Valodu balvas mērķis ir novērtēt izcilību un sasniegumus, kas saistīti ar individuālu ieguldījumu un panākumiem latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Balvas ieguvēju paziņos Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri.Valodu balvas vērtība ir 3000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Konkursa žūriju veido Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, kā arī abu valstu literatūras un valodu eksperti.Pieteikumus Valodu balvas konkursam par sasniegumiem 2022. gadā var iesūtīt līdz 2023. gada 6. martam. Pieteikumu un Curriculum Vitae balvas kandidātiem jāiesniedz angļu valodā, nosūtot tos uz Igaunijas Ārlietu ministrijas e-pastu: estk@mfa.ee vai pa pastu Igaunijas Ārlietu ministrijai: Ministry of Foreign Affairs, Islandi väljak 1, 15049 Tallinn, (ar norādi “Languages Award”).

https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-latvijas-un-igaunijas-arlietu-ministriju-valodu-balvas-konkurss-2

Svētdien, 26.februārī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA namā sāksies liels pasākums. Daudzveidīgs un krāsains. Savu lielo izstādi eksponēšanai sagatavojis ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks, kurš šobrīd dzīvo Rīgā. Ivans pastāstīs par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā. Programmas sākumā Marija un Sofija Varčenko (tagad Dārziņa skolas audzēknes) atskaņos brīnišķīgo Miroslava Skorika “Melodiju”. Uzklausīsim arī rīdzinieci Valentīnu Gnatjuku. Kā arī citi ukraiņi no Latvijas.
Tad stafete virzīsies uz vēl piecām spilgtām folkloras kopām. Viņu sagatavotie skaitļi ir iedvesmoti no pavasara sagaidīšanas. To dalībnieki būs tautastērpos – kā jau ierasts!

Ieeja bez maksas. Iespējami ziedojumi.

Kopumā šodien un rīt galvaspilsētā pieteikti 12 pasākumi.

Šodien Ukrainas Neatkarības ielā 2, iepretim Krievijas vēstniecībai, pieteikta sapulce – pikets “Saki nē Krievijas karam Ukrainā!”. Šis pasākums ir pieteikts jau no kara sākuma un ļauj jebkuram iedzīvotājam doties piketēt pie Krievijas vēstniecības. Šodien Krievijas plaša mēroga iebrukuma gadadienā, paužot atbalstu Ukrainai, Rīgā Brīvības pieminekli izgaismos Ukrainas karoga krāsās, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

https://www.tvnet.lv/7719430/ukrainas-atbalsta-pasakumi-riga-kur-kas-cikos

 

Saeima 23.februārī pieņēma paziņojumu par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu, kurā atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem. …Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Saeima godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31975-saeima-atkartoti-pauz-visstingrako-nosodijumu-krievijas-istenotajam-karam-pret-ukrainu

Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas radio stacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji 24. februārī plkst. 12.00 vienosies kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu….Kopīgās akcijas mērķis ir paust skaidru Latvijas mediju un sabiedrības atbalstu Ukrainai.

https://www.la.lv/latvijas-mediji-ipasa-akcija-24-februari-plkst-12-00-atskanos-ukrainas-valsts-himnu

Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Nacionālo Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju veido izstādi ,,Cīņa par Ukrainu”, kuru plānots atklāt 2023.gada 24.februārī.Topošā izstāde stāstīs par Krievijas Federācijas īstenoto mēģinājumu izrēķināties ar Ukrainas nacionālo valstiskumu, kā arī par Ukrainas tautas varonīgo pretošanos kaimiņvalsts agresijai. Izstādes eksponatūras bāzi veidos priekšmeti no Kijivas un Čerņihavas apgabaliem. Kara laikā Nacionālais Ukrainas Otrā pasaules kara muzejs organizēja ekspedīcijas, lai iegūtu liecības kara dokumentēšanai. …Izstāde ,,Cīņa par Ukrainu” būs izvietota vienā no lielākajām Latvijas Kara muzeja ekspozīciju zālēm un aizņems vairāk kā 300m2 lielu platību. Kopumā izstādē tiks eksponētas 277 Ukrainas kara liecības, padarot to par Baltijā vislielāko  Ukrainas karam veltīto izstādi.

Aprīļa sākumā Daugavpils teātris viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī ar trim izrādēm. Rīdziniekus sagaida īsteni latgaliskas brīvdienas: vienas nedēļas nogales ietvaros varēs noskatīties gan muzikālu pasaku pieaugušajiem latviešu un latgaliešu valodā „Pa Laimes lāča pēdām”, gan izrādi visai ģimenei latgaliski „Spreideits”. Savukārt 3.aprīlī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves atkārtoti viesosies „Paradīze”, muzikāli dramatiska izrāde, kura tapusi pēc Raimonda Paula mūzikla „Dāmu paradīze” motīviem un kurā pie klavierēm būs pats Maestro.

https://www.daugavpilsteatris.lv/aktualitates/aprili-gaidamas-daugavpils-teatra-dienas-riga

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana”, kas veltīta laikmetīgās mākslas īpašajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Ekspozīcijā skatāmie darbi pamatā tapuši no 1985. gada, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktie pārbūves procesi, līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva savu neatkarību.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/makslas-zinatniece-mara-lace-ir-varas-institucijas-kas-makslu-vienmer-gribejusas-dabut-sev-paklausigu.a496863/

A. Severetņikovs dzimis 1962. gada 7. jūnijā Rīgā. Beidzis LMA Glezniecības nodaļu… Izstādēs piedalās kopš 1993. gada. Gleznotājs dzīvi veltījis mākslai un darbojas kā brīvmākslinieks. Pats autors, raksturojot savu glezniecību, saka – klasiskais reālisms. Severetņikovs vienlīdz veiksmīgi pievērsies visiem klasiskās glezniecības pamatžanriem – ainavai, klusai dabai, figurālām kompozīcijām.

Skatiet viņa izstādi:Rīgas Kultūras un atpūtas centrs Imanta, Anniņmuižas bulvāris 29.

2. februāris – 28. februāris.

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/andreja-severetnikova-personalizstade_inout_-14294014?fbclid=IwAR3bpyRWl_NHRWAFiRQSvH3HsOEG4V5QAScP3QpXwQMeO5viPUJ1YpreAzw

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) no 14. februāra pagarina savu darba laiku un būs atvērta piecas dienas nedēļā: otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien: 11.00–20.00 (4., 5., 6., 7. stāva lasītavas 11.00–19.00); sestdien: 10.00–18.00. LNB nodrošina lasītāju apkalpošanu saskaņā ar šādu grafiku:

1) Pirmdienās – attālināti, svētdienās – slēgts;

2) Otrdienās–piektdienās 11.00–20.00; sestdienās 10.00–18.00:

https://www.lnb.lv/latvijas-nacionalas-bibliotekas-darba-laiku-izmainas-no-2023-gada-14-februara/

Turpmāk pareizi būs hrivna, nevis grivna. Valsts valodas centrs nolemj, ka Ukrainas nacionālās valūtas nosaukums latviešu valodā, atbilstoši izrunai, atveidojams formā Ukrainas hrivna. Lēmums publicēts “Latvijas “Vēstnesī”, vietnē vestnesis.lv: https://vestnesis.lv/op/2023/31.10

Tāpat “Latvijas Vēstnesī” šodien publicēts vēl viens Valsts valodas centra lēmums – Ukrainas nacionālās traģēdijas nosaukums “голодомóр” latviešu valodā jāatveido kā “holodomors”, atbilstoši izrunai. https://vestnesis.lv/op/2023/31.11

Mārupnieces Ievas Carukas (1964) jaundarbu personālizstādi “Bokss” veido tematiski saistītu lielizmēra akrila gleznu cikls “Bokss” un kolāžu sērija “Uzvaras un zaudējumi”. Savu jauno gleznu un kolāžu sižetos Caruka izmanto strīdīgā sporta veida – boksa – figurālās izpausmes. Māksliniece tajās redz turpinājumu savam stāstam par cilvēku. Kāpēc tas, kas varētu izskatīties kā saskarsme un satikšanās, ir agresīva spēka spēle? Un kāpēc citiem patīk to vērot, likt likmes par uzvarētāju un zaudētāju? Šie jautājumi ir apzināti atbrīvoti no pieredzes, kas izskaidro visiem zināmā sporta veida noteikumus.  Izstādes kuratore Inga Šteimane.

https://www.jurmala.lv/lv/notikums/izstazu-cikla-atklasana-ieva-caruka-bokssun-linda-zivere-majup

12. februārī, no rīta mūžībā devies režisors un aktiermeistarības pasniedzējs Mihails Gruzdovs, savā kontā sociālās saziņas vietnē “Facebook” paziņojis Dailes teātris. Gruzdovs dzimis 1953. gadā Valmierā. Studēja Vahtangova teātra augstskolas režijas fakultātē, Kops 1993. gada sāka iestudēt izrādes Latvijas teātros.Iestudējis virkni spožas izrādes uz Latvijas teātra skatuves, vairākkārt saņēmis gan “Spēlmaņu nakts” nominācijas, gan balvas par labākajām izrādēm. Režisors 2008. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/muziba-devies-rezisors-mihails-gruzdovs.a496032/

Tajā apkopoti vairāk nekā 1000 Zuzānu kolekcijas priekšmeti. Tostarp gan māla un fajansa priekšmeti, gan video un foto materiāli no Kinofotofonodokumentu arhīva. Izstāde veidota ar mērķi izstāstīt Kuzņecovu porcelāna (Rīga) ražošanas stāstu. Ieeja izstādē par maksu – 10 eiro. Tā atvērta līdz 6. augustam.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina finansēšanas konkursu “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība privātpersonu organizētajiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem”. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vizuālajā mākslā, mūzikā, teātra mākslā, dejā, grāmatniecībā, kā arī nekomerciāliem audiovizuāliem darbiem un starpdisciplināriem projektiem.

Saskaņā ar Konkursa nolikumu, 2023. gada konkursam noteiktas šādas prioritātes:

  • atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
  • atbalsts pasākumiem, kas veicina saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, kā arī atspoguļo un iekļauj Ukrainas tematiku Latvijai un Rīgai nozīmīgos kultūras notikumos;
  • atbalsts Lībiešu mantojuma gada ietvaros īstenotajiem kultūras un mākslas projektiem Rīgā;
  • atbalsts pasākumiem, kas sekmē pilsētvides un kultūras infrastruktūras attīstīšanu Rīgā, kā arī pasākumu pieejamību tās iedzīvotājiem;
  • atbalsts pasākumiem bērnu un jauniešu auditorijai.

Konkursa nolikums un saistītie dokumenti – skatīt  ŠEIT.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi līdz 2023. gada 28. februārim plkst. 12.00.

Ir skatāma Ivana Vitjuka izstāde “Mazie svētki dvēselei”, kurā 10 mēnešu laikā ir gleznotas Rīgas un citas Latvijas ainavas. Ivans Vitjuks ir ukraiņu mākslinieks, kam patīk glezniecība, cilvēki un komunikācija. Liktenis bija lēmis nokļūt Latvijā, kur viņš ar prieku atklāja mūsu dabas un arhitektūras skaistumu. Izstādē ir aplūkojami vairāki darbi, kas tapuši Latvijā un ir veltīti Latvijas skaistumam… Ivana Vitjuka gleznas mudina dzīvot un pozitīvi domāt.
Izstāde apskatāma ES mājā (Aspazijas bulvārī 28) no 30. janvāra, darba dienās no 9.00 līdz 18.00.

https://esmaja.lv/lv/aktualitates/ukrainu-makslinieka-ivana-vitjuka-izstade-mazie-svetki-dveselei

Ogres Vēstures un mākslas muzejs no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojas, norādot, ka kolekcijas īpašnieka dēļ paši to rīkot nevēlējās. Taču muzejs pieder pašvaldībai un saņem tās finansējumu. Mēra lēmuma dēļ nācās atcelt arī iepriekš ieplānotu citu izstādi. Muzejā norādīja: “Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku.”

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-sabiedribas-spiediena-ogre-atcel-avena-porcelana-kolekcijas-izstadi.a494471/

Jau vienpadsmito gadu Rīgas Latviešu biedrība (RLB), sadarbībā ar biedrību ‘’Estonia’’, Igaunijas Republikas neatkarības pasludināšanas mēnesī – februārī – aicina iepazīt mūsu kaimiņvalsts mākslu un kultūru. Šogad, Igaunijas mēneša ietvaros, RLB Baltajā zālē, no 3.februāra līdz 5. martam, būs iespējams aplūkot igauņu tekstilmākslinieces Aetas Ollisāres
izstādi “Joprojām tas pats mēness”. Izstāde būs apskatāma darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 – ieeja par ziedojumu.
Muzikāls papildinājums Rīgas Latviešu biedrības rīkotajam Igaunijas mēnesim būs koncerts ‘’Accordare’’, kas izskanēs 12. februārī plkst. 14.00 RLB Zelta zālē, muzicējot Tallinas
mūzikas un baleta skolas kameransamblim un E.Dārziņa mūzikas skolas kameransamblim. Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties pirms koncerta (5.- EUR, 3.- EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem).
25% no sarīkojumos gūtajiem ziedojumiem Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.

Izcilā Rīgas meistara Vilhelma Mihailovska melnbalto fotogrāfisko fantāziju izstādes atklāšana (2023.01.27.) I. Kozakevičas LNKBA Namā izskanēja vairāk nekā veiksmīgi. Ieradās daud skatītāju. Valdīja dzīva atmosfēra, bija daudzveidīga un interesanta programma Pēc profesora Rafi Haradžanjana ievadvārdiem – viņš bija personīgi pazīstams ar izstādīto fotogrāfiju autoru, – apmeklētāji uzklausīja fotogrāfa dēla un meitas atmiņas. Par Meistaru runāja arī viņa kolēģi darbā. Skanēja arī dzejas, kuras sacerējis pats “vakara varonis”. Ar šiem pantiem klātesošos iepazīstināja Rīgas jauniešu grupa. Un tas ir mūsu aktīvistes Ludmilas Bičkovas nopelns: viņa ieinteresēja talantīgus jauniešus par Mihailovska dzeju. Dzirdējām arī Morisa Ravela virtuozo klavierskaņdarbu ar nosaukumu “Laiva okeānā”, kas ļoti piemērots izstādītajām bildēm. Šo opusu atskaņoja jauna pianiste Marija Virki. Nevar nepamanīt izstādes kuratora Jurija Slavika entuziasmu, kurš ar jēgu uz LNKBA Nama Konferenču zāles sienām izkāra šis fotogrāfijas.Izstāde apskatāma vienu mēnesi. Apmeklējums ir bez maksas, taču nepieciešams vienoties pa telefonu ar Namu pārvaldi (skatīt šīs vietnes sadaļu “kontakti”).

     

rpt