“Ja mēs raugāmies uz visu kopējo pedagogu skaitu, tad trūkst aptuveni 3% pedagogu. Ja mēs skatāmies procentuāli, tas nav daudz. Savukārt, ja mēs to izliekam uz visu Latvijas karti, tad katrā skolā pietrūkst viena skolotāja. Ja skatāmies reģionāli, tad lielākais skolotāju trūkums ir tieši Rīgā,” sacīja ministre.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2024-izglitibas-ministre-latvija-trukst-aptuveni-3-pedagogu-lielakais-trukums-riga.a562360/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
“Klasikā” tiekamies ar jauniecelto kultūras ministri Agnesi Lāci. Iepazīšanās sarunā noskaidrojam ministres stāju, vīziju, ieceres un redzējumu jautājumos par kultūras finansējumu, izglītību, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā; par Dziesmu un deju svētku nākotni un arī par tikko piedzīvoto diasporā Kanādā, Toronto Dziesmu un deju svētkos.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194684/kulturas-ministre-agnese-lace-kulturas-nozare-stiprinas-sabiedribas-noturibu?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-kult&utm_campaign=RP-widget
23.jūlijā plkst 17.00 LNKBA Namà (Slokas ielà 37, Rìga) Kamīnu zālē notiks mākslinieces Irinas Jatnovas izstādes atklāšana. Viña ir Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” dalībniece. Izstādē tiks demonstrēti lieliskie darbi žanrā “Ziedi un klusā daba”. Ieeja brīva.
Katerina atbrauca uz Rīgu no Kijivas 2022. gada aprīlī kopā ar meitu. Pēc profesijas floriste, māksliniece dizainere, meistare suvenīru izgatavošanā no polimēru materiāliem. Uzaugusi radošā ģimenē, tēvs Kostjantins Baranovs – pazīstams režisors un mākslinieks animators kinostudijā “Kijivnaukfiļm” (“Київнаукфільм”), vecmāmiņa – pasniedzēja mākslas studijā. Kopā ar pirmās nepieciešamības lietām Katerina paņēma līdzi akvareļzīmuļus, bet pēc tam brīnumainā kārtā izdevās nogādāt Rīgā dažas viņas gleznas.
https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/20.07.2024-oleksijs-zaricanskis-citadas-krasas-ko-glezno-ukrainiete-latvija.a561736/
17. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijā dzīvojošu dažādu tautību kultūras biedrību un savienību pārstāvjiem.
Tikšanās laikā Valsts prezidents pauda viedokli, ka kultūru daudzveidība, kas allaž ir bijusi daļa no Latvijas identitātes, ir mūsu visu vienojošais spēks. Mēs bagātināmies paši un bagātinām cits citu. Taču svarīgi ir būt vienotiem kopīgās Satversmē ierakstītās pamatvērtībās un sadarboties, lai vairotu visas sabiedrības drošību. Tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem ir latviešu valodas mācīšanās skolās un lietošana ikdienā.
Valsts prezidents uzklausīja jautājumus, kas aktuāli Latvijā dzīvojošu dažādu tautību iedzīvotājiem – poļiem, ukraiņiem, romiem, baltkrieviem, ebrejiem, lietuviešiem, krieviem, igauņiem, vāciešiem, gruzīniem un libāņiem –, tiekoties ar Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas, Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijas “VICHE”, biedrības “Ukraiņu – latviešu pērlītes”, Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrības, Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak”, Latvijas Poļu savienības, Latvijas Lietuviešu kopienas, Latvijas Igauņu biedrības, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, Latvijas Vācu savienības, Latvijas Gruzīnu biedrības “Samšoblo” un Latvijas – Libānas kultūras biedrības pārstāvjiem.
https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-kulturu-daudzveidiba-latvija-ir-musu-visu-vienojosais-speks?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2qmSweAWooFWWyKWf_kL3X0BV-Gu-w1JKM02DPOxgqfopHXTKDycLmHIA_aem_ydd2lj_rVniPgOePUEhayg
1934. gadā Valentīns Utkins iestājās Latvijas Konservatorijā. Konservatorijā viņš studēja profesora J. Vītola kompozīcijas klasē, ko absolvēja 1939. gadā, un profesora Jāņa Mediņa diriģēšanas klasē, ko absolvēja 1941. gadā. Daudzus gadus V. Utkins strādāja Latvijas Valsts konservatorijā (1944–1986) Utkina audzēkņu vidū ir Pauls Dambis, Arturs Maskats, Pēteris Plaķīdis, Ēgils Straume, Pēteris Vasks un citi. Profesora Serenāde mežragu kvartetam atskaņo Liepājas SO mežragu kvartets – Ingus Novicāns, Ilmārs Bērziņš, Aivars Vadonis, Mārcis Auziņš.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194522/komponistam-pianistam-un-muzikologam-valentinam-utkinam-120?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-mid&utm_campaign=RP-widget
14. jūlijā notika Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes (LEDKP) biedru kopsapulce. Ebreju kopienu un organizāciju vadītāji no Rīgas, Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Jēkabpils un Jelgavas apsprieda LEDKP darbību un nozīmīgus uzdevumus, kuri kopienai jārisina nākotnē.
Kā pirmo sapulces darba kārtības punktu klātesošie uzklausīja LEDKP priekšsēdētāja Arkādija Suharenko atskaiti par pēdējo četru gadu laikā paveikto.
Divus gadus grūtos pandēmijas apstākļos ebreju kopiena, sociālais centrs “Hesed” un еbreju kopienas centrs JCC sekmīgi turpināja pildīt savus pienākumus, sniedzot palīdzību tiem, kam tā nepieciešama, un rīkojot kultūras un izglītības pasākumus jaunā formātā.
Tika ziņots, ka ir beigusies Latvijas pazīstama profesionāla dziedātāja, kantora un sabiedriskā darbinieka, I.Kozakēvičas LNKBA valdes locekļa, Maksa Goldina biedrības „Ebreju kultūras mantojums” Valdes priekšsēdētājsa, šahista Zēva (Vladislava) Šuļmana mūžs. Dziļi sērojam!
V.Sulmanan biogrāfiju sk. šeit: https://lnkba.lv/faces/vlads-sulmans/
https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/16.07.2024-umer-pevec-kantor-rizskoi-sinagogi-saxmatist-vlad-zeev-sulman-kultura1kb.a561561/
Izstādes “Akvareļu pasaule” atklāšana 14. jūlija notika jaunizveidotajā Ķīnas kultūras centrā Rīgā (Brīvibas bul., 21) Tajā tiek prezentēti 116 darbi no 111 Latvijas un Ķīnas māksliniekiem. Apmeklētāji dzirdēja arī mūziku, kas izpildīta uz ķīniešu tautas instrumenta, kā arī apskatīja kleitas ar ķīniešu dizainu un ornamentiem.
11. jūlijā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē divu stundu garumā saturīgi norisinājās izstādes atklāšanas ceremonija. Izstāde ir Latvijas mākslinieku piemiņai, veltīta tiem, kuri jau ir aizgājuši citā pasaulē – gan latvieši pēc izcelsmes, gan mazākumtautību pārstāvji. Ir vispāratzīts, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem ir atmiņas saglabāšana.
(vairāk…)
Ar Norvēģijas granta atbalstu ieplānotas 22 nometnes visā Latvijā. Piešķirtie 377 tūkstoši eiro ļaus uz Latviju atvest vairāk nekā 400 bērnu un viņu pavadītājus – pieaugušos. Tāpat plānotas īpašas nometnes tiem bērniem, kuri Krievijas uzbrukumos ir zaudējuši tēti vai mammu. Nometnes notiks visā Latvijā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2024-latvija-sogad-nometnes-uznems-421-ukrainas-bernu.a561078/
Itas Kozakevičas LNKBA Namā L.zālē 11.jūlijā plkst.17.00 tiek atklāta piemiņas izstāde ar dažādu tautību mākslinieku darbiem, kas aizgājuši no mums. LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans atzīmē: “Piekrītiet, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem – atmiņas saglabāšana. Saglabāt to nākamajām paaudzēm, nodrošinot tām nepieciešamās iespējas.” Apmeklētāji varēs atcerēties vai atpazīt daudzus brīnišķīgus meisterus. Viņu vidū ir daudzšķautņainais Arturs Ņikitins, lieliskie akvareļisti Pāvels Duškins un Ivans Pustoškins, grafiķi Izabela Varžapetova, Iosifs Elgurts, Karušs Hakobjans. Jūs redzēsiet, cik unikāli savā daiļradē domāja Latvijas ukraiņu mākslinieki – Georgijs Krutojs un Georgijs Šelkovojs, lietuvietis Laimutis Šiurna… Būs arī kamerkoncerts – dzeja un mūzika. Ieeja bez maksas.
info arī krievu val. ir šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/08.07.2024-v-rige-vystavka-kartin-posvyashhennaya-pamyati-usedsix-masterov-kultura1kb.a560630/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2q3HAosq-J7k0S2EnVU40QX3l8doVxP8Pr9OKYpzKmDJCOVH1-6vsIpFw_aem_9OfG5YCjOT9N3RulQDzvRA
- Mēs Gruzijā mēdzam jokot, ka tad, ja galdu Gruzijas un ES sarunās klātu un sarunas vadītu Gruzijas vīndari, tad Gruzija iestātos Eiropas Savienībā ļoti ātri. Bet, ja nopietni – Gruzija vienmēr ir bijusi un būs neatņemama kristīgās Eiropas sastāvdaļa. Pie šīs pārliecības mēs turamies cieši, ceram, ka tikpat cieša vēlme redzēt mūs kopējā valstu saimē ir arī pārējai Eiropai.
- https://nra.lv/neatkariga/intervijas/462586-gruzijas-vindaris-berdia-berisvili-mums-gruziniem-vajag-jusu-ostas.htm
- Ja mēs atskatāmies mūsu tautas vēsturē un ja mēs skatāmies uz dziesmu, tad mēs ļoti labi zinām, ka dziesma mums ir palīdzējusi izcīnīt mūsu neatkarību. Dziesma ir palīdzējusi, lai padomju okupācijas gados Latvijā, gan visā plašajā pasaulē trimdas laikā saglabātu latviskumu un to attīstītu. Un dziesma arī šodien, tāpat kā deja, palīdz mums noturēties pret dažādām dzīves grūtībām, dod spēku un enerģiju. Man ir tiešām prieks būt šeit, Kanādā, jo Kanāda savulaik ir devusi patvērumu daudziem tūkstošiem latviešu, kuri devās trimdas gaitās. Kanāda ir mūsu ciešākais un labākais sabiedrotais – tās karavīri šobrīd Latvijā palīdz sargāt gan mūsu valsts, gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas drošību un neatkarību. Par to mēs sakām paldies mūsu Kanādas draugiem un sabiedrotajiem.
- https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-edgara-rinkevica-uzruna-kopkoru-koncerta-xvi-latviesu-dziesmu-un-deju-svetkos-kanada
Viļņas Universitātes Botāniskā dārza muzejā (Kairėnu g. 43, Viļņā) no 5. līdz 28. jūlijam piektdienās un brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 19.00 apskatāma mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde, kurā gleznotāja iepazīstina ar botāniskām fantāzijām no dažādiem savas daiļrades periodiem. Izstādītos darbus raksturo dabas un cilvēka savstarpējās attiecības, dzīvesprieks, bezrūpīgi vasarīgā vēlme ceļot dabā un krāsu bagātība. Mākslas darbi ir tapuši Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, un izstāde kalpo kā sveiciens VU Botanikos sodas no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Rīgā.
Sazinoties ar Karinē, iespējams pieteikties īpašai ekskursijai mākslinieces pavadībā. Aicinām izmantot izdevību, kā arī aplūkot krāsaino un vasarīgo izstādi!
Baltkrieviu mākslinieces Olgas Jakubovskas izstāde Daugavpilī. 24 foto.Olgas darbi atrodami daudzās pasaules valstīs privātajās kolekcijās Vācijā, Francijā, Nīderlandē,Krievijā, Polijā, ASV, Lielbritānijā, Latvijā, Japānā u.c. Izstāde apskatāma līdz 31. jūlijam New East birojā 18. novembrī, 41A. Olga regulāri piedalās I.Kozakēvičas LNKBA Nama pasākumos, aktīva “Mayu Gonar” grupas dalībniece (vad. Vasīs Mališic). Viņas personālizstāde par kaķiem guva pie mūms lielus panākumus, bija skaista un patriotisku jūtu pilna.
https://www.lsm.lv/galerijas/38449/baltkrievijas-makslinieces-olgas-jakubovskas-izstade-daugavpili
Kā Lietuvas dziesmu svētku tradīcijas simtgades svinībās iederās Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis”? To un citas norises skaidro Māra Rozenberga plašākā ierakstā no Viļņas, Lietuvā.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194162/lietuviesi-verienigi-svin-dziesmu-svetku-simtgadi
I.Kozakèviças LNKBA Namà Kamìnu zàlè
2024.07.04. sadarbībā ar organizāciju Latvijas Pilsoniskā alianse
veikmìģi notika istabas koncepta spēle kvestu formā “Demokrātija 2084″. Spēle “veidota ar mērķi stiprināt iedzīvotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un zināšanas par pilsonisko līdzdalību”.
Notika arī interesanta pusstundas diskusija par aktualiem integrācijas tematiem. Diskusija pieņēma aktīvu dalību visi spēles dalībnieki. Bija arī labas balvas. Paldies Latvijas Pilsoniskāi aliansei par sadarbību. Ceram, ka mūsu sadarbība turpināsies nākotnē
