I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Atzīmējot 20. gadadienu kopš Latvija pievienojās Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijai (UNESCO), no šā gada 10. līdz 14. oktobrim UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) rīko UNESCO nedēļu Latvijā, kurā sadarbībā ar tās dalībinstitūcijām un partneriem sabiedrība tiks aicināta iesaistīties dažādās aktivitātēs, izzinot un iepazīstot UNESCO mērķus, darbību, redzamākās programmas un īstenotos projektus Latvijā.
Sk. UNESCO lapaspusi.
23-я “Этноярмарка”, организованная Ассоциацией народов Эстонии, открылась сегодня на Ратушной площади в Таллинне. По словам руководства организации, национальные меньшинства планируют и впредь поддерживать и развивать свою культуру.
На центральной площади Таллинна сегодня и завтра можно отведать литовский хлеб, башкирские манты, армянский шашлык и прикупить изделия народного промысла разных национальностей, проживающих в Эстонии. Для тех, кто жаждет духовной пищи, организован концерт творческих коллективов. Глава Ассоциации народов Эстонии Тимур Сейфулин говорит, что национальные меньшинства из года в год работают над сохранением своей культуры…
Lasiet pilnu rakstu šeit.
Igaunijas Zinātņu Akadēmijas vīriešu koris un sieviešu koris ir novērtētā koru vadītāja un komponista, profesora Arvo Ratasepa (Arvo Ratasepp) izveidoti kolektīvi, kas mazliet vairāk kā 50 darbības gadu laikā ir guvusi atzinību arī kā lieliski koncertu kori. Korus raksturo daudzie koncerti, daudzveidīgais repertuārs, saturiskas un tematiski vienotas koncertprogrammas, kā arī lielo formu priekšnesumi kā lielam jauktajam korim. Abu koru diriģenti šobrīd ir Andruss Sīmons (Andrus Siimon) un Igors Ņikiforovs (Igor Nikiforov).
8. septembrī apritēja 170 gadi kopš čehu komponista Antonīna Dvoržāka (Antonín Dvořák) dzimšanas. Zinātņu Akadēmijas vīriešu un sieviešu koncertprogrammas galvenais darbs ir Dvoržāka Mesa D-dur op. 86 – skaists un romantisks sakrālais darbs, kuru komponists pats uzskatīja par vienu no saviem labākajiem radošajiem darbiem. Šis jauktajam korim, solistiem un ērģelēm uzrakstītais lielais darbs, kā arī nedaudz igauņu mūzikas, būs dzirdams š.g. 1. oktobrī plkst. 18:00 Rīgā, Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā.
Koncerts ir bez maksas.
Klikšķiniet lai palielināt
Nele Zirnīte aicina piedalīties starptautiskajā grafikas izstādē “TITANIC 100”. Vairāk par projektu lasiet šeit.
Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projekta mākslinieciskais vadītājs Dr.Art. Rafi Haradžanjans, projekta vadītājs Georgijs Tofans.
– – –
25.09.11 plkst.15.00 Milenas Makarovas autorvakars (piedalās Amanda Aizpuriete)
09.10.11 plkst.15.00 Amandas Aizpurietes autorvakars (Piedalās Milena Makarova)
06.11.11 plkst.15.00 Josifa Brodska poēzija
16.10.11 plkst.18.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē (Merķeļa 13)
“Veltījums Ferencam Listam”. Piedalās Rafi Haradžanjans, Inga Sarkane, Rihards Plešanovs, Edgars Tomševics, Milana Beļska, Elīna Čmihuna, Jeļena Lihvare, Kristīne Geidmane, Jekaterīna Kozorovicka
23.10.11 plkst.15.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (Palasta 4): “Latviešu kamermūzika” – pirmā programma
13.11.11. plkst.15.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (Palasta 4): “Latviešu kamermūzika” – otrā programma
14.05.11 plkst.12.00 Pirmā programma
22.10.11 plkst.12.00 Otrā programma
12.11.11 plkst.12.00 Trešā programma
28.09.11 plkst.17.00 “Juris un Andrejs Ģērmaņi – jubilāri”
– – –
IEEJA UZ VISIEM CIKLA PASĀKUMIEM BRĪVA!
To mēs esam sen gaidījuši! I.Kozakēvičas Asociācijai ir jaunā biedrība: tagad pie mums darbojas Latvijas Kazahstānas kultūras centrs “Suamir”. Biedrība ir pagaidām neliela, to vada enerģiskā Marziaša Suseja, kuru mēs pazīstam ne pirmo dienu. Biedrības iesnieguma ir atzīmēts: “Esam iepazinušies ar Asociācijas statūtu un organizācijas struktūru. Latvijas Kazahstānas kultūras centrs “Suamir” piekrīt un neiebilst pret kopsapulcē apstiprināto LNKBA valdes asociācijas struktūru”.
Veiksmi “Suamiram” turpmākajā darbā, ar radošajiem atklājumiem un sasniegumiem pilno ceļu!
7.septembrī Rīgas Mazā Ģildē notika jaunās biedrības “Ebreju kultūras mantojums” prezentācija.
Biedrība ir nosaukta komponista un ebreju folklora zinātnieka Maksa Goldina vārdā. Tās vadītājs dziedātājs un kantors Vlads Šuļmans. Koncerta programmā piedalījās V.Šuļmans, kora “Balsis” vīru grupa (diriģents Ints Teterovskis), RIGA KLEZMER BAND, Rafi Haradžanjans un Inga Sarkane (klavieru duets), ka ari mākslinieks Goča Huskivadze. Veiksmi darbā!
Jūlia Jofis raksta par prezentācijas vakaru:
Открыл концерт-презентацию общества «Еврейское культурное наследие» имени Макса Гольдина RIGA KLEZMER BAND, навеявший воспоминания об одесских дворовых посиделках у наших бабушек! Играли известные рижские музыканты: скрипач Юрий Савкин, кларнетист Эдуард Раубишко и пианист Юрий Каспер. (vairāk…)
Rēbuss integrācijas pamatnostādnēs
Анна Строй. Медный всадник в беспамятстве
Bez integrācijas būs šizofrēnija . Saruna ar Sarmīti Ēlerti
Элерте: то, что происходит сейчас в стране, очень похоже на шизофрению
Музей оккупации: советские колонисты хуже арабских иммигрантов
Историки музея оккупации недовольны мягкостью Сармите Элерте
Lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni izstādes „No Mītavas ar mīlestību: ģimenes koks” atklāšanu 12.09.2011 plkst. 16:00, Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16. Maskavā un Hamburgā dzīvojošie mākslinieki Romans Fairšteins, Ļubova Zimonenko un Anna Zimonenko izveidoja mākslinieciski-vēsturisko izstādi, kas ir veltīta seno Mītavas piemiņai. Šī ir izstāde–dialogs, laikmetu, kultūru, telpas dialogs.
Aicinām Jūs uz Trešo ebreju kultūras festivāla koncertiem: Latviešu biedrības namā 14.09.2011 notiks kantoru mūzikas koncerts, 18.09.2011 – ebreju dziesmu sieviešu koncerts. Biļetes „Biļešu paradīzes” kases un www.bilesuparadize.lv, informācija www.shamir.lv, shamir@shamir.lv
Piecās pilsētās diskutē par integrācijas pamatnostādnēm
Министр культуры убеждена, что все латвийцы должны признать оккупацию
Министр: каждой бригаде “скорой” – по переводчику
Un par atjaunoto Mazākumtautību konsultatīvo padomi:
Mazākumtautību padomē – gan pieredze, gan jaunas idejas
UPDATE: Легенда великого интегратора
22.augustā, Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēmis lēmumu atjaunot Mazākumtautības konsultatīvās padomes darbību. Tās priekšsēdētājs būs Romans Alijevs – Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra padomes priekšsēdētājs un Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors.
Padomē darbosies Līvu savienības priekšsēdētājs Dāvis Stalts, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans, Starptautiskās romu savienības viceprezidents Normunds Rudēvičs, Latvijas Gruzīnu biedrības „Samšoblo” priekšsēdētājs Nugzars Mdzinarišvili, Latvijas Tatāru-baškīru biedrības „Čisma” priekšsēdētājs, Latvijas musulmaņu draudzes savienības priekšsēdētājs Zufars Zainulins, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Biomins Kajems, Latvijas Vecticībnieku biedrības priekšsēdētājs Ilarions Ivanovs, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Krukovska, Latvijas Ukraiņu biedrības priekšsēdētājs Viktors Stefanovičs, Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, Latvijas Igauņu biedrības priekšsēdētājs Tomass Kalda, Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības „Svitanak” valdes loceklis Vjačeslavs Telešs, Rīgas lietuviešu vidusskolas direktore,Latvijas Lietuviešu savienības valdes locekle Aldona Treija un izdevniecības nama „Petits” prezidents Aleksejs Šeiņins.
Saskaņā ar nolikumu Valsts prezidenta paspārnē esošās padomes darbības mērķis būs veicināt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem un sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanai.
Lasiet vairāk šeit (president.lv).
16.augustā LR Kultūras ministrijā notika diskusija par Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādņu projektu, ar kuru klātesošus īsi iepazīstināja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Sēde ņēma dalību I.Kozakēvičas LNKBA valdes locekļi Rafi Haradžanjans, Vjačeslavs Telešs un Vanda Krukovska. Teleša k-gs runāja par nepieciešamību precizēt populāro definīciju “nacionālās skolas”, kuru nedrīkst sajaukt ar jēdzienu “krievvalodīga skola”.
Pēc LNKBA vadītājā domām, projekta autoriem vajadzētu paskaidrot sabiedrībā bieži izmantoto jēdzienu “lojalitāte”. Nevar arī secināt par krievu valodas ekspansiju Rīgā un Jūrmalā vasaras aktīvajā tūristu sezonā. Gluži pretēji, jaunākās paaudzes latvieši ne vienmēr labi (vai vispār) zina mūsu lielā kaimiņa valodu – viņi galvenokārt skatās uz Eiropas pusi. Tomēr dažās darba jomās (piemēram, tūrisms) loģiski prasa attiecīgās zināšanas. Asociācija – ja dabūs tam finansējumu – varētu savā namā atvērt krievu valodas kursus, tieši Latvijas jaunatnei. R.Haradžanjans pasvītrojis, ka LNKBA valdes sēdes arvien vairāk notiek latviešu valodā.
Asociācijas priekšsēdētājs atzīmējis, ka ir pienācis laiks veidot Latvijā arī kopējas sabiedriskus masu-mēdijus. Mazākumtautību problēmas ir ļoti maz atspoguļoti presē, īpaši – televīzijas kanālos. Cilvēkus varētu ieinteresēt oficiālā svētku “Latvijas mazākumtautību diena” (pozitīvs piemērs atrodams pie kaimiņiem Igaunijā).
Aicinām iepazīties ar Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas projektu:
Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012–2018) (.pdf)
Savus komentārus un ierosinājumus lasītāji var nosūtīt LR Kultūras ministrijā. Līdz 9.septembrim sabiedrības pārstāvjiem, t.sk. nevalstiskajām organizācijām, ir iespēja piedalīties pamatnostādņu projekta publiskajā apspriešanā. Savus viedokļus (komentārus, priekšlikumu vai iebildumus) var sniegt, nosūtot rakstiski KM Sabiedrības integrācijas departamentam (K. Valdemāra iela 11a, Rīga, LV- 1364) vai elektroniski – referentam Denisam Kretalovam uz e-pastu deniss.kretalovs@km.gov.lv.
18.08.2011 Rietumu Capital Centre galerijā tika atklāta mūsu Asociācijas patriota, pazīstamā mākslinieka Artūra Ņikitina personālizstāde – gleznas un skulptūras. Izstādi var apmeklēt līdz 14.septembrim. Vernisāža veltītā A.Ņikitina jubilejai (75).
Sk. arī
Artūra Ņikitina izstāde Rietumu galerijā
Выставка Артура Никитина в Rietumu Capital Centre
В галерее Rietumu в Риге открылась выставка художника Артура Никитина
«Тайная вечеря» с Артуром Никитиным
Артур Никитин: «Я рад, что живу!»
Kultūras ministrija aicina sabiedrības pārstāvjus, t.sk. pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, piedalīties sabiedriskajā apspriedē par Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projektu, kas notiks Rīgā 2011.gada 19.augustā no plkst. 14:00 līdz 16:30, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Kolonu zālē, Palasta ielā 4.
Dokumenta mērķis definēt nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politiku vidējam termiņam, norādot uz minētās politikas būtību, problēmām un galvenajiem attīstības virzieniem.
Dalībai sabiedriskajā apspriedē lūdzam pieteikties pa tālruni 67330312 vai rakstot uz e-pasta adresi deniss.kretalovs@km.gov.lv.
Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projekts, ka arī precizēta informācija par sabiedriskās apspriedes pasākumiem un citām iespējamam sabiedrības līdzdalības iespējām ir ievietota Kultūras ministrijas mājas lapā sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” (http://www.km.gov.lv/lv/starpnozares/lidzdaliba/apspriesana.html).
Turklāt līdz 9.septembrim sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja piedalīties pamatnostādņu projekta publiskajā apspriešanā, sniedzot savus rakstiskus viedokļus un/vai komentārus priekšlikumu vai iebildumu veidā par pamatnostādņu projektu, nosūtot rakstisku vēstuli papīra formātā Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamentam (K.Valdemāra iela 11a, Rīga, LV- 1364) vai elektroniski uz e-pasta adresi deniss.kretalovs@km.gov.lv.
Par sabiedrības līdzdalību atbildīgā amatpersona Ruta Klimkāne, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore, 67330310, ruta.klimkane@km.gov.lv.
Papildus informācija par sabiedriskās apspriedes pasākumiem:
| Pilsēta | Pasākuma datums un laiks | Norises vieta |
| Madona | 18.08.2011., 11:00 – 13:00 | Madonas novada pašvaldība (3.stāvs, zāle); Saieta laukums 1 |
| Rīga | 19.08.2011., 14:00 – 16:30 | Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kolonu zālē, Palasta iela 4 |
| Daugavpils | 25.08.2011., 14:00 –16:30 | Daugavpils novada Kultūras centrs, kamīnzālē, Dobeles iela 30 |
| Bauska | 26.08.2011., 11:00 – 13:30 |
Bauskas Kultūras centrā, Kalna iela 18 |
ES mājā (Aspazijas bulv. 28) 22. augustā diskusija “Kādēļ Eiropas Parlaments piemin nacisma un staļinisma upuru piemiņas dienu 23. augustā?”.
Programma (.pdf)
Элерте презентовала новую программу общественной интеграции
ЗаПЧЕЛ: Элерте либо лжет, либо некомпетентна
Un vēl interesanta informācija: Минюст: в Латвии насчитывается 1141 религиозная община
Министерство памяти и исторический спецназ
Паулс: такое Министерство культуры нам не нужно
UPDATE: Игорь Кузьмук: новая программа “сплочения” общества обречена на провал
Юрканс: идею интеграции у нас подают под соусом лицемерия
Piektdien, 12. augustā 17:00, Marijas ielā 2a, kafejnīcā “HOT DZUR” tiks atklāta Babkena Stepanjana “viena darba izstāde”. Kafejnīca strādā visu diennakti.
Mūsu aktīvists Hosams Abu Meri kļuvis par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones ārštata padomnieku.
Врач Хосам Абу Мери будет советником госсекретаря МВД
Внештатный советник по вопросам миграции экс-главы МВД Линды Мурниеце(Е), врач Хосам Абу Мери не был освобожден от должности, а стал внештатным советником госсекретаря Министерства внутренних дел Илзе Петерсоне, свидетельствует имеющаяся в распоряжении агентства LETA информация.
Предполагается, что Абу Мери также будет у Петерсоне советником по вопросам миграции, как в свое время был у Линды Мурниеце и свои обязанности он будет исполнять без вознаграждения. Напомним, советником Мурниеце Абу Мери стал 9-ого февраля этого года.
Абу Мери является членом правления Латвийско-Ливанского культурного центра, основателем Арабского культурного центра, а также членом правления Латвийской Национальной ассоциации культурных обществ. Абу Мери, обучаясь в Латвии, получил квалификацию медицинского специалиста в Латвийском университете, а также в Латвийской медицинской академии, и продолжает учебу в докторантуре.
В 2007 году Абу Мери был избран от латвийской стороны послом единых возможностей в Европе. Он активно принимает участие в мероприятиях, направленных на решение вопросов с соблюдением прав человека. Абу Мери также принимал участие в выборах 10-ого Сейма по списку партийного объединения “Единство”.
