Dārgie draugi!

Apsveicu jūs ar Jauno 5785. gadu pēc senā ebreju kalendāra un ar svētkiem Roš ha-Šana! Šie svētki ir īpaši mīlēti un cienīti mūsu tautā, jo tie vienmēr saistās ar labākajām izjūtām un gaišākajām cerībām.
 Šajās dienās ikviens no mums vēlas saviem tuviniekiem, draugiem, kolēģiem saldu un mierīgu gadu, un mēs saņemam tādas pašas sirsnīgas vēlmes pretī. Šajos brīžos mēs piedzīvojam tuvības, mīlestības un atbildības izjūtas – tās, kuras, diemžēl, bieži pietrūkst ikdienas steigas un darāmo darbu pārpilnībā. Tāpēc es novēlu mums visiem saglabāt šo brīnišķīgo noskaņojumu visu gadu, un tad ikviens no mums spēs sasniegt vairāk un labāk, un mēs visi kopā kļūsim stiprāki, vienotāki un gudrāki, atvērti pārmaiņām un sasniegumiem.
Protams, es vēlos visiem novēlēt mieru, mierīgumu un sapratni. Lai jaunajā gadā apstājas kari, pazūd naids, beidzas strīdi un naids starp tautām, lai beidzot tiek uzvarēti teroristi no HAMAS un Hizbollas, un uz Izraēlas zemes iestājas ilgi gaidītais miers. Lai veselais saprāts, cilvēcība un mīlestība triumfē visā pasaulē!
Draugi, neaizmirsīsim arī to, ka daudz kas mūsu dzīvē ir atkarīgs no mums pašiem! Gudrā ebreju tautas tradīcija paredz, ka svētku dienās daļu laika jāveltī pārdomām par dzīvi, mūsu rīcības, vēlmju, panākumu un neveiksmju izvērtēšanai. Ikvienam ir jautājumi, kurus viņš var uzdot tikai sev, un tikai viņš pats var atrast pareizās atbildes. Arī uz jautājumu: “Ko es varu izdarīt labu un noderīgu citiem cilvēkiem, kā es varu palīdzēt tiem, kam nepieciešams atbalsts?”
Izmantojot šo iespēju, vēlos pateikties maniem domubiedriem, kopienas vadības biedriem – par viņu uzticamo palīdzību, atbalstu un ieguldījumu mūsu kopīgajā darbā, par Latvijas ebreju kopienas attīstību un stiprināšanu. Novēlu viņiem veselību, jaunus panākumus un izaugsmi!
 Dārgie draugi! Lai nākamais gads ir salds un labs! Lai jūsu tuvinieki ir veseli! Lai miers un mīlestība valda jūsu mājās! Un lūgsim, lai mēs visi tiktu ierakstīti Dzīvības Grāmatā!

Latvijas Ebreju kopienas prezidents
Arkādijs Suharenko

Olgas Lazarevas galvenā profesija ir tālu no mākslas. Bet jaunībā viņa apmeklēja mākslas kursus, bēt vēlāk – radošās konsultācijas pie slaveniem Latvijas meistariem Valēriju Makoviju un Nikolaju Krivošeinu. LNKBA Nama Kamīnzālei Olga sagatavojusi īpašu izstādi, kuras atklāšana notiks 10.oktobrī plkst.18.00. Skanēs arī mūzika: komponistu Jāna Sibēliusa un Alfrēda Šnitkes miniatūras jauno Rīgas instrumentālistu Jekaterinas Balaklejskajas un Elizavetas Duplecas dueta izpildījumā.

Ieeja bez maksas.

Ārpus Latvijas mīt gandrīz pusmiljons latviešu, un to skaits pieaug. Neskatoties uz pieaugošo rādītāju, pētījumi liecina, ka jaunatne ir tā tautiešu daļa, kas viskūtrāk iesaistās diasporas dzīvē. Kā veicināt jaunās paaudzes iesaisti un vēlmi ne tikai saglabāt latvietību, bet to izkopt un uzturēt?

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/30.09.2024-latvietibu-var-ari-atklat-talu-prom-aktivu-diasporas-jauniesu-pieredze.a570480/

Miķeļi ir rudens saulgrieži. Senāk tos svinēja, kad diena un nakts bija vienādā garumā, godinot dabu, ražu, rīkojot bagātīgas dzīres. Miķeļdiena ir nozīmīgs brīdis dabā, lai paredzētu laika apstākļus ziemai un pavasarim un zīlētu nākotni.Tagad Miķeļdienu svinam 29. septembrī, senāk tie bija rudens saulgrieži, kad diena un nakts vienādā garumā. Pēc kārtīgi nosvinētiem Miķeļdienas svētkiem seko mierīgais veļu laiks. Esam  sagatavojusi idejas – ko paveikt  kopā ar bērniem Miķeļdienā..

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/29.09.2024-svinam-rudens-saulgriezus-mikeldienu-mikelus-mikalus.a333362/

AR Valsts prezidents V.Hačatrjans 25.09 sveica Rafi Haradžanjanu un augstu novērtēja viņa ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo sakaru stiprināšanā un armēņu kultūras mantojuma popularizēšanā Latvijā.
Sarunas laikā Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar Latvijas armēņu kopienas kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem. Sanāksmē tika runāts par vispārējo situāciju un norisēm Armēnijā un reģionā. Tika apmainītas domas par iespējām īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz ciešāku Latvijas un Armēnijas sadarbību. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents Rafi Haradžanjanu apbalvoja ar Pateicības medaļu par ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo saišu stiprināšanā un attīstībā un armēņu kultūras vērtību saglabāšanā.

ՀՀ նախագահի աշխատակազմ/ Office of the President of the Republic of Armenia

🕊 Atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu, Latvijā 14. oktobrī norisināsies starptautiska konference “Kultūras mantojums un drošība”, ko būs iespējams vērot arī tiešraidē.
💬 “Kultūras mantojums ir mūsu pašapziņas, izturības un demokrātijas, un nacionālās drošības stūrakmens. Krievijas karš Ukrainā, ugunsgrēki simboliskās vēsturiskās vietās Eiropā, vētras un plūdi tepat Latvijā pierāda, cik liela nozīme ir stiprināt gatavību kultūras mantojuma aizsardzībai un vienlaikus nodrošināt kultūras procesu nepārtrauktību krīzes laikā,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
LR Kultūras ministrija

Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvajā komitejā no Latvijas iecelta Roksana Rudeviča. Roksana ir pieredzējusi romu kopienas interešu pārstāvniecībā ne tikai ilggadēji vadot biedrību Romu Kultūras Centrs , bet arī aktīvi darbojoties LR  Kultūras ministrijas konsultatīvajā padomē romu līdzdalības veicināšanai.

“Es neprasu mīlestību. Es prasu cieņu pret savu valsti, pret savu tautu,” skaidrojot savu nostāju, ka Latvijā publiskajā telpā jālieto tikai latviešu valoda, “100 g kultūras diskusijā” norāda “4. maija deklarācijas kluba” prezidente Velta Čebotarenoka. Cieņpilnu attieksmi kā būtisku un pašreiz trūkstošu uzsver arī LSM+ galvenā redaktore Aleksandra Plotņikova: “Jūs sakāt “krievu valoda”. Bet tā ir mana dzimtā valoda. Es neesmu to izvēlējusies. Tā ir arī mana vērtība, tāpat kā latviešu valoda ir jūsu dzimtā valoda.” Vai maz iespējams atrast ceļu, kurā cieņu pret sevi justu visi, kas šajā jautājumā stāv pretējās pusēs? Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs raugās nākotnē ar nelielu cerības staru: “Ja ir slikti abām pusēm, tad ir cerība, ka atradīsies kaut kāds trešais variants vai risinājums. Ja ir slikti tikai vieniem un citi uzskata, ka viss ir kārtībā, tad tur risinājuma nav.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/27.09.2024-ciena-pret-dzimto-valodu-viena-prasiba-nesavienojamas-realitates-viedokli-par-krievu-valodas-vietu-latvija.a570421/

Šoruden UNESCO nedēļa – no 14. līdz 20. oktobrim – ir veltīta kultūras un drošības tēmai, atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu. “Kultūras mantojuma aizsardzība nav sekundāra vajadzība krīžu laikā, bet gan drošības jautājums un humanitārs imperatīvs. Jebkuras tautas kultūras vērtību izpostīšana nozīmē visas cilvēces kultūras vērtību izpostīšanu, jo katra tauta sniedz savu ieguldījumu pasaules kultūrā,” uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

https://www.unesco.lv/lv/jaunums/unesco-nedela-2024-kulturas-mantojuma-aizsardziba-ir-drosibas-jautajums

20. septembrī, norisinājās UNESCO Latvijas Nac. komisijas Asamblejas sēde… Šogad tiek atzīmēta Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70.gadadiena. Konvencija ir pirmais starptautiskais tiesiskais regulējums, kas pilnībā veltīts kustamā un nekustamā mantojuma aizsardzībai un nosaka pamatprincipus un rīcību mantojuma aizsardzībai bruņotu konfliktu gadījumā. Konvencijas dalībvalstis apņemas veidot aizsargājamā mantojuma elementu sarakstus un atbilstošus rīcības plānus, atzīmēt nozīmīgas ēkas un pieminekļus ar Konvencijas emblēmu, veidot īpašas vienības armijā, atbildīgas par kultūras mantojuma glābšanu… UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas augstākā lēmējinstitūcija ir tās Asambleja, kuras sastāvā darbojas 20 dažādu gan valsts institūciju, gan nevalstiskā sektora jomu pārstāvji. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas administratīvo darbu vada ģenerālsekretārs.

https://www.unesco.lv/lv/jaunums/unesco-latvijas-nacionalas-komisijas-asambleja-spriez-par-kulturas-vertibu-aizsardzibu-brunota-konflikta-gadijuma

 I.Kozakēvičas LNKBA Namā 18.septembrī tika atklāta  Baltijas valstīs dzīvojošo baltkrievu mākslinieku grupas izstāde “Maju Gonor”. Tiek prezentēti darbi eļļas, akrila, pasteļa, grafikas, kokgrebuma un mākslinieciskās fotogrāfijas tehnikās. Bija daudz apmeklētāju, kuriem patika aplūkot izstādītās klusās dabas. Starp krāsainu  gleznu autoriem ir Vjačeslavs Telešs, Vasils Mališits, Olga Jakubovska, Irina Jatnova, Anna Peipinja un cīti. Bija arī ciemiņa – baltkrievu māksliniece no Zviedrijas Katja Åsberg. .
Saskaņā ar tradīciju izstādi atklāja Dr.Art  Rafi Haradẓ̌aņans – viņš pastāstīja par Konferenču zāles, kurā notiek izstāde, renovāciju un par LNKBA radošajiem plāniem jaunajai sezonai –
un mākslinieku grupas vadītājs Vasils Mališčičs. Atklāšanas dvēselisku atmosfēru radīja mūzika: flautiste Ilze Šenberga (RVKB), spoži izpildot Eiropas klasisko un moderno mūziku, ka arī baltkrievu sieviešu folkloras kopa skaistos tautastērpos. Pie klavierēm muzicēja un  iedvesmoja dziedātājus  Pāvels Daugsts. Ipaši patika tautas dziesma “Es meklēju skaistuma ceļu”.
Oktobra vidū ši izstāde ceļos uz Daugavpili. Šāda interese ir ļoti patīkama.

(vairāk…)

Evita Skrebinska ir profesionāla māksliniece, ikonu restauratore. Izmantojot dažādas tehnikas glezno to, ko redz un jūt. Bieži vien tās ir Latgales ainavas, reizēm tuvinieku vai studiju biedru portreti, sezonālas klusās dabas, ziedi. „Melanholija” izsaka Evitas Skrebinskas attieksmi pret dzīvi, atklāj mākslinieces šī brīža sajūtas. Pasākumu rīko Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Vienības nams” struktūrvienība “Poļu  kultūras centrs”. Izstāde apskatāma līdz 8. oktobrim.

Ieeja bez maksas.

https://www.daugavpils.lv/kultura/kulturas-zinas/polu-kulturas-centra-bus-skatama-evitas-skebinskas-izstade-melanholija?fbclid=IwY2xjawFFk1tleHRuA2FlbQIxMQABHYE1yl63gN773CdhSe-CsJ0IwFpobWtIDyt6Wpd0ki8DI0qjuGXb0e955A_aem_4AM1AvRmofoI9CvG2z9OPA&sfnsn=mo

PĒC SKAISTĀS RENOVÀCIJAS I. Kozakevičas LNKBA Namà 18.septembrì plkst.17.00 notiks AUGŠĒJĀ ZĀLES (Konferenču)) OFICIĀLĀ ATKLĀŠANA. Bùs Baltijas Baltkrievu mākslinieku Apvenìbas “Maju Gonar” (tās veidotājs ir Vjačka Telešs, vadītājs Vasils Mališics) jauna izstàde — “Klusās dabas”. Viņai īpaši tika radīti vairāki jauni darbi. Skanès arī skaista mūzika. Ieeja bez maksas.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks grib izskaust krievu valodu Rīgas pilsētvidē, taču viņam nav tam likumiska pamata.

  • Valsts Valodas centram lielāku uztraukumu par krievu valodas eksponēšanu pilsētvidē rada angļu valoda Rīgā.
  • Arhitekts Andis Sīlis uzskata – lai Rīga turpinātu attīstīties, tai jābūt atvērtai un multikulturālai.
  • Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji “Kultūršokam” atzīst, ka  jauni ierobežojumi krievu valodas lietošanai nemainīs viņu etnisko piederību.
  • https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/06.09.2024-rigas-dome-grib-latviskot-galvaspilsetas-seju-precizets.a567860/?fbclid=IwY2xjawFJAERleHRuA2FlbQIxMQABHRCcTC5LRxDvCSBBV61JW4bnCj2-uUX8b5v9LqyrR4Zcf42FGyVZNBY_bg_aem_Lh4YFss3550nLBCUA0mgWg

“Nabokova programma” (šī gada 5. septembrī) bija izdomāta un organizēta sakarā ar izcila divdesmitā gadsimta rakstnieka 125. gadadienu un bija veiksmīga. Viņa  tika atzīmēta ar apdomību, inteliģenci un izpildītāju  interesi. Tie bija Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans. I.Kozakēvičas LNKBA viņi ir labi zināmi, māksliniekus atceras par vakariem, kas bija veltīti  aktrisei Fainai Ranevskajai un Rīgas rakstniekam Slavam Se. Zāle bija pārpildīta. Bet bija ļoti klusi. Skatītāji uzzināja daudz jauna un vienkārši baidijās  elpot, lai nepalaistu garām kādu repliku, ko sacīs lieliskie mākslinieki. Panākums ir acīmredzams !

(vairāk…)

Brīnišķīgs vakars V.V.Nabokovam – 125!
“Esmu amerikāņu rakstnieks, dzimis Krievijā, izglītojies Anglijā, kur studēju franču literatūru pirms pārcēlos uz Vāciju piecpadsmit gadus.
Mana galva runā angliski, mana sirds runā krieviski, un mana auss runā franču valodā.
Sinestētisks.
“Jevgeņija Oņegina” un “Stāsts par Igora pilku” tulkotājs angļu valodā.
30 tauriņu sugu atklājējs.
Astoņas reizes nominēts Nobela prēmijai literatūrā.
Un iespējamais zēns uz mākslinieka Petrova-Vodkina sarkanā zirga.
Bēt piemineklis tika uzcelts Šveicē.