I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
“Es neprasu mīlestību. Es prasu cieņu pret savu valsti, pret savu tautu,” skaidrojot savu nostāju, ka Latvijā publiskajā telpā jālieto tikai latviešu valoda, “100 g kultūras diskusijā” norāda “4. maija deklarācijas kluba” prezidente Velta Čebotarenoka. Cieņpilnu attieksmi kā būtisku un pašreiz trūkstošu uzsver arī LSM+ galvenā redaktore Aleksandra Plotņikova: “Jūs sakāt “krievu valoda”. Bet tā ir mana dzimtā valoda. Es neesmu to izvēlējusies. Tā ir arī mana vērtība, tāpat kā latviešu valoda ir jūsu dzimtā valoda.” Vai maz iespējams atrast ceļu, kurā cieņu pret sevi justu visi, kas šajā jautājumā stāv pretējās pusēs? Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs raugās nākotnē ar nelielu cerības staru: “Ja ir slikti abām pusēm, tad ir cerība, ka atradīsies kaut kāds trešais variants vai risinājums. Ja ir slikti tikai vieniem un citi uzskata, ka viss ir kārtībā, tad tur risinājuma nav.”
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/27.09.2024-ciena-pret-dzimto-valodu-viena-prasiba-nesavienojamas-realitates-viedokli-par-krievu-valodas-vietu-latvija.a570421/
Šoruden UNESCO nedēļa – no 14. līdz 20. oktobrim – ir veltīta kultūras un drošības tēmai, atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu. “Kultūras mantojuma aizsardzība nav sekundāra vajadzība krīžu laikā, bet gan drošības jautājums un humanitārs imperatīvs. Jebkuras tautas kultūras vērtību izpostīšana nozīmē visas cilvēces kultūras vērtību izpostīšanu, jo katra tauta sniedz savu ieguldījumu pasaules kultūrā,” uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
https://www.unesco.lv/lv/jaunums/unesco-nedela-2024-kulturas-mantojuma-aizsardziba-ir-drosibas-jautajums
Evita Skrebinska ir profesionāla māksliniece, ikonu restauratore. Izmantojot dažādas tehnikas glezno to, ko redz un jūt. Bieži vien tās ir Latgales ainavas, reizēm tuvinieku vai studiju biedru portreti, sezonālas klusās dabas, ziedi. „Melanholija” izsaka Evitas Skrebinskas attieksmi pret dzīvi, atklāj mākslinieces šī brīža sajūtas. Pasākumu rīko Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Vienības nams” struktūrvienība “Poļu kultūras centrs”. Izstāde apskatāma līdz 8. oktobrim.
Ieeja bez maksas.
https://www.daugavpils.lv/kultura/kulturas-zinas/polu-kulturas-centra-bus-skatama-evitas-skebinskas-izstade-melanholija?fbclid=IwY2xjawFFk1tleHRuA2FlbQIxMQABHYE1yl63gN773CdhSe-CsJ0IwFpobWtIDyt6Wpd0ki8DI0qjuGXb0e955A_aem_4AM1AvRmofoI9CvG2z9OPA&sfnsn=mo
T. Art Gallery (Rīgā, Stabu ielā 44) atvērta Rīgas mākslinieka Nikolaja Demina personālizstāde. Tās nosaukums ir "Mākslinieku darbnīca". Noskatīties var līdz 11. oktobrim.
PĒC SKAISTĀS RENOVÀCIJAS I. Kozakevičas LNKBA Namà 18.septembrì plkst.17.00 notiks AUGŠĒJĀ ZĀLES (Konferenču)) OFICIĀLĀ ATKLĀŠANA. Bùs Baltijas Baltkrievu mākslinieku Apvenìbas “Maju Gonar” (tās veidotājs ir Vjačka Telešs, vadītājs Vasils Mališics) jauna izstàde — “Klusās dabas”. Viņai īpaši tika radīti vairāki jauni darbi. Skanès arī skaista mūzika. Ieeja bez maksas.
Rotko muzejā (Daugavpilī) sagatavotas 4 jaunas izstādes. Viena no tiem – «Ebreju motīvi», mākslinieka-avangardista Solomona Geršova (1906–1989)/ Šo vietu dzimtā darbi. Trīs desmiti Geršova gleznas tika speciāli atvesti no Tbilisi, kur viņš dzīvoja ilgu laiku.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks grib izskaust krievu valodu Rīgas pilsētvidē, taču viņam nav tam likumiska pamata.
Brīnišķīgs vakars V.V.Nabokovam – 125!
“Esmu amerikāņu rakstnieks, dzimis Krievijā, izglītojies Anglijā, kur studēju franču literatūru pirms pārcēlos uz Vāciju piecpadsmit gadus.
Mana galva runā angliski, mana sirds runā krieviski, un mana auss runā franču valodā.
Sinestētisks.
“Jevgeņija Oņegina” un “Stāsts par Igora pilku” tulkotājs angļu valodā.
30 tauriņu sugu atklājējs.
Astoņas reizes nominēts Nobela prēmijai literatūrā.
Un iespējamais zēns uz mākslinieka Petrova-Vodkina sarkanā zirga.
Bēt piemineklis tika uzcelts Šveicē.
No 11. septembra līdz 15. septembrim Rīgā norisināsies skatītāju iemīļotais teātra festivāls “Rīga spēlē teātri”. Festivāla laikā skatītājiem būs iespēja bez maksas baudīt desmit izrādes VEF Kultūras pilī.
Izrādēm, kuras norisināsies ar skatītāju vietām uz Lielās zāles skatuves, bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 1. septembra VEF Kultūras pils kasē.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/teatra-festivals-riga-spele-teatri-2024-septembri-piedavas-apmeklet-10-bezmaksas-izrades-vef-kulturas-pili?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR3-pVd91wFDTyjxn6MHoA56AbrgpjpiJcp4l5ymFfo2VSRDhriRifIYa2Y_aem_PkFDIhQSoGEK8UPNW6B49w&utm_source=http%3A%2F%2Fm.facebook.com%2F&sfnsn=mo
Arī divarpus gadus pēc kara sākuma Ukraiņu bēgļi Latvijā joprojām saskaras ar atbalsta trūkumu bērniem, valodas problēmām un diskrimināciju. Tādi ir secinājumi pēc Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētījuma par Ukrainas iedzīvotājiem un to vajadzībām Latvijā. Tāpat atšķiras dati, cik ukraiņu patiesībā Latvijā dzīvo. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 450 dalībnieku, un tas veikts ar mērķi turpmākajos gados viegli identificēt un uzkrāt ziņas par Ukrainas civiliedzīvotājiem.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-petijums-ukraini-latvija-saskaras-ar-dazada-veida-problemam.a567367/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi
«Gribu palīdzēt bēgļiem» vadītāja: Izglītība ir tēma, kas ukraiņiem Latvijā sāp visvairāk
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2024-gribu-palidzet-begliem-vaditaja-izglitiba-ir-tema-kas-ukrainiem-latvija-sap-visvairak.a566189/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin
Dzejas dienas Liepājā tiks svinētas no 5. līdz 21. septembrim, tās atklājot ar veltījumu rakstnieka Egona Līva 100. jubilejai “Līvs un jūra”. Šī gada Dzejas dienu programma ir daudzveidīga, piedāvājot ne tikai dzejai veltītas sarunas un autorvakarus, bet arī pasākumus, kuros ar aktieru un mūziķu dalību dzeja savīsies ar mūziku. Viens no šādiem pasākumiem norisināsies 8. septembrī Liepājas interjera muzejā, Hoijeres kundzes viesu namā, kur aktrise Rēzija Kalniņa lasīs Egona Līva un citu laikabiedru dzeju, bet ģitārists Kaspars Zemītis piepildīs vakaru ar virtuozi izpildītiem skaņdarbiem.
https://www.liepaja.lv/dzejasdienas2024
Programma tiks parādīta I. Kozakevičas LNKBA Namā 5. septembrī plkst.18.00. Ieeja bez maksas.
Asociācija nevarēja paiet garām šī izcilā mākslinieka, poliglota, plašu uzskatu cilvēka jubilejai. Nabokovs kļuva par krievu un angļu (amerikāņu) literatūras klasiķi. Programmā piedalās atzītu Rīgas mākslinieku Natālijas Ščeglovas un Vadima Grosmana duets.
Jūrmalas telpā (Jomass iela 86) māksliniece no Rīgas Vera Bondare izrāda personālizstādi “Latvijas palete: no jūras krasta līdz galvaspilsētai” – 30 darbi. Otrdienās un ceturtdienās rīdziniece vadīs meistarklases – sākot no plkst. 15.30 un 18.30.
Oktobra beigās plānojam atvert kolektīvu izstādi “Bērnības pasaule”. Vai “Bērnu spēles” I.Kozakēvičas LNKBA Namā (Slokas iela 37, Rīga) Priecāsimies par jūsu dalību (2-3 darbi). Kurators Jura Slaviks. Rakstīet: LNKBA2014@inbox.lv
Kopumā plāna ietvaros ir paredzēti 17 pasākumi, kas vērsti uz šādu rezultātu sasniegšanu:
Latvijā ir simtiem dažādu nevalstisko organizāciju (NVO), taču sabiedrībai reizēm liekas, ka tās nav aktuālas vai būtiskas. Lai mainītu šādu attieksmi, mainītu paši savu komunikāciju un arī cīnītos pret dezinformāciju, plānots izstrādāt īpašu kampaņu, parādot NVO darbu plašākai auditorijai.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.08.2024-nevalstiskas-organizacijas-velas-uzlabot-viedokli-par-savu-darbu.a566275/
Festivāls “Червона Калина” – jau divpadsmitais! – veltīts Ukrainas neatkarības 33. gadadienai. Tās organizētājs ir Latvijas Ukraiņu biedrību Apvienība (vad. Ivans Naļivaiko), kurā ietilpst I.Kozakēvičas LNKBA biedrs “Dņipro”.
Piedalīties Festivālā bija ieradušies kolektīvi un solisti no Rēzeknes, Jēkabpils, Salaspils, Vangažiem un citām Latvijas pilsētām. Protams, aktīvi piedalījās arī rīdzinieki.
2024.08.24.
Daudz laimes Ukrainas Neatkarības dienā!
