Apbalvojums tika piešķirts par viņas ieguldījumu Japānas kultūras popularizācijā Latvijā, kā arī Latvijas un Japānas abpusējas sapratnes padziļināšanā. Kā mākslas muzeja “Rīgas birža” vadītāja Daiga Upeniece pārrauga vienu no lielākajām japāņu mākslas kolekcijām Baltijā, tostarp ievērojamu japāņu grafikas kolekciju, un viņas darbības laikā muzeja kolekcija ir tikusi papildināta.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/04.11.2024-japanas-valdiba-muzeja-rigas-birza-vaditajai-daigai-upeniecei-pieskir-uzlecosas-saules-ordeni.a575090/
Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne”
atskaite par izglītojošo pēcpusdienu. Notika: 2024. gada 26. oktobrī Slokas ielā 37, Rīga.
Izglītojošā pēcpusdiena tika plānota, lai atzīmētu ievērojamā Latgales atmodas darbinieka, katoļu garīdznieka, valstsvīra un literāta Franča Trasuna 160. dzimšanas dienu, šajā reizē vairāk izceļot
viņa devumu latgaliešu literatūrā un rakstu valodas veidošanā, attīstīšanā. Biedrības valdes priekšsēdētāja Laura Mozga atklāja pasākumu, tajā piedalījās 20 cilvēki. Diemžēl ģimenes apstākļu dēļ pasākumu vadīt nevarēja Alfons Šveds, bet viņu veiksmīgi aizstāja Māra Sadovska.
I. Kozakevičas LNKBA Namā 27.oktobrī divu stundu laikā ar dažādām detaļām par to klausītājiem un skatītājiem saturīgi stāstīja psiholoģe un māksliniece no Rīgas Tatjana Teje. Viņa apmeklēja šo austrumu valsti jūnijā. Viss, ko viņa mūms teica, bija rūpīgi pārdomāts. Īpašu interesi izraisīja informācija un video, kurās bija redzams Issik-Kul ezera unikālais skaistums. Un video demonstrējums par zelta ērgļa apmācību – Kirgizstānā tas ir tradicionālā prakse, metodes. Paldies Tatjanai par Intereses un cieņas pilnu stāstu par daudziem no mums nezināmu zemi un kultūru.
Bija atzīmēta kārtējo gadadiena kopš Itas Kozakēvičas nāves.1990. gada 28. oktobrī Tirēnu jūrā Ita noslīka. I. Kozakēviča palika cilvēku atmiņā kā spilgta personība. Viņa bija žurnāliste un tulkotāja, parlamentāriete un sabiedriskaja aktīviste, kura cieši sadarbojās ar mazākumtautībām. Ceremonijā kapsētā piedalījās pārstāvji no Polijas Republikas vēstniecības Latvijā, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas direktors kopā ar skolotājiem un skolēniem, Latvijas Poļu savienības pārstāvji un cīti.
Apkopojam mūsu neticamā semināra GIBUSH2024 rezultātus!
Šis kopienas seminārs kļuva par vietu, kur vairāk nekā 200 dalībnieku ienira vienotības, siltuma un draudzības atmosfērā. Dažu dienu laikā mēs organizējām 15 paralēlas sesijas, kurās katrs varēja atrast kaut ko sev piemērotu: lekcijas, meistarklases, spēles vai dejas. 30 uzaicinātie lektori dalījās ar savām zināšanām un iedvesmu, un bagātīgā programma bērniem un pusaudžiem padarīja šo pieredzi īpašu visām vecuma grupām. Mēs vadījām 39 lekcijas, piepildot katru dienu ar notikumiem, kas paliks atmiņā uz ilgu laiku. Paldies visiem dalībniekiem, lektoriem, mūsu enerģiskajiem madrichiem un, protams, brīvprātīgajiem – bez jums nekas nebūtu izdevies! Šis seminārs parādīja, ka, sanākot kopā, mēs ne tikai mācāmies un attīstāmies, bet arī kļūstam tuvāki viens otram. Ebreju jaunais gads, kuru mēs sagaidījām kopā, mums dāvāja gaismu un jaunus mērķus. Uz drīzu tikšanos! Mēs noteikti atkārtosim šo pieredzi vēlreiz!
Ar cieņu, Rīgas ebreju kopienas komanda!
Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ jauna pasākuma mērķis — pieminēt katoļu garīdznieku, Latgales atmodas darbinieku, valstsvīru un literātu Franci Trasunu viņa 160. dzimšanas dienā un novērtēt viņa devumu Latvijas valsts izveidošanā un Latgales kultūras un izglītības attīstībā. Pasākums tiks rīkots I.Kozakēvičas LNKBA Namā Izstāžu zāle 2024. gada 26. oktobrī plkst. 12:30. Ieeja brīva. Cita starpā dziesmas latgaliski dziedās jums Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Laura Svikša, pavada postfolkloras grupas “Rikši” mūziķis Mārcis Lipskis
Vairāk nekā divi desmiti dažādu paaudžu Latvijas mākslinieku atveda savas gleznas uz I.Kozakēvičas LNKBA-Namu kolektīvai izstādei “Bērnības pasaule”. Starp meistariem ir Rahmets, Anatolijs Borodkins, Arturs Akopjants, Olga Jakubovska, Vera Bondare… Visi dažādu tautību. Un attēli, ko viņi pauž savās gleznās, ir ļoti atšķirīgi. Izstādes atklāšanā Aspazijas dzejoļus bērniem tulkojumus lasīs Rīgas tulkotāja Olga Pētersone. Tos viņa pati atlasīja un tulkoja. Muzicēs arī jaunie talantīgie mūziķi no Rīgas un Mārupes. Īsāk sakot, garlaicīgi nebūs! Nāciet 18.oktobrī plkst. 17.00. Ieeja bez maksas.
10.oktobrī I.Kozakēvičas LNKBA Namā Kamīnzālē tika atklāta mākslinieces Olgas Lazarevas (Rīga) personālizstāde. Izstādes autore saka: Katra izstāde māksliniekam (īpaši amatierim) ir ļoti svarīgs brīdis: jūs atverat savu dvēseli un, ja tajā ir kaut kas paslēpts, jūs dalāties ar to.
Tas ir absolūti pārsteidzoši, kad kāds no skatītājiem pēkšņi parādās tajā pašā garumā viļņā. To var uzreiz just viņa acīs Сilvēks izskatās savādāk. Galu galā glezniecība ir universāla valoda, tāpat kā mūzika.
Es to pamanīju, kad cilvēki tuvojas gleznām, kad viņi apklust.
Tāpēc viņi klausās mūziku klusumā.
Žurnāliste Anna Soboļeva arī dalās iespaidos: “Gaismas un vieglas akvareļi it kā izšķīst gaisā, radot ilūziju par rīta miglu vai maigu saules gaismu, kas izlaužas cauri koku lapām. Eļļas gleznas bija pilnas ar košām krāsām un spēcīgiem emocionāliem akcentiem.
Mūziķu priekšnesumi lieliski papildināja mākslinieka daiļradi: melodijas, kas gludi plūst pa visu zāli, radīja sajūtu, ka skaņas un krāsas saplūst vienotā straumē”.
Uz pasākumu “Nošauto dzejnieku balsis”. Piemiņas vakars
Pasākums notieks 2024. gada 26. oktobrī Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Nama Lielajā zalē no plkst. 14.00. Pasākumā tiks atskaņoti mirušo rakstnieku darbi un biografiskie materiāli.
Pasākuma mērķi:
Veicināt Latvijas baltkrievu interesi par dzimto valodu,
balkrievu literatūru, kulturu un vēsturi.
Integrācija Latvijas vidē caur divu starpkultūru dialogu.
Karinē Paronjancas un Ilzes Paegles-Mkrtčjanas sastādītā un apgāda «Pētergailis» izdotā grāmata ir pirmā S.Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā. Tās atvēršanas svētki, nododot darbu tālāk lasītājiem un interesentiem, notiks 19. oktobrī pulksten 16.00. Benjamiņu nama Spoguļu zālē, Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā. Pasākums ir daļa no Riga IFF 11. sezonas programmas, kas no 17. līdz 27. oktobrim norisināsies klātienē Rīgā un Daugavpilī un tiešsaistē visā Latvijā.
I.Kozakevičas LNKBA Nams (Slokas ielā 37, Rīga) aicina gleznotājus un grafiķus pievienoties Asociācijas jaunai mākslas izstādei Lielajā zālē. Tēma ir ļoti jauka – “Bērnības pasaule”. Darbus pieņem pašā ēkā līdz 15.oktobrim ieskaitot.
Izstāde tiek atklāta 18.oktobrī plkst.17:00. Būs arī koncertuzvedumi. Tai skaitā Aspazijas dzejoļi, kas tulkoti krievu valodā. Tos veica Olga Pētersone. Ieradīsies arī mūziķi no Mārupes. Ieeja bez maksas.
Dārgie draugi!
Apsveicu jūs ar Jauno 5785. gadu pēc senā ebreju kalendāra un ar svētkiem Roš ha-Šana! Šie svētki ir īpaši mīlēti un cienīti mūsu tautā, jo tie vienmēr saistās ar labākajām izjūtām un gaišākajām cerībām.
Šajās dienās ikviens no mums vēlas saviem tuviniekiem, draugiem, kolēģiem saldu un mierīgu gadu, un mēs saņemam tādas pašas sirsnīgas vēlmes pretī. Šajos brīžos mēs piedzīvojam tuvības, mīlestības un atbildības izjūtas – tās, kuras, diemžēl, bieži pietrūkst ikdienas steigas un darāmo darbu pārpilnībā. Tāpēc es novēlu mums visiem saglabāt šo brīnišķīgo noskaņojumu visu gadu, un tad ikviens no mums spēs sasniegt vairāk un labāk, un mēs visi kopā kļūsim stiprāki, vienotāki un gudrāki, atvērti pārmaiņām un sasniegumiem.
Protams, es vēlos visiem novēlēt mieru, mierīgumu un sapratni. Lai jaunajā gadā apstājas kari, pazūd naids, beidzas strīdi un naids starp tautām, lai beidzot tiek uzvarēti teroristi no HAMAS un Hizbollas, un uz Izraēlas zemes iestājas ilgi gaidītais miers. Lai veselais saprāts, cilvēcība un mīlestība triumfē visā pasaulē!
Draugi, neaizmirsīsim arī to, ka daudz kas mūsu dzīvē ir atkarīgs no mums pašiem! Gudrā ebreju tautas tradīcija paredz, ka svētku dienās daļu laika jāveltī pārdomām par dzīvi, mūsu rīcības, vēlmju, panākumu un neveiksmju izvērtēšanai. Ikvienam ir jautājumi, kurus viņš var uzdot tikai sev, un tikai viņš pats var atrast pareizās atbildes. Arī uz jautājumu: “Ko es varu izdarīt labu un noderīgu citiem cilvēkiem, kā es varu palīdzēt tiem, kam nepieciešams atbalsts?”
Izmantojot šo iespēju, vēlos pateikties maniem domubiedriem, kopienas vadības biedriem – par viņu uzticamo palīdzību, atbalstu un ieguldījumu mūsu kopīgajā darbā, par Latvijas ebreju kopienas attīstību un stiprināšanu. Novēlu viņiem veselību, jaunus panākumus un izaugsmi!
Dārgie draugi! Lai nākamais gads ir salds un labs! Lai jūsu tuvinieki ir veseli! Lai miers un mīlestība valda jūsu mājās! Un lūgsim, lai mēs visi tiktu ierakstīti Dzīvības Grāmatā!
Latvijas Ebreju kopienas prezidents
Arkādijs Suharenko
Olgas Lazarevas galvenā profesija ir tālu no mākslas. Bet jaunībā viņa apmeklēja mākslas kursus, bēt vēlāk – radošās konsultācijas pie slaveniem Latvijas meistariem Valēriju Makoviju un Nikolaju Krivošeinu. LNKBA Nama Kamīnzālei Olga sagatavojusi īpašu izstādi, kuras atklāšana notiks 10.oktobrī plkst.18.00. Skanēs arī mūzika: komponistu Jāna Sibēliusa un Alfrēda Šnitkes miniatūras jauno Rīgas instrumentālistu Jekaterinas Balaklejskajas un Elizavetas Duplecas dueta izpildījumā.
Ieeja bez maksas.
«Bēgšana no mūsdienu realitātes kļūst arvien sāpīgāka, bet palikt šodienas realitātē ar skaidru prātu ir pašnāvība,» saka režisors Aiks Karapetjans, kurš Latvijas Nacionālajā operā ir iestudējis Žaka Ofenbaha Hofmaņa stāstus.



AR Valsts prezidents V.Hačatrjans 25.09 sveica Rafi Haradžanjanu un augstu novērtēja viņa ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo sakaru stiprināšanā un armēņu kultūras mantojuma popularizēšanā Latvijā.
Sarunas laikā Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar Latvijas armēņu kopienas kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem. Sanāksmē tika runāts par vispārējo situāciju un norisēm Armēnijā un reģionā. Tika apmainītas domas par iespējām īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz ciešāku Latvijas un Armēnijas sadarbību. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents Rafi Haradžanjanu apbalvoja ar Pateicības medaļu par ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo saišu stiprināšanā un attīstībā un armēņu kultūras vērtību saglabāšanā.
ՀՀ նախագահի աշխատակազմ/ Office of the President of the Republic of Armenia
“Es neprasu mīlestību. Es prasu cieņu pret savu valsti, pret savu tautu,” skaidrojot savu nostāju, ka Latvijā publiskajā telpā jālieto tikai latviešu valoda, “100 g kultūras diskusijā” norāda “4. maija deklarācijas kluba” prezidente Velta Čebotarenoka. Cieņpilnu attieksmi kā būtisku un pašreiz trūkstošu uzsver arī LSM+ galvenā redaktore Aleksandra Plotņikova: “Jūs sakāt “krievu valoda”. Bet tā ir mana dzimtā valoda. Es neesmu to izvēlējusies. Tā ir arī mana vērtība, tāpat kā latviešu valoda ir jūsu dzimtā valoda.” Vai maz iespējams atrast ceļu, kurā cieņu pret sevi justu visi, kas šajā jautājumā stāv pretējās pusēs? Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs raugās nākotnē ar nelielu cerības staru: “Ja ir slikti abām pusēm, tad ir cerība, ka atradīsies kaut kāds trešais variants vai risinājums. Ja ir slikti tikai vieniem un citi uzskata, ka viss ir kārtībā, tad tur risinājuma nav.”
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/27.09.2024-ciena-pret-dzimto-valodu-viena-prasiba-nesavienojamas-realitates-viedokli-par-krievu-valodas-vietu-latvija.a570421/

