17.03.2012
Bērnu koncerts “Asorti-2012” (Pavasara mākslas pasākumu cikls)
LNKBA nams
Solvita Āboltiņa Asociācijas namā
1.03.2012
Foto autors: Vitālijs Merkls
Mākslas pasākumu cikls “Pavasara ziedu pušķis sievietēm”
2012. gada 16. un 17. marts, LNKBA nams
Par mūsu pavasara pasākumu ciklu – “Букет для дам”:
АНКОЛ и его бессменный председатель Раффи Хараджанян приглашают на серию концертов, выставок и литературных чтений под символичным названием “Букет весенних цветов для дам”.
16 марта в 17 часов в Каминном зале АНКОЛ (ул. Слокас, 37) откроется выставка яркой, сочной живописи молодой художницы и исполнительницы восточных танцев Карине Паронянц, которая недавно отметила свой молодой юбилей. На открытии вернисажа дадут маленький концерт, где прозвучат звучные и торжественные произведения Баха в исполнении флейтистки Зане Юхневич.
Lasiet pilnu rakstu.
Atgādinām, ka ieeja uz visiem pasākumiem brīva! Laipni lūdzam!
Pagāja gads kopš katastrofas, kas notika Japānā. Šo traģisku datumu Japānas vēstniecība Latvijā 12.martā organizēja pieņemšanu Melngalvju namā lai pieminēt pirmo gadadienu kopš traģiskās zemestrīces. Klāt bijis arī Asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans. Gadu atpakaļ Rīgas Pētera baznīcā ar Asociācijas iniciatīvu tika organizēts liels labdarības koncerts “Mēs tev līdzās sāpju brīdi, Japāna” (foto no koncerta).
(Pēdējie trīs foto no lifenews.lv, autors Valērijs Jegorovs)
Latvijā viesi no Armēnijas – Arama Hačaturjana vārdā nosauktais Klavieru trio. Koncerti 11., 13. un 14. martā.
Austrumu pavasara saulgriežu tradīciju festivāls
Latvijas Igauņu Biedrība sava namā (Rīga, Nometņu iela 62) 25.februārī atzīmēja savās etniskās dzimtenes neatkarības Dienu. Bija klāt Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vaarmanna k-gs, atbrauca viesi no Тallinas. Bija daudz dziesmu un garšīga cienasta.
Latvijas Moldāvu kultūras centrs “Dačija” aicina.
Rīgas centrālā bibliotēkā 7.martā septītā stāva bija atvērta jauno gleznotāju izstāde. Viņi mācas gleznotāja Valērija Makovoja studijā Ķekavas kultūras namā. Skolotāju, kurš ir Asociācijas aktīvists, un izstādes dalībniekus sirsnīgi sveica I.Kozakēvičas LNKBA valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans. Izstādi ir organizējis pazīstama Latvijas gleznotāja Filipa Šalaeva fonds.
6. martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās Mūzikas balvas 2011 pasniegšanas ceremonija. Balvu piešķir septiņās kategorijās: gada debija, gada jaundarbs, gada koncerts, gada uzvedums, par izcilu sniegumu, par izcilu interpretāciju, par izcilu darbu ansamblī.
“Par izcilu interpretāciju” Balva pasniegta pianistam Reinim Zariņam, kurš pērn paspēja gan sniegt solokoncertu Rīgas Stradiņa universitātes aulā, gan valdzināt ar brīnišķīgu solo V. A. Mocarta klavierkoncerta atskaņojumā Lielajā ģildē un devumu programmā “Reiz francūzis Amerikā”.
“Par Gada uzvedumu” sumināja Džoakīno Rosīni operu “Seviljas bārddzinis” Latvijas Nacionālajā operā, kas bija jaunā režisora Aika Karapetjana debija operas žanrā.
Patīkami atzīmēt, ka abi nosauktie jauni talantīgie cilvēki sen cieši sadarbojas ar LNKBA. Pianists Reinis Zariņš, kurš tagad pastāvīgi dzīvo Londonā, septiņus gadus mācījās pie profesora Rafi Haradžanjana. Reini varējām bieži dzirdēt mūsu Asociācijas zālē, gan solo, gan spilgtajos 8-rocīgajos ansambļos (kopa ar Noru Noviku, Rafi Haradžanjanu un Ruslanu Perezilo). Bet režisors Aiks Karapetjans ir labā kontaktā ar Latvijas armēņu kultūras centru un tas līdzpriekšsēdētājiem, piedalījās Latvijas radio “Arevik!” radiopārraidē armēņu valoda. Par Aiku Hasmika Nuridžanjana uzrakstīja divus lielus rakstus Erevānas avīzei “Armēnijas Balss”.
Aika tēva, pazīstama Rīgas gleznotāja Varuža Karapetjana darbi daudzkārt eksponētas I.Kozakēvičas Asociācijas namā, vienu darbu var redzēt pie mums arī šobrīd. Bet Aika pilnmetrāžas filmu “Cilvēki/tur” – tagad uz Latvijas kinoekrāniem.
Lasiet arī: Лучшие в музыке (chas.lv)
Atgādinām, ka 16. un 17. martā LNKBA organizē virkni interesantu pasākumu! Ieeja uz visiem pasākumiem ir brīva!
Programma:
Mākslas pasākumu cikls “Pavasara ziedu pušķis sievietēm”
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis svinīgā atmosfērā pasniedza I.Kozakevičas LNKBA valdes priekšsēdētājam Rafi Haradžanjanam Pateicības rakstu.
“Latvijas avīze” raksta par LNKBA un referendumu:
Februārī paziņojumu izplatīja Itas Kozakēvičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) valde, aicinot referendumā apliecināt savu cieņu Latvijas valstiskuma konstitucionālajiem pamatiem un sabiedrības saliedēšanas vārdā atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Asociācija apvieno 22 organizācijas, un tajā ietilpstošās Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” valde jeb “rada” savus 60 biedrus uzrunāja vēl arī ar atsevišķu īpašu vēstījumu. Tā uzsvēra, ka “Svitanak” kopš atmodas laika ir atbalstījusi latviešu tautu tās valsts neatkarības atgūšanā un iestājas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pastāvēšanu Latvijas Republikā.
Pēc paziņojumiem asociācijas mājas lapā parādījās arī nelabvēlīgi komentāri, kā, piemēram: “Smieklīgi, ka armēnis ar igauni sarunāsies latviski.”
LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans uzsver – asociācijā latviešu valodā savstarpēji sazinās kā armēnis ar kazahieti, tā moldāvs ar ungāru un visi pārējie. Bet vienmēr jau atrodas anonīmi nelabvēļi, kuriem nepatīk asociācijas ideoloģiskā ievirze un cieņa pret Latvijas valsti. R. Haradžanjans atminas, ka reiz internetā pat apvainots “rusofobijā” tikai tāpēc, ka izstādes atklāšanā runājis latviski.
la.lv: Pašiem sava «apvienoto nāciju organizācija»
Ceturtdien, 1. martā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apmeklējusi LNKBA namu.
Sabiedrības saliedētības jautājumi būs viens no diskusiju blokiem šī gada Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā. Par to ceturtdien, 1.martā, viesojoties Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā (LNKBA), ar tās pārstāvjiem vienojās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Pārrunājot iespējas veicināt starpkultūru dialogu, tikšanās dalībnieki vienojās vienā no ikgadējā foruma sadaļām diskutēt par parlamenta un nevalstiskā sektora sadarbību sabiedrības saliedēšanas jomā…
Lasiet pilnu rakstu uz saeima.lv
Diskusijas gaitā Rafi Haradžanjans dālijas ar ideju par Latvijas Mazākumtautību svētku dienām. Tādu svētku galvenais mērķis būtu parādīt Latvijā dzīvojošo tautu kultūras, tradīciju savdabību un bagātību. Kādā no Rīgas parkiem brīvdienās notiktu etnogadatirgus, etnokoncertu stafete, bērnu konkursi, sacensības svaigā gaisā.
Paplašināt svētkus varētu ar (vairāk…)