16.aprīlī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA savā Namā plāno rīkot kārtējo bērnu koncertu – to tradicionāli saucam par “Asorti”. Viņš, kā vienmēr, būs daudznacionāls! Jau, piemēram, ir piekrišana piedalīties no Armēnu svētdienas skolas deju kolektīvā (vad. Susanna Petrosjana). Vai, piemēram, nāks dzejniece Irina Gajevska -viņai ir tuva bērnu tēma. Protams, programmā “Asorti” piedalīsies talantīgi audzēkņi no dažādām Latvijas mūzikas skolām. Ja jums ir kādas idejas, ieteikumi utt. – sūtīet tos e-mail: lnkba2014@inbox.lv līdz 10.04. Lūdzu, ņemiet vērā, ka priekšnesumiem jābūt līdz 10 min.

Baltkrievijas Tautas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai veltīto pasākumu ietvaros Mākslas stacija “Dubulty” un Baltkrievu biedrība Latvijā Supolka prezentēs izstādi “Radošā revolūcija. Baltkrievija 2020”. Izstāde ir veltīta baltkrievu tautas atjautībai, kas kļuvusi par galveno ieroci cīņā pret vēlēšanu krāpšanu un varas iestāžu vardarbību. Izstādē būs apskatāmas J. Jarčaka, J. Aicecka un citu fotogrāfu fotogrāfijas, kā arī izlikti protestu rajonu karogi, zem kuriem apvienojās kaimiņos dzīvojošie brīvību mīlošie baltkrievi. Tāpat būs iespējams aplūkot neskaitāmus slavenā baltkrievu dizainera U. Ceslera plakātus un A. Medvedevas keramiku no privātkolekcijām un Marka Rotko Daugavpils mākslas centra. Ar izstādes palīdzību Latvijas sabiedrībai ir iespēja uzzināt vairāk par notikumiem Baltkrievijā 2020. gadā. Izstāde apskatāma Mākslas stacijas “Dubulty” telpās pēc adreses: Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala. Atklāšana notiks 24. maijā plkst. 18.30, bet koncerts plkst. 20.00. Projektu atbalsta Jūrmalas dome un Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds.

Izstāde ar nosaukumu “Sakrālā ģeometrija” izraisīja interesi ar savu krāsainību, neparastumu, formu daudzveidību, ko attēlojis mākslinieks no Rīgas Vitālijs Praiss. Mākslinieks debitēja tieši mūsu Namā. Izstādes atklāšanas ceremonijā šī gada 16. martā viņš apmeklētājiem stāstīja par sava darba metodi, par tās raksturīgajām iezīmēm. Vitālija vārdus papildināja viņa dzīves biedre mūziķe Tatjana Praisa unI.Kozakēvičas LNKBA aktīviste Ludmila Bičkova. Ļoti interesanti darbus komentēja Rīgas māksliniek Babkens Stepanjans. Viņš pats arī vizuālajā mākslā aizraujas ar ģeometriju.

Izstāde tiks atklāta Konferenču zālē mēneša laikā.

Lielu publikas interesi izraisīja koncerts “H. Heine-225” – 26. martā  I. Kozakeviča LNKBA  Lielā zāle bija pārpildīta. Garāmejot teiksim, ka klausītāju vidū redzējām latviešu inteliģences pārstāvjus. Koncerts bija interesants programmas ziņā – viņa bija veidota no trim dažādiem blokiem. Un, neapšaubāmi, bija veiksmīgs priekšnesumu kvalitātes ziņā.

Pianists Ventis Zilberts, Jāz. ​​Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, rūpīgi un pārdomāti savāca deviņas izcilu komponistu dziesmas   – no Mendelsona un Lista līdz Čaikovskim un Rahmaņinovam. Šīs deviņas dziesmas ir iedvesmotas ar Heines dzejoļiem. Viņas dziedāja – pie klavierēm bija V. Zilberts –  burvīga spēcīgas balss un skaista izskata īpašniece jauna Laima Krīgere.Dzirdējām arī jauno rīdzinieku Heines dzejoļu lasījumu – kā oriģinālvalodā, kā arī tulkojumos latviešu (Ārija Elksne) un krievu valodas. Par Heini mūms spilgti izteicās  Rīgas filoloģe Valda Salmiņa.

Video secība, kuru sagatavoja Ludmila Bičkova, labi pavadīja visu koncertu. Vakaru noslēdza  RVKB Ansamblis Morgenrot Līgas Miķelsones vadībā. Publika sirsnīgi uzņemtajā ansamblī šoreiz  uzstājas 11 cilvēki krāsainos tautastērpos.

16. martā plkst.18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē atzīmēsim ievērojamā vācu dzejnieka Heinriha Heines 225. dzimšanas dienu. Viņš ir romantiķis. Skanēs dzejoļi dažādās valodās (oriģinālā un tulkojumos), lielo komponistu – Šūberta, Čaikovska, Rahmaņinova dziesmas. Piedalās LMA profesors Ventis Zilberts, jaunā dziedātāja Laima Krīgere, ansamblis “Morgenrot”, lasītāji – viņi arī ir jauni. Uz ekrāna redzēsim interesantus video kadrus. Tos sagatavoja Ludmila Bičkova. Šīs plašās un daudzveidīgās programmas mākslinieciskais vadītājs ir profesors Rafi Haradžanjans.

Ieeja bez maksas.

Portreta autors M.Oppenheims

Pēc spraigām trīs stundu garām diskusijām, pieminekļu padome lēma, ka pieminekļi Mstislavam Keldišam, Andrejam Upītim un Aleksandram Puškinam būtu jādemontē un jāpārvieto. Tāpat jāaizvāc arī sienas plāksne Jānim Zutim un patvaļīgi uzstādītais piemineklis Annai Saksei. Vienlaikus padome lēma, ka Barklaja de Tolli un Sudrabu Edžus pieminekļi būtu jāatstāj.Padomes lēmums gan ir tikai konsultatīvs, un par pieminekļu likteni būs jālemj domes deputātiem.

“Gribu atraut vaļā sarunu ar sabiedrības daļu – gan latviski, gan krieviski runājošajiem, kura saprot, ka tā minoritāte, kas dzīvo šeit, kas ir 24%, nav krievi. Un arī par latviešiem nekad nepaliks.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/rezisors-stanislavs-tokalovs-dokumente-savu-gimeni-filma-par-krievvalodigo-identitates-meklejumiem.a499079/

Apsveicam Platonu

02.03.2023 0

Komponists Platons Buravickis, saņemot “Lielo Kristapu” par mūziku filmai “Nemierīgie prāti”.Viņš ne reizi vien muzicēja LNKBA namā. Un vienmēr izraisīja skatītāju simpātijas.

Valodu balvas mērķis ir novērtēt izcilību un sasniegumus, kas saistīti ar individuālu ieguldījumu un panākumiem latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Balvas ieguvēju paziņos Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri.Valodu balvas vērtība ir 3000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Konkursa žūriju veido Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, kā arī abu valstu literatūras un valodu eksperti.Pieteikumus Valodu balvas konkursam par sasniegumiem 2022. gadā var iesūtīt līdz 2023. gada 6. martam. Pieteikumu un Curriculum Vitae balvas kandidātiem jāiesniedz angļu valodā, nosūtot tos uz Igaunijas Ārlietu ministrijas e-pastu: estk@mfa.ee vai pa pastu Igaunijas Ārlietu ministrijai: Ministry of Foreign Affairs, Islandi väljak 1, 15049 Tallinn, (ar norādi “Languages Award”).

https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-latvijas-un-igaunijas-arlietu-ministriju-valodu-balvas-konkurss-2

Neapšaubāmi panākumi bija daudzkomponentu mākslas pasākumam “Pavasari gaidot”  I.Kozakevičas LNKBA Namā (š.g. 26.februāris). Uzreiz gan jāpiebilst, ka pasākums bija lliels – ilga kādas trīs stundas! Viņš izraisīja  klausītāju  lielu  pieplūdumu. Viņi reizēm nāca uz kādas noteiktas nacionālās grupas uzstāšanos un mainījās:bēt foajē bija daudz cilvēku, kuri vienkārši sapņoja ieņemt vietas zālē, kur valdīja svētku atmosfēra un savstarpēja sapratne, kuras pamatā ir dažādu kultūru saskarsme, radošo sasniegumu un māksliniecisko tradīciju apmaiņa. Laika ziņā lielākais bloks bija veltīts Ukrainas mākslai. To, tāpat kā visu programmu kopumā, aizsāka Marija un Sofija Varčenko no Odesas, tagad jau pilntiesīgi slavenās E. Dārziņa skolas audzēkņi. Meitenes spēlēja īsu, bet ārkārtīgi skaistu M. Skorika “Melodiju”. Mums apkārt bija daudz eļļas gleznu. Tos eksponēšanai sagatavojis autors, vidējās paaudzes ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks. Un tagad viņš dzīvo Rīgā. Ivans ar entuziasmu stāstīja par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā (viņa gleznu izstāde būs apskatāma līdz 23. martam). Klausījāmies arī dziedošās rīdzinieces Valentīnas Gnatjukas un viņas mazmeitas Poļinas, kā arī Ivana Naļivaiko ieteiktās dziesmas trīs ukraiņu jauniešu izpildījumā.

Pēc tam sekoja piecu pilnīgi atšķirīgu folkloras kopu uzstāšanās. Viskompaktākais bija Rīgas bulgāru ansambļa “Sedjanka” Petra Mazora un Iskras Bonevas vokālais duets. Viņu dziedājums bija entuziasma pilns, krāsains. Emocijās un intonācijās patiesi tautisks. Lielisku iespaidu atstāja “Berendeika” ģimenes ansamblis (vadītāja Violeta Nikolaenko).I.Kozakēvičas  Asociācijā “Berendeika”  jau ir labi pazīstama un mīlēta.Spilgti un ar oriģinalitāti sevi parādīja baltkrievu ansamblis “Kupaļinka” (vad. Vjačeslavs Petrovs). Tās dalībnieki pie mums speciāli ieradās no Daugavpils. Paldies Žannai Romanovskajai, kura pirmā atsaucās aicinājumam ierasties un parādīt skatītājiem savas prasmes. Interesanti un patīkami bija klausīties Rīgas iedzīvotājus: vīru ansambli “Harmonika” un sieviešu ansambli “Lada”. Tos skaisti latviešu valodā mūms pasniedza ansambļu vadītāja Nadežda Ivanovskaja. Vārdu sakot, publika, kas turklāt tika cienāta ar gardām pankūkām (paldies sponsoram), bija apmierināta, tas bija acīmredzams. Pavasara priekšvakarā – neaizmirstama mākslas panorāma!

Aprīļa vidū Mārupē (MMMS) atkal, jau 11. reizi, notiek Mazais starptautiskais kamermūzikas konkurss par godu izcilajai pianistei Norai Novikai. Žūrija arī pēc sastāva ir starptautiska.
Var startēt sešas vecuma grupas no 7 līdz 19 gadiem.
Pieteikumi jau tiek pieņemti.
Nora Novika ne reizi vien uzstājusies I.Kozakēvičas LNKBA Namā. Viņai tika piešķirta mūsu Asociācijas sudraba goda medaļa.

Svētdien, 26.februārī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA namā sāksies liels pasākums. Daudzveidīgs un krāsains. Savu lielo izstādi eksponēšanai sagatavojis ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks, kurš šobrīd dzīvo Rīgā. Ivans pastāstīs par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā. Programmas sākumā Marija un Sofija Varčenko (tagad Dārziņa skolas audzēknes) atskaņos brīnišķīgo Miroslava Skorika “Melodiju”. Uzklausīsim arī rīdzinieci Valentīnu Gnatjuku. Kā arī citi ukraiņi no Latvijas.
Tad stafete virzīsies uz vēl piecām spilgtām folkloras kopām. Viņu sagatavotie skaitļi ir iedvesmoti no pavasara sagaidīšanas. To dalībnieki būs tautastērpos – kā jau ierasts!

Ieeja bez maksas. Iespējami ziedojumi.

Aprīļa sākumā Daugavpils teātris viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī ar trim izrādēm. Rīdziniekus sagaida īsteni latgaliskas brīvdienas: vienas nedēļas nogales ietvaros varēs noskatīties gan muzikālu pasaku pieaugušajiem latviešu un latgaliešu valodā „Pa Laimes lāča pēdām”, gan izrādi visai ģimenei latgaliski „Spreideits”. Savukārt 3.aprīlī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves atkārtoti viesosies „Paradīze”, muzikāli dramatiska izrāde, kura tapusi pēc Raimonda Paula mūzikla „Dāmu paradīze” motīviem un kurā pie klavierēm būs pats Maestro.

https://www.daugavpilsteatris.lv/aktualitates/aprili-gaidamas-daugavpils-teatra-dienas-riga

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana”, kas veltīta laikmetīgās mākslas īpašajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Ekspozīcijā skatāmie darbi pamatā tapuši no 1985. gada, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktie pārbūves procesi, līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva savu neatkarību.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/makslas-zinatniece-mara-lace-ir-varas-institucijas-kas-makslu-vienmer-gribejusas-dabut-sev-paklausigu.a496863/

A. Severetņikovs dzimis 1962. gada 7. jūnijā Rīgā. Beidzis LMA Glezniecības nodaļu… Izstādēs piedalās kopš 1993. gada. Gleznotājs dzīvi veltījis mākslai un darbojas kā brīvmākslinieks. Pats autors, raksturojot savu glezniecību, saka – klasiskais reālisms. Severetņikovs vienlīdz veiksmīgi pievērsies visiem klasiskās glezniecības pamatžanriem – ainavai, klusai dabai, figurālām kompozīcijām.

Skatiet viņa izstādi:Rīgas Kultūras un atpūtas centrs Imanta, Anniņmuižas bulvāris 29.

2. februāris – 28. februāris.

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/andreja-severetnikova-personalizstade_inout_-14294014?fbclid=IwAR3bpyRWl_NHRWAFiRQSvH3HsOEG4V5QAScP3QpXwQMeO5viPUJ1YpreAzw

Festivāla atklāšanas koncertā  14.02.2023.plkst. 19:00  JVLMA Lielajā zālē   dzirdēsim nule kā simtgadi svinējušā grieķu izcelsmes avangarda komponista un arhitekta Jaņa Ksenaka 46 minūtes garo elektroakustisko darbu “La legende d’Eer” (Mīts par Ēru). Ksenakis šo kompozīciju radīja 1977.-78. gadā  Pompidū centra atklāšanas pasākumam. Skaņdarbs ir skaņas celiņš izrādei ar nosaukumu “Le Diatope”. Izrāde notika specifiskā izliektas formas arhitektoniskā konstrukcijā, kas tika izveidots pēc Ksenaka projekta. Blakus skaņai, neatkarīgi tika kontrolēts arī vizuālais komponents, kas sastāvēja no 1600 spuldzēm un 4 lāzeriem, kuru stari tika kontrolēti ar 400 grozāmiem spoguļiem.

https://www.jvlma.lv/aktuali/kalendars/jvlma-musdienu-muzikas-festivals-decibels-la-legende-d-eer

Mārupnieces Ievas Carukas (1964) jaundarbu personālizstādi “Bokss” veido tematiski saistītu lielizmēra akrila gleznu cikls “Bokss” un kolāžu sērija “Uzvaras un zaudējumi”. Savu jauno gleznu un kolāžu sižetos Caruka izmanto strīdīgā sporta veida – boksa – figurālās izpausmes. Māksliniece tajās redz turpinājumu savam stāstam par cilvēku. Kāpēc tas, kas varētu izskatīties kā saskarsme un satikšanās, ir agresīva spēka spēle? Un kāpēc citiem patīk to vērot, likt likmes par uzvarētāju un zaudētāju? Šie jautājumi ir apzināti atbrīvoti no pieredzes, kas izskaidro visiem zināmā sporta veida noteikumus.  Izstādes kuratore Inga Šteimane.

https://www.jurmala.lv/lv/notikums/izstazu-cikla-atklasana-ieva-caruka-bokssun-linda-zivere-majup