I.Kozakēvičas LNKBA jaunais radošo pasākumu cikls – tā nosaukums ir “Trīs lieliski mākslinieki – startēja 15.07 ar programmu “Mihailam Barišņikovam-75”. Jā, šis brīnišķīgais dejotājs un aktieris, kurš dzimis Rīgā, svin šogad jubileju. Atgādināsim: Barišņikovs LR saņēma pilsonība par īpašiem nopelniem.Viņš ir valsts augstākā apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.Pēdējā laikā mākslinieks aktīvi sadarbojies ar režisoru Alvi Hermani. Ka arī Rīgā Lāčplēša ielā tiek renovēta liela māja (arhitekte Z. Gaile)- tajā atradīsies M. Barišņikova mākslas Centrs.
Klātesošie klausījās profesora Rafi Haradžanjana un žurnālista un rakstnieka Andreja Šavreja stāstus un pārdomas. Šavrejam ir nesen izdotā grāmata “Rigi un viņas trīs Mišas”, kurā viena trešdaļa veltīta Barišņikovam. Labi strukturētā programmā (videorežisore Ludmila Bičkova) redzējām Barišņikovu dokumentālos kadrus. Mēs arī viņu redzējām ekranā klasiskās un modernās dejas, kā arī teātrālas lomas.Baltkrievu māksliniece (tagad dzīvo Rīgā) Olga Jakubovskaja, kura tagad kļuva par LNKBA aktīvisti, Šavrejam uzdāvināja savu darbu – viņa brīnišķīgo portretu.Un šis fakts arī ienesa svaigu krāsu koncerta programmā. Ir svarīgi, ka klausītāji un skatītāji taja daudz uzzināja un bija ļoti pateicīgi.
P.S. Un te ir Rīgas žurnālista Andreja Šavrija atbalss raksts;

Latvijas pianisti Angelina Amoliņa, Gļebs Beļajevs, Andrejs Bubindus un apdares autors prof. Rafi Haradžanjans atskaņo šo spožu darbu astoņu roku aranžējumā divām klavierēm.
atskaņo šo spožo darbu divām klavierēm aranžējumā 8 rokās (2023.07.08).
21. jūlija vakarā apkaimiešus un viesus aicināsim iepazīt slāvu tautu mantojumu – kopā gatavosim un degustēsim tradicionālos ēdienus, taču vakarā piedzīvosim autentiskus Slāvu tautu dziedājumus.
PROGRAMMA:
Plkst. 20.00-21.30 pagalmā Slāvu tautu (ukraiņu, horvātu, maķedoniešu un serbu tautas) daudzbalsīgi un garīgi dziedājumi ar Artūru Čukuru un Ansi Bētiņu. Koprades virtuve kopā ar “Borščs” pavāriem iepazīsim ukraiņu virtuvi. Visa vakara garumā būs atvērta terase, darbosies vakara tirgus, bāri un kafejnīcas.Portāls: vārti uz vasaru, prieku un jebko citu, kurp piektdienas vakarā vēlētos nokļūt.
Ieeja bez maksas.
Atkal sestdien un atkal sākot no 14.00 I.Kozkēvičas LNKBA nama (Slokas iela 37, Rìga) Lielajā zālē 15.07. ar īpaši sagatavotu kompozīciju atzīmēsim daudzpusīgas radošas personības – Mihaila Barišņikova jubileju (75). Viņš dzimis un bērnību pavadījis Rīgā. Mūsdienās viņš ir atjaunojis aktīvas saites ar Latviju un tās attīsta. Mēs neuzņemamies pretendēt uz reālo Meistara klātbūtni, bet mūsu rīcībā ir pieredzējis stāstnieks, kurš personīgi pazīst Barišņikovu, kurš ar viņu sazinājās no tuva attāluma – Andrejs Šavrejs, arvien populārākās grāmatas “Trīs Mišas” autors.
Arī jums tiek gatavota krāsaina ilustratīvā videosērija (par to ir atbildīga Ludmila Bičkova). Tāpat būs iespēja uzdot jautājumus un šķirstīt nosaukto izdevumu. Savdabīgu pārsteigumu sarūpējusi arī māksliniece Olga Jakubovska (Minska/Rīga).
IEEJA BEZ MAKSAS.
Trīs (!) zālēs vienlaikus apskatāma izcila latviešu autoru gleznu izstāde – viņa ir ievērojamā Rīgas mākslas pazinēja S. I. Haenko piemiņai.


Aicinām visus interesentus piedalīties ar referātiem konferencē, kas veltīta Sv. Nersesa Šnorali nāves 850. gadadienai. Konferenci organizē Baltijas valstu Armēņu diecēze sadarbībā ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Konference notiks 2023. gada 24. novembrī Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19. Konferencē tiks apskatītas dažādas tēmas saistībā ar Sv. Nersesu Šnorali, kā, piemēram, viņa
- ekumēniskā misija,
- loma kā interpretētājam, morālistam, kanonistam, vēsturniekam un politiķim,
- vieta pasaules vēsturē,
- teoloģiskais mantojums,
- pienesums baznīcas mūzikā,
- literārais mantojums un Kilikijas miniatūra,
- laikmeta Kilikijas multikulturālais konteksts,
- laikmeta Kilikijas arhitektūra,
- dzīve kā svētajam: biogrāfiskās un hagiogrāfiskās detaļas,
- tekstoloģiskās detaļas un tulkojuma specifika,
- nozīme mūsdienās.
Lūdzu, atsūtiet jūsu referātu kopsavilkumu angļu valodā līdz 10. augustam (ne vairāk par 150 vārdiem) uz ilze.stikane.tf@lu.lv un elizabete.taivane@lu.lv. Pieteikumā norādiet savu vārdu, uzvārdu, akadēmisko amatu/grādu, pārstāvēto institūciju un e-pasta adresi. Konferences darba valoda: angļu.
Bija vienkārši neiedomājami pat 10 minūtes pirms pasākuma sākuma LNKBA Nama Lielajā zālē atrast brīvu vietu koncertā “Aram Hačaturjanam – 120” (8.jūlijā, no cikla “Lielo komponistu jubilejas”).Klausītāju interese bija acīmredzama, tā bija ļoti liela. Ikviens zina, ka A. Hačaturjana vārds ir pasaulē zināms, bet Latvijā tas ir īpaši slavens, jo viņa baleti “Gajane” un “Spartaks” iekļuva Nacionālās operas deju kolektīva repertuāra zelta fondā. Visi klausītāji pēc programmas noklausīšanās un noskatīšanās atzīmēja pasākuma augsto māksliniecisko un apgaismojošo līmeni. Slaveno Vijoļkoncertu lieliski spēlēja Georgijs Sargsjans (Rīga-Diseldofa). Viņu pavadīja Lilija Sargsjana. Meistarīgi izpildīja dienas varoņa dažadas klavierkompozīcijas Rafi Haradžanjans. Viņš arī ar entuziasmu stāstīja par Maestro radošo ceļu, dalījās nezināmos faktos par Hačaturjana dzīvi (neaizmirsīsim, ka Rīgas profesors ar komponistu tikās un runāja ne reizi vien). Svaigu krāsu ienesa nesen Armēnijā publicētā Arama Hačaturjana vēstuļu kolekcijas apskats (to izdarījis žurnāliste Hasmika Nuridžanjana). Uz izvēlēto video – vēsturiskie kadri – skatītāji ekranā redzēja un dzirdēja Aramu Hačaturjanu – dzīvē, uz skatuves, arī konservatorijas klasē… Programmu pabeidza sava veida hits – super populārs “Saber Dance”. Viņš skanēja aranžējumā, ko Rafi Haradžanjans veidoja divām klavierēm 8 rokās – kopā ar viņu spēlēja Angelīna Amoliņa, Gļebs Beļajevs, Andrejs Bubinduss. Skaņdarba (ka arī visas programmas)lielie panākumi bija absolūti acīmredzami!

Bija iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu A un B līmeņa ietvaros. Tā ir Rīgā dzīvesvietas deklarētajiem, kā arī Rīgā dzīvojošajiem Ukrainas pilsoņiem. Kursus nevar apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētas personas un skolēni. Informācija vietnē apkaimes.lv sadaļā “Integrācija” (apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”). Kursu norises vieta tiek izvēlēta patstāvīgi – tiks publicēta katra mācību centra kontaktinformācija un ar tiem būs jāsazinās. Pieteikumus apmācībām var iesniegt no 3. jūlija
Bīskaps Vardans Navasardjans no visas sirds pateicās kora grupai “Aria” no Erevānā par iespēju klausītājiem sazināties ar savu dzimto mūziku. Koncerts 2023.06.30 uz labdarības pamatiem notika Rīgas armēņu apustuliskajā baznīcā “Sv.Gregorijs Gaismotājs”. Atbraukušajā ansamblī dzied astoņas jaunas meitenes. Viņi dodas uz Klaipēdu (Lietuva), kur tuvākajās dienās piedalīsies starptautiskā radošā konkursā. Vēlam “Ariai” panākumus!

Latvijas Diplomātiskais koris ir dibināts 2016. gada 26. janvārī, Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de jure 95. gadadienā jeb tā dēvētajā Diplomātu dienā. Korī dzied Latvijas diplomāti, Ārlietu ministrijas darbinieki, viņu ģimenes locekļi un draugi, kā arī ārvalstu vēstniecību diplomāti. Koristi svētku gājienā dosies dažādos tautastērpos, simboliski pārstāvot kultūrvēsturiski daudzveidīgos Latvijas novadus, savukārt ārvalstu diplomāti būs ģērbušies savu valstu nacionālajos tērpos.
Kopš jūnija Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pārvaldītā valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv ir savienota ar Eiropas Komisijas tulkošanas pakalpojumu eTranslation un piedāvā ikvienam iedzīvotājam brīvi pieejamu automātisko tulkošanu visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās – pavisam divdesmit četrās. Jaunais pakalpojums ir īstenots Eiropas Savienības atbalstītajā starpvalstu projekta NLTP (National Language Technology Platform /Nacionālā valodas tehnoloģiju platforma) ietvaros, un to administrēja valodas tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” sadarbībā ar KISC un vēl septiņām organizācijām dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
4.jūlijā Latvijā ir ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Plkst.10:00 Vecajos ebreju kapos sāksies akcija “Dzīvo maršs”. Tad tas ies cauri kādreizējā Rīgas geto ielām un noslēgsies pie Rīgas horālās sinagogas memoriāla – 1941.gada 4.jūlijā nacisti tur sadedzināja 500 dzīvus cilvēkus. Akciju organizēja biedrība “Šamira” un Rīgas geto un holokausta muzejs.
7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles QUO VADIS? viesmākslinieks V. Cigans ir viens no pazīstamākajiem Polijas mūsdienu tekstilmākslas un šķiedras mākslas pārstāvjiem. Viņa darbi ir saņēmuši atzinību un godalgoti ne tikai Polijā, bet visā pasaulē. Mākslinieka personālizstādei ir retrospektīvs raksturs. Tā atspoguļo dažādus viņa mākslas aspektus, un tajā iekļauti gan agrākos gados radītie, gan arī jaunie, līdz šim neredzētie darbi.
Atvērta no 16.06. līdz 27.07.2023
Fb. Mencendorfa nams.2023.06.15
Latvijas armēņu mākslinieka Babkena Stepanjana lielformāta struktūrkolāžas Sv. Grigora Apgaismotāja baznīcā Rīgā (Kojusalas ielā) iesvētīšanas ceremoniju varēs vērot 25.06 pēc dievkalpojuma (ap plkst. 13.00).
Կիրակի, 2023թ. հունիսի 25-ին Ս. Պատարագի ավարտին Բալթյան երկրների հայոց թեմի Ռիգայի Ս. Գրիգոր Լուսավորիչ առաջնորդանիստ եկեղեցում տեղի կունենա լատվիահայ նկարիչ կոլաժիստ Բաբկեն Ստեփանյանի պատրաստած կոլաժի օրհնության արարողությունը:

Rīgā, Doma laukumā 22. jūnijā, norisinājās tradicionālais Zāļu tirgus, kurā apmeklētāji jau laikus var izbaudīt Līgo svētku sajūtu. Ikgadējais zāļu tirgus nav tikai tirgus. Tā reizē ir vieta, kur amatnieki un meistari satiek pircējus. Un tā ir iespēja gan sagādāt visu nepieciešamo svētku galdam, gan pirtij, gan sev pašam. Tirdziņā dienas garumā notika ne tikai tirgošanās, bet arī uzstājās dažādi mūziķi un deju kolektīvi.
I. Kozakēvičas LNKBA Namā 15. jūnijā ar lieliem panākumiem notika tēlotājmākslas pazinējas Svetlanas Haenko piemiņai veltītas izstādes atklāšana. Izstāde ir liela, vienlaikus skatāma trīs zālēs. Interesi izraisa pašas izstādes (kurators Jurijs Slaviks) labi atlasītās gleznas. Daļu darbu izstādei nodevusi Svetlanas meita Linda. Un tagad šeit ir īsta mūsdienu Latvijas mākslinieku – V.Pelšes, G.Zerņicka, A.Ņikitina, L.Mūrnieka, A.Borodkina, N.Zirnītes, B.Stepanjana, D.Lavrentjeva… – daiļrades panorāma. Atklāšanas ceremonijas laikā bija daudzveidīgas un saturīgas uzrunas, kurās laikā dažādu paaudžu cilvēki dalījās savās atmiņās. Nosauksim šos runātājus: Jurijs Dobrins, Boriss Ravdins, Pāvels Tjurins, Rafi Haradžanjans, Babkens Stepanjans, Jūlija Tereščenko, Dmitrijs Lavrentjevs, Vjačeslavs Telešs, Anatolijs Borodkins, Dagnija Dreika. Un, visbeidzot, “vakara varones” meita. Tā, bez šaubām, izrādījās interesanta un krāsaina kopaina. Bija arī mūzika. Alfrēda Kalniņa darbus atskaņoja pianisti prof. Rafi Haradžanjans un jaunais mūziķis Timurs Garists. Klātesošos ar dažādu autoru dziesmām iepazīstināja rīdzinieki – dziedātāja Jūlija Daukšte un viņas vīrs pianists Pāvels. Šo izstādi viņas nozīmes un vērienīguma dēļ var apskatīt vēl ilgi – līdz 15. septembrim. Ieeja bez maksas. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo pa tālr.: (+371).67613638, 27024786 (mob.)


