10.jūnijā plkst.14.00 I.Kozakēvičas LNKBA namā (Slokas ielā 37, Rīgā) tiks turpināts cikls “Lielo komponistu jubilejas” (Dr.art programmu mākslinieciskais vadītājs Dr.art Rafi Haradžanjans). Šoreiz bus godināts viens no 20. gadsimta izcilākajiem komponistiem un pianistiem S. Rahmaņinovs. Dzirdēsim viņa klaviermūziku un romances skaņdarbus, kas piepildīti ar dziļām emocijām. Interpretātoru vidū ir Svitlana Ščikova-Barona (soprāns, viņu pavadīs Vita Verinja), pianisti Rafi Harajanjana, Andrejs Bubinduss, Andželīna Amoliņa, kā arī vokālais duets Jūlija un Pāvels Daugsta. Ar pārdomām par dienas varoņa saraksti un draudzību ar M. Šahinjanu stāstīs Hasmika Nuridžanjana. Jūs redzēsiet arī dažus dokumentālus video kadrus. “Klausītāji no pasākuma dosies garīgi bagātināti,” garantē organizatori.

Ieeja brīva

Rīgas pieminekļu aģentūra 30. maijā no Kronvalda parka pārvietojusi uz noliktavu krievu dzejnieka Aleksandra Puškina skulptūru, lai vēlāk to nodotu valdījumā Latvijas Mākslinieku savienības muzejam, ar kuru panākta konceptuāla vienošanās par skulptūras glabāšanu un turpmāku izstādīšanu, informēja Rīgas dome.  Lēmums pieņemts, jo 2009. gadā gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nesaskaņoja skulptūras izvietošanu Kronvalda parkā, iesakot izvēlēties alternatīvas novietnes.

22. maijā tiešsaistē LSM.lv bija skatāma M. Čehova Rīgas Krievu teātra rīkota diskusija “Kopīgas nākotnes iespēja Latvijā”. Piedāvājam diskusijas video.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.05.2023-video-kopigas-nakotnes-iespeja-latvija-cehova-teatra-diskusija.a509038/?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-top&utm_campaign=RP-widget

Turpinām I.Kozakēvičas LNKBA  mākslas darbu. Par jubilejas koncertu ciklu LNKBA Nama L.zālē  raksts zemāk.
Turklāt 15.jūnijā plkst.17:00 vienlaikus trīs zālēs tiks atklāta mākslas zinātnieces Svetlanas Hajenko ( (1941 – 2013) piemiņas izstāde. Hajenko  bija zinoša un draudzīga ar mūsu Asociāciju. Aicinam uz Slokas 37, un jūs aiciniet arī savus draugus, radus!
Ieeja brīva.
Raksts: “Брамс, Рахманинов Хачатурян — три юбиляра этого года соединятся в АНКОЛе”

Slāvu lasījumos, kas Daugavpils Universitātē notika jau 26. reizi, tika atklāta vairāk nekā 40 gadus Daugavpilī strādājušā izcilā filologa Fjodora Fjodorova (1939–2020) auditorija.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/21.05.2023-daugavpils-universitate-atklata-izcila-filologa-fjodora-fjodorova-auditorija.a509567/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska nu jau vairāk nekā gadu dzīvo Rīgā. Pēc tam, kad 2020. gadā pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīms apspieda baltkrievu protesta kustību, Olgai nācās pamest Baltkrieviju… Šopavasar I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas namā Pārdaugavā bija apskatāma Jakubovskas personālizstāde “Brīvības kaķēņi”. Tāpat Olgas darbi šobrīd apskatāmi mākslas stacijas Dubulti izstādē “Kreatīvā revolūcija Baltkrievija 2020”.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/baltkrievu-makslinieces-olgas-jakubovskas-par-brivibu-cinas-kaki.a177044/

31 latviešu literatūras tulkotājs no 19 valstīm – tāda ir pārstāvniecība ikgadējā Tulkotāju asamblejā, kas ceturtdien un piektdien notiek Jūrmalā, Majoros. Viņi nes latviešu literatūras vērtības pasaulē, atbalstu saņemot valsts grantu programmā, kas domāta gan tulkotājiem, gan izdevniecībām, bet ikdienā ļoti bieži strādā pavisam citās profesijās.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/19.05.2023-tulkotaju-asambleja-dalas-ar-idejam-un-praktiskiem-padomiem.a509391/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Latviešu valodas prasmes pārbaudi līdz šim nav izdevies nokārtot 51% no visiem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kas kārtoja eksāmenu, noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC). …Tiem Krievijas pilsoņiem, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju un līdz šī gada 1.septembrim nesniegs apliecinājumu par valsts valodas apguvi vai par noteiktu atkārtotu pārbaudi līdz 30.novembrim, uzturēšanās atļauja pēc 1.septembra vairs nebūs derīga.

https://nra.lv/latvija/414880-vairak-neka-puse-krievu-nespej-nokartot-latviesu-valodas-eksamenu.htm

I.Kozakevičas LNKBA savā skaistajā namā (Slokas ielā, 37, Rīga) drīzumā rīkos koncertu sēriju “Lielo komponistu jubilejas”. Tie ir veltījumi J. Brāmsam (27. maijā), S. Rahmaņinovam (10. jūnijā), A. Hačaturjanam (8. jūlijā). Visu raidījumu sākums – tie visi skanēs sestdienās – plkst.14.00. Ieeja bez maksas. Programmas vada prof.R.I. Haradžanjans. Tajās piedalīsies dažādu paaudžu talantīgi Rīgas mūziķi, tostarp virtuozais vijolnieks Georgs Sarkisjans.

Latvija trešdien no Islandes pārņēmusi Eiropas Padomes  Ministru komitejas prezidentūru. Tas notika Reikjavīkā EP dalībvalstu līderu samitā, tikai ceturtajā šādā samitā organizācijas vairāk nekā 70 gadu pastāvēšanas vēsturē.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2023-latvija-parnemusi-prezidenturu-eiropas-padome-ipasu-uzmanibu-pieversis-ukrainas-atbalstisanai.a509066/

Katra Latvijā dzīvojošā tauta veido mūsu spēku pasaules kontekstā. Katrai tautai raksturīgās tradīcijas ir kā pavediens saules audeklā, kurā gleznojam mūsu ziedošo zemi. Tikai pavedienā kā saiknē starp ikkatru no mums, parādībām un procesiem šodienā mēs spējam uzgleznot tādu Latvijas zemi, kuras īstais košums rodas tautu sadraudzībā. Koncerta laikā dziesmu pavedienā radīsim dažādu tautu māksliniecisko kolektīvu sasaisti kā vienotu Latvijas kultūru ainavu. Lai uzplaukst viena liela un krāšņa glezna saules dziesmu audeklā!

Mākslinieciskais vadītājs  Juris Jonelis; Režisors  Mārtiņš Kagainis

  •  4. JŪLIJS plkst.19:00 – 21:30 M. ČEHOVA RĪGAS KRIEVU TEĀTRIS. BIĻEŠU CENU KATEGORIJAS: EUR 12.-; 15.-; 20.-; 25.- TIEŠRAIDE: TV24

Gaidot grāmatas “Latvieši tur. Latvijas emigrantu mobilitāte un iesakņošanās Lielbritānijā 21. gadu simteņa sākumā” atvēršanas svētkus, kas būs 17. maijā, raidījums “Globālais latvietis. 21. gadsimts” studijā aicināja grāmatas autoru, komunikācijas zinātnes doktoru Mārtiņu Kaprānu, žurnālistu Uldi Āboliņu, kurš savā profesionālajā karjerā padziļināti sekojis līdzi Lielbritānijas latviešu gaitām, kā arī sarunā piedalās žurnāliste Ilze Kalve, kura skatītāju vērtējumam nodevusi jau trešo daļu trīsdaļīgajai dokumentālajai filmai “Latvieši Apvienotajā Karalistē”, kas tapusi “Daugavas Vanagu” fonda 75 gadu jubilejas ietvaros, un šīs filmas projekta vadītāja Vera Antipova.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/15.05.2023-petnieks-martins-kaprans-latviesiem-jaatmet-augstpratiba-runajot-par-tautiesiem-apvienotaja-karaliste.a507941/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 (RFB – NEXT 2023) programmā 11. maijā ISSP Galerijā tika atklāta biennāles dibinātās balvas laureāta personālizstāde. Šogad balvu saņēmusi lietuviešu māksliniece Ieva Ieva Baltadonīte (Ieva Baltaduonyte) ar fotosēriju “Izrautie”. “Izrautie” atklāšanā tika sveikta arī Latvijas māksliniece Anna Dzērve. Viņai piešķirta īpašā balva no fonda “VV Foundation”. Viņa saņēmusi 1000 eiro naudas balvu un iespēju no 23. maija līdz 23. jūnijam strādāt fonda dibinātajā mākslinieku rezidencē “PAiR” Pāvilostā. Pēc tam sekos viņas personālizstāde fonda izveidotajā jaunajā galerijā, tas tiks atklāta vasarā.Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2023 Rīgas izstāžu zālēs, galerijās un pilsētvidē turpināsies līdz 23. jūlijam.

https://www.delfi.lv/kultura/news/art/foto-issp-galerija-atklata-lietuviesu-makslinieces-ievas-baltadonites-izstade.d?id=55515644

Krievija pieprasījusi, lai Igaunijas varas iestādes un robežsargi noņem reklāmkarogu ar uzrakstu “Putins kara noziedznieks” (“Putins ir kara noziedznieks”) un prezidenta portretu pierobežas pilsētā Narvā, jo reklāmkarogs ir redzams no Krievijas teritorijas. Fotogrāfijas sociālajā tīklā “Facebook” ievietojis Narvas muzejs, kas atrodas viduslaiku pilī, uz kura bija izkārts baneris, raksta “The Insider”.

https://nra.lv/pasaule/413960-krievija-pieprasa-igaunijai-nonemt-baneri-putins-ir-kara-noziedznieks.htm

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 16.martā, lēma, ka Saeimas sēde, kurā parlaments vēlēs Valsts prezidentu, notiks šā gada 31.maijā. Saeimas deputātiem kandidatūras Latvijas Valsts prezidenta amatam jāizvirza no šā gada 9. līdz 13.maijam.

Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, savukārt Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32053-valsts-prezidenta-velesanas-planotas-31-maija