I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Biedrības “Ķīnas plenērglezniecības Baltijas valstīs asociācija” priekšsēdētāja Mary Zhang raksta: 9. jūnija, skaistā vasaras vakarā, notika tikšanās ar I.Kozakēvičas LNKBA valdi, kurā pēc jautājumiem un atbildēm par mūsu darbību mūs vienbalsīgi uzņēma lielajā daudznacionālo kultūras biedrību saimē. Un tādu jau ir 25. Ir prieks un gods piedalīties kultūras procesā, kas kalpo kā tilts starp dažādu kultūru un tradīciju cilvēkiiem. Paldies!
Larisa Tuisova ((dzimusi 1948. gada 14. martā Jakutijā) ierakstījusi spožas lappuses Latvijas baleta vēsturē. Viņas māksla, personības spēks un smalkjūtība paliks atmiņā visiem, kam bija laime redzēt viņu uz skatuves vai mācīties viņas vadībā. Balerīnas daiļradē iemūžināti neaizmirstami tēli: Kleopatra (baletā “Antonijs un Kleopatra”), Gajanē (pirmizrādē Rīgā 1976. gadā), Karmena (baletā “Karmensvīta”) – loma, ko kritiķi dēvē par pasaules līmeņa šedevru. Viņas izpildījumā skatītāji redzējuši arī Odetu-Odīliju “Gulbju ezerā”, Auroru “Apburtajā princesē”, Žizeli, Džuljetu, Šeherezādi un daudzas citas spožas lomas. 1980. gadā Larisa Tuisova filmējusies baletfilmā “Gajanē”.
Visdziļākā līdzjūtība ģimenei, draugiem un tuvākajiem.
info:https://nra.lv/latvija/522942-muziba-aizgajusi-izcila-baletdejotaja-un-pedagoge-larisa-tuisova.htm
6. jūnijā Erevānā noskaidrots šī gada starptautiskā konkursa “Eirovīzijas jaunie mūziķi” uzvarētājs – akordeonists Mihals Stohels no Polijas, savukārt otro vietu ieguva Latvijas pārstāve Sonja Misiņa (Sonja ceļazīmi uz klasiskās mūzikas Eirovīziju ieguva, uzvarot LSM rīkotajā nacionālajā atlasē “Latvijas jaunais virtuozs”), bet trešajā vietā ierindojās Armēnijas flautiste Elena Virapjana. Jau nākamgad konkurss norisināsies Liepājā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/06.06.2026-sonja-misina-ierindojas-eirovizijas-jauno-muziku-konkursa-2-vieta-nakamgad-tas-notiks-liepaja.a650296/?fbclid=IwY2xjawSSEYtleHRuA2FlbQIxMQBicmlkETFWbkFTRjZjeTNiQUp1TDJFc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHiDHl05Xe3zrg3HX_hR53zRzoRLaej3Xrxbuz3jyKTTRXOXGvsRr5u7BPHe2_aem_ViYS8xMB-PsCLedMKwMGgg
Lusiana Mariano ir brazīliešu gleznotāja, mākslinieku naivistu trešās paaudzes pārstāve savā itāļu-portugāļu ģimenē. Viņa ir dzimusi un augusi Sanpaulu, Brazīlijā. Pašlaik dzīvo un strādā Pirkalā (Somijā). “Viss, kas notiek man apkārt; lietas, ko es redzu, dzirdu, jūtu, kļūst par izejvielu, no kuras aug mani darbi” – saka talantīga māksliniece. Viņas gleznas ir spilgtas, krāsainas un paliek atmiņā.
Saules stari Rīgas vācu kultūras biedrībā 2026.gada 20.maijā
Ar dziesmām, priekšlasījumiem un vācbaltiešu dejas meistarklasi tika aizvadīts saulains vācu biedrības pavasara pasākums Wie glänzt die Sonne! (Cik spoži spīd saule!) Kultūras un identitātes diskusija Rīgā. Jauno biedru atskaite.
2026. gada ielīgošanas un Jāņu pasākumi Rīgā.
Skatieties programmu šeit:
https://kultura.riga.lv/lv/kultura?target=news_item&news_item=ieligosanas-un-janu-pasakumi-riga-16125&fbclid=IwVERTSASMHMdleHRuA2FlbQIxMABzcnRjBmFwcF9pZAwzNTA2ODU1MzE3MjgAAR4RgVHP-n88ypydPIKLKOIKGtTlOnJ3MXZZ0BRchcboln2HFFE-Dzhp5yvOkA_aem_s8IStJXCOxDjQT4Bg-hgcg&sfnsn=mo
Filozofijas doktors, budisma pētnieks..Kaspars Eihmanis uzsver – lai gan Dalailama pārstāv vienu konkrētu budisma novirzienu, visbiežāk viņš ir pirmais budists, par kuru cilvēki pasaulē uzzina: “Dalailama līdz šim, līdz pat šim brīdim, ir bijis viens no redzamākajiem un spilgtākajiem gan reliģiskā dialoga veicinātājiem, gan miera aktīvistiem…. viņš ar ļoti lielu interesi vienmēr uzturējis dialogu starp moderno zinātni un budisma filozofiju.” Arī mūsdienu pasaulē, kur reliģijai vairs nav tik liela loma, Dalailama paver ceļu saviem klausītājiem un lasītājiem, lai tie varētu iepazīt citādu skatījumu, stāsta Eihmanis. Filma “Laimes gudrība” būs skatāma kinoteātrī “Splendid Palace” 3. jūnijā pulksten 17.00.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/02.06.2026-aktieris-ricards-girs-viesosies-riga-izradot-dokumentalo-filmu-par-dalailamu.a649716/
Ķīnas Kultūras centrs aicina uz Rīgas Kongresu namu 2026. gada 3. jūnijā plkst.19.00 uz īpašu koncertu, kurā skanēs tradicionālie ķīniešu mūzikas instrumenti – pipa, erhu, dizi, šen, jancjiņ, žuaņ un sitaminstrumenti. Koncertā klausītāji dosies muzikālā ceļojumā cauri dažādiem Ķīnas reģioniem, izbaudot gan klasiskus skaņdarbus, gan mūsdienīgas interpretācijas, kas atklāj Ķīnas kultūras bagātību un daudzveidību. Bezmaksas ielūgumi pieejami restorānā «Lielais Ķīnas mūris», Baznīcas ielā 31 no pirmdienas līdz sestdienai plkst. 12.00 līdz 20.00.
Visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir bez maksas. Ja mēneša pēdējā svētdiena ir svētku diena, kad muzejs ir slēgts apmeklētājiem, piedāvājums netiek pārcelts. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā katra mēneša pēdējā svētdienā ieeja pastāvīgajā ekspozīcijā 3. stāvā un izstāžu zālēs 2., 4. un 5. stāvā ir bezmaksas. Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA katra mēneša pēdējā svētdienā ieeja pastāvīgajā ekspozīcijā 3. un 4. stāvā ir bezmaksas. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā katra mēneša pēdējā svētdienā ieeja pastāvīgajās ekspozīcijās 2. stāvā un 3. stāvā ir bezmaksas.
Latvijas Nac, bibliotēkas Konferenču centrā -1. stāvā atklāta igauņu mākslinieces un kuratores Vīvi Nooras darbu izstāde “Ars amatorija-Ars moriendi”. Šo mākslas darbu centrā ir divi dziļi un neizbēgami spēki: mīlestība un nāve. Izstāde gaida skatītājus līdz 13. 07. Ieeja bez maksas.
Vizma Belševica atdzejoja no angļu, itāļu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, ingušu, laku, gruzīnu, armēņu valodas… Pateicoties tam, kā arī, protams, mācībām Maksima Gorkija Literatūras institūtā Maskavā pirms tam, viņai bija plašs paziņu loks. Taču šodien, Krievijas un Ukrainas kara laikā, īpaši gribas pievērst uzmanību viņas draudzībai un radošajai saskarsmei ar ukraiņu kolēģiem.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/30.05.2026-vizmas-belsevicas-draudziba-ar-ukrainu-rakstniekiem-imperijas-ena-atminoties-dzejnieci-95-dzimsanas-diena.a649130/?fbclid=IwY2xjawSHhz5leHRuA2FlbQIxMQBicmlkETFWbkFTRjZjeTNiQUp1TDJFc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHkKM-c1WxnvjTobS4ej_9dt1onLYqWeSDdziQkUbSp1I_xM44W1kaCZNJSLR_aem_jxcZ9gYO-aOk0v8CTbbXjA
Kolektīvā mākslas izstāde “Sievietes skaistums”, kas svētdien, 24. maijā, plkst.14.00 tika atklāta uzreiz divās I. Kozakevičas LNKBA Nama zālēs, izraisīja lielu un tiešu interesi – gan no pašu mākslinieku – dalībnieku puses (darbus sniedza 26 meistari), gan savrupmājā Slokas ielā 37 atnākušajiem skatītājiem.
Muzikāls sveiciens. Natālijas Konovalovas izstādes atklāšanā. Skan I. Zemzara “Patiesība 1”
Natālija Konovalova (Jūrmala) ar zīmēšanu aizrāvās jau brieduma gados. Viņas neliela izmēra gleznās ir daudz fantāzijas, radošas iztēles, spilgtu krāsu, linijas skaidrības un interesantu interpretāciju jau zināmajiem tēliem, kas pazīstami pēc vairāku lielu meistaru gleznām. Piemēram, Pablo Pikaso vai Borisa Kustodijeva. Viņas pirmās personālizstādes atklāšanas ceremonijā, kas izvietojās I. Kozakēvičas LNKBA Nama Konferenču zālē 20.maijā, skatītāji – viņu netrūka – ar interesi noklausījās Natālijas un viņas kuratores Marinas Sadomskas stāstus par ekspozīcijas autores noieto mākslas ceļu un radošajiem meklējumiem. Darbus dzivi komentēja profesors Rafi Haradžanjans, mākslinieces Irina Trumpele un Svetlana Samovarova. Irina Trumpelе atzīmēja: “Iespaidi no darbiem ir spilgti un pozitīvi. Darbi ir izpildīti ar gaumi un humoru.” Ceremoniju izrotāja mūzikas numuri. Aizrautīgi spēlēja gan vijolnieks Patriks Poikāns, gan Jūrmalas Mūzikas skolas skolēni Alberts un Aļvīna, kā arī pianists R.Haradžanjans ar šogad 75. dzimšanas dienu svinošā komponista Imanta Zemzara miniatūru “Patiesība”. Negaidīts bija īss, bet simpātisks, muzikāls sveiciens no Rīgas Vācu kultūras biedrības ansambļa “Morgenrot”. N..Konovalovas izstāde apskatāma mēneša garumā.
Ceturtdien, 21.maijā, Saeima pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas sabiedriskā labuma organizācijām ļaus saņemt ziedojumos ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus. Vienlaikus grozījumi paplašina organizāciju iespējas veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū. “Ar šiem grozījumiem mēs veidojam skaidru un mūsdienām atbilstošu regulējumu, kas paplašina ziedotāju iesaistes iespējas un stiprina sabiedriskā labuma organizāciju finansiālo ilgtspēju. Iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā – piemēram, juridisko, finanšu vai informācijas tehnoloģiju atbalstu – būtiski atvieglos organizāciju darbu un ļaus tām stabilāk īstenot sabiedrībai nozīmīgus projektus,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Lai komersantiem, kas ziedo pakalpojumus, varētu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, grozījumi paredz obligātu rakstveida ziedojuma līgumu, kurā norādāma ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē. Tāpat grozījumi skaidri nostiprina sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros. Šāds regulējums ir būtisks organizācijām, kas īsteno ilgtermiņa sabiedriskā labuma projektus, un ļauj saglabāt ziedojumos saņemto līdzekļu vērtību, vienlaikus ievērojot pienākumu tos izlietot konkrētajam ziedojuma mērķim.
Saeimas Preses dienests
https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/35866-saeima-paplasina-ziedojumu-iespejas-sabiedriska-labuma-organizacijam-ziedot-vares-ari-pakalpojumus?fbclid=IwdGRzaAR74KBjbGNrBHvgeGV4dG4DYWVtAjExAHNydGMGYXBwX2lkDDM1MDY4NTUzMTcyOAABHgK5Rk36V8H_jtQiSNDpuIOtlcbOVNsXVIwYiNYAcrGfdU0r8i12Q1Vc1fcY_aem_c6433P_Eq3foM6FmJCKNAw&sfnsn=mo
