Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks grib izskaust krievu valodu Rīgas pilsētvidē, taču viņam nav tam likumiska pamata.

  • Valsts Valodas centram lielāku uztraukumu par krievu valodas eksponēšanu pilsētvidē rada angļu valoda Rīgā.
  • Arhitekts Andis Sīlis uzskata – lai Rīga turpinātu attīstīties, tai jābūt atvērtai un multikulturālai.
  • Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji “Kultūršokam” atzīst, ka  jauni ierobežojumi krievu valodas lietošanai nemainīs viņu etnisko piederību.
  • https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/06.09.2024-rigas-dome-grib-latviskot-galvaspilsetas-seju-precizets.a567860/?fbclid=IwY2xjawFJAERleHRuA2FlbQIxMQABHRCcTC5LRxDvCSBBV61JW4bnCj2-uUX8b5v9LqyrR4Zcf42FGyVZNBY_bg_aem_Lh4YFss3550nLBCUA0mgWg

“Nabokova programma” (šī gada 5. septembrī) bija izdomāta un organizēta sakarā ar izcila divdesmitā gadsimta rakstnieka 125. gadadienu un bija veiksmīga. Viņa  tika atzīmēta ar apdomību, inteliģenci un izpildītāju  interesi. Tie bija Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans. I.Kozakēvičas LNKBA viņi ir labi zināmi, māksliniekus atceras par vakariem, kas bija veltīti  aktrisei Fainai Ranevskajai un Rīgas rakstniekam Slavam Se. Zāle bija pārpildīta. Bet bija ļoti klusi. Skatītāji uzzināja daudz jauna un vienkārši baidijās  elpot, lai nepalaistu garām kādu repliku, ko sacīs lieliskie mākslinieki. Panākums ir acīmredzams !

(vairāk…)

Brīnišķīgs vakars V.V.Nabokovam – 125!
“Esmu amerikāņu rakstnieks, dzimis Krievijā, izglītojies Anglijā, kur studēju franču literatūru pirms pārcēlos uz Vāciju piecpadsmit gadus.
Mana galva runā angliski, mana sirds runā krieviski, un mana auss runā franču valodā.
Sinestētisks.
“Jevgeņija Oņegina” un “Stāsts par Igora pilku” tulkotājs angļu valodā.
30 tauriņu sugu atklājējs.
Astoņas reizes nominēts Nobela prēmijai literatūrā.
Un iespējamais zēns uz mākslinieka Petrova-Vodkina sarkanā zirga.
Bēt piemineklis tika uzcelts Šveicē.

No 11. septembra līdz 15. septembrim Rīgā norisināsies skatītāju iemīļotais teātra festivāls “Rīga spēlē teātri”. Festivāla laikā skatītājiem būs iespēja bez maksas baudīt desmit izrādes VEF Kultūras pilī.

Izrādēm, kuras norisināsies ar skatītāju vietām uz Lielās zāles skatuves, bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 1. septembra VEF Kultūras pils kasē.

https://www.riga.lv/lv/jaunums/teatra-festivals-riga-spele-teatri-2024-septembri-piedavas-apmeklet-10-bezmaksas-izrades-vef-kulturas-pili?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR3-pVd91wFDTyjxn6MHoA56AbrgpjpiJcp4l5ymFfo2VSRDhriRifIYa2Y_aem_PkFDIhQSoGEK8UPNW6B49w&utm_source=http%3A%2F%2Fm.facebook.com%2F&sfnsn=mo

Programma tiks parādīta I. Kozakevičas LNKBA Namā 5. septembrī plkst.18.00. Ieeja bez maksas.
Asociācija nevarēja paiet garām šī izcilā mākslinieka, poliglota, plašu uzskatu cilvēka jubilejai. Nabokovs kļuva par krievu un angļu (amerikāņu) literatūras klasiķi. Programmā piedalās atzītu Rīgas mākslinieku Natālijas Ščeglovas un Vadima Grosmana duets.

Oktobra beigās plānojam atvert kolektīvu izstādi “Bērnības pasaule”. Vai “Bērnu spēles” I.Kozakēvičas LNKBA Namā (Slokas iela 37, Rīga) Priecāsimies par jūsu dalību (2-3 darbi). Kurators Jura Slaviks. Rakstīet: LNKBA2014@inbox.lv

Apsvēicam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavierspēles skolotāju bakalaura programmas 1. semestra studentu Aleksandru Vladislavovu (prof. Venta Zilberta klase) ar iegūto 3. vietu 24. starptautiskajā mūzikas festivālā-konkursā “Music Without Limits”, kas norisinājās no šī gada 14. līdz 23. augustam M. K. Čurļoņa dzimtajā vietā Druskininkos, Lietuvā.

Kopumā plāna ietvaros ir paredzēti 17 pasākumi, kas vērsti uz šādu rezultātu sasniegšanu:

  • sekmēt romu iekļaušanos un stiprināt romu kopienas spējas līdzdarboties;
  • veicināt mazākumtautību, t.sk. romu līdzdalību valsts politikas izstrādē un īstenošanā;
  • veicināt sabiedrības informētību par romu kultūru, mākslu, valodu un vēsturi, tostarp romu genocīda atceri;
  • veicināt speciālistu izpratni par romu sociālās iekļaušanas jautājumiem;
  • veicināt romu skolēnu iesaisti profesionālās izglītības ieguvē;
  • veicināt romu reģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātību;
  • veicināt mājokļu pieejamības uzlabošanu grūtībās nonākušiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem.
  • https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-planu-romu-ieklausanas-un-lidzdalibas-pasakumiem-lidz-2027-gadam

Festivāls “Червона Калина” – jau divpadsmitais! – veltīts Ukrainas neatkarības 33. gadadienai. Tās organizētājs ir Latvijas Ukraiņu biedrību Apvienība (vad. Ivans Naļivaiko), kurā ietilpst I.Kozakēvičas LNKBA biedrs “Dņipro”.

Piedalīties Festivālā bija ieradušies kolektīvi un solisti no Rēzeknes, Jēkabpils, Salaspils, Vangažiem un citām Latvijas pilsētām. Protams, aktīvi piedalījās arī rīdzinieki.

2024.08.24.

Daudz laimes Ukrainas Neatkarības dienā!

! (vairāk…)

23. augustā pārpildītā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielā zāle klausītāji sirsnīgi atsaucās uz Jūlijas (vokāls) un Pāvela (klavieres un dziedāšana) Daugstu dueta izpildītajām dziesmām, uz vņu loģiski un pārliecinoši sastādītu programmu. Tā brīnišķīgi noslēdza LNKBA koncertu sēriju “Vasaras tikšanās Slokas ielā 37”. Dziesmas tajā vakarā tika izpildītas 4. valodās, kas bija, var teikt, atraktīvi. Pēc koncerta Jūlija sacīja: «Pusotru stundu laikā man bija pilna atdeve klausītāju piepildītā zālei.» Dziedātāja bija artistīska, inteliģenta, viņa viegli pārgāja no vienas dziesmas tēla uz citu. Jūlijas balss skanēja brīvi un skaisti. Pāvels ar visu uzmanību un precīzitāti palīdzēja Jūlijas mūzikas “kustībāi”. Un šeit īpaši vēlētos atzīmēt M. Tariverdijeva Melodijas un ukraiņu tautasdziesmas interpretācijas. Vēlam jaunus panākumus mūsu mīļajiem mūziķiem!

(vairāk…)

Atzīmējot Baltijas ceļa 35. gadadienu, godinām šo nozīmīgo vēsturisko notikumu, kas bija būtisks solis ceļā uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. 1989. gada 23. augustā, piecdesmit gadus pēc noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, ap 2 miljoniem Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, izveidojot dzīvu, nepārtrauktu ķēdi 660–670 km garā maršrutā, kas 15 minūtes vienoja visas trīs Baltijas valstis. Baltijas ceļš kalpoja kā neformāls referendums, okupācijas varai skaidri nodemonstrējot Baltijas tautu vienotību vēlmē atgūt savu brīvību. Šī unikālā akcija piesaistīja lielu starptautisku uzmanību, un tas deva spēcīgu impulsu turpmākajiem demokratizācijas procesiem, sākot ar totalitārā režīma sabrukšanu un Baltijas valstu neatkarības atgūšanu 1991. gadā. 2009. gadā UNESCO atzina Baltijas ceļa dokumentārās liecības par daļu no starptautiskās  programmas “Pasaules atmiņa”, tādējādi apliecinot Baltijas ceļa nozīmīgumu pasaules mērogā.

https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/baltijas-celam-35?fbclid=IwY2xjawEygMVleHRuA2FlbQIxMQABHZ6vDcwo_FROX1EBTLQXXyLS8IUQHyWqJu47NE36d86WRJn5Ro6nX8pFrg_aem_t8J2pNet74hWvG_eRWPCOA

LNKBA nama parkā cikla “Vasaras tikšanās Slokas ielā 37” ietvaros 20. augustā koncertēja pazīstami un pieredzējuši Rīgas bardi. Viņi bija četri: Jevgeņijs Grebcovs, Vladimirs Soļars, Vladimirs Novikovs, Sergejs Strašņenko. Katram no viņiem ir savs radošais stils. Jakutu biedrības Čoron pārstāvis Inokentijs Ustinovs sniedza nelielu priekšnesumu-pārsteigumu. Veterāns spēlēja uz slaveno nacionālo instrumentu homuss, kura skaņa pievienoja vakaram īpašu garšu.
Vispār, mūzika un dzeja skanēja organiska un harmoniska vienotībā ar Latvijas skaisto dabu.
Klausītāji, kuru bija ārkārtīgi daudz,  vērīgi un atsaucīgi, sirsnīgi reaģēja uz skanošo.
Vēlreiz pateicamies Latvijas Pilsonības aliansei par sadarbību: skaņas pastiprinātājs ir lielisks, un taburetes sēdēšanai bija vienkārši nepieciešami āra koncerta laikā.

(vairāk…)

Notikumi Ukrainā, ukraiņu cīņa ar agresoru un kara ietekme uz sabiedrību, un 17 mākslinieku redzējums un emocijas. “Ukrainas mājā Latvijā”, kas atrodas Rīgā, Strūgu ielā, skatāma izstāde “Lūgšana par Ukrainu”. Viens no mākslas darbiem pēc izstādes piedalīsies izsolē, kas notiks Ukrainas Neatkarības dienā 24. augustā.  38 mākslas priekšmeti – grafikas, glezniecības un tēlniecības darbi, un medaļas. Tās darinājuši Latvijas un Ukrainas mākslinieki. Katram mākslas darbam savs vēstījums – vai tā būtu ainava, vai portrets. Mākslas izstāde “Lūgšana par Ukrainu” apskatāma bez maksas, tā būs aplūkojama līdz 22. augustam.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/13.08.2024-izstade-lugsana-par-ukrainu-apskatams-17-makslinieku-redzejums-par-karu.a564938/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Skaistā baritona īpašnieka, pieredzējušā Rīgas mākslinieka Viktora Kozlitina koncerts 12. augustā, kas notika I. Kozakevičas LNKBA Nama parkā, izdevās lieliski. Sanāca ļoti liels klausītāju skaits (patīkami atzīmēt, ka daudzi no tiem LNKBA teritorijā ieradās pirmo reizi un reāli – ar savām acīm un ausīm – iepazinājas ar Asociācijas māksliniecisko darba līmeni). Ar šo koncertu sākās pasākumu sērija ar nosaukumu “Vasaras tikšanās Slokas ielā 37.” Kozlitins izpildīja īpaši atlasītas Bulata Okudžava dziesmas. Koncerta bija arī Gruzīnu biedrības “Samshoblo” vadītājs Imedi Kokaja. Bija starp daudzajiem klausītājiem. Okudžavam ir gruzīnu saknes. Programmā tika iekļauta arī “Gruzijas dziesma”, ko savulaik komponējis dienas varonis.Kozlitina koncertā pirmo reizi tika izmēģināts un lietots jauns, moderns skaņas pastiprinātājs (viņš lieliski pildīja savas funkcijas)  , kā arī ļoti noderēja ķeblīši, jo skatītāju bija gana daudz!  LNKBA to  saņēma, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Pilsonskas alianses (projekts). Par to sirsnīgi pateicamies kolēģiem.

(vairāk…)

Pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā jaunie cilvēki bija spiesti atstāt dzimteni un tagad dzīvo Rīgā. Kādu viņi redz savas jaunās mājas – Latviju?

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2024-rigas-baltkrievu-piecas-iemilotakas-latvijas-vietas-jeb-ka-begli-iepazist-savu-jauno-valsti.a563620/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Vai tā būtu maza latviešu skoliņa Maskavā vēstniecības paspārnē, vai mantoti milzu nami ar plašiem īpašumiem “vecajā diasporā”, varbūt tās ir īres telpas kora mēģinājumiem vai brīvprātīgi izlienēta teritorija latviešu sanākšanai Līgo svētkos Anglijā – diaspora nevarētu nodarboties ar latviskām aktivitātēm, ja nebūtu šo sanākšanas vietu, centru un telpu, vēstīja Latvijas Radio raidījums “Globālais latvietis. 21. gadsimts”. Kas notiek ar diasporas īpašumiem? Vai mūsdienu globālajam latvietim ir vajadzīgs apjomīgs centrs latvietības kopšanai?

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/03.08.2024-latvietibas-salinas-diaspora-radosi-cinas-par-latviesu-sanaksanas-vietu-noturesanu.a563483/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2