15.oktobris ir Valsts valodas diena.

Sveiciens visiem mūsu valsts valodas dienā! Visiem – gan tiem, kas vienmēr runājuši un domājuši latviski, gan tiem, kas sper savus pirmos kautrīgos soļus mūsu valodas apguvē un lietošanā. Nu jau otro gadu mūsu skolēni mācās visi kopā latviešu valodā. Skolas ir vide, kas veido mūs par stipru sabiedrību. Vide, kur mūsu bērni kopā mācās, draudzējas un pieaug, lai piedzīvotu pilnvērtīgu dzīvi mūsu Latvijā. Latviešu valoda ir mūsu kopīgā vērtība un identitātes sastāvdaļa, kas jālieto un jākopj mums visiem kopā – gan skolā, gan ģimenē. Valoda aug un attīstās kopā ar mums. Valoda nav piemineklis. Nepietiek to izveidot un pieņemt, ka tas nu tagad stāvēs mūžīgi. Valoda veidojas un turpinās, ja mēs runājam, rakstām, klausāmies, lasām latviski. Latviešu valoda ir mūsu valsts pamats – kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimtās valodas. Leposimies ar savu valodu. Runāsim latviski ikdienā. Iedrošināsim citus runāt latviešu valodā. Jo pasaulei mēs būsim interesanti, ja būsim īpaši, nevis tādi kā citi.

Lai ne tikai šī diena, bet katra diena ir valsts valodas diena!

Edgars Rinkēvičs,

15.oktobrī 2024.gadā

Atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu, Latvijā 14. oktobrī norisināsies starptautiska konference politikas plānotājiem un kultūras mantojuma profesionāļiem “Kultūras mantojums un drošība”, kuru ikviens varēs vērot tiešraidē. Konferencei tiešraidē no pulksten 10.00 līdz 16.30 varēs sekot līdzi portālā LSM.lv.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/10.10.2024-tiesraide-bus-skatama-starptautiska-konference-kulturas-mantojums-un-drosiba.a572064/

Karinē Paronjancas un Ilzes Paegles-Mkrtčjanas sastādītā un apgāda «Pētergailis» izdotā grāmata ir pirmā S.Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā. Tās atvēršanas svētki, nododot darbu tālāk lasītājiem un interesentiem, notiks 19. oktobrī pulksten 16.00. Benjamiņu nama Spoguļu zālē, Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā. Pasākums ir daļa no Riga IFF 11. sezonas programmas, kas no 17. līdz 27. oktobrim norisināsies klātienē Rīgā un Daugavpilī un tiešsaistē visā Latvijā.

Savā daiļradē Kana sastopas ar vēsturiskām traumām un neredzamiem likumsakarību kopumiem. Katrā no saviem darbiem autore atklāj cilvēka dzīves trauslumu. Viņa unikāli apzinās ķermeņa un dvēseles, dzīvā un mirušā saikni, un ar savu poētisko un eksperimentālo stilu ir kļuvusi par mūsdienu prozas novatori, savu izvēli pamatojusi balvas žūrija. Hana Kana dzimusi 1970. gadā Dienvidkorejas pilsētā Gvandžu, bet deviņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Seulu. Viņa nāk no literāras vides, jo arī Kanas tēvs ir pazīstams rakstnieks. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/10.10.2024-nobela-premiju-literatura-ieguvusi-dienvidkorejiesu-rakstniece-hana-kana.a572023/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

P.S. No sirds apsveicam mūsu Korejas kultūras centru ar viņu tautiešes panākumiem. Prieks par jums!

Viņai ir starptautiska līmeņa izglītība, pirmā līmeņa mācības iegūtas sociālo zinātņu nozarē, un maģistra grāds ir politisko zinātņu programmā. 2013. gadā iegūts Eiropas vienotais maģistra grāds socioloģijā ar specializāciju migrācijas studijās vairākās Eiropas universitātēs. Pēc tam trīs gadus Lāce bijusi migrācijas pētniecības centra pētniece universitātē Turcijā. 2016. gadā strādājusi ANO bēgļu aģentūrā Ženēvā, kā konsultante integrācijas jomā. Vēlāk Agnese Lāce kļuva par domnīcas «Providus» vadošo pētnieci migrācijas un integrācijas jautājumos. Viņa darbojusies arī «Gribu palīdzēt bēgļiem» valdē. Savukārt no pērnā gada oktobra Agnese Lāce bija Latvijas kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, kad arī pievienojās partijai «Progresīvie». 2024. gada 20. jūnijā Lāce stājās Latvijas kultūras ministres amatā, nomainot  priekšteci Agnesi Loginu. Agnese Lāce pārvalda sešas svešvalodas – angļu, krievu, holandiešu, turku, vācu un spāņu. Nu jau 10 gadus studē Turcijas un Amsterdamas universitātes doktora studiju programmā. Latvijas Radio intervijā Agnese Lāce atzinusies, ka, stājoties amatā, pirmajās dienās pārkārtoja savu kabinetu ministrijā, un viņai patīk, ja vāzē ir svaigi ziedi. Mēnesi pēc stāšanās amatā viņa ir teikusi:  «Kultūras nozare ir tā, kas stiprinās mūsu sabiedrības noturību, saliedētību un paaugstinās gatavību ikvienai krīzei.»

Arī Latvijā pirmdien ebreju kopienas pārstāvji un amatpersonas pulcējās uz atceres brīdi, lai pieminētu pērn 7. oktobrī “Hamās” sarīkotā slaktiņa upurus. Uzrunā sanākušajiem līdzcilvēkiem un Latvijas amatpersonām, toskait ārlietu minitrei Baibai Bražei, Izraēlas vēstniece Sandra Simoviča pateicās Latvijai par atbalstu pēc nežēlīgās traģēdijas. “Šis datums – 7. oktobris – Izraēlas un ebreju tautas vēsturē paliks tāds kā 17. jūnijs Latvijas vēsturē. Mēs vienmēr to pieminēsim, vienmēr atcerēsimies,”  teica Latvijas Ebreju kopienas pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-riga-piemin-7-oktobra-hamas-sarikota-slaktina-upurus.a571630/

 

Ārpus Latvijas mīt gandrīz pusmiljons latviešu, un to skaits pieaug. Neskatoties uz pieaugošo rādītāju, pētījumi liecina, ka jaunatne ir tā tautiešu daļa, kas viskūtrāk iesaistās diasporas dzīvē. Kā veicināt jaunās paaudzes iesaisti un vēlmi ne tikai saglabāt latvietību, bet to izkopt un uzturēt?

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/30.09.2024-latvietibu-var-ari-atklat-talu-prom-aktivu-diasporas-jauniesu-pieredze.a570480/

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks grib izskaust krievu valodu Rīgas pilsētvidē, taču viņam nav tam likumiska pamata.

  • Valsts Valodas centram lielāku uztraukumu par krievu valodas eksponēšanu pilsētvidē rada angļu valoda Rīgā.
  • Arhitekts Andis Sīlis uzskata – lai Rīga turpinātu attīstīties, tai jābūt atvērtai un multikulturālai.
  • Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji “Kultūršokam” atzīst, ka  jauni ierobežojumi krievu valodas lietošanai nemainīs viņu etnisko piederību.
  • https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/06.09.2024-rigas-dome-grib-latviskot-galvaspilsetas-seju-precizets.a567860/?fbclid=IwY2xjawFJAERleHRuA2FlbQIxMQABHRCcTC5LRxDvCSBBV61JW4bnCj2-uUX8b5v9LqyrR4Zcf42FGyVZNBY_bg_aem_Lh4YFss3550nLBCUA0mgWg

Arī divarpus gadus pēc kara sākuma Ukraiņu bēgļi Latvijā joprojām saskaras ar atbalsta trūkumu bērniem, valodas problēmām un diskrimināciju. Tādi ir secinājumi pēc Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētījuma par Ukrainas iedzīvotājiem un to vajadzībām Latvijā. Tāpat atšķiras dati, cik ukraiņu patiesībā Latvijā dzīvo.  Pētījumā piedalījās vairāk nekā 450 dalībnieku, un tas veikts ar mērķi turpmākajos gados viegli identificēt un uzkrāt ziņas par Ukrainas civiliedzīvotājiem.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-petijums-ukraini-latvija-saskaras-ar-dazada-veida-problemam.a567367/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi

«Gribu palīdzēt bēgļiem» vadītāja: Izglītība ir tēma, kas ukraiņiem Latvijā sāp visvairāk

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2024-gribu-palidzet-begliem-vaditaja-izglitiba-ir-tema-kas-ukrainiem-latvija-sap-visvairak.a566189/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin

Latvijā ir simtiem dažādu nevalstisko organizāciju (NVO), taču sabiedrībai reizēm liekas, ka tās nav aktuālas vai būtiskas. Lai mainītu šādu attieksmi, mainītu paši savu komunikāciju un arī cīnītos pret dezinformāciju, plānots izstrādāt īpašu kampaņu, parādot NVO darbu plašākai auditorijai.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.08.2024-nevalstiskas-organizacijas-velas-uzlabot-viedokli-par-savu-darbu.a566275/

Pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā jaunie cilvēki bija spiesti atstāt dzimteni un tagad dzīvo Rīgā. Kādu viņi redz savas jaunās mājas – Latviju?

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2024-rigas-baltkrievu-piecas-iemilotakas-latvijas-vietas-jeb-ka-begli-iepazist-savu-jauno-valsti.a563620/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Vai tā būtu maza latviešu skoliņa Maskavā vēstniecības paspārnē, vai mantoti milzu nami ar plašiem īpašumiem “vecajā diasporā”, varbūt tās ir īres telpas kora mēģinājumiem vai brīvprātīgi izlienēta teritorija latviešu sanākšanai Līgo svētkos Anglijā – diaspora nevarētu nodarboties ar latviskām aktivitātēm, ja nebūtu šo sanākšanas vietu, centru un telpu, vēstīja Latvijas Radio raidījums “Globālais latvietis. 21. gadsimts”. Kas notiek ar diasporas īpašumiem? Vai mūsdienu globālajam latvietim ir vajadzīgs apjomīgs centrs latvietības kopšanai?

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/03.08.2024-latvietibas-salinas-diaspora-radosi-cinas-par-latviesu-sanaksanas-vietu-noturesanu.a563483/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Kara mediķe, seržante Sarmīte Cīrule, kas glābj karavīrus Ukrainā, sestdien, 27. jūlijā, saņems svētā Panteleimona balvu. Šī ir kristīga balva un līdzīga Latvijas apbalvojumam “Gada balva medicīnā”, ko piešķir no 2017. gada. No 2019. gada to var saņemt ārzemnieki – tie, kas kalpo un palīdz Ukrainai – gan mediķi, gan žēlsirdības organizācijas.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-kara-medike-sarmite-cirule-ukraina-sanem-augstu-apbalvojumu.a562898/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

“Ja mēs raugāmies uz visu kopējo pedagogu skaitu, tad trūkst aptuveni 3% pedagogu. Ja mēs skatāmies procentuāli, tas nav daudz. Savukārt, ja mēs to izliekam uz visu Latvijas karti, tad katrā skolā pietrūkst viena skolotāja. Ja skatāmies reģionāli, tad lielākais skolotāju trūkums ir tieši Rīgā,” sacīja ministre.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2024-izglitibas-ministre-latvija-trukst-aptuveni-3-pedagogu-lielakais-trukums-riga.a562360/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

“Klasikā” tiekamies ar jauniecelto kultūras ministri Agnesi Lāci. Iepazīšanās sarunā noskaidrojam ministres stāju, vīziju, ieceres un redzējumu jautājumos par kultūras finansējumu, izglītību, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā; par Dziesmu un deju svētku nākotni un arī par tikko piedzīvoto diasporā Kanādā, Toronto Dziesmu un deju svētkos.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194684/kulturas-ministre-agnese-lace-kulturas-nozare-stiprinas-sabiedribas-noturibu?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-kult&utm_campaign=RP-widget

  • Mēs Gruzijā mēdzam jokot, ka tad, ja galdu Gruzijas un ES sarunās klātu un sarunas vadītu Gruzijas vīndari, tad Gruzija iestātos Eiropas Savienībā ļoti ātri. Bet, ja nopietni – Gruzija vienmēr ir bijusi un būs neatņemama kristīgās Eiropas sastāvdaļa. Pie šīs pārliecības mēs turamies cieši, ceram, ka tikpat cieša vēlme redzēt mūs kopējā valstu saimē ir arī pārējai Eiropai.
  • https://nra.lv/neatkariga/intervijas/462586-gruzijas-vindaris-berdia-berisvili-mums-gruziniem-vajag-jusu-ostas.htm

Pirms apstiprināšanas ministres amatā A.Lāce bija Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, darbojusies arī vairākās sabiedriskajās, kā arī starptautiskajās organizācijās.  A.Lācei ir Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds politikas zinātnē, kā arī maģistra grāds starptautiskajā migrācijā un sociālajā saliedētībā Nīderlandes Amsterdamas Universitātē, Spānijas Deusto Universitātē, Vācijas Osnabrikas Universitātē.

https://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/33666-saeima-kulturas-ministres-amata-apstiprina-agnesi-laci

No 2024. gada 10. līdz 19. jūnijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas AsiaRes lasītavā (M. stāvā) būs apskatāma Korejas grāmatu un fotogrāfiju izstāde.  Izstādes rīkotāji aicina interesentus aplūkot Korejas nacionālo parku skaistumu. Visi Korejas 23 nacionālie parki, tostarp 18 kalnu, 4 piekrastes un 1 vēsturiskais parks nodrošina ekosistēmas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Parki Korejā lepojas ar tīru dabisko vidi un skaistu ainavu. Izstādē iespējams aplūkot arī dažas unikālas grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas parāda korejiešu tradicionālo un mūsdienu kultūru. “Korea Picture Book Award” balvu ieguvušās bilžu grāmatas, par Netflix seriāliem kļuvušas multfilmas, pasaulē lielāko bērnu literatūras balvu ieguvušas pasaku grāmatas ļaus jums izbaudīt izstādi pat tad, ja jūs neprotat korejiešu valodu.

13. maijā notika sirsnīga un produktīva tikšanās ar EVZ fonda ģenerāldirektori Dr.Andrea Despota! Mēs iedziļinājāmies svarīgās diskusijās, kā arī Starptautiskās romu savienības (IRU) leģitimitātē un tās pastāvīgajā pozīcijā EHR padomē. Mēs arī izrādījām cieņu romu genocīdam pie memoriāla Bundestāgā.
Kopā mēs strādājam pie gaišākas nākotnes romu kopienai visā pasaulē

Šo traģisko notikumu kopā ar daudzām valstīm pirms vairākiem gadiem oficiāli atzina arī Latvijas Saeima. Radio raidījums “Arevik” (tiek veidota armēņu valodā) stāsta par armēņu Genocīdu. Tajā arī stāstīts, kā 2. aprīlī Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā aulā notika pianista un pedagoga Rafi Harajanjana jubilejas koncerts. Intervijas ir ļoti interesantas. Runā bīskaps Vardans Navasardjans, baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska, rīgas komponists Andrejs Seļickis un pianists un komponists, profesora audzēknis Ruslana Perežilo. Tagad viņš dzīvo Triestē.

klaus.;https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/peredachi-nacionalnih-kulturnih-obschestv/pamjat-dlinoyu-v-109-let-segodnja-godovschina-genocida-armjan.a190977/