Bez liekas ieskriešanās un ar lielu jaudu ceturtdien, 4. jūlijā, Toronto atklāti jau sešpadsmitie Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā. Vairāk nekā 1800 dalībnieku no gandrīz visiem kontinentiem mērojuši ceļu turp, lai četru dienu garumā pieskandinātu, piedancotu un izdaiļotu Toronto. Selga Apse: “Dejotāji, dziedātāji, mākslinieki, aktieri un mūziķi arī ir vairāku gadu garumā gatavojušies svētkiem. Mēs to visi darām ar sirdi un dvēseli un [esam] ieguldījuši daudzas stundas. Jautājums – kāpēc mēs to darām? Atbilde katram ir savādāka, bet visiem tas saistās ar latvietību un latviešu kultūru. Lai to svinētu, baudītu, uzturētu un lai stiprinātu mūsu latvisko identitāti.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.07.2024-bez-liekas-ieskriesanas-un-ar-lielu-jaudu-atklati-latviesu-dziesmu-un-deju-svetki-kanada.a560389/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

13 jūlijā plkst. 10.00-16.00, Rīgas Kalnciema kvartāla būs Spānijas dienā. . Sadarbībā ar Spānijas vēstniecību LR tirgū svinam Spānijas kultūru un virtuvi. Visas dienas garumā uz skatuves būs vērojami eksotiski un aizrautīgi flamenko deju priekšnesumi, flamenko deju klubs “Sol Flamenco” apmeklētāiem piedāvās piemērīt un fotogrāfēties ar košajiem deju tērpiem, vēdekļiem, spieķiem un kastaņetēm, savukārt pie deju kluba “Alegria” varēs ne vien piemērīt, bet arī iegādāties dejām piemērotas kurpes, svārkus, ekspresīvus auskarus un citas tērpa sastāvdaļas. Tirgotāji šajā dienā izcels un piedāvās nogaršot dienvidu valstij raksturīgus ēdienus. Savukārt laukumā uz skatuves būs īpaša iespēja aplūkot mākslinieces Snezana Volineca gleznas, kas apvienotas zem nosaukuma “Spāņu motīvi”. Apzinoties, ka ātrākais tilts uz citas kultūras iepazīšanu ir valoda, spāņu mācību centrs “Centro Picasso” stāstīs par iespēju pievienoties spāņu valodas apguves kursiem, kā arī apmeklētājus iesaistīs vienkāršās ar spāņu valodu saistītās aktivitātēs.

Šobrīd nav zināms, vai ir notikušas kādas pretlikumīgas darbības ar vērtslietām, kas pieder baznīcai, tomēr līdztekus atrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Jautājumus par baznīcas dārgumu iespējamo izvešanu nosūtījām Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinodei.  Taču ir vērts palūkoties uz Latvijas Pareizticīgās baznīcas neseno vēsturi, kas varētu izskaidrot mīklaino versiju par mākslas priekšmetu zudību. Informācijai: par 17.
gadsimtu vecākas senlietas, kas pieder valstij, aizliegts pārsūtīt, pārvietot, iegūt, glabāt, atsavināt, bojāt, iznīcināt.  Atļauja izvešanai no valsts nepieciešama kultūras priekšmetiem, kas saistīti ar Latvijas kultūras vēsturi un ir senāki par 50 gadiem; transporta līdzekļiem, kas senāki par 75 gadiem; mākslas un antikvāriem priekšmetiem, kas senāki par 100 gadiem.

https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/461998-vai-bazas-par-pareizticigo-baznicas-makslas-vertibu-izvesanu-uz-krieviju-ir-pamatotas.htm

Silta koka ēka ar Latvijas karodziņu, iekštelpās koka mēbeles, pie sienām vainagi, bērzu slotiņas un cimdi, uz galda blakus meduskūkai kūp zāļu tēja. Šī vieta neatrodas vis Latvijas laukos, bet gan tālajā Japānā, Aiči prefektūrā. Nule šajā valstī atvērta pirmā latviešu ēdienu kafejnīca. To izdarījusi japāniete, kura sirsnīgi mīl Latviju jau sen, un šo vietu lielā mērā veltījusi dižajai suitu sievai Marijai Steimanei jeb Ručam.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/02.07.2024-japana-durvis-ver-pirma-latviesu-edienu-kafejnica-ciena-ar-auksto-zupu-un-meduskuku.a560005/

Divi britu teātra festivāli “Greater Manchester Fringe” un … “Birmingham’s Fringe” iekļāvuši Latviešu Birmingemas Mazā teātra izrādi savu festivālu programmās… Diasporas latvieši britu festivālos rādīs poļu dramaturga Slavomira Mrožeka lugas “Atklātā jūrā” iestudējumu Ingmāra Čaklā režijā. Izrādes notiks Mančestrā 15.jūlijā un Birmingemā 17.jūlijā. Izrādes spēlēs latviešu valodā, bet angliski runājošiem skatītājiem būs nodrošināts tiešsaistes sinhronais tulkojums. … Birmingemas Mazais teātris ir dibināts 2018.gada 4.maijā. Izrādes plānots spēlēt gan latviski, gan angliski. Teātris ir pagodināts nest latviešu teātra zinātnieces Līvijas Akurāteres vārdu.

https://nra.lv/pasaule/461871-latviesu-diasporas-teatris-uzaicinats-piedalities-divos-britu-festivalos.htm

Nupat kā skolas izlaidumu un 75 gadu jubileju Lielbritānijā ar vērienu nosvinēja Londonas latviešu skola, kas darbojas Daugavas Vanagu fonda Londonas nama paspārnē. Šī ir viena no lielākajām un vecākajām diasporas latviešu skolām pasaulē, katru otro svētdienu pulcējot ap 100 bērnu. “Tā ir vieta Londonas centrā, kur var aizbraukt, un bērniem ir kāda latviska vide,” piebilda Londonas latviešu skolas audzēkņa ģimenes loceklis Roberts Klotiņš.

2024. gada 11. jūlijā plkst.17.00 LNKBA Nama Lielajā zālē (Slokas ielā 37, Rīga) plānota piemiņas izstāde. Parādīsim to autoru mākslas darbus, kuru vairs nav mūsu vidū. Aicinām piedāvāt eksponātus šādai izstādei! Tur prezentēsim gan slavenu mākslinieku, Mākslas akadēmijā pasniedzēju profesoru, gan Rīgas skaistā un mūžīgā cienītājiem maz zināmo mākslinieku darbus. Piedāvājumus- ar autora vārdu un darba fotogrāfiju-  sūtiet izstādes kuratoram Jurijam Slavikam pa tāl. 27793250 (Whatsapp, telegramms), kā arī  e-mail  uz adresī  rigaartterminal@gmail.com   Vai nosūtiet to uz Facebook Messenger. Protams, tiks garantēta darbu drošība. Mēs būsim pateicīgi par jūsu uzmanību.

Kopā atcerēsimies savus mīļākos Mēs būsim ļoti pateicīgi par jūsu uzmanību.!

5. jūlija plkst.21.00  tirgus pagalmā pavadīsim ukraiņu, horvātu, maķedoniešu un serbu tautu daudzbalsīgo dziesmu un garīgo dziedājumu skaņās. Artūra Čukura un Anša Bētiņa dziedājumi tiek izpildīti “baltās balss” manierē, kas nozīmē, ka tie neprasa apskaņošanu vai pavadījumu. Ieeja bez maksas.

21. jūnijā, Jaunais Rīgas teātris (JRT) ar izrādi “Sapņu tulkotāju sekta” noslēdz sezonu, pirmo pēc atgriešanās rekonstruētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā 25. Aktrisei Čulpanai Hamatovai šī ir otrā sezona JRT kā štata aktrisei. Viņa aizbrauca no Krievijas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, parakstot vēstuli pret karu. Latvijā viņai nācās atbildēt arī uz neuzticības pilniem jautājumiem, vai viņa tiešām ir sarāvusi saites ar Putina Krieviju, vai viņa spēs iemācīties latviešu valodu un spēlēt izrādes latviski.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/21.06.2024-manas-majas-tagad-ir-latvija-pirma-intervija-latviesu-valoda-ar-aktrisi-culpanu-hamatovu.a558954/

Liepājā festivāls notiks jau trešo reizi, bet festivāla mākslinieciskais vadītājs un noslēguma koncerta režisors Juris Jonelis atgādina, ka festivāla pirmreizējā vieta ir Daugavpils, savukārt pandēmijas laikā šis festivāls noticis arī Jelgavā. Bet tagad aktuāla ir Liepāja. “Pirmkārt – Liepāja ir vēju pilsēta. Otrkārt –Liepājā satek ne tikai sauszemes ceļi, bet dažādas vēsmas nāk arī no jūras. Un, tā kā šis festivāls notiek arī kontekstā ar Eiropas Savienību – jo Latvija šogad atzīmē savu divdesmito klātbūtnes gadskārtu tajā –, tad arī Liepāja šķiet tam visatbilstošākā vieta.

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/vala-verti-atsledzin-nedelas-nogale-liepaja-risinasies-mazakumta.a193736/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR3U3ebBL7fbHI6T_YHaYSPSpI1aXIAwFMEzBwkGVNDw75-bSSCe5i4NgsM_aem_8HqbLUHQqPIEsk4pU-rO4Q

“Kultūras ministrijas pārziņā ir ļoti plašs un atbildīgs jautājumu loks, un katra Latvijas kultūras nozare ir vienlīdz svarīga – gan muzeji, arhīvi un bibliotēkas, gan teātra, filmu māksla, pieminekļu aizsardzība, sabiedrības integrācija un mediju politika. Tādēļ jaunajai kultūras ministrei novēlu stiprināt saikni un rast ciešu dialogu ar katru no kultūras nozarēm un jo īpaši ar tās cilvēkiem. Tieši viņi ikdienā piedalās, rada, veido un arī saglabā unikālo Latvijas kultūras ainu,” pēc tikšanās pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-tiekas-ar-kulturas-ministri-agnesi-laci?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTAAAR2vIeWGiA_FVnKnTWLt81dNstMsQiUG7xBvnw-2RfGBDYnUa3yMUoFzMFY_aem_aYIzTuVR1i0PCG3tdT0ZgQ&utm_source=https%3A%2F%2Fl.facebook.com%2F

Sadarbībā ar I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse” aicinā interesentus uz aizraujošu izlaušanās istabas koncepta spēli “Demokrātija 2084”.

???? Izlaušanās istabas koncepta spēle “Demokrātija 2084” veidota ar mērķi stiprināt iedzīvotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un zināšanas par pilsonisko līdzdalību.

???? Kad? 4. jūlijs plkst. 17.00

???? Kur? Slokas iela 37, Kamīnzāle

ℹ️ Kāpēc piedalīties? Stiprināt izpratni par demokrātiskajām vērtībām; Apgūt zināšanas par pilsonisko līdzdalību; Piedzīvot distopisku vīziju par demokrātijas sabrukumu.

Dalībniekiem būs nodrošinātas: uzkodas un atspirdzinoši dzērieni;

???? Balvas uzvarētājiem.

???? Pieteikšanās šeit: https://ej.uz/demokratijas2084

Dalība spēlē ir bez maksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots!

Pasākumu finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Par saturu ir atbildīga biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”.

LNKBA Slokas 37

No 1.jūlija ziņas par biedrību un nodibinājumu darbības jomām būs norādāmas obligāti. Otrdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumos, kas paredz, ka sākot no 1. jūlija, biedrību un nodibinājumu darbības jomas ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā būs obligāta..

Jaunais regulējums nosaka, ka:

  • Turpmāk, piesakot biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā, būs obligāti jānorāda tās darbības joma;
  • līdz 2024. gada 30. jūnijam reģistrētās biedrības un nodibinājumi pirmo reizi ziņas par  darbības jomu norāda, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskatu par 2024. gadu. Un Uzņēmuma reģistrā, pamatojoties uz gada pārskatā iekļauto informāciju par biedrības vai nodibinājuma  darbības jomu, kas elektroniski saņemta no VID, izdarīs ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Jaunie noteikumi ļaus izvēlēties līdz pat piecām darbības jomām no 22 piedāvātajām.” Klasifikatora mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu par biedrību un nodibinājumu sektoru, lai varētu analizēttendences , organizāciju  darbības jomas, finansiālos un citus rādītājus.

https://nvo.lv/lv/zina/ministru_kabinets_apstiprina_izmainas_biedribu_un_nodibinajumu_klasificesanas_noteikumos_

Pagājušās nedēļas sākumā visai negaidīti par atkāpšanos no amata paziņoja kultūras ministre Agnese Logina. Tiesa, viņas pārstāvētā partija “Progresīvie” bija uzreiz gatavi piedāvāt jaunu kandidatūru – un īsi pirms Jāņiem līdzšinējā ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce (“Progresīvie”) tika apstiprināta amatā.

Daudz izskanējis minējumu par to, vai līdzšinējās ministres lēmums tiešām bijis personisku motīvu vadīts un kādu ietekmi šī ministru rokāde varētu atstāt uz valdības darbu un sastāvu. Taču gana daudz ir arī pašā kultūras nozarē risināmu jautājumu, un par visu šorīt Video

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/330885/intervija-ar-kulturas-ministri-agnesi-laci

  • Latvijas politiskajā telpā trūkst ciešākas saiknes starp deputātiem un sabiedrību. Politiķiem būtu biežāk jādodas pie vēlētājiem, bet, ja cilvēki neuzdod jautājumus un neiesaistās, ja cilvēkiem nerūp politiskā dienaskārtība, tad arī lēmumu pieņēmēji “peld” tumsā. “Šī politiskā apātija jeb neticība savai valstij, jeb nevēlēšanās iesaistīties, manuprāt, pat apdraud vēl vairāk demokrātiju nekā kaut kādi ārējie spēki,” Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris” pauda fonda “Dots” izpilddirektore un demokrātijas festivāla “Lampa” direktore Ieva Morica.
  • https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/25.06.2024-politiska-apatija-demokratiju-apdraud-vel-vairak-neka-arejie-speki-saruna-ar-festivala-lampa-direktori.a558625/

1982. gadā, sākot dziedāt “Iļģos”, folkloristei Ilga Reizniecei tā bija pirmā pieredze tautasdziesmas izdziedot, nevis spēlējot vijoli. “Atklājot tās tautasdziesmas, tur vienkārši nevarēja nedziedāt, vajadzēja, tā teikt, tautai darīt zināmu, kas mums par bagātību pieder,” viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Laikmeta krustpunktā”.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/22.06.2024-par-janu-vakariem-tautasdziesmam-un-ilgu-tapsanu-saruna-ar-folkloristi-ilgu-reiznieci.a558345/

Cienījamie draugi un aktīvie NVO pārstāvji.
Aicinu parakstīt un atbalstīt manis sagatavoto un iesniegto iniciatīvu
Iniciatīvas mērķis ir panākt likuma par Iedzīvotāju ienākuma Nodokļa grozījumien un katra nodokļu maksātāja iespēju novirzīt no nomaksātā gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa 1,5% sabiedriskā labuma organizācijām
19.06.2024