LNKBA

Labdien!

Noslēdzoties 14. Saeimas pilnvaru laikam, vēlos no sirds pateikties par sadarbību, atsaucību un ieguldījumu mūsu kopīgajā darbā Latvijas labā! Šie četri gadi ir bijuši intensīvi, izaicinājumiem un nozīmīgiem lēmumiem bagāti. Tie vēlreiz apliecināja, cik būtiska demokrātiskā valstī ir sadarbība, atklāts dialogs un dažādu pieredžu un viedokļu mijiedarbība. Esmu patiesi pateicīga par dalīšanos zināšanās, pieredzē un idejās, kā arī par iesaistīšanos diskusijās un risinājumu meklējumos. Labākie lēmumi top, uzklausot, diskutējot un sadarbojoties. Tieši šāda sadarbība ne tikai sekmē pieņemto lēmumu kvalitāti, bet arī uzticēšanos valsts institūcijām un demokrātiskajiem procesiem. Pateicos par vērtīgajām sarunām un kopā paveikto! Priecāšos sadarboties arī nākotnē, un esmu droša, ka ieguldot darbu, mēs spēsim stiprināt mūsu mīļo Latviju. Patiesā cieņā

Dr. Zanda Kalniņa-Lukaševica

2026.29.oktobrī

Viens no pazīstamākajiem ukraiņu rakstniekiem un dzejniekiem Jurijs Andruhovičs uzrakstījis disertāciju par Antoniča daiļradi. Un uz atsaucēm uz viņa daiļradi balstījis savu romānu “Divpadsmit loki” (“Дванадцять обручів”, 2003). Grāmatā radīts alternatīvs Bohdana Ihora tēls – bezbēdīgs uzdzīvotājs. Taču, ja ieskatās uzmanīgāk, tad šis provokatīvais tipāžs ir vairāk līdzīgs liriskajam pilsētas varonim pat ne Antoniča, bet – Čaka darbos! Interesantas un netiešas paralēles.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.10.2026-aleksandrs-caks-un-bohdans-ihors-antonics-no-ka-sakas-latvijas-un-ukrainas-musdienu-dzeja.a669199/

Čaka vārda maģijai jau ilggadēji ir uzticīgs aktieris Mārtiņš Vilsons. Viņš izveidojis trīs izrādes ar Čaka dzeju un šobrīd strādā pie ceturtās programmas. Tieši Čaka dzimšanas dienā izrādi “Iedomu spoguļi” varēs noskatīties kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Bet 12. novembrī Nacionālajā bibliotēkā būs skatāms Mārtiņa Vilsona un Jāņa Lūsēna kopdarbs “Mūžības skartie”.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.10.2026-caka-125-dzimsanas-diena-vairakas-iespejas-baudit-izcila-dzejnieka-dailradi.a668974/

Piektdien, 23.oktobrī, atklājot  Saeimas Analītiskā dienesta veiktās izpētes par iedzīvotāju gribu aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā, rezultātu prezentāciju un paneļdiskusiju Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvijas drošības stiprināšanai līdztekus militārajām spējām būtiska ir arī sabiedrības pārliecība, piederības izjūta un uzticēšanās valstij. “Mēs ieguldām miljardus valsts aizsardzībā – modernā bruņojumā, robežas stiprināšanā un militārajās spējās. Taču tikpat būtisks ir jautājums par Latvijas sabiedrības gatavību sargāt mūsu zemi, mūsu valsti. Izpētē secinātais – tikai 37 procenti iedzīvotāju ir gatavi aizsargāt Latviju militāri, bet 60 procenti nemilitāri – var būt satraucoši, bet vienlaikus arī pamudinājums izlēmīgi rīkoties,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica. Uzrunājot klātesošos, arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka visaptveroša valsts aizsardzība nozīmē, ka atbildība par valsts drošību gulstas ne tikai uz bruņotajiem spēkiem un drošības dienestiem, bet uz visu sabiedrību.

https://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/36349-z-kalnina-lukasevica-stiprinot-valsts-militaras-spejas-jastiprina-cilveku-gribu-aizstavet-latviju-un-uzticesanos-institucijam

Mūžībā devies Vladlens Dozorcevs (1939-2026) – liels dzeinieks, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs,   Augstākās Padomes deputāts, kurš balsoja par Latvijas neatkarību 1990. gada 4. maijā. Izsakām  Kā Latvijas Republikas Saeimas deputāts viņš sniedza nozīmīgu ieguldījumu I. Kozakēvičas LNKBA Namā Slokas ielā 37, Rīgā  juridiskajā atbalstīšanā. Vņš bija 6. Saeimas deputāts, darbojās vairākās Saeimas komisijās. Dozorcevs  ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.  Vņš  arī radoši ieguldījās viena no LNKBA plašajiem projektiem, ko īstenojām Rīgas un Jūrniecības muzeja zālē. Izsakām līdzjūtību tuviniekiem! MĒS SKUMJAM!

Dzejas un mūzikas programmā 17.oktobrī I.Kozakēvičas LNKBA Namā piedalījās ne tikai mūsu viešņa no Stokholmā, bet arī pazīstams latviešu komponists  Máris Lasmanis,  E. Dārziņa Mūzikas koledžas pārstāvji violnieces Sofija Rìtova, Jule Ansone (koncertmeistare Lilija Sarkisjana), jauna dziedatàja Milena Koroĺova (ped. Svetlana Šibajeva), kura kā sveicienu nodziedāja latviešu tautasdziesmu. Tikšanos vadīja Rīgas dzejnieks Jurijs Kasjaničs – viņš bija šīs radošās tikšanās iniciators.

(vairāk…)

25. oktobrī Rīgas Ebreju kopienas namā zālē (Skolas ielā 6) viešņa no Vācijas Marina Gerro dziedās dažādu autoru ebreju dziesmas  idišu valodā. Koncerts sāksies plkst. 17:00. Ieeja bez maksas.

2026. gada 21. oktobrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas M stāva galerijā tiks atklāta izstāde “Aizliegto grāmatu balsis”. Tā būs skatāma līdz 2027. g. 27. februārim. Latvijas baltkrievu asociācija “Supolka” koordinētā un Tiesību aizstāvības organizācijas “Baltkrievijas PEN centrs” izveidotā izstāde “Baltkrievija. Aizliegto grāmatu balsis” (Belarus. Voices of Banned Books) stāstā par sarežģīto politisko situāciju Baltkrievijā. Kāpēc Baltkrievijā tiek aizliegtas grāmatas, kas nosaka to “kaitīgumu” un kā kopumā darbojas cenzūras mehānisms? Grāmatas pazūd no bibliotēkām, grāmatnīcām un mācību programmām – un līdz ar tām zūd arī svarīgas idejas par valodu, vēsturi un brīvību. Izstādes vēstījums ir celt gaismā šīs “aizliegtās” grāmatas un runāt par tām, jo vārds turpina dzīvot tik ilgi, kamēr ir cilvēki, kuri vēlas to lasīt. Izstādes ekspozīcija rāda vairākus stāstus par autoriem un viņu darbiem, kurus Baltkrievija ir pasludinājusi par “ekstrēmistiskiem”, “valsts interesēm kaitīgiem” vai tādiem, kas satur “nevēlamu informāciju”. Izstādē ir apkopoti vairāki stāsti par autoriem un viņu darbiem, kurus Baltkrievijas režīms ir pasludinājis par “ekstrēmistiskiem”, “valsts interesēm kaitīgiem” vai “nevēlamu informāciju”.

https://lnb.gov.lv/lv/news/aizliegto-gramatu-balsis

“Šobrīd, kad mākslīgais intelekts ieņem arvien lielāku lomu mūsu dzīvēs, ir ļoti svarīgi, lai arī mazo tautu valodas un kultūra būtu mākslīgā intelekta modeļos pareizi un labi atspoguļotas un iekļautas,” norādīja Igaunijas prezidente.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2026-igaunijas-prezidente-madise-baltijas-valstu-valodas-un-kultura-jauztur-dzivas-par-katru-cenu.a667338/

I. Kozakēvičas LNKBA Lielajā zālē 17.10 klausīsimies dzejnieci ar eiropeisku vārdu Rimmu Markovu. Dzimusi Ņevas krastos, viņa vairāk nekā 30 gadus dzīvo Stokholmā. Markovu iedvesmo  izcilu mākslinieku gleznas, īpaši Gruzijas. Šo skaisto dienvidu valsti viņa ir apmeklējusi piecas reizes. Mūsu pasākumu vadīs ievērojamais Rīgas dzejnieks un tulkotājs Jurijs Kasjaničs. Apmeklētāji dzirdēs arī romantisku mūziku vijolei un klavierēm. Un komponista Māriga Lasmanias improvizācijas.  Tikšanās ar dzejnieci 17. oktobrī sāksies  plkst. 17.00. Ieeja brìva.

Konference  (13.10.2026.) bija veltīta poļu izglītības nozīmei un attīstībai Latvijā, tās lomai nacionālās identitātes un kultūras daudzveidības stiprināšanā, kā arī poļu izglītības atjaunošanas iedvesmotājas, Latvijas Tautas frontes aktīvistes, sabiedriskās darbinieces un Augstākās padomes deputātes Itas Kozakevičas ieguldījumam. Viņas vārdā nosauktā Rīgas Poļu vidusskola šogad atzīmē 35 gadu jubileju. “Runātam un rakstītam vārdam ir spēks. Līdz ar pirmajiem vārdiem sākas ceļš izglītībā. Tie vieno cilvēkus, saglabā tradīcijas un spēj stiprināt saites starp tautām,” pauda Saeimas priekšsēdētāja  Daiga Mieriņa, izceļot Polijas un Latvijas draudzību, kuru cieši savijusi izglītība, kultūra un kopīgas vērtības.

https://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/36283-daiga-mierina-izglitiba-ir-prieksnoteikums-valodas-kulturas-un-identitates-saglabasanai

P.S.No I. Kozakēvičas LNKBA zālē bija klāt Valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans un Latvijas Poļu savienības vadītājs Pēteris Dzalbe.

Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā līdz 10. janvārim atklāta līdz šim Baltijas reģionā plašākā Grieķijas laikmetīgās mākslas izstāde. Divdesmit septiņu grieķu mākslinieku darbus ietekmējusi gaismas, ģeogrāfijas, klimata un kultūras mantojuma mijiedarbe.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/07.10.2026-vienalga-kas-notiek-mums-vienmer-bus-saule-griekijas-makslinieku-izstade-rigas-laikmetigas-makslas-telpa.a666601/

Atzīmējot 35 gadus kopš Latvijas pievienošanās UNESCO, 14. oktobrī norisināsies diskusija “Kultūras aizsargvaļņi sabiedrības noturībai”, ko rīko UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Šoruden UNESCO nedēļa norisināsies no 12. līdz 18. oktobrim, vēršot uzmanību uz Latvijas līdzdalību UNESCO. Diskusiju, kas norisināsies 14. oktobrī plkst. 11.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, vadīs Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un bijusī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Melbārde, un tajā piedalīsies UNESCO Ukrainas pārstāvniecības kultūras projektu vadītāja Stefānija Grisingere,

https://www.unesco.lv/lv/jaunums/unesco-nedela-notiks-diskusija-kulturas-aizsargvalni-sabiedribas-noturibai

30. septembrī,  Ministru kabinetā notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde. Tajā apsprieda 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Eiropas Savienības fondu ieguldījumu prioritātes 2028.–2034. gadam, kā arī padziļinātu izpēti par Latvijas biedrību un nodibinājumu sektoru. Šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti. Ierobežota valsts budžeta apstākļos un konkurējot par ES finansējumu, īpaši svarīgi ir nodrošināt atklātību – skaidrus prioritāšu noteikšanas kritērijus, datos balstītus lēmumus un savlaicīgu pilsoniskās sabiedrības iesaisti.

(vairāk…)

5. oktobrī Latvijā svin Skolotāju dienu, pateicoties pedagogiem par viņu ieguldīto darbu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs novēlēja skolotājiem daudz spēka un mudināja meklēt palīdzību, ja tie sāk izsīkt.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2026-prezidents-gudrs-atbalstoss-un-saprotoss-skolotajs-ir-neparvertejams.a666196/

3. oktobrī I. Kozakēvičas LNKBA Konfernču (Augšējā) zālē tika atzīmēta Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju Gonar” 35. gadadiena. Atzīmēta ar izstādi, kas veltīta mīlestībai pret Rīgu. “Maiu Gonar” dibināja Vjačeslavs Telešs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un atzītais mākslinieks, kurš pēdējos gados nodeva valdību talantīgajam gleznotājam un tēlniekam Vasilam Mališicam.

(vairāk…)

15 gadus vecā Darja Mednikova uz skatuves ir jau no četru gadu vecuma. Viss sācies ar sporta dejām, kam nu seko dziedāšana. Darjas repertuārā ir dziesmas 15 valodās (Viņa mācās pie skolotājas Svetlanas Šibanovas). Darjas sapnis ir kļūt par aktrisi un paralēli dziedāt. Arī šovs “Ir talants” ir viņas sapnis, par ko viņa sapņojusi kopš pirmās sezonas iznākšanas televizoru ekrānos. Uz skatuves Darja kāpa ar dziesmu grieķu valodā, izvēloties hītu, kas izskanēja 2025. gada “Eirovīzijā”.

https://tv3.lv/raidijumi/irtalants/darja-mednikova-apbur-tiesnesus-dons-pazino-ka-vinai-ir-viss-nepieciesamais-lielajai-skatuvei/?utm_source=whatsapp&utm_medium=social&utm_campaign=share_buttons

(vairāk…)