Septembra vidū Saūda Arābijā par Kuldīgas uzņemšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tiks lemts UNESCO Pasaules mantojuma komitejas sanāksmē. Līdz ar to būs noslēdzies vairāk nekā divdesmit gadus ilgais sagatavošanas process. Sākot no 1997. gada, Kuldīga ir mērķtiecīgi veikusi izpētes darbu, iesaistījusi kuldīdzniekus restaurācijas procesā un radījusi priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/28.08.2023-septembri-lems-par-kuldigas-ieklausanu-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta.a521726/

No 17. līdz 20. augustam Ventspilī norisināsies Ukraiņu kultūras dienas “KOPĀ”, kas sniegs iespēju Ventspils pilsētas un novada iedzīvotājiem un viesiem iepazīt ukraiņu mākslas un kultūras tradīcijas. Pasākumu norise paredzēta ar krāšņu un daudzveidīgu programmu, kurā viesosies arī mākslinieki no Ukrainas – Vinnicas tautas deju ansamblis “Квіти Поділля” (“Podiljas ziedi”), estrādes municipālā mākslas darbnīca “Зоряна мрія” (“Zvaigžņu sapnis”), kā arī klūgu pinumu meistari.

Programma: https://www.ventspils.lv/ventspili-norisinasies-ukrainu-kulturas-dienas/

Mazākumtautību skolu pedagogi aizvien vēl nav gatavi jau pēc mēneša pāriet uz vienotu mācību modeli latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē – viskritiskākā situācija esot Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī, atzina izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Lai pārbaudītu, vai 1. septembrī mazākumtautību skolu pedagogi spēs mācīt skolēnus latviešu valodā un pavēstītu par ieceri veidot speciālu Austrumu programmu, Čakša ieradusies divu dienu vizītē Latgalē.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.08.2023-ministre-caksa-mazakumtautibu-skolu-pedagogi-nav-gatavi-pec-menesa-macit-skolenus-tikai-valsts-valoda.a518862/

Toms Venclova ir izcils lietuviešu dzejnieks un viens no Austrumeiropas liberālajiem domātājiem. Emigrējis no Padomju Savienības, četrdesmit gadus nodzīvojis ASV. Taču pirms pieciem gadiem atgriezies Lietuvā. Viņam ir 85 gadi, un viņš nesen grāmatnīcā “Novaya Riga” piedalījās Konstantīna Rubahina dzejas krājuma “Saskarsmes līnija” (“Линия соприкосновения”) prezentācijā, lasīja savus dažādu gadu dzejoļus, kas bija sakārtoti visnotaļ pareizā un neticami aktuālā secībā.

https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/30.07.2023-toms-venclova-domaju-ka-var-mirt-atstajot-mierigu-visumu-izradijas-ka-ta-nav.a518197/?fbclid=IwAR3IwIwEW3P3XdN5jTb5uGQw3Pdy_I1D2fy4lpMhLHTCSBOTppNEHVB36rY

Nākamais Latvijas Valsts prezidents būs līdzšinējais ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru amatam virzīja koalīcijas partija “Jaunā Vienotība”. Par viņu trešdien, 31. maijā, 3. kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, pret viņu balsoja 35 deputāti. Par otru kandidātu, “Apvienotā saraksta” virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti, pret 62. Pret visiem kandidātiem balsoja 10 deputāti.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2023-par-valsts-prezidentu-ievelets-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics.a510745/

22. maijā tiešsaistē LSM.lv bija skatāma M. Čehova Rīgas Krievu teātra rīkota diskusija “Kopīgas nākotnes iespēja Latvijā”. Piedāvājam diskusijas video.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.05.2023-video-kopigas-nakotnes-iespeja-latvija-cehova-teatra-diskusija.a509038/?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-top&utm_campaign=RP-widget

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska nu jau vairāk nekā gadu dzīvo Rīgā. Pēc tam, kad 2020. gadā pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīms apspieda baltkrievu protesta kustību, Olgai nācās pamest Baltkrieviju… Šopavasar I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas namā Pārdaugavā bija apskatāma Jakubovskas personālizstāde “Brīvības kaķēņi”. Tāpat Olgas darbi šobrīd apskatāmi mākslas stacijas Dubulti izstādē “Kreatīvā revolūcija Baltkrievija 2020”.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/baltkrievu-makslinieces-olgas-jakubovskas-par-brivibu-cinas-kaki.a177044/

Krievija pieprasījusi, lai Igaunijas varas iestādes un robežsargi noņem reklāmkarogu ar uzrakstu “Putins kara noziedznieks” (“Putins ir kara noziedznieks”) un prezidenta portretu pierobežas pilsētā Narvā, jo reklāmkarogs ir redzams no Krievijas teritorijas. Fotogrāfijas sociālajā tīklā “Facebook” ievietojis Narvas muzejs, kas atrodas viduslaiku pilī, uz kura bija izkārts baneris, raksta “The Insider”.

https://nra.lv/pasaule/413960-krievija-pieprasa-igaunijai-nonemt-baneri-putins-ir-kara-noziedznieks.htm

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau aptuveni miljons Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti. Lielai daļai emigrantu pirmā mērķa zeme bija Gruzija, kur ieradušies vismaz 140 000 migrantu no Krievijas. Liela daļa – glābjoties no mobilizācijas, citi – tādēļ, ka dzimtenē vairs nav bijis iespējams strādāt vai nodarboties ar sabiedrisko darbību. Un daži no viņiem Gruzijā sākuši nodarboties ar labdarību, par kuru dzimtenē viņus sodītu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-krievu-migranti-gruzija-organize-atbalstu-ukrainiem.a501414/

No Polijā esošajiem ukraiņu bēgļiem 45% plāno palikt šajā valstī ilgāku laiku – vismaz vienu vai vairākus gadus pēc kara beigām, savukārt 2022.gada martā šādu vēlmi bija izteikuši 31% no ukraiņu bēgļiem Polijā. Par šādu ukraiņu bēgļu noskaņojumu liecina aptauja, kuru pēc Polijas premjerministra kancelejas pasūtījuma sarīkoja migrācijas platforma EWL un Varšavas universitātes Austrumeiropas studiju centrs.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-aptauja-gandriz-puse-ukrainu-beglu-plano-ilgak-palikt-polija.a501376/

Saeima 23.februārī pieņēma paziņojumu par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu, kurā atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem. …Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Saeima godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31975-saeima-atkartoti-pauz-visstingrako-nosodijumu-krievijas-istenotajam-karam-pret-ukrainu

Turpmāk pareizi būs hrivna, nevis grivna. Valsts valodas centrs nolemj, ka Ukrainas nacionālās valūtas nosaukums latviešu valodā, atbilstoši izrunai, atveidojams formā Ukrainas hrivna. Lēmums publicēts “Latvijas “Vēstnesī”, vietnē vestnesis.lv: https://vestnesis.lv/op/2023/31.10

Tāpat “Latvijas Vēstnesī” šodien publicēts vēl viens Valsts valodas centra lēmums – Ukrainas nacionālās traģēdijas nosaukums “голодомóр” latviešu valodā jāatveido kā “holodomors”, atbilstoši izrunai. https://vestnesis.lv/op/2023/31.11

Ogres Vēstures un mākslas muzejs no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojas, norādot, ka kolekcijas īpašnieka dēļ paši to rīkot nevēlējās. Taču muzejs pieder pašvaldībai un saņem tās finansējumu. Mēra lēmuma dēļ nācās atcelt arī iepriekš ieplānotu citu izstādi. Muzejā norādīja: “Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku.”

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-sabiedribas-spiediena-ogre-atcel-avena-porcelana-kolekcijas-izstadi.a494471/

I. Kozakevičas LNKBA Namā 2.stāva zālē 27.01 plkst.17:00 notiks slavenā Latvijas meistara Vilhelma Mihailovska fotoizstādes atklāšana – tā sagatavota saistībā ar viņa 80. dzimšanas dienu. Rādām darbus no Mihailovska ģimenes kolekcijas – tos laipni sagādā Biedrība.
Skanēs dienas varoņa dzejoļi. Apmeklētājus dzirdēs arī mūziku un, protams, atmiņas.

Uzstāties solīja pazīstamā žurnāliste Olga Dorofejeva. Ieeja bez maksas. Foto: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/vystavka-i-vecer-pamyati-fotoxudoznika-vilgelma-mixailovskogo-kultura1kb.a493289/https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/vystavka-i-vecer-pamyati-fotoxudoznika-vilgelma-mixailovskogo-kultura1kb.a493289/

Raksti par vakaru LNKBA Namā: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/vystavka-i-vecer-pamyati-fotoxudoznika-vilgelma-mixailovskogo-kultura1kb.a493289/

http://www.freecity.lv/kultura/83489/

Latvijas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs  pirmdien paziņojis, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi. Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nāksies pamest Latviju, bet Latvijas vēstniekam Maskavā Mārim Riekstiņam būs jādodas projām no Krievijas. 24. februāris ir zīmīgs datums, jo pagājušogad tieši šajā dienā Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Rinkēvičs skaidro, ka šādu lēmumu pieņēmis, ņemot vērā, ka turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arlietu-ministrs-pieprasa-krievijas-vestniekam-no-24-februara-pamest-latviju.a492924/

Reformas virzītāji uzsvēra, ka sabiedrības saliedētību veicinās mācīšanās vienā valodā, un skaidri nepateica, ka pēc reformas skolu, kas paredzētas primāri krievu bērniem, vairs nebūs. Ne tāpēc, ka tās visas slēgs, bet tāpēc, ka, mācībām notiekot latviski, tajās varēs mācīties jebkurš.  …ja stundas būtu latviski, bet visa pārējā skolas vide saglabātos krieviska, latviešu valoda šajās skolās būtu kā negribēts, uzspiests svešķermenis. Turklāt krievvalodīgie paliktu vārīties savā sulā…   lai bijušās krievu skolas tiešām kļūtu vienotas, ir svarīgi, lai tajās mācītos arī latviešu bērni, strādātu latviešu skolotāji. Pretējā gadījumā visās skolās gan mācīsies pēc vienas un tās pašas izglītības pro­grammas, tomēr tās interpretācija un izpilde būs visdažādākā.

https://www.la.lv/vai-laidisim-bernus-bijusajas-krievu-skolas

Vairāk nekā divas piektdaļas jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ir nepieciešamas papildu brīvdienas, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā “900 sekundes”.

https://nra.lv/latvija/402264-aptauja-vai-dziesmu-un-deju-svetku-dalibniekiem-vajag-papildu-brivdienas.htm

Galerijā “Museum.lv”līdz 11. janvārim apskatāma Jūlijas Eresko personālizstāde “Sos. Dzīvei ir nozīme”.Laikmetīgās mākslas ainavā var novērot riņķveida kustību, kādā pārvietojas mākslas procesu dalībnieki. Vēl arvien mākslas izpratni būtiski nosaka konceptuālisms, aicinājums māksliniecisko praksi tuvināt teorētiskai vai praktiskai izziņai. Mākslas iedarbību un panāktos efektus salāgot ar teorijas un kritikas iespējām cilvēka iesaistē ikdienas aktualitātēs.

https://www.la.lv/ka-atgriezties-paradize