garumā aplūkot Olgas Jakubovskas (Minska/ Rīga) “Brīvības kaķus” – veselu virkni oriģināldarbu – I. Kozakevičas LNKBA Namā Liela zālē.  Izstādes darba laiks darbadienās: 10-00 – 18-00. Ieeja brīva. Bet nepieciešama iepriekšēja saskaņošana pa tālr.: 67613638; 27024786. Organizators Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”

Mēs atceramies, ka 25. marts ir sēru diena, komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Līdz ar to pasākums tiks atklāts ar klusuma minūti.

afiša

Izstāde “Radošā revolūcija. Baltkrievija 2020”

19.03.2023 0

Baltkrievijas Tautas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai veltīto pasākumu ietvaros Mākslas stacija “Dubulty” un Baltkrievu biedrība Latvijā Supolka prezentēs izstādi “Radošā revolūcija. Baltkrievija 2020”. Izstāde ir veltīta baltkrievu tautas atjautībai, kas kļuvusi par galveno ieroci cīņā pret vēlēšanu krāpšanu un varas iestāžu vardarbību. Izstādē būs apskatāmas J. Jarčaka, J. Aicecka un citu fotogrāfu fotogrāfijas, kā arī izlikti protestu rajonu karogi, zem kuriem apvienojās kaimiņos dzīvojošie brīvību mīlošie baltkrievi. Tāpat būs iespējams aplūkot neskaitāmus slavenā baltkrievu dizainera U. Ceslera plakātus un A. Medvedevas keramiku no privātkolekcijām un Marka Rotko Daugavpils mākslas centra. Ar izstādes palīdzību Latvijas sabiedrībai ir iespēja uzzināt vairāk par notikumiem Baltkrievijā 2020. gadā. Izstāde apskatāma Mākslas stacijas “Dubulty” telpās pēc adreses: Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala. Atklāšana notiks 24. maijā plkst. 18.30, bet koncerts plkst. 20.00. Projektu atbalsta Jūrmalas dome un Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds.

integracija

Krievu migranti Gruzijā organizē atbalstu ukraiņiem

18.03.2023 0

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau aptuveni miljons Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti. Lielai daļai emigrantu pirmā mērķa zeme bija Gruzija, kur ieradušies vismaz 140 000 migrantu no Krievijas. Liela daļa – glābjoties no mobilizācijas, citi – tādēļ, ka dzimtenē vairs nav bijis iespējams strādāt vai nodarboties ar sabiedrisko darbību. Un daži no viņiem Gruzijā sākuši nodarboties ar labdarību, par kuru dzimtenē viņus sodītu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-krievu-migranti-gruzija-organize-atbalstu-ukrainiem.a501414/

integracija

Jaunā gleznu izstāde ar nosaukumu “Sakrālā ģeometrija”

18.03.2023 0

Izstāde ar nosaukumu “Sakrālā ģeometrija” izraisīja interesi ar savu krāsainību, neparastumu, formu daudzveidību, ko attēlojis mākslinieks no Rīgas Vitālijs Praiss. Mākslinieks debitēja tieši mūsu Namā. Izstādes atklāšanas ceremonijā šī gada 16. martā viņš apmeklētājiem stāstīja par sava darba metodi, par tās raksturīgajām iezīmēm. Vitālija vārdus papildināja viņa dzīves biedre mūziķe Tatjana Praisa unI.Kozakēvičas LNKBA aktīviste Ludmila Bičkova. Ļoti interesanti darbus komentēja Rīgas māksliniek Babkens Stepanjans. Viņš pats arī vizuālajā mākslā aizraujas ar ģeometriju.

Izstāde tiks atklāta Konferenču zālē mēneša laikā.

notikumi

Aptauja: Gandrīz puse ukraiņu bēgļu plāno ilgāk palikt Polijā

18.03.2023 0

No Polijā esošajiem ukraiņu bēgļiem 45% plāno palikt šajā valstī ilgāku laiku – vismaz vienu vai vairākus gadus pēc kara beigām, savukārt 2022.gada martā šādu vēlmi bija izteikuši 31% no ukraiņu bēgļiem Polijā. Par šādu ukraiņu bēgļu noskaņojumu liecina aptauja, kuru pēc Polijas premjerministra kancelejas pasūtījuma sarīkoja migrācijas platforma EWL un Varšavas universitātes Austrumeiropas studiju centrs.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-aptauja-gandriz-puse-ukrainu-beglu-plano-ilgak-palikt-polija.a501376/

integracija

Koncerts “H. Heine-225” – iespaidi

18.03.2023 0

Lielu publikas interesi izraisīja koncerts “H. Heine-225” – 26. martā  I. Kozakeviča LNKBA  Lielā zāle bija pārpildīta. Garāmejot teiksim, ka klausītāju vidū redzējām latviešu inteliģences pārstāvjus. Koncerts bija interesants programmas ziņā – viņa bija veidota no trim dažādiem blokiem. Un, neapšaubāmi, bija veiksmīgs priekšnesumu kvalitātes ziņā.

Pianists Ventis Zilberts, Jāz. ​​Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, rūpīgi un pārdomāti savāca deviņas izcilu komponistu dziesmas   – no Mendelsona un Lista līdz Čaikovskim un Rahmaņinovam. Šīs deviņas dziesmas ir iedvesmotas ar Heines dzejoļiem. Viņas dziedāja – pie klavierēm bija V. Zilberts –  burvīga spēcīgas balss un skaista izskata īpašniece jauna Laima Krīgere.Dzirdējām arī jauno rīdzinieku Heines dzejoļu lasījumu – kā oriģinālvalodā, kā arī tulkojumos latviešu (Ārija Elksne) un krievu valodas. Par Heini mūms spilgti izteicās  Rīgas filoloģe Valda Salmiņa.

Video secība, kuru sagatavoja Ludmila Bičkova, labi pavadīja visu koncertu. Vakaru noslēdza  RVKB Ansamblis Morgenrot Līgas Miķelsones vadībā. Publika sirsnīgi uzņemtajā ansamblī šoreiz  uzstājas 11 cilvēki krāsainos tautastērpos.

integracija

Svinēsim Heinriha Heines jubileju

06.03.2023 0

16. martā plkst.18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē atzīmēsim ievērojamā vācu dzejnieka Heinriha Heines 225. dzimšanas dienu. Viņš ir romantiķis. Skanēs dzejoļi dažādās valodās (oriģinālā un tulkojumos), lielo komponistu – Šūberta, Čaikovska, Rahmaņinova dziesmas. Piedalās LMA profesors Ventis Zilberts, jaunā dziedātāja Laima Krīgere, ansamblis “Morgenrot”, lasītāji – viņi arī ir jauni. Uz ekrāna redzēsim interesantus video kadrus. Tos sagatavoja Ludmila Bičkova. Šīs plašās un daudzveidīgās programmas mākslinieciskais vadītājs ir profesors Rafi Haradžanjans.

Ieeja bez maksas.

Portreta autors M.Oppenheims

māksla

Rīgas Pieminekļu padome nolemj…

03.03.2023 0

Pēc spraigām trīs stundu garām diskusijām, pieminekļu padome lēma, ka pieminekļi Mstislavam Keldišam, Andrejam Upītim un Aleksandram Puškinam būtu jādemontē un jāpārvieto. Tāpat jāaizvāc arī sienas plāksne Jānim Zutim un patvaļīgi uzstādītais piemineklis Annai Saksei. Vienlaikus padome lēma, ka Barklaja de Tolli un Sudrabu Edžus pieminekļi būtu jāatstāj.Padomes lēmums gan ir tikai konsultatīvs, un par pieminekļu likteni būs jālemj domes deputātiem.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-piemineklu-padome-nolemj-parvietot-pieminekli-andrejam-upitim-un-annai-saksei.a499201/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

integracija

Režisors Staņislavs Tokalovs (Rīga) dokumentē savu ģimeni filmā par krievvalodīgo identitātes meklējumiem

03.03.2023 0

“Gribu atraut vaļā sarunu ar sabiedrības daļu – gan latviski, gan krieviski runājošajiem, kura saprot, ka tā minoritāte, kas dzīvo šeit, kas ir 24%, nav krievi. Un arī par latviešiem nekad nepaliks.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/rezisors-stanislavs-tokalovs-dokumente-savu-gimeni-filma-par-krievvalodigo-identitates-meklejumiem.a499079/

integracija

Intervija ar Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori Zaigu Pūci

03.03.2023 0

Sākoties Krievijas militārai ofensīvai pret Ukrainu, Sabiedrības integrācijas fonds kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzīja atbalsta sniegšanu civiliedzīvotājiem no Ukrainas. Daudz darīts – gan izveidots informatīvais zvanu centrs, gan rastas iespējas pārtikas un pamata materiālā atbalsta paku pieejamībai, tāpat iespēja apgūt bez maksas latviešu valodu. Taču karš nav galā.
Ko un kā joprojām palīdzam un varam palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem? Un kādi vērojumi par mūsu pašu – Latvijas sabiedrības saliedētību, kad karadarbības laiks Ukrainā pārsniedzis gadu? Studijā Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/287460/intervija-ar-sabiedribas-integracijas-fonda-sekretariata-direktori-zaigu-puci?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-top&utm_campaign=RP-widget

integracija

Apsveicam Platonu

02.03.2023 0

Komponists Platons Buravickis, saņemot “Lielo Kristapu” par mūziku filmai “Nemierīgie prāti”.Viņš ne reizi vien muzicēja LNKBA namā. Un vienmēr izraisīja skatītāju simpātijas.

māksla

Izsludināts Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas konkurss

02.03.2023 0

Valodu balvas mērķis ir novērtēt izcilību un sasniegumus, kas saistīti ar individuālu ieguldījumu un panākumiem latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Balvas ieguvēju paziņos Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri.Valodu balvas vērtība ir 3000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Konkursa žūriju veido Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, kā arī abu valstu literatūras un valodu eksperti.Pieteikumus Valodu balvas konkursam par sasniegumiem 2022. gadā var iesūtīt līdz 2023. gada 6. martam. Pieteikumu un Curriculum Vitae balvas kandidātiem jāiesniedz angļu valodā, nosūtot tos uz Igaunijas Ārlietu ministrijas e-pastu: estk@mfa.ee vai pa pastu Igaunijas Ārlietu ministrijai: Ministry of Foreign Affairs, Islandi väljak 1, 15049 Tallinn, (ar norādi “Languages Award”).

https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-latvijas-un-igaunijas-arlietu-ministriju-valodu-balvas-konkurss-2