Galerija ASNI piešķīra savas telpas igauņu kolēģiem, kuri organizēja grupas izstādi “Shifting Sands”. Juna galerija atrodas Kr. Valdemāra ielā 17a. Kuratore Liliana Chiobas-Koutis aicināja piedalīties izstādē Ingmāru Hervē, Mariannu Metsis, Kati Sarits un Angela Masala. Izstāde atvērta līdz 7. decembrim.

Apbalvojums tika piešķirts par viņas ieguldījumu Japānas kultūras popularizācijā Latvijā, kā arī Latvijas un Japānas abpusējas sapratnes padziļināšanā. Kā mākslas muzeja “Rīgas birža” vadītāja Daiga Upeniece pārrauga vienu no lielākajām japāņu mākslas kolekcijām Baltijā, tostarp ievērojamu japāņu grafikas kolekciju, un viņas darbības laikā muzeja kolekcija ir tikusi papildināta.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/04.11.2024-japanas-valdiba-muzeja-rigas-birza-vaditajai-daigai-upeniecei-pieskir-uzlecosas-saules-ordeni.a575090/

Pasākums 18. oktobrī no divām līdzvērtīgām daļām (“divas vienā”) kļuva par ievērojamu notikumu mūsu kultūras dzīvē. Kolektīvās izstādes un izvērstā koncerta atklāšana, ko vienoja kopīgā tēma – “Bērnības pasaule” – piesaistīja daudz dalībnieku un skatītāju-klausītāju. Iniciatīva rīkot šo pasākumu, kas apvieno visdažādākos cilvēkus (gan vecuma, gan profesiju, gan tautību ziņā), piederēja Dr. Art Rafi Haradžanjanam. Mākslinieku vidū redzējām mūsu pastāvīgos entuziastus, pieredzējušus profesionāļus Nikolaju Krivošeinu, Olgu Jakubovsku, Anatoliju Borodkinu, Olgu Bondari un citus. Ir redzēti arī sev jauni darboņi. Tie ir, piemēram, Irinas Pomjanskas, Alesijas Kolontas, Zojas Golubevas un citu darbi. Ar viņiem tagad gribas sadarboties arī turpmāk. Gleznu un zīmējumu tēmas ir visdažādākās. Bērni, mājdzīvnieki, spēles, fantāzijasApjomīgā koncertā piedalījās arī dažādu paaudžu speciālisti. Pazīstamā tulkotāja Olga Pētersone artistiski lasīja slavenās Aspazijas pašas dzejolu tulkojumus bērniem. Aleksandrs Antonovs akordeonā spēlēja pazīstamas melodijas no multfilmām. Bet tālāk spēlēja talantīgi Rīgas un Mārupes mūzikas skolu audzēkņi.LNKBA ar šīm Latvijas izglītības iestādiēm pastāvīgi sadarbojas.Nevar neatzīmēt īpaši jauno virtuozu Patriku Kļaviņu,Nellijas Sarkisjanas skolnieku, kurš brīvi spēlēja Nikolo Paganīni Kampanelu.

Vairāk nekā divi desmiti dažādu paaudžu Latvijas mākslinieku atveda savas gleznas uz I.Kozakēvičas LNKBA-Namu kolektīvai izstādei “Bērnības pasaule”. Starp meistariem ir Rahmets, Anatolijs Borodkins, Arturs Akopjants, Olga Jakubovska, Vera Bondare… Visi dažādu tautību. Un attēli, ko viņi pauž savās gleznās, ir ļoti atšķirīgi. Izstādes atklāšanā Aspazijas dzejoļus bērniem tulkojumus lasīs Rīgas tulkotāja Olga Pētersone. Tos viņa pati atlasīja un tulkoja. Muzicēs arī jaunie talantīgie mūziķi no Rīgas un Mārupes. Īsāk sakot, garlaicīgi nebūs! Nāciet 18.oktobrī plkst. 17.00. Ieeja bez maksas.

10.oktobrī I.Kozakēvičas LNKBA Namā Kamīnzālē  tika atklāta mākslinieces Olgas Lazarevas (Rīga) personālizstāde. Izstādes autore saka: Katra izstāde māksliniekam (īpaši amatierim) ir ļoti svarīgs brīdis: jūs atverat savu dvēseli un, ja tajā ir kaut kas paslēpts, jūs dalāties ar to.
Tas ir absolūti pārsteidzoši, kad kāds no skatītājiem pēkšņi parādās tajā pašā garumā viļņā. To var uzreiz just viņa acīs Сilvēks izskatās savādāk. Galu galā glezniecība ir universāla valoda, tāpat kā mūzika.
Es to pamanīju, kad cilvēki tuvojas gleznām, kad viņi apklust.
Tāpēc viņi klausās mūziku klusumā.

Žurnāliste Anna Soboļeva arī dalās iespaidos: “Gaismas un vieglas akvareļi it kā izšķīst gaisā, radot ilūziju par rīta miglu vai maigu saules gaismu, kas izlaužas cauri koku lapām. Eļļas gleznas bija pilnas ar košām krāsām un spēcīgiem emocionāliem akcentiem.
Mūziķu priekšnesumi lieliski papildināja mākslinieka daiļradi: melodijas, kas gludi plūst pa visu zāli, radīja sajūtu, ka skaņas un krāsas saplūst vienotā straumē”.

 

(vairāk…)

Uz pasākumu “Nošauto dzejnieku balsis”. Piemiņas vakars
Pasākums notieks 2024. gada 26. oktobrī Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Nama Lielajā zalē no plkst. 14.00. Pasākumā tiks atskaņoti mirušo rakstnieku darbi un biografiskie materiāli.
Pasākuma mērķi:
Veicināt Latvijas baltkrievu interesi par dzimto valodu,
balkrievu literatūru, kulturu un vēsturi.
Integrācija Latvijas vidē caur divu starpkultūru dialogu.

Karinē Paronjancas un Ilzes Paegles-Mkrtčjanas sastādītā un apgāda «Pētergailis» izdotā grāmata ir pirmā S.Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā. Tās atvēršanas svētki, nododot darbu tālāk lasītājiem un interesentiem, notiks 19. oktobrī pulksten 16.00. Benjamiņu nama Spoguļu zālē, Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā. Pasākums ir daļa no Riga IFF 11. sezonas programmas, kas no 17. līdz 27. oktobrim norisināsies klātienē Rīgā un Daugavpilī un tiešsaistē visā Latvijā.

Svinot 24. itāļu valodas nedēļu pasaulē Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas audzēkņi aicina uz koncertu «L’Italiano tra le note».  Ceturtdien, 17. oktobrī plkst. 16.30 JMRMV Koncertzālē izskanēs itāļu valoda starp notīm. Visi mīļi gaidīti.

Savā daiļradē Kana sastopas ar vēsturiskām traumām un neredzamiem likumsakarību kopumiem. Katrā no saviem darbiem autore atklāj cilvēka dzīves trauslumu. Viņa unikāli apzinās ķermeņa un dvēseles, dzīvā un mirušā saikni, un ar savu poētisko un eksperimentālo stilu ir kļuvusi par mūsdienu prozas novatori, savu izvēli pamatojusi balvas žūrija. Hana Kana dzimusi 1970. gadā Dienvidkorejas pilsētā Gvandžu, bet deviņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Seulu. Viņa nāk no literāras vides, jo arī Kanas tēvs ir pazīstams rakstnieks. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/10.10.2024-nobela-premiju-literatura-ieguvusi-dienvidkorejiesu-rakstniece-hana-kana.a572023/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

P.S. No sirds apsveicam mūsu Korejas kultūras centru ar viņu tautiešes panākumiem. Prieks par jums!

I.Kozakevičas LNKBA Nams (Slokas ielā 37, Rīga) aicina gleznotājus un grafiķus pievienoties Asociācijas jaunai mākslas izstādei Lielajā zālē. Tēma ir ļoti jauka – “Bērnības pasaule”. Darbus pieņem pašā ēkā līdz 15.oktobrim ieskaitot.

Izstāde tiek atklāta 18.oktobrī plkst.17:00. Būs arī koncertuzvedumi. Tai skaitā Aspazijas dzejoļi, kas tulkoti krievu valodā. Tos veica Olga Pētersone. Ieradīsies arī mūziķi no Mārupes. Ieeja bez maksas.

AR Valsts prezidents V.Hačatrjans 25.09 sveica Rafi Haradžanjanu un augstu novērtēja viņa ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo sakaru stiprināšanā un armēņu kultūras mantojuma popularizēšanā Latvijā.
Sarunas laikā Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar Latvijas armēņu kopienas kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem. Sanāksmē tika runāts par vispārējo situāciju un norisēm Armēnijā un reģionā. Tika apmainītas domas par iespējām īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz ciešāku Latvijas un Armēnijas sadarbību. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents Rafi Haradžanjanu apbalvoja ar Pateicības medaļu par ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo saišu stiprināšanā un attīstībā un armēņu kultūras vērtību saglabāšanā.

ՀՀ նախագահի աշխատակազմ/ Office of the President of the Republic of Armenia

 I.Kozakēvičas LNKBA Namā 18.septembrī tika atklāta  Baltijas valstīs dzīvojošo baltkrievu mākslinieku grupas izstāde “Maju Gonor”. Tiek prezentēti darbi eļļas, akrila, pasteļa, grafikas, kokgrebuma un mākslinieciskās fotogrāfijas tehnikās. Bija daudz apmeklētāju, kuriem patika aplūkot izstādītās klusās dabas. Starp krāsainu  gleznu autoriem ir Vjačeslavs Telešs, Vasils Mališits, Olga Jakubovska, Irina Jatnova, Anna Peipinja un cīti. Bija arī ciemiņa – baltkrievu māksliniece no Zviedrijas Katja Åsberg. .
Saskaņā ar tradīciju izstādi atklāja Dr.Art  Rafi Haradẓ̌aņans – viņš pastāstīja par Konferenču zāles, kurā notiek izstāde, renovāciju un par LNKBA radošajiem plāniem jaunajai sezonai –
un mākslinieku grupas vadītājs Vasils Mališčičs. Atklāšanas dvēselisku atmosfēru radīja mūzika: flautiste Ilze Šenberga (RVKB), spoži izpildot Eiropas klasisko un moderno mūziku, ka arī baltkrievu sieviešu folkloras kopa skaistos tautastērpos. Pie klavierēm muzicēja un  iedvesmoja dziedātājus  Pāvels Daugsts. Ipaši patika tautas dziesma “Es meklēju skaistuma ceļu”.
Oktobra vidū ši izstāde ceļos uz Daugavpili. Šāda interese ir ļoti patīkama.

(vairāk…)

“Nabokova programma” (šī gada 5. septembrī) bija izdomāta un organizēta sakarā ar izcila divdesmitā gadsimta rakstnieka 125. gadadienu un bija veiksmīga. Viņa  tika atzīmēta ar apdomību, inteliģenci un izpildītāju  interesi. Tie bija Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans. I.Kozakēvičas LNKBA viņi ir labi zināmi, māksliniekus atceras par vakariem, kas bija veltīti  aktrisei Fainai Ranevskajai un Rīgas rakstniekam Slavam Se. Zāle bija pārpildīta. Bet bija ļoti klusi. Skatītāji uzzināja daudz jauna un vienkārši baidijās  elpot, lai nepalaistu garām kādu repliku, ko sacīs lieliskie mākslinieki. Panākums ir acīmredzams !

(vairāk…)

Brīnišķīgs vakars V.V.Nabokovam – 125!
“Esmu amerikāņu rakstnieks, dzimis Krievijā, izglītojies Anglijā, kur studēju franču literatūru pirms pārcēlos uz Vāciju piecpadsmit gadus.
Mana galva runā angliski, mana sirds runā krieviski, un mana auss runā franču valodā.
Sinestētisks.
“Jevgeņija Oņegina” un “Stāsts par Igora pilku” tulkotājs angļu valodā.
30 tauriņu sugu atklājējs.
Astoņas reizes nominēts Nobela prēmijai literatūrā.
Un iespējamais zēns uz mākslinieka Petrova-Vodkina sarkanā zirga.
Bēt piemineklis tika uzcelts Šveicē.

No 11. septembra līdz 15. septembrim Rīgā norisināsies skatītāju iemīļotais teātra festivāls “Rīga spēlē teātri”. Festivāla laikā skatītājiem būs iespēja bez maksas baudīt desmit izrādes VEF Kultūras pilī.

Izrādēm, kuras norisināsies ar skatītāju vietām uz Lielās zāles skatuves, bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 1. septembra VEF Kultūras pils kasē.

https://www.riga.lv/lv/jaunums/teatra-festivals-riga-spele-teatri-2024-septembri-piedavas-apmeklet-10-bezmaksas-izrades-vef-kulturas-pili?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR3-pVd91wFDTyjxn6MHoA56AbrgpjpiJcp4l5ymFfo2VSRDhriRifIYa2Y_aem_PkFDIhQSoGEK8UPNW6B49w&utm_source=http%3A%2F%2Fm.facebook.com%2F&sfnsn=mo

Ar diviem koncertiem – 6. septembrī Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” un 7. septembrī Rīgas Domā – viesosies Gruzijas Valsts koris un tā diriģents Arčils Ušveridze. Koris dibināts 1947. gadā un jau kopš pastāvēšanas pirmsākumiem tam bijusi saikne ar Latviju – to tā otrajā pastāvēšanas dekādē vadījis tostarp arī Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Dūmiņš,  profesors Latvijas Konservatorijā un arī Tbilisi Valsts konservatorijā. Koncertu programma bagātīgi reprezentē gruzīnu kormūzikas tradīciju ceļu no senatnes līdz mūsdienām.