Asociācija (I.Kozakēvičas LNKBA)

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija (LNKBA) ir dibināta 1988.gadā 30.novembrī – Atmodas laikā. Tā pašreiz apvieno vairāk, nekā divdesmit Latvijā dzīvojošu dažādu tautību kultūras biedrības un savienības. Gan toreiz, kad Asociācijā sākotnējā posmā darbojās Ita Kozakēviča (1955-1990), Ruta Šaca-Marjaša (1927-2016) , Marija (1947-2017) un Leons Brieži (1949-2020), Romualds Ražuks, Uldis Bērziņš (1944-2021),  Jānis Streičs (1936.–2026)  un  citi tālaika pazīstamie sabiedriskie darbinieki-aktīvisti,  gan visos vēlākajos gados LNKBA vienmēr ir atbalstījusi latviešu tautas centienus atgūt neatkarību un demokrātiju, dzīvot brivā valstī ar Eiropas principiem.

LNKBA darbības virzieni:
– senču kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība
– harmonisku starpetnisko attiecību veidošana
– valstī dzīvojošo cilvēku konsolidācija
– dialoga, integrācijas, tolerances un dažādo tautību savstarpējo sadarbības ideju, eiropeisko principu realizācija
– daudzvalodības propaganda un īpaši  latviešu valodas nozīmes stiprināšana
– tādu apstākļu veicināšanā, kad arī mazturīgie Latvijas iedzīvotāji var tuvināties kultūrai

LNKBA īpašumā Rīgā, Slokas ielā 37 atrodas skaista vēsturiska savrupmāja,kurā 2010.gadā oficiāli atzīta par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli (autors Kārlis Johans Felsko). Saskaņā ar Saeimas lēmumu (1992) nams ir nodots I.Kozakēvičas Asociācijai. Vēlāk šis lēmums ir pārveidots par Likumu: Saeimā viņš ir pieņemts 1997.gada 18.decembrī, bet 1997.gada  30.decembrī Valsts prezidents G.Ulmains šo Likumu izsludināja. Ar to apstiprināta Latvijas valsts dāvana mazākumtautību organizācijai, kurai ir neapstrīdami nopelni Latvijas Republikas atjaunošanā. Ar Kultūras ministrijas (juridiskā palīdzība)  un Kohēzijas fonda palīdzību 2019. gadā tika īstenota liela ēkas renovācija.

2025. gadā 3. jūlija Itas Kozakevičas 70. dzimšanas dienas svinības  LNKBA Nama Lielajā zālē bija  absolūti pārpildīta ar daudznacionālu auditoriju. Vakara programma, kas pilnībā norisinājās valsts valodā, bija plaša un daudzveidīga. Asociācijas Namā ieradās ievērojami un autoritatīvi viesi – valsts sabiedriskās personas. Jubilejas pasākumu ar saturīgu runu atklāja Saeimas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica. Rūnaja Tautas frontes leģenda Dainis īvāns, Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Saeimas deputāts Gunārs Ķirsis, Rīgas domes deputāts Romualds Ražuks, LNKBA darba aktīvisti Rafi Haradžanjans, Normunds Rudevičs, Dagnija Dreika, Pēteris Dzalbe. Piecu mūsdienu gruzīnu dzejnieku vasaras tikšanos ar galvaspilsētas auditoriju, kas notika  2025.gadā 30. augustā LNKBA Nama Lielajā zālē, arī klāt bija ievērojamas sabiedrības un kultūras personas. To skaitā – Saeimas deputāte Inese Kalniņja, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājas Arno Jundze. LNKBA Namā LU izdotas grāmatas «Latvieši par Armēniju, armēņi par Latviju» prezentācijā (2025.gadā 2.oktobrī)  vakara dalībnieku vidū bija profesori Ojars Sparitis, Leons un Elizabete Taivanes. Bēt izstāde, kuras atklāšanā bija 2025.gadā 19.oktobrī un kas notika par godu Rīgas mākslinieces Jeļenas Antimonovas 80. dzimšanas dienai, piedalījās arī starptautiski atzītā dziedātāja Inga Kalna, viņa uzrunāja klātesošos. Koncerts Namā L.zālē “Pēteri Vasks un viņa draugi” izraisīja ļoti lielu publikas interesi. Koncertā, kas notika 2026. g. 10. aprīlī, piedalījās pats komponists, kurš aktīvi komentēja savu mūziku. Koncerts bija veltīts slavenā meistara 80. dzimšanas dienai, un tajā piedalījās dažādu paaudžu mūziķi no Rīgas un Daugavpils. 2026. gadā lielu interesi izraisīja pasākumi, kas veltīti Austrumu kultūrām. – Ķīniešu Jaunā gada svinības un Rīgas indiešu deju ansambļa “Bharata” programma.

LNKBA Namā atrodas trīs zāles, kā arī  Asociācijas biedrību un administrācijas telpas. Zāles regulāri notiek dažāda veida kultūras pasākumi. Notiek arī dažādu solistu (tostarp – jaunо) un kolektīvu mēģinājumi. Ir iespēja mācīt nacionālās valodas – vācu, poļu,korejiešu... LNKBA un tās biedrības organizē nacionālo kultūru dienas, organizē  kolektīvas (polietniskas) un personīgas mākslinieciskās izstādes – jau ir notikušas vairāk kā trīs simti izstādes, – organizē dažāda rakstura koncertus – tai skaitā V.A.Mocarta, J.Brāmsa, F.Lista, F.Šopēna, M.Glinkas, N.Rimska-Korsakova, P. Čaikovska, S.Rahmaninova, A.Skrjabina, A.Spendiarova, J.Vītola, Jāņa Ivanova, Komitasa, A. Hačaturjana, D.Šostakoviča, G.Sviridova, V.Gavriļina, R.Ščedrina, R.Kangro, O.Stroka, A.Babadžanjana, M.Tariverdieva  mūzikas monovakarus. LNKBA veltīja īpašas programmas dzejniekiem A. Puškinam, M.Lermonovam, I.Krilovam, A. Navoi, S. Jeseninam, V. Nabokovam, H.Tumanjanam, E.Čarencam, Šolomam-Alejhemam, O. Mandeļštamam, A. Ahmatovai, M. Cvetaevai, K. Baļmontam, J. Brodskim, V. Visockim un Š. Āznavuram (pēdējie divi bija arī komponisti-dziedātāji), krievu romanču dziedātājam, kuru padomju vara ieslodzīja V. Kozinam,  M. Matusovskim, G. Tukajam, M. Džaliļam, B. Ahmadulinai, J. Jevtušenko, B. Zahoderam, J. Moricai, rakstniekiem V. Sarojanam, A. Bītovam,  S. Aleksievičai, S. Dovlarovam, režisoram S. Paradžanovam, aktieram N. Sličenko, satīriķam Arkādijam Raikinam, klaunam L.Jengibarovam… Asociācija palīdz attīstīties pašdarbības pulciņiem, rīko bērnu koncertus, organizē  tikšanās ar ievērojamiem politiskiem  – deputātiem, ministriem, vēstniekiem u. c., ka arī kultūras pārstāvjiem. Pavada nacionālo svētku svinēšanu, dažado grāmatu un filmu prezentācijas. Lielu interesi izsauc viendienas festivāli, kurus organizē Asociācijas biedrības: tatāru un baškīru “Sabantuj”, moldavu “Mercišor”,  jakutu “Isah”. Pēdējos gados veiksmīgi tiek veikti pasākumi no cikla “Viņi mācījās Latvijā“, kuri ļauj jaunām radošām personībām nepazaudēt saikni ar Latviju: Asociācijas Namā pavadīja radošos vakarus mūziķi, kuri pašlaik strādā Itālijā, Vācijā, Krievijā, Šveicē,Norvēģijā. Katru gadu LNKBA Namā zem nosaukuma “Asorti” tiek veikti speciāli organizēti pasākumi bērniem – daži sezonas laikā. Tajos piedalās atšķirīgi kolektīvi ( instrumentāli, dejojoši, dziedoši) un solisti. LNKBA palīdz ļaudīm pilnīgāk apzināties savas etniskas saiknes, izzināt savu kultūru un valodu, reliģiskās tradīcijas. Asociācija sadarbojas ar  mazākumtautību skolām , palīdz atrisināt darbības jautājumus.  LNKBA biedrības veiksmīgi piedalās dažādus projektu konkursos. Piemēram, 2021. gada no 23. augusta līdz 27. augustam parkā un LNKBA Namā – ar Rīgas domes Izglītība, kultūras un sporta Departamentā konkursā uzvarētā projekta atbalstu –  tika organizēta dienas Nometne ‘Vienoti dažādībā” 25 dažādu tautību bērniem. Nometne bija ar radošo virzieni. Skolotāju vidū, piemēram, redzējām mākslinieku Nikolaju Krivošeinu, komponistu Māri Lasmani.  Meistarklases pasniedz žurnāliste Hasmika Nuridžanjana, bet pie klavierēm – profesors Rafi Haradžanjans. Bērni devās arī ekskursijās uz Botānisko dārzu un Romu mākslas muzeju. No 2003. gada ikkgadus  novembra beigās un decembra sākumā LNKBA organizē plaša mēroga (dažādu žanru no 7.līdz 10.pasākumiem)  mazākumtautību mākslas Festivālu “Vienoti dažādībā”. 2015.gadā pavasarī tika organizēts vēl viens Festīvals – “Pavasara avots” (līdz 6.pasākumiem), ar kura palīdzību atzīmē piemiņas datumus, kā arī atklāj jaunus talantus.Viņš arī kļuva par tradicionālo. Kopā ar UNESCO Nacionālo komisiju īstenoti projekti bērniem: „Draugu stāsti” (2008) un „Pasaku tilts” (2010).  Asociācija arī spilgti atbalsīja dažus UNESCO svinamo dienus, veltīja ievērojamajiem latviešu mākslas un literaūras darbiniekiem  savus pasākumus: J.Vītolam (2013), J.Raiņim un Aspazijai (2015), J.Rozentālam (2016), V. Pūrvitim (2022), Knutam Skujeniekam, Leonam Briedim, Uldim Bērziņam, Roaldam Dobrovenskim, Dagnijai Dreikai. Asociācijas radošais darbs piesaistīja arī ārvalstu mākslinieku uzmanību. LNKBA Namā notika Vidmas Vaitas  (Lietuva, 2016) un Latinkas Minkovas (Bulgārija, 2019) gleznu izstādes, profesora – saksofonista Rišarda Žoldnjevska koncerti (Polija, 2019, 2024; kopā ar Daugavpils Universitātes docentu pianistu Gļebu Beļajevu) ). 2024. gadā ar vēselu programmu uzstājās instrumentālais duets no Polijas Anna Parkita (klavieres) un Przemyslaw Wierzba (čelo).

LNKBA  pasākumos sevi ir parādījuši un turpina parādīt talantīgi radošie jaunieši  Evija Hilmane, Ludmila Ignatova,  Anna Dribas, Madara Ivane, Daniils Pogorelies (Kuzmins), Nataniels-Simča Rasnačs, Daniils Bulaevs, Daniils Lugovskojs, Lauma Krīgere, Hahxi Wang (Hanši Vanga; Ķīna/Latvija), Cira Tolordava, Ornela Rudeviča, Vera Bondara, Marks Celousovs ,Pāvels Račiks, Jūlija Cvetkova, Anna Romanova (mākslas fotogrāfija), Ruslans Perežilo (viņš ir arī talantīgs filmu komponists), Jeļena Lihvare, Gļebs Beljajevs, Genādijs Grinko, Rihards Plešanovs, Jekaterina Pavlova, Edgars Tomševičs, Roksana Tarvide, Anna Halikmaa-Fišere, Angelina Sablina-Amoļiņa,  Sofija Zaiceva, Daniils Mickevičs, Francis Karpinskis, Timurs Garists, Daria un Marija Bondarenko, Sofija Varčenko, Matvejs Fokins, Melisa Takarbekova, Mariana Sanina, Evelīna Bistrova (klavieres), Daniils Bulajevs, Eva Ter-Sarkisova, Marija Gevorkjana, Sofija Vasecka, Sofija Poļiščuka, Marija Varčenko (vijole), Madara Bīte (čello), Mihails Oļehovs (akordeons), Platons Buravickis (kompozīcija), Larisa Caŗkova (ērģeles)…  Daudziem no viņiem Asociācijas zāles kļuva par sava veida “startа platformu” uz lielo, dažkārt starptautisko, skatuvi. Paaudžu nepārtrauktība kultūras jomā ir īpaši jūtama festivālu un citu nozīmīgu radošo pasākumu laikā, ko rīko Аsociācija.

Starp desmitiem tēlotājmākslas figūru, kas izstādīja savus darbus LNKBA Namā un pagodināja mūms ar savu klātbūtni, ir slaveni meistari Artūrs Ņikitins, Vladimirs Kozins, Jeļena Antimonova, Valērija Šuvalova, Filips Šalajevs, Aleksandrs Misiurevs, Nikolajs Uvarovs, Jevgeņija Stūre, Nikolajs Krivošeins, Aleksejs Naumovs, Vjačka Telešs (Baltijas baltkrievu mākslinieku biedrības “Maju Gonar” dibinātājs), Aleksandrs Lukjanovs, Vladimirs Glušenkovs, Petrs Hudobčenoks, Georgijs Krutojs, Vasīlijs Hvatovs, Andrejs Šulcs, Karušs Akopjans, Babkens un Aleksandrs Stepanjani, Arturs Akopjans, Varužs Karapetjans, Grigorijs Lalajans,  Rahmets Redžepovs,  Arifs Magerams , Pavels Tjurins, Vladimirs Pavlovs, Olga Ņilova, Jurijs Dobrins, Jūris Fedulovs,  Andrejs Bovtovičs , Rita Pranča,  Vasils Mališics, Anna Peipinja, Nadežda Izeņeva, Irina Trumpele, Irina Jatnova, Andrejs Severestņikovs, Anatolijs Borodkins, Valērijs Baida, Harijs Tālbergs, Irina Kopeikina, Nadežda Barūnsa,  Jeļena Redisa, Vitālijs Ermolajevs, Nugzars Kipiani, Goča Huskivadze, Nugzars Paksadze, Jeļena Lavrinoviča, Olga Jevsejeva, Andris un Māris Abiļevi, Laimutis Šiurna, Jeļena Jakovļeva-Gaprindašvili, Nadežda Koļesņikova, Aleksandrs Ņeberekutins, Vadims Arseņjevs, Ludmila Pereca, Jevgeņija Iškeviča-Sundejeva, Tatjana Teje, Vitalijs Praiss, Svetlana Narkeviča, Neonilla Medvedeva, Tatjana Hmeļeva, Alesja Kolontaja, Natalija Vorobjeva, Vera Bondara, Karine Paronjanca, Svetlana Samovarova, Nastasija Arais, Veronika Rožkālne, Veronika un Olegs Veideri, Natalija Konovalova, Tamāra Žitkoviča, Pāvels Ostapcevs (Rēzekne), Gaļina Žeļabovska (Daugavpils), Aleksejs Kosinecs (Liepāja), kā arī Vidma Vaits (Kauņa, Lietuva), Latīnka Minkova (Bulgārija), Olga Jakubovskaja (Belarusija/Latvija ), Meri Čžana (Mary Zhang; Ķīna/Latvija),  Ivans Vitjuks un Katerina Baranova (Ukraina/Latvija)…

Personālizstādēs savus darbus demonstrēja talantīgie Rīgas fotomākslinieki Vitālijs Seslavinskis, Leonīds Mostvilišskis, Irēna Goluba, Zoja Ļebedeva, Sergejs Budanovs, Agija Bogdanova, Jūlija Švede, valsts reģionu pārstāvji Inese Norkārkle, Vija Vavere, fotostudijas dalībnieki no Krāslavas.Ekspozīcijas ne reizi vien komentēja izcila mākslas kritiķe un entuziaste Svetlana Haenko, kuras piemiņai 2023. gadā LNKBA tika veltīta plaša izstāde.

LNKBA namā uzstājās arī populārie Mihaila Čehova teātra aktieri Jakovs Rafalsons, Vadims Grosmans un Natālija Ščeglova, kā arī rakstnieks Roalds Dobrovenskis. Dažādos pasākumos piedalījās dzejnieki Vladlens Dozorcevs, Marianna Ozoliņa (Latvijas Rēriha biedrības vadītāja), Arkādijs un Stella Astrovi, Jurijs Kasjaničs, Nikolajs Romaņenko, Jevgeņija Ošurkova, Nikolajs Gudaņecs, Milēna Makarova…

LNKBA Namā publika cienāja ar priekšnesumiem literatūrkritiķis Boriss Ravdins, skatuves mākslinieki Leonīds Lencs, Hasmika Bagojana, aktrise un režisore Marija de Valjukofa, žurnālisti Olga Dorofejeva (Rīgas vēstures un arhitektūras eksperte), Hasmiks Nuridžanjans, Ilona Jahimoviča, Andžela Gasparjana, Gaļina Greidāne, baritoni Vlads Šuļmans, Viktors Kozlitins, Jurijs Tihomirovs, soprāns Juliāna Bavarska un Olga Barišmane, vokālais trio Irinas Kildišas vadībā, pianisti Jurijs Kaspers, Marina Glagoleva, vijolnieki Aleksejs Koļesņikovs, Gidons Grinbergs, bardi Vladimirs Novikovs, Vladimirs Soļars, Aleksandrs Beknazarovs un citi. Jāatzīmē arī dzejnieku grupu: Irina Zinovčika, Natālija Beļska, Natālija Lisjakova, Tamāra Ermolova, Ivans Kuncevičs, Igors Terjajevs, Irina Gaevska un citi.

2024.g. 4.jūlija LNKBA Namà. Kamìnu zàlè. sadarbībā ar organizāciju Latvijas Pilsoniskā alianse veikmìģi notika istabas koncepta spēle “Demokrātija 2084″. Spēle “veidota ar mērķi stiprināt iedzīvotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un zināšanas par pilsonisko līdzdalību”.

“Sadarbības ceļi” – mākslas pasākumu cikls” no 10. programmam – projekts (2011) un cikls “Ditirambs D.Šostakovičam” (2006) no 3.programmam, tiek līdzfinansēti Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.  Arī  mākslas pasākumu ciklu “Pavasara ziedu pušķis sievietēm” (2012) no 5.programmam un ciklu „Mazākumtautību veltījums Raiņa un Aspazijas jubilejai” (2015) no 3. pasākumiem līdzfinansēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.  Lielu interesi izsauc viendienas festivāli, kurus organizē Asociācijas biedrības: moldavu “Mercišor”, tatāru un baškīru “Sabantuj”, jakutu- “Isah” (2019.gada piedalās 11. Eiropas valstu pārstāvji) . Pēdējos gados – no 2016.g. –  tiek veikti pasākumi no cikla “Viņi mācījās Rīgā”, kuri ļauj jaunām radošām personībām nepazaudēt saikni ar Latviju un Asociācijas Namā L. zālē pavadīja radošos vakarus mūziķi, kuri pašlaik strādā Itālijā, Vācijā, Krievijā, Norvēģijā. Ap 20 reizēm notika Starptautiskais poļu un latviešu estrādes dziesmu konkurss „ZAKR”. Konkursu organizēja Poļu kultūras klubs „Polonez” ar mērķi pilnveidot un attīstīt jauniešu vokālos talantus, reizē iepazīstot poļu un latviešu mūziku, kultūru.

Pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda konkursā uzvarētajam projektam, no  01.11.2023. līdz 31.05.2024. veiksmīgi īstenota 4 lielu pasākumu sērija “ Kopīgie svētki: Integrācija caur gadskārtu”. 1. Ziemassvētki dažādu tautu tradīcijās.2. Svinēsim kopā Meteņus. 3. “Lieldienas: svinam kopā ar dažādām tautām”.4. “Vasaras ielīgošanas pasākums” Visos šajos pasākumos tika runāts par to, kā dažādas Latvijā
dzīvojošās un LNKBA sastāvā esošās tautas svin šos kopīgos
svētkus, kādas dziesmas dzied, kādas dejas dejo, kā uzņem viesus
un ar ko tiek cienāti. Katrs no šiem svētkiem ietvēra dažādus
pasākumus: Daudznacionāli koncerti, mākslas izstāžu, tai skaitā bērnu,
atklāšana, dažādas meistarklases profesionālu mākslinieku vadībā, sākot
ar oriģinālu olu krāsošanu Lieldienām, kā izgatavot tautas maskas
Meteņus svinībām un vainagus Līgo svētkiem. Kā arī meistarklases
dažādu nacionālo virtuvju ēdienu pagatavošanā un to degustācijā
(LNKBA parkā, kur todien ieradās rekordliels skatītāju skaits!).

LNKBA auglīgi sadarbojas ar daudzām LR valsts un sabiedriskām institūcijām. Tās darba virziens ir skaidrs un tuvs Latvijas kultūras personībām, tostarp plaši atzītām. Pasākumu tiešo dalībnieku vidū bija un ir mākslinieki J. un A. Ģērmaņi, P. Šenhofs, V. Ozoliņš, K. Taivāne, A. Kiršfelds, L. Pavlovska, I. Abramenko, I. Kalvāne, vijolnieki J. Švolkovskis, A. Baumanis, J.Būlavs, pianisti N. Novika, V.Zilbērts, R.Zariņš,  I. Sarkāne, K. Geidmane, J. Rinkulis, A. Liepiņš, dziedātāji K. Gailīte, I. Tiknuse, I. Pavare, L. Krīgere, ērģelnieks A. Kalējs, K. Vancāne (akordeons), dzejnieki K. Skujenieks, U. Bērziņš, A. Aizpuriete, M. Čaķilis, režisore, M. Martinsone, A. Magone, komponists un saksofonists E. Straume, komponisti un pianisti M. Lasmanis, S. Selga, vīru kamerkoris FRA-CHO-RI. Un, ja integrāciju uzskatām par cilvēku savstarpēju sapratni, sadarbību un mijiedarbību, tad nevaram neatzīt, ka LNKBA šajā virzienā ir guvusi izcilus panākumus.

Katru gadu Asociācijas Namā sezonas laikā zem nosaukuma “Asorti” tiek veikti speciāli organizēti pasākumi bērniem. Piedalās atšķirīgi kolektīvi – instrumentāli, dejojoši, dziedoši – un solisti. LNKBA organizētie  pasākumi notiek arī Kongresu namā, LU, RLB, Melngalvju, Reiterna un Mencendorfa namos, Rīgas Domē, Maza Ģildē, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, “Ave Sol”, J.Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas, Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas un citās nozīmīgās zālēs. Kultūras pasākumi tiek veikti ar brīvu ieeju skatītājiem un klausītājiem. Tas dod iespēju pievienot kultūrai plašas iedzīvotāju slāņus. LNKBA un tas biedrības sākot no 1990. gada līdz 2026.gadā  koordinēja ikmēneša pārraides (ap desmit pusstundas garas pārraides mēnesī) mazākumtautību valodās Latvijas Radio 4, kurās iepazīstina ar dažādu nacionālo kultūras biedrību jaunumiem, plāniem, tradīcijām, svētkiem, cilvēkiem un konkrētiem pasākumiem.  LNKBA aktīvisti piedalās daudzās starptautiskās konferencēs, semināros, tikšanās ar ārzemju politiskiem un sabiedriskiem pārstāvjiem. No 1996. gada daži no viņiem bija un ir Latvijas Valsts prezidentu G. Uļmaņa, V. Zatlera, A. Berziņa, R.Vējoņa Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekļi. Asociācija atbalsta savu biedrību sakarus ar etniskajām dzimtenēm, veicina to ekonomiskos un kultūras sakarus ar Latviju.  LNKBA sadarbojas ar Kultūras, ka arī Ārlietu, Izglītības un zinātnes ministrijām, UNESKO, Rīgas Domi, Naturalizācijas pārvaldi, kā arī ar  dažādām LR izglītības un kultūras iestādēm. Asociācija pārstāvēja Latvijas Valsti nozīmīgos starptautiskos pasākumos Somijā, Beļģijā, Igaunijā un Lietuvā. LNKBA veicina apmācību nacionālajās valodās, ir dažu mazākumtautību skolu kurators. No 1990. gada sadarbībā ar Latvijas olimpisko Akadēmiju ik gadu pavasarī notiek Bērnu sporta svētki, kuriem ir liela sabiedriska rezonanse.
LNKBA ir sava sudraba Goda zīme, ar kuru no 2003. gada apbalvotas 37 personas (to skaitā toreizējs Polijas vēstnieks T.Fišbaha k-gs un toreizējs Ukrainas Radās deputāts R.Čubarovs).
No 1990.gadā par LNKBA Valdes vadītāju ir ievēlēts mākslas doktors, profesors, Trīs zvaigžņu ordeņa kavaleris,  pianists ar starptautisku slavu Rafi Haradžanjans. Viņš ilgus gadus ir UNESKO Nacionālās komisijas loceklis un Latvijas komponistu savienības biedrs.

  Hronoloģija:
– Asociācijas dibināta 1988. gadā 30. novembrī.
– Sabiedriskās organizācijas statuss no 1993. gada 31 maija.
– 1997. gada 18. decembrī izsludināts Likums par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37 nodošanu LNKBA īpašumā.
– Saskaņā ar 2003. gada 8. augusta Ministru prezidenta rezolūciju un 19. augustā KM nolikumā izdarītajiem grozījumiem, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo Kultūras biedrību asociācijas finansējums (Valsts dotācijas) pāriet Kultūras Ministrijas pārraudzībā.
– 2005. gada 09. novembrī LNKBA saņēma LR Uzņēmumu reģistra “Biedrības reģistrācijas apliecību” (uz 1993. gada 31.05. sabiedrisko organizāciju reģistra pamata). Reģistrācijas numurs 40008007524.

Valde:
Rafi Haradžanjans – Priekšsēdētajs
Normunds Rudevics – Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrība

Rinats Ahunovs – Latvijas Tatāru biedrība “Ideļ”
Zimfers Kalimulins – Latvijas Baškīru Kurultajs, Tautiešu apvienība

Dagnija Drejka –  Latvijas Poļu Savienība
Laura Mozga – Rīgas latgaliešu biedrība “Trešō zvaigzne
Georgs Tofans –Latvijas Moldāvu kultūras centrs “Dačija”
Revidente:
Marina Pasečnaja – Korejas kultūras centrs

LNKBA Goda zīme

I.Kozakēvičas LNKBA mazākumtautību mākslas Festivāla “Vienoti dažādībā” arhīvs (2005)
Festivāls “Vienoti dažādībā 2008”
Festivāls “Vienoti dažādībā 2009”
Festivāls “Vienoti dažādībā 2010”
Festivāls “Vienoti dažādībā 2011”
Festivāls “Vienoti dažādībā 2012”

https://jauns.lv/raksts/zinas/138802-atbalsta-mazakumtautibu-makslas-festivala-vienoti-dazadiba-norisi

https://regnum.ru/news/society/1591742.html

Festivāls “Vienoti dažādībā  2013”
http://nra.lv/latvija/riga/100909-riga-decembri-notiks-xi-mazakumtautibu-makslas-festivals-vienoti-dazadiba.htm?view=comments
11-ый Фестиваль искусства национальных меньшинств Латвии “Едины в многообразии-2013″
Посвящен 25-летию АНКОЛ им.И.Козакевич
Программа:

2013. gada 1. decembrī plkst. 15.00 LNKBA 1. namā
Liriskā programma par godu V.S. Visocka 75. gadadienai
Piedalās: Tatjana Vostokova, Olga Astafjeva, Viktors Kozilitins, Olga Noginova un citi
1. decembrī, LNKBA namā plkst. 17.00
Kolektīvās gleznu izstādes “Mēs un Latvija” atklāšana un koncerts par godu atklāšanai

Latvijas lietuviešu mākslinieka Laimuta Šiurnas izstādes atklāšana
5.decembrī LNKBA namā plkst.17.30
Kamerkoncertam “Sergejam Rahmaņinovam – 140”
Piedalās Marina Krempoha-Trosmane (soprāns), Vlads Šulmans (baritons) Rafi Haradžanjans-Jelena Lihvare (klavieru duets), “Ludus trio” (SPb) u.c.

6. decembrī LNKBA Namā plkst. 15.00
Latvijas Krievu kultūras centra “Klasika” ansambļa “Retro” programma (vadītāja Olga Astafjeva). Piedalās Aurora Irbe, Angela Gasparjana, Olga Astafjeva un citi.
7. decembrī JVLMA Ērģeļu zālē (Rīgā, Kr. Barona ielā 1) plkst. 14.00
“Jāzeps Vītols, viņa daudznacionālie draugi un skolnieki” – komponista 150. gadadienai

Piedalās trio “Ludus” (SPb), Rafi Haradžanjans-Jeļena Lihvare (klavieru duets), Larisa Carkova (ērģeles), Marina Krempoha-Trosman (soprāns), pianisti Gļebs Beļajevs, Elīna Bertiņa, Zarema Ginzburga, čellisti Nadežda Bardjuka, Marka Viļena u.c.

7. decembrī, LU Lielajā aulā (Raiņa bulvārī 19) plkst. 17.00
Lielais etnisko grupu svinīgais koncerts
Piedalās dažādu nacionālo biedrību (poļu, lietuviešu, vācu, krievu, ebreju, jakutu, tatāru, baškīru, armēņu, čigānu) kori un deju ansambļi, Latvijas Ukraiņu Tautas teātris, viesu grupas no Igaunijas, kā arī Larisa Carkova (ērģeles), Igaunijas Mordviešu folkloras ansamblis VASTOMA.

8. decembrī LNKBA Namā plkst. 11:00 koncerts “Bērnu spēles”
Piedalās: N. Sibergas ansamblis, Armēņu meiteņu ansamblis “Anuša”, Rīgas Vācu biedrības grupa, viesi no Igaunijas, kā arī talantīgi bērni no dažādām LR skolām
(bērnu koncerta organizatore Hasmika Nuridžanjana)
Festivāla mākslinieciskais vadītājs mākslas doktors Rafi Haradžanjans
Mūs atbalstīja LR Kultūras ministrija, Rīgas dome

Festivāls “Vienoti dažādībā  2014”
Mākslas festivālа programma:
∙ 2014.gada 24.novembrī, plkst. 17:00
I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielajā zālē (Rīgā, Slokas ielā 37)
Valērijas Šuvalovas zīmējumu pirmā izstāde.
Atklāšanas koncerts.
∙ 2014.gada 25.novembrī, plkst. 18:00
I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielajā zālē
Studentu programma «Mēs esam no Uzbekistānas»
∙ 2014.gada 26.novembrī, plkst. 18:00
I.Kozakēvičas LNKBA nama Kamīnu zālē
Sergeja Budanova un Zojas Lebedevas fotoizstāde «Windows»
∙ 2014.gada 27.novembrī, plkst. 17:00
I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielajā zālē
Literāri-muzikālā programma «Veltījums M. Ļermontova 200. dzimšanas dienai»
∙ 2014.gada 28.novembrī, plkst. 16:00
I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielajā zālē
Ansambļa «Retro» koncerts. Vadītāja Olga Astafjeva. Piedalās dzejniece Aurora Irbe.
∙ 2014.gada 29. novembrī, no plkst. 13:00 līdz 16:00
P. Jurjāna Mūzikas skolas Lielajā zālē (Baložu 27, Rīga)
Radošo etnokolektīvu Noslēguma KONCERTS
Piedalās kolektīvi no Latvijas un Igaunijas.
∙ 2014. gada 29. novembrī, plkst. 16:30
Rīgas Ebreju kopienas nama Mazaja zālē (Skolas 6, Rīga)
Koncerts «Izcilajam krievu komponistam V. Gavriļinam-75»
∙ 2014.gada 30.novembrī, plkst. 11:00
I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielajā zālē
Dažādu tautību bērnu koncerts «Asorti – 2014»
Festivāla mākslinieciskais vadītājs Dr.art Rafi Haradžanjans
Mūs atbalsta LR Kultūras ministrija
Uz visiem pasākumiem IEEJA BRĪVA (tālr. 67613638)

I.Kozakēvičas LNKBA Tradicionālais Mazākumtautību mākslas Festivāls “Vienoti dažādībā-2015” (23.11-29.11)

PROGRAMMA

 Veltījums Latvijas Republikas proklamēšanas dienai
I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas (LNKBA) mazākumtautību mākslas XV Festivāls “Vienoti dažādībā-2017”
Programma:
2017.gada 23. novembrī plkst.17:00 LNKBA Lielajā zālē
Olgas Jevseevas un viņas studijas dalībnieku darbu izstādes Rudens palete atklāsāna
2017.gada 24. novembrī plkst.18:00 LNKBA Lielajā zālē
Koncerts “Magnolia”. Vēltijums Aleksandram Vertinskim (60 gadus bez dziedatāja).
2017.gada 26. novembrī plkst.14:00 LNKBA Izstāžu zālē
Georgija Krutoja un viņa studijas dalībnieku darbu izstādes Attēli un krāsas atklāsāna
2017.gada 26. novembrī plkst.15:00 LNKBA Lielajā zālē
Literāri-muzikālā programma Viena zeme, divas debesis, ka arī Kaminu zālē dzeinieces Marijas Briedes gleznu izstādes atklāsāna
2017.gada 28. novembrī plkst.18:00 LNKBA Lielajā zālē
Literāri-muzikālā programma “Jevgeņijam Jevtušenko-80”
2017.gada 29. novembrī plkst.18:00 LNKBA Lielajā zālē
Etno-džeza grupas “Baraka” koncerts (vad. Dmitrijs Еvsikovs) – Pamiras mūzikas krasas
2017.gada 30. novembrī plkst.18:00 LNKBA Lielajā zālē
Maza izrāde”Tas ir ļoti interesanti…” Vēltijums J.Morices dailrādei.
2017. gada 02.decembrī plkst.15:00 – 18:00
P. Jurjāna Mūzikas skolas Lielajā zālē radošo kolektīvu GAlĀ- KONCERTS. Piedalās dažādu tautību kori un deju ansambļi, kā arī vieskolektīvi no Igaunijas.
2017.gada 03.decembrī plkst.11:00 LNKBA Lielajā zālē Dažādu tautību bērnu koncerts (piedalās arī viesi no Igaunijas)
Festivāla mākslinieciskais vaditājs Dr.art Rafi HARADŽANJANS
izziņas pa tālr. 67613638
Ieeja uz visiem koncertiem brīva.

Mūs atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas (LNKBA) 16. mazākumtautību mākslas Festivāls „Vienoti dažādībā-2018”
Veltījums Latvijas simtgadei , ka arī I.Kozakevičas LNKBA 30..gadadiēnai
2018.gada 17. novembrī plkst.17:00 LNKBA Kaminu zālē jakūtu lietišķais māksla izstādes atklāšana. Piedalās Vladimirs Berežnovs (homus, baritons), vokālais duets Patrīcija un Araksi Avetisjani.
2018.gada 19. novembrī plkst.17:00 LNKBA Nama (Slokas ielā 37, Rīgā) Lielajā zālē Izstādes atklāšana un koncerts. Piedlās Viktors Kozlitins (baritons), Valerijs Buļs (akordeons) un Dagmāra Susēja (soprāns).
2018.gada 20. novembrī plkst.17:00 LNKBA Lielajā zālē zālē žurnalīstes Olgas Dorofējevas videolekcija „Rīgas vitraži”
2018.gada 20. novembrī plkst.18:00 LNKBA I Jevgēnijas Ošurkovas un Nikolaja Romanenko muzīkāli-poetiskājis koncerts.
2018.gada 21. novembrī plkst.17:00 LNKBA Istāžu zālē Georgija Krutoja un viņa audzekņu izstādes atklāšana.
2018.gada 21. novembrī plkst.18:00 LNKBA Lielajā zālē
Programma “Poļu aktrisei Beatai Tiškevičai-80”.
Pieidalās poļu vokalais duets Dagmara-Marija (Rīga), žurnaliste Hasmika Nuridžanjana, pianists Rafi Haradžanjans.
2018.gada 23. novembrī plkst.18:00 LNKBA Lielajā zālē
Programma “Arams Hačaturjans un Latvija” (komponistam -115)
Piedālas pianists Rafi Haradžanjans, žurnaliste Hasmika Nuridžanjana.
2018. gada 24. novembrī plkst.15:00 – 18:00
P. Jurjāna Mūzikas skolas Lielajā zālē (Baložu ielā 27, Rīgā)
radošo kolektīvu GAlĀ- KONCERTS. Piedalās dažādu tautību kori un deju ansambļi, t.s. no Salaspils
2018.gada 25.novembrī plkst.11:00 LNKBA Lielajā zālē
Dažādu tautību bērnu koncerts
Festivāla mākslinieciskais vaditājs Dr.art Rafi HARADŽANJANS
izziņas pa tālr. 67613638
Ieeja uz visiem koncertiem brīva.
Mūs atbalsta Latvija Kultūras ministrija.

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas

17. mazākumtautību mākslas Festivāls „Vienoti dažādībā-2019″ LNKBA Nama (Slokas ielā 37, Rīga) Izstāžu zālē

2019.gada 22. novembrī plkst.18:00

Zojas Ļebedevas un Sergeja Budānova fotoizstādes atklāšana

2019.gada 24. novembrī plkst.14.00 Kamīnu zālē

Svetlana Narkevičas grafikas izstādes atklāšana

2019.gada 24. novembrī plkst.15:00 LNKBA Nama Lielajā zālē

“Jaunie vārdi” – pianiste Sofija Zaiceva un baritons Daniis Kuzmīns. Klasiskas krievu mūzikas koncerts

2019.gada 26. novembrī plkst. 17.00 LNKBA Nama Lielajā zālē

Žurnalistes Olgas Dorofeevas videolekcija “Jauna laika Rīgas skulptūras. Skatu krustojums”.

2019.gada 26. novembrī plkst. 18.00 LNKBA Nama Lielajā zālē

Radoša tiķšana ar Latvijas rakstnieku Roaldu Dobrovenski “No visa pa druskai”

2019.gada 27. novembrī plkst.17:30 LNKBA Nama Lielajā zālē

Māksliniekam Filipam Šaļajevam-90 – izstādes atklāšana.

Piedālās Ansamblis “Berendejka” un aktrise Natalija Šeglova

2019.gada 28. novembrī plkst.18:00 LNKBA Nama Lielajā zālē

Koncerts “Armēņu mākslas klasikiem H.Tumanjanam un Komitasam – 150”

Piedālās Valda Salmiņa, Hasmika Nuridžanjana, Rafi Haradžanjans

2019.gada 29. novembrī plkst.18:00 LNKBA Nama Lielajā zālē

Koncerts “Ivanam Krilovam – 250”

Piedālās Vadims Grosmans, Natalija Šeglova, Rafi Haradžanjans

2019.gada 30. novembrī plkst.15:00 P.Jurjāna skolas Lielajā zālē  (Baložu iela 27)

Radošo kolektīvu Gala-koncerts. Piedalās dažādu tautību kori un deju ansambļi.

Arī no Salaspils un Daugavpils.
2019.gada 01. decembrī plkst.12:00 LNKBA Nama Lielajā zālē

Bērnu koncerts “Asorti”

Valsts prezidenta  Mazākumtautību konsultatīvā padome
http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=6407&lng=lv
Aktuāls likums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” (uz likumi.lv)
Biedrību un nodibinājumu likums
http://likumi.lv/doc.php?id=81050

Cilvēktiesību deklarācija (humanrights.com)
UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (.doc)
Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības (.PDF)

Resolution CM/ResCMN(2025)3 on the implementation of the Framework Convention for the Protection of National Minorities by Latvia (Adopted by the Committee of Ministers on 2 April 2025 at the 1524th meeting of the Ministers’ Deputies)

 

The Committee of Ministers, under the terms of Articles 24 to 26 of the Framework Convention for the Protection of National Minorities (hereinafter referred to as “the Framework Convention”),

Having regard to Resolution CM/Res(2019)49 of 11 December 2019 on the revised monitoring arrangements under Articles 24 to 26 of the Framework Convention;

Having regard to the applicable voting rule;^[1]

Having regard to the instrument of ratification deposited by Latvia on 6 June 2005;

Recalling that the Government of Latvia transmitted its State report in respect of the fourth monitoring cycle under the Framework Convention on 27 October 2021;

Having examined the Advisory Committee’s fourth opinion on Latvia adopted on 9 October 2023, as well as the written comments of the Government of Latvia received on 19 February 2024,

Adopts the following conclusions in respect of Latvia:

The authorities are invited to take account of the observations and recommendations contained in the Advisory Committee’s fourth opinion. In particular, they should take the following measures to improve further the implementation of the Framework Convention:

Recommendations for immediate action:

1. bearing in mind that the Latvian language is one of the most important aspects of social integration, widen their approach to integration of society beyond promoting the use of the Latvian language by incorporating a greater emphasis on intercultural dialogue and minority rights and thus strengthening the feeling of belonging to Latvian society among everyone, including persons belonging to national minorities whilst enabling expression and promotion of minority identities;
2. guarantee equal access of Roma children to quality inclusive education within the mainstream school system by undertaking annual monitoring, including from a gender perspective, of the enrolment and attendance of Roma children in preschools and schools. Furthermore, it is necessary to provide a sufficient number of qualified and adequately paid Roma mediators and teaching assistants, and to ensure that Roma children are appropriately supported;

3          regularly assess the demand for minority language education. If there is sufficient demand, ensure at all educational levels an adequate opportunity to learn and acquire sufficient minority language competence, and provide necessary financial and other resources and materials, guidelines and trainings for teachers;

4. within the framework of their education system, ensure the right of persons belonging to national minorities to set up and manage their own private educational and training establishments, which provide opportunities for being taught their minority language or receiving instruction in that language;
5. monitor and assess the impact of the decision to switch to full education in the Latvian language on the access to quality education for children belonging to national minorities. Special attention should be given to the impact of these measures on children’s educational outcomes, particularly at the preschool and primary levels, as well as for children with special educational needs. The authorities should ensure that adequate support is provided to the pupils concerned, when needed, including through the development of appropriate educational materials, teaching methodologies, and teacher training to help them achieve their educational objectives;

Further recommendations:^[2]

6. review their legislation in order to ensure full implementation of the principle of non-discrimination for persons belonging to national minorities. The legal framework should include a definition and prohibition of multiple and intersectional discrimination and a comprehensive list of prohibited grounds, including language. It is recommended to continue awareness raising and confidence-building among persons belonging to national minorities, including through engagement with the Ombudsperson’s Office;
7. respect the principle of equality before the law and equal protection of the law and ensure that insufficient proficiency in the State language does not constitute an obstacle to equal access to rights by persons belonging to national minorities;
8. increase public investment in effective, targeted and evidence-based measures to address discrimination and inequalities faced by Roma in a sustainable way. In particular, the system of Roma mediators should be institutionalised, professionalised and expanded to meet the needs that exist within Roma communities;
9. revisit the support scheme for minority cultures and languages in a way that allows associations to apply for multi-year projects and have access to long-term baseline funding. This applies particularly to well‑established, regular and significant activities such as the Livonian summer school;
10. ensure the effective investigation, prosecution and sanctioning of acts of incitement to national, ethnic, racial or religious hatred, further increase systematic training for law enforcement authorities, and build confidence in the mechanisms available;
11. provide adequate support and opportunities for the production of quality domestic media content in minority languages in all forms of media;
12. assess the impact of the legislative and policy framework related to the use of languages to ensure an adequate balance between the promotion of the official language and access to language rights of persons belonging to national minorities, in line with Latvia’s obligations under Article 10, paragraph 2, of the Framework Convention. The authorities should ensure the right of persons belonging to national minorities to use freely and without interference their minority language, in private and in public, in line with Article 10, paragraph 1, of the Framework Convention;

13        ensure and monitor the implementation of the right of persons belonging to national minorities to use their personal names in a minority language and the right to official recognition of them, according to modalities provided for in their legal system concerning the transliteration of the original minority names and surnames in official documents;

14. extend the good practice applied for Livonian and Latgalian regarding signs and topographical indications to other minority languages;
15. promote plurilingualism in education and joint learning of all children at all levels of the education system, with a view to strengthening the intercultural competences of everyone and the integration of society as a whole;

16. ensure the effective participation of persons belonging to national minorities in all sectors of public life. Lack of full proficiency in the State language should not unduly limit participation in public life. Consultative bodies on national minority issues need to ensure broad representation of all national minorities and be able to effectively influence public decision-making;
17. allow the use of languages other than Latvian in pre-election campaigning to ensure that persons belonging to national minorities can effectively participate in public affairs;
18. strengthen participation of Roma in socio-economic life through targeted measures such as increased adult education, improvement of the housing situation, and better access to sexual and reproductive health care, developed in close co-operation with Roma representatives, including women. Roma mediators should be employed with a long-term employment perspective in all municipalities with a significant Roma population, and with dedicated funds from the State budget.

[1] On 17 September 1997, the Committee of Ministers adopted decision CM/Del/Dec(97)601/4.5, which provides: “Decisions pursuant to Articles 24.1 and 25.2 of the Framework Convention shall be considered to be adopted if two-thirds of the representatives of the Contracting Parties casting a vote, including a majority of the representatives of the Contracting Parties entitled to sit on the Committee of Ministers, vote in favour”.

[2] The recommendations below are listed in the order of the corresponding articles of the Framework Convention.

---

🗒 PLĀNI
^{RADOŠĀS AKTIVITĀTES PASĀKUMI}