Tad 22. jūnijā 17.00 sarīkojiet sev svētkus – paklausieties, cik brīvi un tēlaini muzicē Miša Oļehovs.Rīdzinieks, N Pisarevas skolnieks, viņš pēdējos gados pilnveidojies Prāgā, aktīvi koncertējis Čehijā. No viņam pazīstamās LNKBA skatuves Miša parādīs veselu programmu! Viņam pievienosies arī divas apdāvinātas Ŗigas izpildītājas, kuras iemīļojušas mūsu auditorijā.Tās ir dvīņumāsas Marija un Sofija Varčenko. Vijolniece un pianiste.Viņi spēlēs spilgtus dažādu laikmetu komponistu opusus. IEEJA BRĪVA.

Cik patīkami, ka daudzsološie jaunie talanti, kuri jau uzstājušies uz I.Kozakēvičas LNKBA Nama skatuves, pēc kāda laika atgriežas šeit, atpakaļ, lai gūtu jaunu pieredzi, bet arī nodemonstrēt kā attīstījās viņu radošais izturīgums. Viņiem ir vēlme parādīt klausītājiem – cik radoši viņi izauguši, kā un ar ko bagātinājies viņu repertuārs. Šoreiz, 14. jūnijā, uz LNKBA Nama skatuves bija četras Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas vecāko klašu pārstāves: Marija un Sofiija Varčenko, Marija un Dārija Bondarenko – trīs pianistes un viena vijolniece (Marija Varčenko). Viņu programmās ietilpa gan lielas formas sacerējumi, gan miniatūras. Katrai izpildītājai bija manāmas virsotnes. Darjai Bondarenko – Franča Lista “Mefisto valsis”, kas prasa milzīgu virtuozitāti. Marijai Bondarenko – Sergeja Rahmaņinova Prelūdija op. 23. No 2. Sofijai Varčenko īpaši veiksmīgi nospēlēja Cēzara Franka Prelūdiju, fūgu un korāli. Marijai Varčenko – divas daļas no slavenas Arama Hačaturjana Vijoļkoncerta. Klausītāji klausījās ar lielu uzmanību un lieliski uzņēma, dāsni aplaudēja. Līdz jaunām tikšanās reizēm, Latvijas jaunie virtuozi!

31. jūlijā plkst. 19.00 Ebreju kopienas centra Lielajā zālē (Skolas ielā 6, Rīgā)sāksies radoša tikšanās ar bijušo rīdzinieku, rakstnieku, dramaturgu un žurnālistu Aleksandru Etmanu (Izraēla). Programmā būs stāsti un atmiņas. Biļešu cenas no 20 līdz 30 eiro.

Galerija “Art Gallery Jomas 86” Jūrmalā atklāta vērienīga izstāde “Daugavpils – atklājumu pilsēta: no cietokšņa līdz mākslai”. Izstādē ir apskatāmas Daugavpils mākslinieku gleznas un fotogrāfijas, kas veltītas pilsētai, tās kultūrai un vēsturei. Izstāde ir atvērta katru dienu no plkst. 13:00 līdz 19:00, un ieeja ir bez maksas

Pieminot un godinot 1941. gada 14. jūnija komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, Ārlietu ministrija un biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība” 2026. gada 14. jūnijā plkst. 11.00 Rīgā organizē svinīgu piemiņas ceremoniju pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” (Latviešu strēlnieku laukumā 1). Pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas un Latvijā akreditētie ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji.

https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/riga-godinas-komunistiska-genocida-upuru-pieminu

Likuma mērķis ir ieviest jaunu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus. Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (“Apvienotais saraksts”) uzsvēra, ka šis regulējums veidots kā “nozīmīgs solis drošākas, pārskatāmākas un Latvijas interesēm atbilstošas imigrācijas politikas veidošanā”.

14. jūnijā plkst.14.00, aicinām LNKBA I.Kozakēvičas Nama Lielajā zālē uz klasiskās klaviermūzikas un vijoļmūzikas koncertu. Aizrautīgi, ar lielu radošās atbildības sajūtu muzicēs talantīgas jaunas, bet jau pamanāmas skatuves pieredzes apveltītas, izpildītājas: Marija un Sofija Varčenko (bēgot no militārās agresijas, viņi pirms dažiem gadiem pārcēlās no Odesas uz Rīgu, jau labi runā latviski), tāpat kā vēl divas māsas – Marija un Darja Bondarenko, kas dzimušas Latvijas galvaspilsētā. Koncerta apmeklētājiem ir iespēja dzirdēt slavenos I.S.Baha, Bēthovena, Šopēna, Rahmaņinova, Skrjabina skaņdarbus … Ieeja brīva! Dalieties, draugi, ar šo informāciju!

P.S. Namā Slokas ielas 37 divās zālēs šobrīd eksponēta iespaidīga izstāde “Sievietes skaistums”. Tā ir dažādu paaudžu brīnišķīgo mākslinieku darbi. Bet augšējā zālē – jūrmalnieces Natālijas Konovalovas darbi – krāsajnie, nestandartie izpildījuma ziņā.

Biedrības  “Ķīnas plenērglezniecības Baltijas valstīs asociācija” priekšsēdētāja  Mary Zhang raksta: 9. jūnija, skaistā vasaras vakarā, notika tikšanās ar I.Kozakēvičas LNKBA valdi, kurā pēc jautājumiem un atbildēm par mūsu darbību mūs vienbalsīgi uzņēma lielajā daudznacionālo kultūras biedrību saimē. Un tādu jau ir 25. Ir prieks un gods piedalīties kultūras procesā, kas kalpo kā tilts starp dažādu kultūru un tradīciju cilvēkiiem. Paldies!

Jūlijas un Pāvela Daugstu dziedošais duets acumirklī iekaro klausītāju sirdis. Tā tas bija arī šoreiz, 6. jūlijā, kad viņi izpildīja programmu “Mīļākās melodijas” uz I.Kozakēvičas LNKBA Lielās zāles skatuvī.
Jūlija, kā parasti, bija eleganta sava skaistā melnā kleitā, dziedāja ar aizrautību unsiltam  emocijām, radoši. Roku žesti bija izteiksmīgi, viņa brīvi un loģiski pārvietojās pa skatuvi.
Pāvels dziedāja līdzi viņai labi veidotā ansamblī un vienlaikus ar parliecību spēlēja klavieres. Ir manāms, ka viņš, tāpat kā daudzi Latvijas pianisti,seko Raimonda Paula pianisma tradīcijām
I.Kozakēvičas  Asociācija atceras Jūlijas un Pāvela agrīnos radošos soļus. Un, protams, klausītājus sajūsmināja viņu laba radošā attīstība. Iepriecināja arī, ka koncertā dziedāja vēl divi Jūlijas audzēkņi.Vienai jau ir nobriedis vecums, bet viņa tikai nesen sākusi izpildīt dziesmas uz skatuves. Otra ir ļoti jauna, viņai  tikai pieci gadi. Bet meitene  dziedāja pārliecinoši un ar  ar acīm redzamu prieku. Kopumā tas bija interesants un mūsdienīgs koncerts.

Larisa Tuisova  ((dzimusi 1948. gada 14. martā Jakutijā) ierakstījusi spožas lappuses Latvijas baleta vēsturē. Viņas māksla, personības spēks un smalkjūtība paliks atmiņā visiem, kam bija laime redzēt viņu uz skatuves vai mācīties viņas vadībā. Balerīnas daiļradē iemūžināti neaizmirstami tēli: Kleopatra (baletā “Antonijs un Kleopatra”), Gajanē (pirmizrādē Rīgā 1976. gadā), Karmena (baletā “Karmensvīta”) – loma, ko kritiķi dēvē par pasaules līmeņa šedevru. Viņas izpildījumā skatītāji redzējuši arī Odetu-Odīliju “Gulbju ezerā”, Auroru “Apburtajā princesē”, Žizeli, Džuljetu, Šeherezādi un daudzas citas spožas lomas. 1980. gadā Larisa Tuisova filmējusies baletfilmā “Gajanē”.

Visdziļākā līdzjūtība ģimenei, draugiem un tuvākajiem.

info:https://nra.lv/latvija/522942-muziba-aizgajusi-izcila-baletdejotaja-un-pedagoge-larisa-tuisova.htm

6. jūnijā Erevānā noskaidrots šī gada starptautiskā konkursa “Eirovīzijas jaunie mūziķi” uzvarētājs – akordeonists Mihals Stohels no Polijas, savukārt otro vietu ieguva Latvijas pārstāve Sonja Misiņa (Sonja ceļazīmi uz klasiskās mūzikas Eirovīziju ieguva, uzvarot LSM rīkotajā nacionālajā atlasē “Latvijas jaunais virtuozs”), bet trešajā vietā ierindojās Armēnijas flautiste Elena Virapjana. Jau nākamgad konkurss norisināsies Liepājā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/06.06.2026-sonja-misina-ierindojas-eirovizijas-jauno-muziku-konkursa-2-vieta-nakamgad-tas-notiks-liepaja.a650296/?fbclid=IwY2xjawSSEYtleHRuA2FlbQIxMQBicmlkETFWbkFTRjZjeTNiQUp1TDJFc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHiDHl05Xe3zrg3HX_hR53zRzoRLaej3Xrxbuz3jyKTTRXOXGvsRr5u7BPHe2_aem_ViYS8xMB-PsCLedMKwMGgg

 

 

Lusiana Mariano ir brazīliešu gleznotāja, mākslinieku naivistu trešās paaudzes pārstāve savā itāļu-portugāļu ģimenē. Viņa ir dzimusi un augusi Sanpaulu, Brazīlijā. Pašlaik  dzīvo un strādā Pirkalā (Somijā). “Viss, kas notiek man apkārt; lietas, ko es redzu, dzirdu, jūtu, kļūst par izejvielu, no kuras aug mani darbi” – saka talantīga māksliniece. Viņas gleznas ir spilgtas, krāsainas un paliek atmiņā.

2026. gada ielīgošanas un Jāņu pasākumi Rīgā.

Skatieties programmu šeit:

https://kultura.riga.lv/lv/kultura?target=news_item&news_item=ieligosanas-un-janu-pasakumi-riga-16125&fbclid=IwVERTSASMHMdleHRuA2FlbQIxMABzcnRjBmFwcF9pZAwzNTA2ODU1MzE3MjgAAR4RgVHP-n88ypydPIKLKOIKGtTlOnJ3MXZZ0BRchcboln2HFFE-Dzhp5yvOkA_aem_s8IStJXCOxDjQT4Bg-hgcg&sfnsn=mo

Filozofijas doktors, budisma pētnieks..Kaspars Eihmanis uzsver – lai gan Dalailama pārstāv vienu konkrētu budisma novirzienu, visbiežāk viņš ir pirmais budists, par kuru cilvēki pasaulē uzzina: “Dalailama līdz šim, līdz pat šim brīdim, ir bijis viens no redzamākajiem un spilgtākajiem gan reliģiskā dialoga veicinātājiem, gan miera aktīvistiem…. viņš ar ļoti lielu interesi vienmēr uzturējis dialogu starp moderno zinātni un budisma filozofiju.” Arī mūsdienu pasaulē, kur reliģijai vairs nav tik liela loma, Dalailama paver ceļu saviem klausītājiem un lasītājiem, lai tie varētu iepazīt citādu skatījumu, stāsta Eihmanis. Filma “Laimes gudrība” būs skatāma kinoteātrī “Splendid Palace” 3. jūnijā pulksten 17.00.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/02.06.2026-aktieris-ricards-girs-viesosies-riga-izradot-dokumentalo-filmu-par-dalailamu.a649716/

Ķīnas Kultūras centrs aicina uz Rīgas Kongresu namu 2026. gada 3. jūnijā plkst.19.00 uz īpašu koncertu, kurā skanēs tradicionālie ķīniešu mūzikas instrumenti – pipa, erhu, dizi, šen, jancjiņ, žuaņ un sitaminstrumenti. Koncertā klausītāji dosies muzikālā ceļojumā cauri dažādiem Ķīnas reģioniem, izbaudot gan klasiskus skaņdarbus, gan mūsdienīgas interpretācijas, kas atklāj Ķīnas kultūras bagātību un daudzveidību.  Bezmaksas ielūgumi pieejami restorānā «Lielais Ķīnas mūris», Baznīcas ielā 31 no pirmdienas līdz sestdienai plkst. 12.00 līdz 20.00.

Šodien, 1. jūnijā, kultūras ministrs Nauris Puntulis tikās ar ministrijas darbiniekiem un iepazīstināja gan ar prioritārajiem darbiem ministra amatā, gan šobrīd apstiprināto biroja sastāvu. Ministrs uzsvēra, ka šī ir patīkama atkalsatikšanās ar kolēģiem, pateicās par darbu, ko kolēģi veikuši ministres Agneses Lāces vadībā, kā arī norādīja uz vairākām jomām, kur tomēr darbs tiks turpināts ar citu ideoloģisko ievirzi. Ministrs klāstīja, ka viņa redzējums vairāku ministrijas atbildības jomu jautājumu virzībā būs atšķirīgs no līdzšinējā, uzsverot, ka prioritāri priekšplānā izcels Latvijas kultūras stiprināšanu un vērtību kopšanu, ko šobrīd īpaši sagaida nozare. Tāpat Nauris Puntulis savā uzrunā kolēģiem norādīja, ka visiem kopā priekšā ir ārkārtīgi intensīvs darbs, ņemot vērā valdības īso darbības periodu un arī viņa kā ministra uzstādītās prioritātes.Tāpat šodien ministrs publiski nosauca parlamentāro sekretāru. Ministrs ir gandarīts, ka viņa uzaicinājumam parlamentārā sekretāra amatam atsaucies līdzšinējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Ministra biroju vadīs Ritvars Jansons, padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos- Agnese Vārpiņa un ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos- Gaidis Bērziņš.
Ministrs sava biroja darbā iecerējis iesaistīt vēl dažus profesionāļus, bet kopumā tas noteikti nebūs lielāks par līdzšinējo biroju ne cilvēku skaita, ne izmaksu ziņā.
3 ч. 

Visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir bez maksas. Ja mēneša pēdējā svētdiena ir svētku diena, kad muzejs ir slēgts apmeklētājiem, piedāvājums netiek pārcelts. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā katra mēneša pēdējā svētdienā ieeja pastāvīgajā ekspozīcijā 3. stāvā un izstāžu zālēs 2., 4. un 5. stāvā ir bezmaksas.  Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA katra mēneša pēdējā svētdienā ieeja pastāvīgajā ekspozīcijā 3. un 4. stāvā ir bezmaksas.  Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā katra mēneša pēdējā svētdienā ieeja pastāvīgajās ekspozīcijās 2. stāvā un 3. stāvā ir bezmaksas.

Latvijas Nac, bibliotēkas Konferenču centrā -1. stāvā atklāta igauņu mākslinieces un kuratores Vīvi Nooras darbu izstāde “Ars amatorija-Ars moriendi”. Šo mākslas darbu centrā ir divi dziļi un neizbēgami spēki: mīlestība un nāve. Izstāde gaida skatītājus līdz 13. 07. Ieeja bez maksas.