“Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ir arī stāsts par valsts tēlu starptautiskā līmenī. Tas ir gudri un mērķtiecīgi jāizmanto. Nav noslēpums, ka joprojām daudziem Eiropā Latvijas vārds ir svešs. Tādēļ Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ir lieliska iespēja, lai ne tikai reģionālā, bet arī nacionālā un Eiropas mērogā izceltu mūsu kultūras virsotnes un savdabību, kā arī nostiprinātu gan Liepājas, Kuldīgas, Dienvidkurzemes novadu, gan Latvijas vārdu daudzu eiropiešu apziņā,” pauda E. Rinkēvičs.

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-tituls-ir-lieliska-iespeja-izcelt-un-nostiprinat-latvijas-vardu-eiropiesu-apzina

  • Es šurp atbraucu 1977. gadā, man tad bija tikai septiņpadsmit gadu… Tbilisi akadēmijā nestājos viena iemesla dēļ – gribēju, lai mans mākslinieka rokraksts nelīdzinātos citu Gruzijas mākslinieku rokrakstiem. Tāpēc tapa plāns – iestāšos Rīgas Mākslas akadēmijā, apgūšu citu tēlotājmākslas skolu un, atgriezies Gruzijā, atšķiršos no citiem; tas tad būs mans lielais pluss. Bet cilvēks domā, Dievs dara. Iemīlējos latvietē Gitā, jau pirmajā kursā apprecējos, piedzima bērni – dvīnīši. Un vēl es patiesi iemīlēju Latviju, tās skaisto dabu, arhitektūru, cilvēkus, jauniegūtos draugus.

Ēka nākotnē varētu kļūt par visu kultūras un mākslu nozaru jaunrades telpu, kur var sniegt atbalstu kultūras organizācijām un īstenot eksperimentālas idejas un starpdisciplinārus projektus teātra, vizuālās mākslas, dejas, mūzikas un literatūras jomā, tajā, skaitā, paredzot arī atbalstu Latvijas un Ukrainas mākslinieku sadarbībai, vēstulē atbildīgajai Saeimas komisijai norāda A. Logina.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/08.01.2024-km-rosina-maskavas-nama-eku-turpmak-atvelet-kulturas-un-makslas-jaunrades-attistibai.a538051/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

-Domāsim viens par otru, pieskatīsim viens otru un rūpēsimies par tiem, kas nav mēs, bet ir mūsējie. Darīsim to ik dienu! Nemeklēsim atšķirīgo, tā mums ir gana! Bet kā pašsaprotamu uztversim labu vārdu, smaidu un uzmundrinājumu. Un nebaidīsimies sapņot, darīt, kļūdīties un atkal darīt! Katrs savā Latvijā! Lai ikvienam veselības, saticības un skaistu mirkļu piepildīts 2024. gads!

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.12.2023-prezidents-jaunaja-gada-novel-nebaidities-sapnot-darit-kludities-un-atkal-darit-katrs-sava-latvija.a536972/?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-top&utm_campaign=RP-widget

Saeima konceptuāli atbalstīja likumu par tā sauktā Maskavas nama Rīgā, Marijas ielā 7, pārņemšanu valsts īpašumā. Likumprojektu Saeima atzina par steidzamu un galīgo lēmumu plāno pieņemt 11. janvārī. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu… Personām, kurām piederoša kustama manta atrodas šajā ēkā, būs pienākums septiņu dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās atbrīvot telpas no šīm mantām, ja to neizdarīs, tad namā palikusī manta būs uzskatāma par bezsaimnieka mantu un nonāks Latvijas valsts īpašumā, un par rīcību ar šo mantu lems valdība. Juridiskajām personām, kuras reģistrētas šajā adresē, trīs dienu laikā pēc likuma stāšanās spēkā būs jāpiesaka Uzņēmumu reģistrā adreses maiņa. Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. martam būs jāiesniedz Saeimai ziņojums par plānoto turpmāko rīcību ar šo namu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2023-konceptuali-atbalsta-maskavas-nama-parnemsanu-valsts-ipasuma.a536307/

“Vienoti dažādībā” ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības moto. Jā, mēs esam kopā, bet tajā pašā laikā mēs esam atšķirīgi un saglabājam savu individuālo unikalitāti. “Vienoti dažādībā” – tā sauc Mākslas festivālu, ko I. Kozakevičas  Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija  rīko jau 21. reizi. Un, kā vienmēr, Festivāla mākslinieciskais vadītājs ir profesors, mākslas doktors Rafi  Haradžanjans. Šoreiz festivāls veltīts Latvijas neatkarības proklamēšanas 105.gadadienai un pašas Asociācija 35.gadadienai.
Festivālu būs no 9 dažādu žanru mākslas pasākumiem. Astoņi no tiem notiks LNKBA Namā (Slokas ielā 37, Rīgā), bet etnokolektīvu Galā koncerts – ļoti apjomīgs – notiks radniecīgās iestādēs, Itas Kozakevičas   Rīgas Poļu vidusskolās zālē (adrese: Niсgales iela, 15).
Zāle tur lielāka. Un LNKBA paļaujas uz apmeklētāju aktivitāti. Interesanti paskatīties uz etno-kolektīvu Galā koncertu – vienmēr interesānti:ar ko vācu grupa atšķiras no gruzīnu ansambļa, bet ebreju grupa no arhaisko tradīciju  glabātājiem no “Berendeyka”… Bet būs arī apbalvošana īpašu LNKBA sudraba medaļu.  Viņi ir trīs, šie laimīgie – mākslinieks, mūziķis un filologs. Vārdus paziņosim 2.decembrī plkst.15.00, tieši Galā koncertā – būs sava veida intriga!
LNKBA Nama zālēs tiks atklātas trīs pilnīgi atšķirīgas mākslas izstādes.
22.11 plkst.16.30 – Latvijas baltkrievietes Jeļenas Lavrinovičas grafika, bet plkst.18.00 – grupa no Lapmežciema, kuru vadīs Latvijā pazīstamais gruzīns Nugzars Paksadze. “Mana Rīga” ir kuratora Jurija Slavika sagatavotās izstādes nosaukums. Tajā iekļauti Edgara Miķelsona darbi. Atklāšana 28.11 plkst.17.00.Skanēs arī klasiskās mūzikas opusi.
Par Fainu Raņevsku stāstīs brīnišķīgs aktierpāris: Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans (04.12. plkst. 18.00). Dzeinieka V. Brjusova (viņam šogad 150) J. Raiņa un armēņu dzejnieku tulkojumus dzirdēsim 30. novembrī plkst. 17.00. Skanēs arī oriģināldzejoļi. Programma par godu Itai Kozakevičai (25.11. plkst. 17.00) solās būt ārkārtīgi interesanta. Poļu ģēniju mūziku spēlēs Jaz. Vītola  pianistu konkursa uzvarētājs Daniils Mickevičs un nesenie Odesas iedzīvotāji Marija un Sofija Varčenko. Un tad rādīsim jaunu latviešu spēlfilmu par Itu. Tajā pašā dienā, bet agrāk, pulksten 15.00, muzicēs ansamblis Crocus – spirgtis un entuziastisks.
Festivālu 22.novembrī plkst.18.00 atklās Rīgas ukraiņu sieviešu ansamblis “Divčata”. To galvenokārt veidoja sievietes, kas pameta Ukrainu kara dēļ. Tā viņi uztur sakarus ar dzimteni. Mēs dzirdēsim dziesmas trīs valodās, tostarp latviešu. Ko vēl teikt? Ieeja  visiem Festivāla pasākumiem  bez maksas. Novēlam prieku no iespaidiem!

krievu valoda šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/23.11.2023-v-ankol-otkrylsya-festival-ediny-v-mnogoobrazii-vxod-svobodnyi-kultura1kb.a532721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article&fbclid=IwAR2j_sCCJaRjRBRE46OZgMAUFN

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs 19.novembrī un 20.novembrī darba vizītē apmeklēs Izraēlu, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris. Vizītes mērķis ir paust solidaritāti ar Izraēlas tautu, cīņu pret teroristisko organizāciju “Hamās”, kā arī novērst plašāku drošības un humanitārās situācijas eskalāciju reģionā, pauž Latvijas prezidenta pārstāvji.

https://www.tvnet.lv/7898877/rinkevics-apmekles-izraelu-un-tiksies-ari-ar-palestiniesu-pasparvaldi

Kas tad interesē latviešus, kuri dzīvo ārpus Latvijas? To pēta Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centrs, kura vadītāja Inta Mieriņa uzsvēra, ka diasporai nepieciešams daudzveidīgs saturs: “Tas, kas mūs interesē pētījumos, kāda veida informācija diasporai trūkst. Atbilde bieži vien ir, ka trūkst informācijas par nodokļu un pabalstu jautājumiem, par darba iespējām, ja tiek domāts par atgriešanos Latvijā. Savukārt citus vienkārši interesē tas, kas notiek Latvijā gan politiskajā, gan sociālajā vidē. Tāpat latvieti interesē viss, kas notiek viņa mītnes zemē.”

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2023-diasporas-mediji-kada-ir-to-loma-tautiesiem-arpus-latvijas.a529149/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Latvijā ir jābūt nulles tolerancei pret jebkādām etniskā naida kurināšanas izpausmēm, un iespējamie konflikti starp Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ārvalstu studentiem ir vērtējami ļoti nopietni, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2023/10/26/karins-latvija-ir-jabut-nulles-tolerancei-pret-etniska-naida-kurinasanu

  • Iepriekšējais kultūras ministrs budžeta prioritātēs prasīja 300 000 eiro filmai par latviešu leģionāriem.
  • Naudu piešķīra nevis, piemēram, caur kino centru, bet gan Nacionālajam vēstures muzejam.
  • Nacionālais vēstures muzejā norādīja, ka finansējums projekta īstenošanai līdz muzejam nenonāca.
  • Kultūras ministrija: Muzejam vispirms jāsaprot, ko viņi īsti ar šo naudu darīs.
  • “Deputātu kvotās” nauda arī Purvīša muzejam, kam finansējums nākamgad nav paredzēts.
  • Kultūras ministrijai nākamā gada valsts budžetā plāno vairāk nekā piecus miljonus eiro.
  • https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.10.2023-kulturas-nozares-prioritatem-nakamgad-planoti-papildu-52-miljoni-eiro.a528747/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Septembra vidū Saūda Arābijā par Kuldīgas uzņemšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tiks lemts UNESCO Pasaules mantojuma komitejas sanāksmē. Līdz ar to būs noslēdzies vairāk nekā divdesmit gadus ilgais sagatavošanas process. Sākot no 1997. gada, Kuldīga ir mērķtiecīgi veikusi izpētes darbu, iesaistījusi kuldīdzniekus restaurācijas procesā un radījusi priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/28.08.2023-septembri-lems-par-kuldigas-ieklausanu-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta.a521726/

No 17. līdz 20. augustam Ventspilī norisināsies Ukraiņu kultūras dienas “KOPĀ”, kas sniegs iespēju Ventspils pilsētas un novada iedzīvotājiem un viesiem iepazīt ukraiņu mākslas un kultūras tradīcijas. Pasākumu norise paredzēta ar krāšņu un daudzveidīgu programmu, kurā viesosies arī mākslinieki no Ukrainas – Vinnicas tautas deju ansamblis “Квіти Поділля” (“Podiljas ziedi”), estrādes municipālā mākslas darbnīca “Зоряна мрія” (“Zvaigžņu sapnis”), kā arī klūgu pinumu meistari.

Programma: https://www.ventspils.lv/ventspili-norisinasies-ukrainu-kulturas-dienas/

Mazākumtautību skolu pedagogi aizvien vēl nav gatavi jau pēc mēneša pāriet uz vienotu mācību modeli latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē – viskritiskākā situācija esot Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī, atzina izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Lai pārbaudītu, vai 1. septembrī mazākumtautību skolu pedagogi spēs mācīt skolēnus latviešu valodā un pavēstītu par ieceri veidot speciālu Austrumu programmu, Čakša ieradusies divu dienu vizītē Latgalē.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.08.2023-ministre-caksa-mazakumtautibu-skolu-pedagogi-nav-gatavi-pec-menesa-macit-skolenus-tikai-valsts-valoda.a518862/

Toms Venclova ir izcils lietuviešu dzejnieks un viens no Austrumeiropas liberālajiem domātājiem. Emigrējis no Padomju Savienības, četrdesmit gadus nodzīvojis ASV. Taču pirms pieciem gadiem atgriezies Lietuvā. Viņam ir 85 gadi, un viņš nesen grāmatnīcā “Novaya Riga” piedalījās Konstantīna Rubahina dzejas krājuma “Saskarsmes līnija” (“Линия соприкосновения”) prezentācijā, lasīja savus dažādu gadu dzejoļus, kas bija sakārtoti visnotaļ pareizā un neticami aktuālā secībā.

https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/30.07.2023-toms-venclova-domaju-ka-var-mirt-atstajot-mierigu-visumu-izradijas-ka-ta-nav.a518197/?fbclid=IwAR3IwIwEW3P3XdN5jTb5uGQw3Pdy_I1D2fy4lpMhLHTCSBOTppNEHVB36rY

Nākamais Latvijas Valsts prezidents būs līdzšinējais ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru amatam virzīja koalīcijas partija “Jaunā Vienotība”. Par viņu trešdien, 31. maijā, 3. kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, pret viņu balsoja 35 deputāti. Par otru kandidātu, “Apvienotā saraksta” virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti, pret 62. Pret visiem kandidātiem balsoja 10 deputāti.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2023-par-valsts-prezidentu-ievelets-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics.a510745/

22. maijā tiešsaistē LSM.lv bija skatāma M. Čehova Rīgas Krievu teātra rīkota diskusija “Kopīgas nākotnes iespēja Latvijā”. Piedāvājam diskusijas video.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.05.2023-video-kopigas-nakotnes-iespeja-latvija-cehova-teatra-diskusija.a509038/?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-top&utm_campaign=RP-widget

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska nu jau vairāk nekā gadu dzīvo Rīgā. Pēc tam, kad 2020. gadā pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīms apspieda baltkrievu protesta kustību, Olgai nācās pamest Baltkrieviju… Šopavasar I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas namā Pārdaugavā bija apskatāma Jakubovskas personālizstāde “Brīvības kaķēņi”. Tāpat Olgas darbi šobrīd apskatāmi mākslas stacijas Dubulti izstādē “Kreatīvā revolūcija Baltkrievija 2020”.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/baltkrievu-makslinieces-olgas-jakubovskas-par-brivibu-cinas-kaki.a177044/

Krievija pieprasījusi, lai Igaunijas varas iestādes un robežsargi noņem reklāmkarogu ar uzrakstu “Putins kara noziedznieks” (“Putins ir kara noziedznieks”) un prezidenta portretu pierobežas pilsētā Narvā, jo reklāmkarogs ir redzams no Krievijas teritorijas. Fotogrāfijas sociālajā tīklā “Facebook” ievietojis Narvas muzejs, kas atrodas viduslaiku pilī, uz kura bija izkārts baneris, raksta “The Insider”.

https://nra.lv/pasaule/413960-krievija-pieprasa-igaunijai-nonemt-baneri-putins-ir-kara-noziedznieks.htm