I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Pasākums 18. oktobrī no divām līdzvērtīgām daļām (“divas vienā”) kļuva par ievērojamu notikumu mūsu kultūras dzīvē. Kolektīvās izstādes un izvērstā koncerta atklāšana, ko vienoja kopīgā tēma – “Bērnības pasaule” – piesaistīja daudz dalībnieku un skatītāju-klausītāju. Iniciatīva rīkot šo pasākumu, kas apvieno visdažādākos cilvēkus (gan vecuma, gan profesiju, gan tautību ziņā), piederēja Dr. Art Rafi Haradžanjanam. Mākslinieku vidū redzējām mūsu pastāvīgos entuziastus, pieredzējušus profesionāļus Nikolaju Krivošeinu, Olgu Jakubovsku, Anatoliju Borodkinu, Olgu Bondari un citus. Ir redzēti arī sev jauni darboņi. Tie ir, piemēram, Irinas Pomjanskas, Alesijas Kolontas, Zojas Golubevas un citu darbi. Ar viņiem tagad gribas sadarboties arī turpmāk. Gleznu un zīmējumu tēmas ir visdažādākās. Bērni, mājdzīvnieki, spēles, fantāzijas… Apjomīgā koncertā piedalījās arī dažādu paaudžu speciālisti. Pazīstamā tulkotāja Olga Pētersone artistiski lasīja slavenās Aspazijas pašas dzejolu tulkojumus bērniem. Aleksandrs Antonovs akordeonā spēlēja pazīstamas melodijas no multfilmām. Bet tālāk spēlēja talantīgi Rīgas un Mārupes mūzikas skolu audzēkņi.LNKBA ar šīm Latvijas izglītības iestādiēm pastāvīgi sadarbojas.Nevar neatzīmēt īpaši jauno virtuozu Patriku Kļaviņu,Nellijas Sarkisjanas skolnieku, kurš brīvi spēlēja Nikolo Paganīni Kampanelu.
15.oktobris ir Valsts valodas diena.
Sveiciens visiem mūsu valsts valodas dienā! Visiem – gan tiem, kas vienmēr runājuši un domājuši latviski, gan tiem, kas sper savus pirmos kautrīgos soļus mūsu valodas apguvē un lietošanā. Nu jau otro gadu mūsu skolēni mācās visi kopā latviešu valodā. Skolas ir vide, kas veido mūs par stipru sabiedrību. Vide, kur mūsu bērni kopā mācās, draudzējas un pieaug, lai piedzīvotu pilnvērtīgu dzīvi mūsu Latvijā. Latviešu valoda ir mūsu kopīgā vērtība un identitātes sastāvdaļa, kas jālieto un jākopj mums visiem kopā – gan skolā, gan ģimenē. Valoda aug un attīstās kopā ar mums. Valoda nav piemineklis. Nepietiek to izveidot un pieņemt, ka tas nu tagad stāvēs mūžīgi. Valoda veidojas un turpinās, ja mēs runājam, rakstām, klausāmies, lasām latviski. Latviešu valoda ir mūsu valsts pamats – kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimtās valodas. Leposimies ar savu valodu. Runāsim latviski ikdienā. Iedrošināsim citus runāt latviešu valodā. Jo pasaulei mēs būsim interesanti, ja būsim īpaši, nevis tādi kā citi.
Lai ne tikai šī diena, bet katra diena ir valsts valodas diena!
Edgars Rinkēvičs,
15.oktobrī 2024.gadā
Apkopojam mūsu neticamā semināra GIBUSH2024 rezultātus!
Šis kopienas seminārs kļuva par vietu, kur vairāk nekā 200 dalībnieku ienira vienotības, siltuma un draudzības atmosfērā. Dažu dienu laikā mēs organizējām 15 paralēlas sesijas, kurās katrs varēja atrast kaut ko sev piemērotu: lekcijas, meistarklases, spēles vai dejas. 30 uzaicinātie lektori dalījās ar savām zināšanām un iedvesmu, un bagātīgā programma bērniem un pusaudžiem padarīja šo pieredzi īpašu visām vecuma grupām. Mēs vadījām 39 lekcijas, piepildot katru dienu ar notikumiem, kas paliks atmiņā uz ilgu laiku. Paldies visiem dalībniekiem, lektoriem, mūsu enerģiskajiem madrichiem un, protams, brīvprātīgajiem – bez jums nekas nebūtu izdevies! Šis seminārs parādīja, ka, sanākot kopā, mēs ne tikai mācāmies un attīstāmies, bet arī kļūstam tuvāki viens otram. Ebreju jaunais gads, kuru mēs sagaidījām kopā, mums dāvāja gaismu un jaunus mērķus. Uz drīzu tikšanos! Mēs noteikti atkārtosim šo pieredzi vēlreiz!
Ar cieņu, Rīgas ebreju kopienas komanda!
Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ jauna pasākuma mērķis — pieminēt katoļu garīdznieku, Latgales atmodas darbinieku, valstsvīru un literātu Franci Trasunu viņa 160. dzimšanas dienā un novērtēt viņa devumu Latvijas valsts izveidošanā un Latgales kultūras un izglītības attīstībā. Pasākums tiks rīkots I.Kozakēvičas LNKBA Namā Izstāžu zāle 2024. gada 26. oktobrī plkst. 12:30. Ieeja brīva. Cita starpā dziesmas latgaliski dziedās jums Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Laura Svikša, pavada postfolkloras grupas “Rikši” mūziķis Mārcis Lipskis
Vairāk nekā divi desmiti dažādu paaudžu Latvijas mākslinieku atveda savas gleznas uz I.Kozakēvičas LNKBA-Namu kolektīvai izstādei “Bērnības pasaule”. Starp meistariem ir Rahmets, Anatolijs Borodkins, Arturs Akopjants, Olga Jakubovska, Vera Bondare… Visi dažādu tautību. Un attēli, ko viņi pauž savās gleznās, ir ļoti atšķirīgi. Izstādes atklāšanā Aspazijas dzejoļus bērniem tulkojumus lasīs Rīgas tulkotāja Olga Pētersone. Tos viņa pati atlasīja un tulkoja. Muzicēs arī jaunie talantīgie mūziķi no Rīgas un Mārupes. Īsāk sakot, garlaicīgi nebūs! Nāciet 18.oktobrī plkst. 17.00. Ieeja bez maksas.
Muzicē Aleksandrs Antonovs
Atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu, Latvijā 14. oktobrī norisināsies starptautiska konference politikas plānotājiem un kultūras mantojuma profesionāļiem “Kultūras mantojums un drošība”, kuru ikviens varēs vērot tiešraidē. Konferencei tiešraidē no pulksten 10.00 līdz 16.30 varēs sekot līdzi portālā LSM.lv.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/10.10.2024-tiesraide-bus-skatama-starptautiska-konference-kulturas-mantojums-un-drosiba.a572064/
10.oktobrī I.Kozakēvičas LNKBA Namā Kamīnzālē tika atklāta mākslinieces Olgas Lazarevas (Rīga) personālizstāde. Izstādes autore saka: Katra izstāde māksliniekam (īpaši amatierim) ir ļoti svarīgs brīdis: jūs atverat savu dvēseli un, ja tajā ir kaut kas paslēpts, jūs dalāties ar to.
Tas ir absolūti pārsteidzoši, kad kāds no skatītājiem pēkšņi parādās tajā pašā garumā viļņā. To var uzreiz just viņa acīs Сilvēks izskatās savādāk. Galu galā glezniecība ir universāla valoda, tāpat kā mūzika.
Es to pamanīju, kad cilvēki tuvojas gleznām, kad viņi apklust.
Tāpēc viņi klausās mūziku klusumā.
Žurnāliste Anna Soboļeva arī dalās iespaidos: “Gaismas un vieglas akvareļi it kā izšķīst gaisā, radot ilūziju par rīta miglu vai maigu saules gaismu, kas izlaužas cauri koku lapām. Eļļas gleznas bija pilnas ar košām krāsām un spēcīgiem emocionāliem akcentiem.
Mūziķu priekšnesumi lieliski papildināja mākslinieka daiļradi: melodijas, kas gludi plūst pa visu zāli, radīja sajūtu, ka skaņas un krāsas saplūst vienotā straumē”.
Uz pasākumu “Nošauto dzejnieku balsis”. Piemiņas vakars
Pasākums notieks 2024. gada 26. oktobrī Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Nama Lielajā zalē no plkst. 14.00. Pasākumā tiks atskaņoti mirušo rakstnieku darbi un biografiskie materiāli.
Pasākuma mērķi:
Veicināt Latvijas baltkrievu interesi par dzimto valodu,
balkrievu literatūru, kulturu un vēsturi.
Integrācija Latvijas vidē caur divu starpkultūru dialogu.
Karinē Paronjancas un Ilzes Paegles-Mkrtčjanas sastādītā un apgāda «Pētergailis» izdotā grāmata ir pirmā S.Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā. Tās atvēršanas svētki, nododot darbu tālāk lasītājiem un interesentiem, notiks 19. oktobrī pulksten 16.00. Benjamiņu nama Spoguļu zālē, Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā. Pasākums ir daļa no Riga IFF 11. sezonas programmas, kas no 17. līdz 27. oktobrim norisināsies klātienē Rīgā un Daugavpilī un tiešsaistē visā Latvijā.
Svinot 24. itāļu valodas nedēļu pasaulē Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas audzēkņi aicina uz koncertu «L’Italiano tra le note». Ceturtdien, 17. oktobrī plkst. 16.30 JMRMV Koncertzālē izskanēs itāļu valoda starp notīm. Visi mīļi gaidīti.
Savā daiļradē Kana sastopas ar vēsturiskām traumām un neredzamiem likumsakarību kopumiem. Katrā no saviem darbiem autore atklāj cilvēka dzīves trauslumu. Viņa unikāli apzinās ķermeņa un dvēseles, dzīvā un mirušā saikni, un ar savu poētisko un eksperimentālo stilu ir kļuvusi par mūsdienu prozas novatori, savu izvēli pamatojusi balvas žūrija. Hana Kana dzimusi 1970. gadā Dienvidkorejas pilsētā Gvandžu, bet deviņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Seulu. Viņa nāk no literāras vides, jo arī Kanas tēvs ir pazīstams rakstnieks. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/10.10.2024-nobela-premiju-literatura-ieguvusi-dienvidkorejiesu-rakstniece-hana-kana.a572023/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article
P.S. No sirds apsveicam mūsu Korejas kultūras centru ar viņu tautiešes panākumiem. Prieks par jums!
I.Kozakevičas LNKBA Nams (Slokas ielā 37, Rīga) aicina gleznotājus un grafiķus pievienoties Asociācijas jaunai mākslas izstādei Lielajā zālē. Tēma ir ļoti jauka – “Bērnības pasaule”. Darbus pieņem pašā ēkā līdz 15.oktobrim ieskaitot.
Izstāde tiek atklāta 18.oktobrī plkst.17:00. Būs arī koncertuzvedumi. Tai skaitā Aspazijas dzejoļi, kas tulkoti krievu valodā. Tos veica Olga Pētersone. Ieradīsies arī mūziķi no Mārupes. Ieeja bez maksas.
Viņai ir starptautiska līmeņa izglītība, pirmā līmeņa mācības iegūtas sociālo zinātņu nozarē, un maģistra grāds ir politisko zinātņu programmā. 2013. gadā iegūts Eiropas vienotais maģistra grāds socioloģijā ar specializāciju migrācijas studijās vairākās Eiropas universitātēs. Pēc tam trīs gadus Lāce bijusi migrācijas pētniecības centra pētniece universitātē Turcijā. 2016. gadā strādājusi ANO bēgļu aģentūrā Ženēvā, kā konsultante integrācijas jomā. Vēlāk Agnese Lāce kļuva par domnīcas «Providus» vadošo pētnieci migrācijas un integrācijas jautājumos. Viņa darbojusies arī «Gribu palīdzēt bēgļiem» valdē. Savukārt no pērnā gada oktobra Agnese Lāce bija Latvijas kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, kad arī pievienojās partijai «Progresīvie». 2024. gada 20. jūnijā Lāce stājās Latvijas kultūras ministres amatā, nomainot priekšteci Agnesi Loginu. Agnese Lāce pārvalda sešas svešvalodas – angļu, krievu, holandiešu, turku, vācu un spāņu. Nu jau 10 gadus studē Turcijas un Amsterdamas universitātes doktora studiju programmā. Latvijas Radio intervijā Agnese Lāce atzinusies, ka, stājoties amatā, pirmajās dienās pārkārtoja savu kabinetu ministrijā, un viņai patīk, ja vāzē ir svaigi ziedi. Mēnesi pēc stāšanās amatā viņa ir teikusi: «Kultūras nozare ir tā, kas stiprinās mūsu sabiedrības noturību, saliedētību un paaugstinās gatavību ikvienai krīzei.»
Arī Latvijā pirmdien ebreju kopienas pārstāvji un amatpersonas pulcējās uz atceres brīdi, lai pieminētu pērn 7. oktobrī “Hamās” sarīkotā slaktiņa upurus. Uzrunā sanākušajiem līdzcilvēkiem un Latvijas amatpersonām, toskait ārlietu minitrei Baibai Bražei, Izraēlas vēstniece Sandra Simoviča pateicās Latvijai par atbalstu pēc nežēlīgās traģēdijas. “Šis datums – 7. oktobris – Izraēlas un ebreju tautas vēsturē paliks tāds kā 17. jūnijs Latvijas vēsturē. Mēs vienmēr to pieminēsim, vienmēr atcerēsimies,” teica Latvijas Ebreju kopienas pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-riga-piemin-7-oktobra-hamas-sarikota-slaktina-upurus.a571630/
