Galerija ASNI piešķīra savas telpas igauņu kolēģiem, kuri organizēja grupas izstādi “Shifting Sands”. Juna galerija atrodas Kr. Valdemāra ielā 17a. Kuratore Liliana Chiobas-Koutis aicināja piedalīties izstādē Ingmāru Hervē, Mariannu Metsis, Kati Sarits un Angela Masala. Izstāde atvērta līdz 7. decembrim.
I. Kozakevičas LNKBA Namā 27.oktobrī divu stundu laikā ar dažādām detaļām par to klausītājiem un skatītājiem saturīgi stāstīja psiholoģe un māksliniece no Rīgas Tatjana Teje. Viņa apmeklēja šo austrumu valsti jūnijā. Viss, ko viņa mūms teica, bija rūpīgi pārdomāts. Īpašu interesi izraisīja informācija un video, kurās bija redzams Issik-Kul ezera unikālais skaistums. Un video demonstrējums par zelta ērgļa apmācību – Kirgizstānā tas ir tradicionālā prakse, metodes. Paldies Tatjanai par Intereses un cieņas pilnu stāstu par daudziem no mums nezināmu zemi un kultūru.
Sopio Murusidze , vokāls, Tbilisi Konservatorija
24.10. plkst. 10.00 -15.30 JVLMA 328. auditorijā
25.10. plkst. 10.00 -15.30 JVLMA 410. auditorijā
Aicināti visi interesenti. Bez maksas.
Pasākums 18. oktobrī no divām līdzvērtīgām daļām (“divas vienā”) kļuva par ievērojamu notikumu mūsu kultūras dzīvē. Kolektīvās izstādes un izvērstā koncerta atklāšana, ko vienoja kopīgā tēma – “Bērnības pasaule” – piesaistīja daudz dalībnieku un skatītāju-klausītāju. Iniciatīva rīkot šo pasākumu, kas apvieno visdažādākos cilvēkus (gan vecuma, gan profesiju, gan tautību ziņā), piederēja Dr. Art Rafi Haradžanjanam. Mākslinieku vidū redzējām mūsu pastāvīgos entuziastus, pieredzējušus profesionāļus Nikolaju Krivošeinu, Olgu Jakubovsku, Anatoliju Borodkinu, Olgu Bondari un citus. Ir redzēti arī sev jauni darboņi. Tie ir, piemēram, Irinas Pomjanskas, Alesijas Kolontas, Zojas Golubevas un citu darbi. Ar viņiem tagad gribas sadarboties arī turpmāk. Gleznu un zīmējumu tēmas ir visdažādākās. Bērni, mājdzīvnieki, spēles, fantāzijas… Apjomīgā koncertā piedalījās arī dažādu paaudžu speciālisti. Pazīstamā tulkotāja Olga Pētersone artistiski lasīja slavenās Aspazijas pašas dzejolu tulkojumus bērniem. Aleksandrs Antonovs akordeonā spēlēja pazīstamas melodijas no multfilmām. Bet tālāk spēlēja talantīgi Rīgas un Mārupes mūzikas skolu audzēkņi.LNKBA ar šīm Latvijas izglītības iestādiēm pastāvīgi sadarbojas.Nevar neatzīmēt īpaši jauno virtuozu Patriku Kļaviņu,Nellijas Sarkisjanas skolnieku, kurš brīvi spēlēja Nikolo Paganīni Kampanelu.
Apkopojam mūsu neticamā semināra GIBUSH2024 rezultātus!
Šis kopienas seminārs kļuva par vietu, kur vairāk nekā 200 dalībnieku ienira vienotības, siltuma un draudzības atmosfērā. Dažu dienu laikā mēs organizējām 15 paralēlas sesijas, kurās katrs varēja atrast kaut ko sev piemērotu: lekcijas, meistarklases, spēles vai dejas. 30 uzaicinātie lektori dalījās ar savām zināšanām un iedvesmu, un bagātīgā programma bērniem un pusaudžiem padarīja šo pieredzi īpašu visām vecuma grupām. Mēs vadījām 39 lekcijas, piepildot katru dienu ar notikumiem, kas paliks atmiņā uz ilgu laiku. Paldies visiem dalībniekiem, lektoriem, mūsu enerģiskajiem madrichiem un, protams, brīvprātīgajiem – bez jums nekas nebūtu izdevies! Šis seminārs parādīja, ka, sanākot kopā, mēs ne tikai mācāmies un attīstāmies, bet arī kļūstam tuvāki viens otram. Ebreju jaunais gads, kuru mēs sagaidījām kopā, mums dāvāja gaismu un jaunus mērķus. Uz drīzu tikšanos! Mēs noteikti atkārtosim šo pieredzi vēlreiz!
Ar cieņu, Rīgas ebreju kopienas komanda!
Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ jauna pasākuma mērķis — pieminēt katoļu garīdznieku, Latgales atmodas darbinieku, valstsvīru un literātu Franci Trasunu viņa 160. dzimšanas dienā un novērtēt viņa devumu Latvijas valsts izveidošanā un Latgales kultūras un izglītības attīstībā. Pasākums tiks rīkots I.Kozakēvičas LNKBA Namā Izstāžu zāle 2024. gada 26. oktobrī plkst. 12:30. Ieeja brīva. Cita starpā dziesmas latgaliski dziedās jums Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Laura Svikša, pavada postfolkloras grupas “Rikši” mūziķis Mārcis Lipskis
Vairāk nekā divi desmiti dažādu paaudžu Latvijas mākslinieku atveda savas gleznas uz I.Kozakēvičas LNKBA-Namu kolektīvai izstādei “Bērnības pasaule”. Starp meistariem ir Rahmets, Anatolijs Borodkins, Arturs Akopjants, Olga Jakubovska, Vera Bondare… Visi dažādu tautību. Un attēli, ko viņi pauž savās gleznās, ir ļoti atšķirīgi. Izstādes atklāšanā Aspazijas dzejoļus bērniem tulkojumus lasīs Rīgas tulkotāja Olga Pētersone. Tos viņa pati atlasīja un tulkoja. Muzicēs arī jaunie talantīgie mūziķi no Rīgas un Mārupes. Īsāk sakot, garlaicīgi nebūs! Nāciet 18.oktobrī plkst. 17.00. Ieeja bez maksas.
10.oktobrī I.Kozakēvičas LNKBA Namā Kamīnzālē tika atklāta mākslinieces Olgas Lazarevas (Rīga) personālizstāde. Izstādes autore saka: Katra izstāde māksliniekam (īpaši amatierim) ir ļoti svarīgs brīdis: jūs atverat savu dvēseli un, ja tajā ir kaut kas paslēpts, jūs dalāties ar to.
Tas ir absolūti pārsteidzoši, kad kāds no skatītājiem pēkšņi parādās tajā pašā garumā viļņā. To var uzreiz just viņa acīs Сilvēks izskatās savādāk. Galu galā glezniecība ir universāla valoda, tāpat kā mūzika.
Es to pamanīju, kad cilvēki tuvojas gleznām, kad viņi apklust.
Tāpēc viņi klausās mūziku klusumā.
Žurnāliste Anna Soboļeva arī dalās iespaidos: “Gaismas un vieglas akvareļi it kā izšķīst gaisā, radot ilūziju par rīta miglu vai maigu saules gaismu, kas izlaužas cauri koku lapām. Eļļas gleznas bija pilnas ar košām krāsām un spēcīgiem emocionāliem akcentiem.
Mūziķu priekšnesumi lieliski papildināja mākslinieka daiļradi: melodijas, kas gludi plūst pa visu zāli, radīja sajūtu, ka skaņas un krāsas saplūst vienotā straumē”.
Uz pasākumu “Nošauto dzejnieku balsis”. Piemiņas vakars
Pasākums notieks 2024. gada 26. oktobrī Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Nama Lielajā zalē no plkst. 14.00. Pasākumā tiks atskaņoti mirušo rakstnieku darbi un biografiskie materiāli.
Pasākuma mērķi:
Veicināt Latvijas baltkrievu interesi par dzimto valodu,
balkrievu literatūru, kulturu un vēsturi.
Integrācija Latvijas vidē caur divu starpkultūru dialogu.
Svinot 24. itāļu valodas nedēļu pasaulē Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas audzēkņi aicina uz koncertu «L’Italiano tra le note». Ceturtdien, 17. oktobrī plkst. 16.30 JMRMV Koncertzālē izskanēs itāļu valoda starp notīm. Visi mīļi gaidīti.
I.Kozakevičas LNKBA Nams (Slokas ielā 37, Rīga) aicina gleznotājus un grafiķus pievienoties Asociācijas jaunai mākslas izstādei Lielajā zālē. Tēma ir ļoti jauka – “Bērnības pasaule”. Darbus pieņem pašā ēkā līdz 15.oktobrim ieskaitot.
Izstāde tiek atklāta 18.oktobrī plkst.17:00. Būs arī koncertuzvedumi. Tai skaitā Aspazijas dzejoļi, kas tulkoti krievu valodā. Tos veica Olga Pētersone. Ieradīsies arī mūziķi no Mārupes. Ieeja bez maksas.
Viņai ir starptautiska līmeņa izglītība, pirmā līmeņa mācības iegūtas sociālo zinātņu nozarē, un maģistra grāds ir politisko zinātņu programmā. 2013. gadā iegūts Eiropas vienotais maģistra grāds socioloģijā ar specializāciju migrācijas studijās vairākās Eiropas universitātēs. Pēc tam trīs gadus Lāce bijusi migrācijas pētniecības centra pētniece universitātē Turcijā. 2016. gadā strādājusi ANO bēgļu aģentūrā Ženēvā, kā konsultante integrācijas jomā. Vēlāk Agnese Lāce kļuva par domnīcas «Providus» vadošo pētnieci migrācijas un integrācijas jautājumos. Viņa darbojusies arī «Gribu palīdzēt bēgļiem» valdē. Savukārt no pērnā gada oktobra Agnese Lāce bija Latvijas kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, kad arī pievienojās partijai «Progresīvie». 2024. gada 20. jūnijā Lāce stājās Latvijas kultūras ministres amatā, nomainot priekšteci Agnesi Loginu. Agnese Lāce pārvalda sešas svešvalodas – angļu, krievu, holandiešu, turku, vācu un spāņu. Nu jau 10 gadus studē Turcijas un Amsterdamas universitātes doktora studiju programmā. Latvijas Radio intervijā Agnese Lāce atzinusies, ka, stājoties amatā, pirmajās dienās pārkārtoja savu kabinetu ministrijā, un viņai patīk, ja vāzē ir svaigi ziedi. Mēnesi pēc stāšanās amatā viņa ir teikusi: «Kultūras nozare ir tā, kas stiprinās mūsu sabiedrības noturību, saliedētību un paaugstinās gatavību ikvienai krīzei.»
Arī Latvijā pirmdien ebreju kopienas pārstāvji un amatpersonas pulcējās uz atceres brīdi, lai pieminētu pērn 7. oktobrī “Hamās” sarīkotā slaktiņa upurus. Uzrunā sanākušajiem līdzcilvēkiem un Latvijas amatpersonām, toskait ārlietu minitrei Baibai Bražei, Izraēlas vēstniece Sandra Simoviča pateicās Latvijai par atbalstu pēc nežēlīgās traģēdijas. “Šis datums – 7. oktobris – Izraēlas un ebreju tautas vēsturē paliks tāds kā 17. jūnijs Latvijas vēsturē. Mēs vienmēr to pieminēsim, vienmēr atcerēsimies,” teica Latvijas Ebreju kopienas pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-riga-piemin-7-oktobra-hamas-sarikota-slaktina-upurus.a571630/
Olgas Lazarevas galvenā profesija ir tālu no mākslas. Bet jaunībā viņa apmeklēja mākslas kursus, bēt vēlāk – radošās konsultācijas pie slaveniem Latvijas meistariem Valēriju Makoviju un Nikolaju Krivošeinu. LNKBA Nama Kamīnzālei Olga sagatavojusi īpašu izstādi, kuras atklāšana notiks 10.oktobrī plkst.18.00. Skanēs arī mūzika: komponistu Jāna Sibēliusa un Alfrēda Šnitkes miniatūras jauno Rīgas instrumentālistu Jekaterinas Balaklejskajas un Elizavetas Duplecas dueta izpildījumā.
Ieeja bez maksas.
Ārpus Latvijas mīt gandrīz pusmiljons latviešu, un to skaits pieaug. Neskatoties uz pieaugošo rādītāju, pētījumi liecina, ka jaunatne ir tā tautiešu daļa, kas viskūtrāk iesaistās diasporas dzīvē. Kā veicināt jaunās paaudzes iesaisti un vēlmi ne tikai saglabāt latvietību, bet to izkopt un uzturēt?
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/30.09.2024-latvietibu-var-ari-atklat-talu-prom-aktivu-diasporas-jauniesu-pieredze.a570480/
«Bēgšana no mūsdienu realitātes kļūst arvien sāpīgāka, bet palikt šodienas realitātē ar skaidru prātu ir pašnāvība,» saka režisors Aiks Karapetjans, kurš Latvijas Nacionālajā operā ir iestudējis Žaka Ofenbaha Hofmaņa stāstus.



AR Valsts prezidents V.Hačatrjans 25.09 sveica Rafi Haradžanjanu un augstu novērtēja viņa ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo sakaru stiprināšanā un armēņu kultūras mantojuma popularizēšanā Latvijā.
Sarunas laikā Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar Latvijas armēņu kopienas kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem. Sanāksmē tika runāts par vispārējo situāciju un norisēm Armēnijā un reģionā. Tika apmainītas domas par iespējām īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz ciešāku Latvijas un Armēnijas sadarbību. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents Rafi Haradžanjanu apbalvoja ar Pateicības medaļu par ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo saišu stiprināšanā un attīstībā un armēņu kultūras vērtību saglabāšanā.
ՀՀ նախագահի աշխատակազմ/ Office of the President of the Republic of Armenia
