14.-15.04.2012 Rīgā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā notiks Starptautiskais Poļu dziesmu konkurss „ZAKR 2012”. Konkursā var piedalīties dziesmu izpildītāji – amatieri (mūzikas skolu audzēkņi vai mūzikas augstskolas studenti, visi ieinteresēti, kuriem patīk un kuri prot dziedāt).

Sīkāk par konkursu lasiet šeit.

Latvijas gruzīnu biedrība “Samšoblo” sākot ar 25.februāri organizē atklāto čempionātu nardos.

Čempionāta spēles notiks sestdienās, pēc adreses: Rīga, Slokas iela 37, I.Kozakēvičas LNKBA, laikā no plkst. 13:30 līdz 16:30

Interesentus lūdzam nākt, ņemot līdzi nardu dēļus.

Латвийское грузинское общество “Самшобло” начиная с 25 февраля, по субботам организует открытый чемпионат по нардам.

Игры чемпионата будут происходить по адресу: Рига, ул.Слокас 37, Дом АНКОЛ, по субботам, с 13:30 до 16:30

Участников просим приносить с собой доски для нард.

Referendums par Satversmes grozījumiem ir oficiāli noslēdzies, jo ir saskaitītas balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārvalstīs. Pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, bet par – 273 347 jeb 24,88%.

Referenduma galīgie rezultāti (diena.lv)

Paziņojums no Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak”:

Latvijas baltkrievu ievērībai!

Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība ”SVITANAK” kopš Atmodas laika ir atbalstījusi latviešu tautu tās valsts neatkarības atgūšanā un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pastāvēšanā Latvijas Republikā.

Šobrīd, referenduma laikā, kad tiek izlemts jautājums par divu valsts valodu – latviešu un krievu – pastāvēšanu, mēs atbalstām latviešu tautu tās valodas kā vienīgās valsts valodas saglabāšanā un aicinām visus Latvijas baltkrievus 18. februāra referendumā atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tā, apliecinot savu cieņu Latvijas valstiskuma konstitucionālajiem pamatiem.

LKB „SVITANAK” valde
Rīgā, 2012. gada 15. februārī.

12.februārī Aspazijas mājā Dubultos atzīmējām pazīstamās juristes, politiķes, kultūras, sabiedriskās darbinieces un dzejnieces Rutas Marjašas 85. dzimšanas dienu.

Mēs vienmēr atceramies viņas enerģiju, iniciatīvu un nopelnus Asociācijas dibināšanas laikā un mūsu LNKBA nama saņemšanas procesā. Pasākuma atmosfēra bija ļoti sirsnīga. No I.Kozakēvičas LNKBA jubilāri sveica valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans un biedrības “Ebreju kultūras mantojums” vadība – Vlads Šulmanis un Marks Jofe.

17.martā plkst. 18.00 mēs savukārt organizējam Rutai Marjašai veltīto literāri-muzikālu programmu. Ieeja brīva, nāciet uz LNKBA namu Slokas ielā 37!

13.februārī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas notika Mazākumtautības konsultatīvās padomes sēde. Diskusija „Saliedētas sabiedrības Latvijā problēmas un to risinājumi” piedalījās Asociācijas locekļi Rafi Haradžanjans, Vjačeslavs Telešs un Viktors Stefanovičs. Viņi saasināja uzmanību uz veselu rindu aktuālo problēmu.

Delfi raksta:

Rīgas pilī pirmdien, nepilnu nedēļu pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notika diskusija par sabiedrības saliedēšanu, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

“Sabiedrībā ažiotāža tagad ir pārāk liela, tomēr nelatviešu daļai pagājušajā gadā bija divi sitieni, ko var nosaukt par nokdauniem. Integrācijas koncepcijā izmantots vārds “imigranti”, kas absolūti nav pieņemami. Otrs ‒ parakstu vākšana attiecībā par skolām. Ir fantastiski labas nelatviešu skolas. Skaidrs, kādi notikumi radās pēc tam,” Mazākumtautību padomes sēdē sacīja Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.

Pilns raksts: Mazākumtautību pārstāvji integrācijas pamatnostādnes salīdzina ar ‘nokdaunu’ (delfi.lv)

Kā gada laikā saliedēt sabiedrību? (la.lv)

Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” pārstāvis Vjačeslavs Telešs, akcentējot, ka 18. februāra referendums ir absurds, pieminēja, ka gadījumā, ja te būtu otra valsts valoda, situācija attīstos tāpat kā Baltkrievijā: “Vairāk nekā puse pārkrievoto baltkrievu nobalsoja par krievu valodu kā valsts valodu. Tagad, kad aizbraucu tur, cilvēki baltkrieviski vairs nerunā.”

Valsts prezidents kopā ar Mazākumtautības konsultatīvo padomi pārrunā risinājumus, kas spētu saliedēt Latvijas sabiedrību (president.lv)

Концепция интеграции — это нокдаун

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=hpwveg8ZN84]

Paziņojums

Itas Kozakēvičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) darbība jau no Atmodas laika vērsta uz nacionālo kultūru saglabāšanu, kā arī uz Latvijas sabiedrības saliedēšanu uz kopīgu vērtību pamata. Asociācija un to veidojošās biedrības sekmē valodu apgūšanu, organizē svētdienas skolas, valodu kursus, sadarbojas ar mazākumtautību skolām.

Vienlaikus LKNBA ir saprotama latviešu valodas un kultūras dabiskā prioritāte savā dzimtenē. Mēs nenoliedzam problēmas pēdējā laika nacionālajā politikā. Tomēr tas nenozīmē sasniegtā noliegumu. To, kas sasniegts cilvēku nacionālās savdabības saglabāšanā, sabiedrības saliedēšanā. Gaidāmais referendums ievērojami aktivizējis sabiedrisko domu. Aicinām 18. februāra referendumā apliecināt savu cieņu Latvijas valstiskuma konstitucionālajiem pamatiem. Sabiedrības saliedēšanas vārdā aicinām atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

LNKBA valde

Rīgā, 2012. gada 14. februārī

Aicina pieteikties meistarus, kuri pārvalda un praktizē nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) projektam “Satiec savu meistaru!” aicina pieteikties meistarus, kuri pārvalda un praktizē dažādas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes. Ir aicinātas arī juridiskas personas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai veidot un iedibināt radošas partnerības starp meistariem, valsts, pašvaldību, nevalstisko un privāto sektoru.

“Satiec savu meistaru!” ir „Tradicionālo prasmju skolas” turpinājums, kas iekļaujas Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas 2012”. Kopīgajai idejai plānojuši pievienoties arī Francijas, Spānijas, Portugāles, Ungārijas, Slovākijas, Itālijas un Igaunijas meistari. (vairāk…)

Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā ielūdz uz pasākumu veltītu Ukrainas ziemas tradīcijām, kas notiks
12.02.2012
plkst. 14:00
Mazajā Ģildē (Amatu 5)

Programmā:
– Jauniešu kolektīva organizācijas „Plast” Ziemassvētku izrāde „Vertep” (Užgoroda, Ukraina)
– Kijevas filharmonijas solistes Ruslanas Locmanes dziesmu programma (Kijeva, Ukraina)

1. februārī Rīgas Mazā Ģildē notika koncerts-veltījums „Taisnajiem starp tautām”. Pasākuma organizētāji: Maksa Goldina biedrība „Ebreju kultūras mantojums”, Izraēlas Valsts Vēstniecība Latvijā un Lietuvā, Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Izraēlas Valsts vēstniece V.E. Hagita Ben-Jākova kopā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministri V.E. Edgaru Rinkeviču Izraēlas Valsts vārdā pasniedza diplomu un medaļu „Taisnais starp tautām” divām Latvijas ģimenēm: Ivanam un Annai Čurbanoviem un viņu meitai Ņinai Lastovskai un Antonam un Eleonorai Zagorskiem un viņu dēlam Francim.

„Taisnais starp tautām” ir oficiāls apbalvojums, ko piešķir Jad Vašem, Holokausta mocekļu un varoņu piemīnas institūts Izraēlas Valsts un ebreju tautas vārdā, neebrejiem, kuri riskējot ar savām dzīvībām Holokausta laikā glāba ebrejus.

Personām, kas tiek atzītas par „Taisnajien starp tautām” tiek piešķirta īpaši izkalta medaļa un goda zīme ar apbalvotās personas vārdu. Personas vārds tiek iemūžināts arī Goda mūrī, kas atrodas Jad Vašem Institūta Taisno starp tautām dārzā, Jeruzalemē.

Koncerta programmā piedalījās Vlads Šuļmans (baritons), kora „Balsis” vīru ansamblis (diriģents Ints Teterovskis), Rafi Haradžaņans un Jeļena Lihvare (klavieru duets), RIGA KLEZMER BAND (Jurijs Savkins – vijole, Eduards Raubiško – klarnete, Jurijs Kaspers – klavieres).

Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Vlads Šuļmans.

Pasākuma goda viesu starpā bija: ASV vēstniece H.E. Džudita Garbere, Polijas vēstnieks Ježi Mareks Novakovskis, Saeimas Komisijas priekšsēdētāji Ilmārs Latkovskis un Ina Druviete, Saeimas deputāts Boriss Cilevičs, Rīgas Domes Komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētaja vietnieks Davids Kagans, Rīgas ebreju religiskās draudzes “Beit-midraš” vadītājs Grigorijs Ļevins, rabīns Israels Aizenšarfs, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs profesors Margers Vestermanis, rakstnieks Leonids Kovaļs un citas sabiedrība pazīstamas personas.

Projektu atbalstīja: LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija, Rīgas arhibīskaps-Metropolīts V.E. Zbigņevs Stankevičs, Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo Kultūras Biedrību Asociācija, Latvijas Rakstnieku Savienība, firma „Lamed”.

“Pavasara ziedu pušķis sievietēm”

Mākslas pasākumu cikls

PROGRAMMA

2012.gada 16.martā
Jaunās mākslinieces Karine Paronjancas darbu izstāde (Izstāde vētīta mākslinieces 30.gadu jubilejai)
Plkst.17:00 I.Kozakēvičas LNKBA Kamīnzāle (Slokas iela 37, Rīga)
Karine Paronjanca – Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrs (glezniecības nodaļa), Grafito un Fresko tehnikas Institude Dell Arte, Florence, Italy, daudzu mākslas izstāžu dalībniece, 1.vietas prof.Induļa Zariņas mācību stipendijas konkursa glezniecībā iegūvēja, eksotisko deju teātra Karinedance dibinātāja un vadītāja.
Piedalās Zane Jurēvica (flauta).

2012.gada 16.martā
Literāri-muzikāla programma “Pavasaris atnācis”
plkst.18:00 I.Kozakēvičas LNKBA Lielajā zālē (Slokas iela 37, Rīga)
piedalās Rīgas krievu valodā rakstošie dzejnieki un rakstnieki – Marianna Ozoliņa, Aurora Irbe, Igors Terjaevs, Anžela Gasparjana, Svetlana Daugule, Latvijas krievu sabiedrība “Klasika”, kā arī pianisti Rafi Haradžanjans, Kristīne Geidmane, Jeļena Lihvare.

2012.gada 17.martā
Bērnu koncerts “Asorti-2012”
Plkst.12:00 I.Kozakēvičas LNKBA Lielajā zālē (Slokas iela 37, Rīga)
Piedalās dažādu nacionalitāšu bērni no dažādām skolām.

2012.gada 17.martā
Kolektīvā sieviešu-mākslinieču glezniecības izstāde
Plkst.17:00 I.Kozakēvičas LNKBA Lielajā zālē (Slokas iela 37, Rīga)
Piedalās: Biruta Stafecka, Lilija Pavlovska, Agnija Ģērmane, Anna Peipiņa, Irina Kopeikina, Galina Dudčenko un citi

2012.gada 17.martā
Literāri-muzikālā programma “Gan politika, gan poēzija”
Plkst.18:00 I.Kozakēvičas LNKBA Lielajā zālē (Slokas iela 37, Rīga)
Programma veltīta vienas no LNKBA dibinātājas, pazīstamas sabiedriskas darbinieces un dzejnieces Rutas Marjašas 85.gadu jubilejai. Viņas dzeju lasa Stella Astrova, Sergejs Fjodorovs, Aurora Irbe un citi, piedalās Vlad Šuļmans (baritons), Rafi Haradžanjans (klavieres), Inga Sarkane (klavieres), Sanita Salmane (vijole), Bērnu deju ansamblis (vaditāja un koncertmeistare Natalija Siberga).

Cikla mākslinieciskais vadītājs Dr.art Rafi Haradžanjans
Mūs atbalsta LR Kultūras ministrija un Rīgas Dome (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros)
Uz visiem pasākumiem IEEJA BRĪVA
Tālr. 67613638

—

Цикл творческих мероприятий “Весенний букет женщинам”
Все мероприятия проходят 16 и 17 марта в залах Дома АНКОЛ им.И.Козакевич (Рига,ул. Слокас, 37)
вход свободный
Художественный руководитель цикла доктор искусствоведения Раффи ХАРАДЖАНЯН
1. 16.03.12 17.00 Каминный зал
Юбилейная выставка живописи Карине ПАРОНЯНЦ
2. 16.03.12 18.00 Большой зал
Литературно-музыкальная программа “Весна пришла”
3. 17.03.12 12.00 Большой зал
Детский концерт “Ассорти-2012″
Участвуют юные таланты из различных школ: Литовской средней, Армянской воскресной, Рижской 40-ой, им. Яз. Мединя, а также из КЦ “Золитуде”
4. 17.03.12 17.00 Большой зал
Многонациональная выставка живописи художниц-женщин
5. 17.03.12 18.00 Большой зал
Литературно-музыкальная программа “И политика, и поэзия”.
Посвящается юбилею Руты Марьяш

Jubilejas apsveikumi Anželai Gasparjanai:

23 января жизненный юбилей отмечает одна из ярких и наиболее преданных активисток Ассоциации им. И.Козакевич Анжела Гаспарян. АНКОЛ по случаю этого события сердечно поздравляет Анжелу – красивого, талантливого, интеллигентного, отзывчивого человека. И сообщает, что и далее будет рад видеть ее – здоровую и оптимистичную, полную творческих планов – запоминающейся участницей наших художественных мероприятий. Получено также поздравление от коллег Анжелы – литераторов.

Литературное объединение «Светоч» и одноимённый клуб поздравляют с юбилеем нашу любимую и неповторимую Анжелу! (vairāk…)