I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
9. maijā daudzas Eiropas valstis atzīmē Eiropas dienu, svinot mieru un savstarpējo vienotību. Šogad šī diena arīdzan tika izmantota, lai nosodītu Krievijas agresiju pret Ukrainu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.05.2023-eiropas-diena-svin-vienotibu-un-nosoda-krievijas-agresiju.a507954/
13. maijā, “Muzeju nakts” laikā Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” apmeklētājiem būs atvērta no plkst. 20.00 līdz 01.00, aicinot liepājniekus un pilsētas viesus atklāt šīgada moto “Dzīvo radoši!” caur skaņu mākslas pasauli. Pasākuma centrālais notikums būs Platona Buravicka imersīvās jeb telpiskās skaņas instalācija “Sevis meklējumos”. Uz koncertzāles Lielās zāles skatuves atradīsies organizācijas “Dirty Deal Audio” izbraukuma telpiskās skaņas kupols ar divdesmit vienu vienmērīgi izvietotu skaļruni. Iekļūstot imersīvās skaņas instalācijā un tajā pārvietojoties, apmeklētāji varēs iegremdēties trīsdimensionālā skaņas telpā, piedzīvojot jaunu kolektīvās klausīšanās pieredzi. Instalāciju vienlaikus varēs piedzīvot aptuveni divdesmit pieci cilvēki.
https://satori.lv/article/muzeju-nakti-skatitaji-aicinati-pieredzet-platona-buravicka-imersivas-skanas-instalaciju
Kopumā vērtējot I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas astoto Festivālu ‘Pavasara avots-2023″, var teikt, ka viņš bija ļoti veiksmīgs. Mūsu Festivāls, atšķirībā no dažiem pasākumiem, kas šodien arī sevi sauc par festivāliem, sastāvēja no septiņiem dažādiem pasākumiem un ilga ne vienu dienu – no 16. aprīļa līdz 30. aprīlim (Festivāla mākslinieciskais vadītājs Dr.art. Rafi Haradžanjans).
Visi četri koncerti bija piepildīti ar kontrastiem. Dziesmas (tas atbilst Asociācija jau sen pieņemtajai daudzvalodībai) skanēja vairākās valodās – latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, dažreiz arī angļu valoda. Klausītājus priecēja trīs kolektīvii skaistos tautastērpus : no Rīgas (Slāvu kultūras biedrība “Harmonika”, vad. Nadežda Ivanovska)) un divas no Salaspils (“Otrada” un “Sunrise”; abus vada Tamāra Lozovska). Visi kolektīvu dalībnieki ļoti labi turējās uz skatuves, bet meitenes no “Sunrise” vēl arī brīnišķīgi kustējās, ar ko papildus ieinteresēja tos, kas atnāca zālē. Daudzi – gan apmeklētāji, gan organizatori – bija gandarīti par jauno izpildītāju aktīvo līdzdalību, visi priecājās par jaunu radošo spēku klātbūtni.
2023. gada 23. aprīlī Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību
asociācijas nama Lielajā zālē no plkst. 14.00. līdz plkst. 18.00 notika Latvijas baltkrievu kūlturas biedrības
“Svitanak” organizēts literatūras vakars “Ja dzīvot, tad dzīvot Baltkrievijai”.
Atklāšanas laikā tradicionāli visi klātesošie zālē izpildīja Latvias Valsts himnu
“Dievs, svēti Latviju” un Baltkrievu neoficiālo himnu “Magutni Boža” (Varenais
Dievs). Pasākumu atklāja “Svitanaka” valdes priekšsēdētāja Tatsiana
Kazaka, atzimējot, ka jau pusgada laikā viena reize mēnesī Itas Kozakevičas
LNKBA Namā regulāri notiek LBKB “Svitanak” pasākumi un šoreiz – literatūras vakars, veltīts Larisai Geņijuš,
Leonīdam Marakovam un Jankam Mauram.
I. Kozakevičas LNKBA Festivāls “Pavasara avots -2023” turpinās. Tagad gaidām divas oriģinālas jaunas glezniecības izstādes. 27.aprīlī plkst.17..00 LNKBA Nama Kamīnzālē savus darbus izstādīs pieredzējuša Rīgas meistare Anna Peipinja, aktīva Baltijas mākslinieku apvienības “Mayu Gonar” dalībniece. .Atklāšanas ceremonijā piedalīsies dziedātājs Jūrijs Tihomirovs. Vinš dziedās, pavadot sevi ģitārā, dziesmas baltkrievu, ukraiņu un citās valodās.
28.aprīlī plkst.17.00 Lielajā zālē savu pirmo personālizstādi atklās jaunā māksliniece no Rīgas Elena Gaprindašvili. Mūziķi šim mākslinieciskajam notikumam arī piešķirs savu krāsu. Jūlija un Pāvels Dauksti vokala duetā dziedās skaistas dziesmas. Savukārt Mārupes pārstāvji virtuozi pianisti Inese Bušmane un Andrejs Bubinders muzicēs klavieru duetā.
Ieeja brīva.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus pilsētas parkos, skvēros un kultūras centros, kā arī apskatīt īpašu šim gadam veltīto pilsētvides noformējumu ar vēstījumu “Arī Tu esi no svara”.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/svinot-kopibas-sajutu-riga-plasi-atzimes-4maiju
I.Kozakēvičas LNKBA namā 1. aprīlī apstiprinājās: vasara ir neizbēgama! Rīgas Vācu kultūras biedrība ieskandina pavasari un lūkojas vasaras virzienā. Kas gan būtu gada sākums, ja nenotiktu tradicionālais Rīgas Vācu kultūras biedrības (RVKB) pavasara pasākums! Pateicoties Kultūras ministrijas finansējumam (caur LNKBA dotāciju), RVKB tieši pirms Pūpolsvētdienas ieskandināja pasākums Du entrinnst dem Sommer nicht (“Vasara ir neizbēgama”). Tajā ar priekšlasījumu Mut ist der größte Wert! (“Drosme — lielākā vērtība!”) uzstājās I. Garda un L. Veidemane, kā arī noritēja iepazīšanās ar informāciju par vācbaltiešu jubilejām / nozīmīgākiem pasākumiem Lietuvā un Igaunijā 2023. gadā. Jaunas idejas tapa arī Egīla Emersona izlolotā projekta SprachCafe sakarā — gaidīsim jaunumus! Kā katru sezonu vokāli instrumentālais ansamblis Morgenrot sniedza klausītājiem svaigus muzikālus atklājumus. Īpašs paldies biedrības praktikantiem Renātei un Antonam par kvalitatīvo devumu un dzīvesprieku ansambļa darbībā. Dabas mošanās noskaņu svinīgās zāles noformējumā deva mūsu goda viesa — dzejnieka, rakstnieka un grafologa Arvīda Plauža sagādātie sniegpulkstenīši!
16.aprīlī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA savā Namā plāno rīkot kārtējo bērnu koncertu – to tradicionāli saucam par “Asorti”. Viņš, kā vienmēr, būs daudznacionāls! Jau, piemēram, ir piekrišana piedalīties no Armēnu svētdienas skolas deju kolektīvā (vad. Susanna Petrosjana). Vai, piemēram, nāks dzejniece Irina Gajevska -viņai ir tuva bērnu tēma. Protams, programmā “Asorti” piedalīsies talantīgi audzēkņi no dažādām Latvijas mūzikas skolām. Ja jums ir kādas idejas, ieteikumi utt. – sūtīet tos e-mail: lnkba2014@inbox.lv līdz 10.04. Lūdzu, ņemiet vērā, ka priekšnesumiem jābūt līdz 10 min.
Būs iespēja no 25. marta plkst.14.00 mēneša garumā aplūkot Olgas Jakubovskas (Minska/ Rīga) “Brīvības kaķus” – veselu virkni oriģināldarbu – I. Kozakevičas LNKBA Namā Liela zālē. Izstādes darba laiks darbadienās: 10-00 – 18-00. Ieeja brīva. Bet nepieciešama iepriekšēja saskaņošana pa tālr.: 67613638; 27024786. Organizators Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”
Mēs atceramies, ka 25. marts ir sēru diena, komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Līdz ar to pasākums tiks atklāts ar klusuma minūti.
Baltkrievijas Tautas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai veltīto pasākumu ietvaros Mākslas stacija “Dubulty” un Baltkrievu biedrība Latvijā Supolka prezentēs izstādi “Radošā revolūcija. Baltkrievija 2020”. Izstāde ir veltīta baltkrievu tautas atjautībai, kas kļuvusi par galveno ieroci cīņā pret vēlēšanu krāpšanu un varas iestāžu vardarbību. Izstādē būs apskatāmas J. Jarčaka, J. Aicecka un citu fotogrāfu fotogrāfijas, kā arī izlikti protestu rajonu karogi, zem kuriem apvienojās kaimiņos dzīvojošie brīvību mīlošie baltkrievi. Tāpat būs iespējams aplūkot neskaitāmus slavenā baltkrievu dizainera U. Ceslera plakātus un A. Medvedevas keramiku no privātkolekcijām un Marka Rotko Daugavpils mākslas centra. Ar izstādes palīdzību Latvijas sabiedrībai ir iespēja uzzināt vairāk par notikumiem Baltkrievijā 2020. gadā. Izstāde apskatāma Mākslas stacijas “Dubulty” telpās pēc adreses: Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala. Atklāšana notiks 24. maijā plkst. 18.30, bet koncerts plkst. 20.00. Projektu atbalsta Jūrmalas dome un Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau aptuveni miljons Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti. Lielai daļai emigrantu pirmā mērķa zeme bija Gruzija, kur ieradušies vismaz 140 000 migrantu no Krievijas. Liela daļa – glābjoties no mobilizācijas, citi – tādēļ, ka dzimtenē vairs nav bijis iespējams strādāt vai nodarboties ar sabiedrisko darbību. Un daži no viņiem Gruzijā sākuši nodarboties ar labdarību, par kuru dzimtenē viņus sodītu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-krievu-migranti-gruzija-organize-atbalstu-ukrainiem.a501414/
Izstāde ar nosaukumu “Sakrālā ģeometrija” izraisīja interesi ar savu krāsainību, neparastumu, formu daudzveidību, ko attēlojis mākslinieks no Rīgas Vitālijs Praiss. Mākslinieks debitēja tieši mūsu Namā. Izstādes atklāšanas ceremonijā šī gada 16. martā viņš apmeklētājiem stāstīja par sava darba metodi, par tās raksturīgajām iezīmēm. Vitālija vārdus papildināja viņa dzīves biedre mūziķe Tatjana Praisa unI.Kozakēvičas LNKBA aktīviste Ludmila Bičkova. Ļoti interesanti darbus komentēja Rīgas māksliniek Babkens Stepanjans. Viņš pats arī vizuālajā mākslā aizraujas ar ģeometriju.
Izstāde tiks atklāta Konferenču zālē mēneša laikā.
No Polijā esošajiem ukraiņu bēgļiem 45% plāno palikt šajā valstī ilgāku laiku – vismaz vienu vai vairākus gadus pēc kara beigām, savukārt 2022.gada martā šādu vēlmi bija izteikuši 31% no ukraiņu bēgļiem Polijā. Par šādu ukraiņu bēgļu noskaņojumu liecina aptauja, kuru pēc Polijas premjerministra kancelejas pasūtījuma sarīkoja migrācijas platforma EWL un Varšavas universitātes Austrumeiropas studiju centrs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-aptauja-gandriz-puse-ukrainu-beglu-plano-ilgak-palikt-polija.a501376/
Lielu publikas interesi izraisīja koncerts “H. Heine-225” – 16. martā I. Kozakeviča LNKBA Lielā zāle bija pārpildīta. Garāmejot teiksim, ka klausītāju vidū redzējām latviešu inteliģences pārstāvjus. Koncerts bija interesants programmas ziņā – viņa bija veidota no trim dažādiem blokiem. Un, neapšaubāmi, bija veiksmīgs priekšnesumu kvalitātes ziņā.
Pianists Ventis Zilberts, Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, rūpīgi un pārdomāti savāca deviņas izcilu komponistu dziesmas – no Mendelsona un Lista līdz Čaikovskim un Rahmaņinovam. Šīs deviņas dziesmas ir iedvesmotas ar Heines dzejoļiem. Viņas dziedāja – pie klavierēm bija V. Zilberts – burvīga spēcīgas balss un skaista izskata īpašniece jauna Laima Krīgere.Dzirdējām arī jauno rīdzinieku Heines dzejoļu lasījumu – kā oriģinālvalodā, kā arī tulkojumos latviešu (Ārija Elksne) un krievu valodas. Par Heini mūms spilgti izteicās Rīgas filoloģe Valda Salmiņa.
Video secība, kuru sagatavoja Ludmila Bičkova, labi pavadīja visu koncertu. Vakaru noslēdza RVKB Ansamblis Morgenrot Līgas Miķelsones vadībā. Publika sirsnīgi uzņemtajā ansamblī šoreiz uzstājas 11 cilvēki krāsainos tautastērpos.
16. martā plkst.18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē atzīmēsim ievērojamā vācu dzejnieka Heinriha Heines 225. dzimšanas dienu. Viņš ir romantiķis. Skanēs dzejoļi dažādās valodās (oriģinālā un tulkojumos), lielo komponistu – Šūberta, Čaikovska, Rahmaņinova dziesmas. Piedalās LMA profesors Ventis Zilberts, jaunā dziedātāja Laima Krīgere, ansamblis “Morgenrot”, lasītāji – viņi arī ir jauni. Uz ekrāna redzēsim interesantus video kadrus. Tos sagatavoja Ludmila Bičkova. Šīs plašās un daudzveidīgās programmas mākslinieciskais vadītājs ir profesors Rafi Haradžanjans.
Ieeja bez maksas.
Portreta autors M.Oppenheims
Pēc spraigām trīs stundu garām diskusijām, pieminekļu padome lēma, ka pieminekļi Mstislavam Keldišam, Andrejam Upītim un Aleksandram Puškinam būtu jādemontē un jāpārvieto. Tāpat jāaizvāc arī sienas plāksne Jānim Zutim un patvaļīgi uzstādītais piemineklis Annai Saksei. Vienlaikus padome lēma, ka Barklaja de Tolli un Sudrabu Edžus pieminekļi būtu jāatstāj.Padomes lēmums gan ir tikai konsultatīvs, un par pieminekļu likteni būs jālemj domes deputātiem.
“Gribu atraut vaļā sarunu ar sabiedrības daļu – gan latviski, gan krieviski runājošajiem, kura saprot, ka tā minoritāte, kas dzīvo šeit, kas ir 24%, nav krievi. Un arī par latviešiem nekad nepaliks.”
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/rezisors-stanislavs-tokalovs-dokumente-savu-gimeni-filma-par-krievvalodigo-identitates-meklejumiem.a499079/
Sākoties Krievijas militārai ofensīvai pret Ukrainu, Sabiedrības integrācijas fonds kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzīja atbalsta sniegšanu civiliedzīvotājiem no Ukrainas. Daudz darīts – gan izveidots informatīvais zvanu centrs, gan rastas iespējas pārtikas un pamata materiālā atbalsta paku pieejamībai, tāpat iespēja apgūt bez maksas latviešu valodu. Taču karš nav galā.
Ko un kā joprojām palīdzam un varam palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem? Un kādi vērojumi par mūsu pašu – Latvijas sabiedrības saliedētību, kad karadarbības laiks Ukrainā pārsniedzis gadu? Studijā Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
