Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) 17. oktobrī pie skatītājiem nonāks sestā Aika Karapetjana filma “Bezkaunīgie”. Tās centrā ģimene – Helēna, Rihards, Maija un Ēriks, un viņu centieni kopdzīvei piešķirt jaunu elpu, pārvācoties uz meža ielokā esošu, mazu, no šķeltiem laukakmeņiem celtu mantotu muižu. Taču, kā jau kino tas mēdz notikt, viss nav tik vienkārši, kā šķiet.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/17.10.2023-spele-ar-kino-kodiem-par-aika-karapetjana-filmu-bezkaunigie.a528000/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme&fbclid=IwAR36Obb9vMZIoREojLKdW_a8GsC2P7Ea9q1VcuHVmF0XEs0jhSD6OoFtTaY

15.septembrī Saeima apstiprināja Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadīto vadību. Kultūras ministres amatā apstiprināta līdzšinējā Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja direktore, Rīgas domes deputāte Agnese Logina, kura pārstāv politisko partiju “Progresīvie”.

Ar Agneses Loginas dzīves gājuma aprakstu var iepazīties šeit.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministres-amata-apstiprinata-agnese-logina

26.augustā plkst. 19:00 Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē uzstāsies viens no spožākajiem un izteiksmīgākajiem savas paaudzes vijolniekiem ARA MALIKIAN. Mūziķa mākslinieciskais vijoles spēles stils, bagātīgā muzikālā pieredze un novatoriskā pieeja ir kļuvusi par īpašu zīmolu pasaules mūzikas ainā. Ara Malikjana koncerts Dzintaru koncertzālē klausītāju vedīs cauri dažādiem mūzikas stiliem, jo ar savu eklektisko repertuāru pazīstamais mūziķis savā repertuārā iekļāvis visdažādāko mūziķu darbu aranžējumus… Mūziķis dzimis Libānā 1968. gadā armēņu ģimenē, pirmo koncertu sniedza 12 gadu vecumā; vijoles spēli apguva mūzikas vidusskolā Hannoverē un vēlāk – Londonā.

No 2023. gada 1. augusta Rīgas Kultūras un atpūtas centra  “Imanta” (Anniņmuižas bulvāris 29)  1. stāva aplūkojama Andreja Severetņikova (dzīmis 1962.gadā) personālizstāde “24 uz 30”. Gleznotājs  darbojas kā brīvmākslinieks. Raksturojot savu glezniecību, autors saka – klasiskais reālisms. Izstādes atklāšana 1. augustā plkst. 18.00
 Ieeja bez maksas.  Katru dienu mēneša laikā no 10.00 līdz 20.00

Toms Venclova ir izcils lietuviešu dzejnieks un viens no Austrumeiropas liberālajiem domātājiem. Emigrējis no Padomju Savienības, četrdesmit gadus nodzīvojis ASV. Taču pirms pieciem gadiem atgriezies Lietuvā. Viņam ir 85 gadi, un viņš nesen grāmatnīcā “Novaya Riga” piedalījās Konstantīna Rubahina dzejas krājuma “Saskarsmes līnija” (“Линия соприкосновения”) prezentācijā, lasīja savus dažādu gadu dzejoļus, kas bija sakārtoti visnotaļ pareizā un neticami aktuālā secībā.

https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/30.07.2023-toms-venclova-domaju-ka-var-mirt-atstajot-mierigu-visumu-izradijas-ka-ta-nav.a518197/?fbclid=IwAR3IwIwEW3P3XdN5jTb5uGQw3Pdy_I1D2fy4lpMhLHTCSBOTppNEHVB36rY

15.jūnijā plkst.17.00 I. Kozakeviča LNKBA Nama ( Slokas ielā 37, Rīga) būs atklāta liela izstāde tēlotājmākslas jomas speciālistes Svetlanas Hajenko piemiņai. Trīs zālēs tiks prezentēti dažādu tautību Latvijas ievērojamu mākslinieku darbi. Šīs gleznas pārsvarā ir no Svetlanas Hajenko ģimenes kolekcijas, ir tās, kuras sagādājusi mantiniece. Izstādes kurators Jurijs Slaviks. Paldies viņam! Atklāšanas ceremonijā skanēs arī dzīvā mūzika. Piemēram, Jūlija Daugste dziedās kopā ar vīru Pāvelu. Ieeja bez maksas.

Svetlana Hajenko bija ievērojama tēlotājmākslas speciāliste, eksperte. Viņa ir devusi ieguldījumu daudzu mūsdienu Latvijas mākslinieku veiksmīgai darbībai. Viņa draudzējās ar I. Kozakevičas Asociāciju. Viņa mums deva padomus, runāja ekspozīciju atvēršanas svētkos. 15.jūnijā, pieminot šo talantīgo sievieti, plkst.17.00 uzreiz trīs LNKBA Nama zālēs būs atklātas izstādes. Tiks demonstrētas slavenu Latvijas meistaru gleznas (kurators Jurijs Slaviks). Būs arī koncerts, kurā dziedās un spēlēs klavieres… Ieeja bez maksas.

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska nu jau vairāk nekā gadu dzīvo Rīgā. Pēc tam, kad 2020. gadā pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīms apspieda baltkrievu protesta kustību, Olgai nācās pamest Baltkrieviju… Šopavasar I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas namā Pārdaugavā bija apskatāma Jakubovskas personālizstāde “Brīvības kaķēņi”. Tāpat Olgas darbi šobrīd apskatāmi mākslas stacijas Dubulti izstādē “Kreatīvā revolūcija Baltkrievija 2020”.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/baltkrievu-makslinieces-olgas-jakubovskas-par-brivibu-cinas-kaki.a177044/

13. maijā, “Muzeju nakts” laikā Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” apmeklētājiem būs atvērta no plkst. 20.00 līdz 01.00, aicinot liepājniekus un pilsētas viesus atklāt šīgada moto “Dzīvo radoši!” caur skaņu mākslas pasauli. Pasākuma centrālais notikums būs Platona Buravicka imersīvās jeb telpiskās skaņas instalācija “Sevis meklējumos”. Uz koncertzāles Lielās zāles skatuves atradīsies organizācijas “Dirty Deal Audio” izbraukuma telpiskās skaņas kupols ar divdesmit vienu vienmērīgi izvietotu skaļruni. Iekļūstot imersīvās skaņas instalācijā un tajā pārvietojoties, apmeklētāji varēs iegremdēties trīsdimensionālā skaņas telpā, piedzīvojot jaunu kolektīvās klausīšanās pieredzi. Instalāciju vienlaikus varēs piedzīvot aptuveni divdesmit pieci cilvēki.

https://satori.lv/article/muzeju-nakti-skatitaji-aicinati-pieredzet-platona-buravicka-imersivas-skanas-instalaciju

12. februārī, no rīta mūžībā devies režisors un aktiermeistarības pasniedzējs Mihails Gruzdovs, savā kontā sociālās saziņas vietnē “Facebook” paziņojis Dailes teātris. Gruzdovs dzimis 1953. gadā Valmierā. Studēja Vahtangova teātra augstskolas režijas fakultātē, Kops 1993. gada sāka iestudēt izrādes Latvijas teātros.Iestudējis virkni spožas izrādes uz Latvijas teātra skatuves, vairākkārt saņēmis gan “Spēlmaņu nakts” nominācijas, gan balvas par labākajām izrādēm. Režisors 2008. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/muziba-devies-rezisors-mihails-gruzdovs.a496032/

Krievu valodā to izdeva Latv. Izdevniecība Aminori. Grāmata veltīta trim Latvijas galvaspilsētā dzimušām sabiedrībā plāši zināmām personībām: čellistam Mišam Maiskim, baletdejotājam Mihailam Barišņikovam un pasaules šaha čempionam Mihailam Tālam. Grāmatas autors ir populārs žurnālists Andrejs Šavreijs, kurš ar mūsu Asociāciju sadarbojies ne reizi vien.

No 2019. gada 12. oktobra līdz 2020. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” – līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas visaptveroši parādīs viņas daudzpusīgo radošo mantojumu.

Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) Rīgā ieradās 1919. gadā un nodzīvoja šeit līdz mūža beigām. Gleznotājas daiļrade kļuva par Latvijas mākslas vēstures neatņemamu daļu, un viņa tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā.

http://lnmm.lv/lv/apmekle/izstades/6714-aleksandra-belcova-18921981?fbclid=IwAR0l_dvR9oyiQ2Mwkgo11CmZvUD1QLM9eyvCfy2w_bScU9t0Qw9lzdqomAw

Л. Метельская: “Рассказ о столь плодотворной и долгой жизни монотонным быть не может. Благодаря сценографу Анне Хейнрихсоне выставка стала пространством единым, прошитым бесконечной лентой упаковочной бумаги — ведь имя наконец по-настоящему распаковали!”

подробнее: https://rus.lsm.lv/statja/za-efirom/za-efirom/lyudmila-metelskaja-belcova-bez-suti.a335102/

Ka latviešu valsts pastāvēšanas jēga ir mūsu kultūras, valodas, piederības, atmiņas tālākā nodošanā. Kūle raksta: “Ja vispār ir kāds pieņemams raksturojums par latvisko dzīvesziņu, tad var atzīt: kultūru migrācijas laikmetā, kad globalizācijas ietekmē mazinās nacionālās vērtības, palikt uzticīgiem latviešu valodai (zināt, lietot, attīstīt), piederībai būt Latvijā, būt ar Latviju, tās tradīcijām, turpināt tās un modernizēt un neatteikties no valstsgribas.” Var atzīt, ka tā ir definīcija, kā es skatos uz nacionālo stāju, mūsdienīgu latviskumu.

http://www.la.lv/rosinat-vienu-datumu-neizsvitrot-parejos

  • Katra valoda ir ļoti vērtīga – agrāk tā nesapratu. Tagad ļoti novērtēju. Tepat, Latvijā, man ir bijuši pacienti, kuri runā tikai arābu valodā. Labas valodu zināšanas paver arī labas izglītības iespējas.
  • https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/323235-sokejosakais-latvija-bija-tuksums-libanietis-visams-rafaels-jau-27-gadus-arste-latvijas-pacientus?fbclid=IwAR2GGtfry83fZYJGc3yjoj46TN5ghTJFTsrqnJADIhk9SfB8TVur5KDVWPU

Rīgas Igauņu pamatskola ir Aivas Plaučas vienīgā darba vieta jau 27 gadus. Tur viņa māca bērniem igauņu valodu, taču paralēli vada ekskursijās igauņus, tulko un pēta, kā pati saka, visu igaunisko. Aiva – viena no 100 “statistiskajiem tautiešiem” – cer, ka “tas igauniskais” viņā noteikti saglabāsies un ka viņa noteikti varēs to kādam nodot tālāk, jo tas ir hobijs, kas viņai dod laimes sajūtu.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/iedegties-par-igaunisko-statistiskas-tautietes-aivas-plaucas-stasts.a302071/?fbclid=IwAR0P2luovZA0yMd2C1D0YUf5HrP1Cj8JDNSlaHJXg3WVVt3Ha6pHMW-pERQ

On October 25, Aram Khachaturian’s piano works were performed in House-Museum of Aram Khachaturian. In the frames of the 6th Khachaturian International Festival the piano works of the great composer were presented to the audience by the professor Armine Grigoryan and the professor of the Latvia Academy of Music, the member of the Latvian Composers Union, PhD of Arts, Latvia’s honorary artist Raffi Kharajanyan. A. Grigoryan mentions, that they long have cooperated with R. Kharajanyan and had recitals in the frames of the duo AR-RA. The musicians performed together in various stages. Raffi Kharajanyan mentions that he is so glad to have the chance to perform in the frames of the Khacahturian Fetsival. The pianist is the author of the work “Piano Works by Aram Khachaturian”, released in 1973. “I had the honor and happiness to meet Khachaturian. Together we examined the handwritten version of the book, meanwhile the master helped me much with his advice. Khachaturian’s works contain national colors and are vividly reflected in his piano works” Khachaturian has the unique ability by means of piano format create the musical illusion of tar, qanun, and percussion instruments sound.
https://www.khachaturianfestival.com/single-post/2018/10/26/Raffi-Kharajanyan

Marija Briede-Makoveja (1947-2017). Pēc 1985.gada  aktīvi piedalījas visos procesos, kas norisinājās Latvijā trešās nacionālās atmodas laikā. 1988.gadā kopā ar savu vīru Leonu Briedi nodibināja Latvijā moldāvu–rumāņu nacionālo kultūras biedrību. Kopā ar I.Kozakeviču, R.Ražuku, R.Marjašu u.c. piedalījos Latvijā dzīvojošo minoritāšu nacionālo kultūru biedrību asociācijas izveidē. Piedalījas dažādos kultūras forumos, konferencēs un Tautas frontes kongresos. Tulkojusi un publicējusi daudzu latviešu rakstnieku darbus rumāņu valodā gan preses izdevumos, gan arī atsevišķās grāmatās. Piemēram, tādus autorus kā L.Paegle, K.Skalbe, R.Blaumanis, A.Brigadere, J.Poruks, J.Jaunsudrabiņš, J.Grīziņš, J.Ezeriņš, E.Ādamsons, A.Čaks, M.Birze, B.Saulītis, M.Bendrupe, A.Kļavis, V.Lagzdiņš, R.Ezera, A.Sakse, G.Cīrulis, I.Ziedonis, O.Vācietis, V.Belševica, K.Skujenieks, Z.Skujiņš, L.Briedis, J.Baltvilks, A.Aizpuriete, K.Elsbergs u.c. No 1974. līdz 1985.g. strādāja par redaktori LNB. No 1986. līdz 1987.g. Latvijas Rakstnieku savienībā par bibliotekāri. No 1987. līdz 1991.g. kā profesionāla literāte viņa atrados radošā darbā, strādāja pie vairākām grāmatām, kas bija iekļautas Kišiņevas izdevniecību plānos, un līdztekus tam aktīvi nodarbojos ar latviešu kultūras popularizēšanu kā Moldovā, tā Rumānijā.