Rafi Haradžanjana albumā pievienotas vairākas fotogrāfijas. Volograda starptautiskā konkursa žurijā:
Koncerts veltīts Norai Novikai Sankt-Peterburgā:
Tika nosaukti 2010. gada Triju Zvaigžņu ordeņu saņēmēji. (vairāk…)
Kultūras ministrija izsludina konkursu līdzfinansējuma saņemšanai projektiem, kuri saņēmuši Eiropas Kopienas Kultūras programmas (2007–2013) vai Eiropas Kopienas programmas „Eiropa Pilsoņiem” (2007–2013) 4.atbalsta aktivitātes „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” atbalstu.
Sīkāk var izlasīt šeit.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina „Sabiedrības integrācijas programmas” 2010.gada projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām.
Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību sabiedrības integrācijas jautājumiem un veicinātu labvēlīgas un iekļaujošas vides veidošanos pilsētā kopš 2010.gada Rīgas dome ir izveidojusi nodaļu sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanai un šogad pirmo gadu tiek izsludināts „Sabiedrības integrācijas programmas” projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām.
Projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt projektus, kas veicina sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā un sekmē saliedētas sabiedrības veidošanos.
Projekta pieteicējs var būt biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija, kuru darbība saistīta ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.
(vairāk…)
Raksta “Latvijas Avīze”:
Aizvadītā Mazākumtautību padomes sēde bija veltīta tam, lai iepazītos ar Tieslietu ministrijā topošo integrācijas pamatdokumentu. Uz padomes sēdi bija aicināta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Skujiņa un Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne. Sēdes sākuma daļā klāt bija arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, un padomes darbā piedalījās arī prezidenta vēstures padomnieks Antonijs Zunda.
“Diemžēl integrācijas pamatnostādņu projektu padomes locekļi saņēma samērā vēlu, tāpēc daudzi ar to nebija paguvuši pilnībā iepazīties,” atzina I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) vadītājs Rafi Haradžanjans. Neraugoties uz to, uzkrītoši, ka “vai vienā elpas vilcienā koncepcijā minēta imigrantu un nepilsoņu integrācija”, turpina R. Haradžanjans. Tomēr tās ir ļoti dažādas iedzīvotāju grupas, ar dažādu “vēsturisko bagāžu” un pieredzi, dzīvojot Latvijā, tām ir atšķirīgas problēmas. Tas nozīmē, ka vajadzīga dažāda pieeja integrācijai, turpina LNKBA priekšsēdētājs. Šai nostājai piekrituši arī citi padomes locekļi un Valsts prezidents.
Ieteikts arī uzsvērt mazākumtautību organizāciju lomu valstisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības veidošanā. “Vairāk jārunā par to, kuras valsts vērtību laukā mēs dzīvojam, un patriotiskajai audzināšanai nopietnāk būtu jāpievēršas skolās,” saka R. Haradžanjans.
Lasiet pilnu rakstu šeit.
Fotogrāfija no Prezidenta kancelejas mājas lapas:
Avīze “Vesti” raksta par mūsu jauno izstādi “Pavasara Maģija”, kas atvērta Kamīna Zālē. Stāsta organizatore Irina Kopeikina:
— Постарались подобрать работы и совсем молодых мастеров, и известных по всей стране профессионалов… Хотя вопрос профессионализма — того, чем ты занимаешься постоянно и лишь этим живешь, в последнее время довольно размыт. Вот ваша собеседница, хотя и давным давно закончила Латвийскую академию художеств, сейчас все дни напролет занимается тем, что воюет со студентами и преподавателями — организует учебный процесс в БМА. А живопись для меня теперь не профессиональное дело, а хобби — для души.
Lasiet pilnu rakstu (ves.lv).
20. martā Latvijas Universitātes Aulā notiks diskusija ”Ko mēs ikviens varam darīt, lai politiskā un sociālā situācija Latvijā uzlabotos?”.
Par to stāsta Vita Jaunzeme:
“Negaidīti lielā atsaucība par iepriekšējo Konferenci, lika mums aizdomāties par daudziem jautājumiem, bet būtiskākais secinājums ir tas, ka cilvēki meklē veidus, kā iziet no neziņas, kā apspriesties. Kopā sanākšana ir pirmais, ar ko sākt. Tagad jādomā par tālāku kvalitatīvu savstarpēju sarunu un domu apmaiņu…
No visa sirds apsveicam Asociācijas priekšsēdētāju Rafi Haradžanjanu ar Dzimšanas dienu! Novēlam stipro veselību, iedvesmu un spēku, veiksmi un nebeidzamo entuziasmu visos darbos!
Rafi Haradžanjans koncertā "Norai" Jelgavā 12.02.2010
I.Kozakēvičas LNKBA gatavo divus pasākumus sakarā ar Sieviešu dienu. 9. martā plkst. 15:00 Asociācijas nama Lielajā („Noras”) zālē notiks mūsu aktīvistes Auroras Īrbes jaunās dzejas grāmatas prezentācija. Tajā skanēs gan dzejoļi, gan dziesmas.
Bet plkst. 18:00 gaidāma gleznu izstādes atklāšana. Visi autori – LR dzīvojoši mākslinieki. Par piedalīšanos šajā vernisāžā zvaniet gleznotājai Irinai Kopeikinai: šoreiz viņa ir atbildīgā persona organizatoriskajos jautājumos. Tālr. 29459196.
12.02.2010 Jelgavas 4-tās vidusskolas skaistajā zālē, kurā atrodas ļoti labas jaunas klavieres, notika koncerts – veltījums izcilas latviešu pianistes Noras Novikas gaišai piemiņai. Programmai bija liela jaunās paaudzes klausītāju uzmanība. Koncertu ar mīlestību ir organizējusi skolotāja Inga Li. Tajā piedalījas profesors Rafi Haradžanjans, klavieru duets Natālija Prihodčenko – Silvija Karčevska un pianisti Jeļena Lihvare, Kristīne Bierande – Bierena, Elīna Čmihuna un Iona Ivanovs.
Koncerta dalībnieki Jelgavā
Nākamais koncerts „Norai” ieplānots Sankt-Pēterburgas Komponistu savienības namā 25.03.2010. Sākums plkst. 19.00. Vakarā piedalīsies Pēterburgas mūziķi, to vidū tādi pazīstami komponisti kā Grigorijs Korčmars (organizācijas priekšsēdētājs), Vadims Bibergans, Gennadijs Belovs, pianisti Vadims Paļmovs, Igors Taimanovs. Erevanas konservatoriju pārstāvēs profesors Mihails Kokaevs, bet Rīgu – Rafi Haradžanjans un viņa skolnieces Elīna Čmihuna un Milana Beļska. Ieeja būs brīva, informējiet un aiciniet savus draugus.
19.02.2010 Armēnijas galvaspilsētas pirmā persona Gagiks Beglarjans satikās ar Latvijas armēņu kopienas aktīvistiem. Tikšanās laikā sirsnīgā un atklātā sarunā, kura notika vietējo armēņu baznīcas telpās (mācītājs Ter Hosrovs), ar lielu interesi tika apspriesti biznesa, tūrisma un kultūras kontaktu attīstības perspektīvas.
Rafi Haradžanjans, Erevānas mērs Gagiks Beglarjans un viņa palīgs
Tika paziņots konkurss uz labāko literāro darbu skolēniem un studentiem veltīts Armēņu genocīda atcerei.
Konkursa nolikums (.doc)
Par LNKBA finansējumu raksta arī “Latvijas avīze”.
Ar valdības lēmumu tika palielināta dotācija Itas Kozakēvičas vārdā nosauktajai Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai (LNKBA). Jau rakstījām, ka nepietiekamā finansējuma dēļ LNKBA bija nonākusi kritiskā situācijā: Kultūras ministrija (KM) asociācijas dotāciju 2010. gadam bija samazinājusi teju uz pusi – līdz 6300 latiem, bet asociācijas ēkas uzturēšanai vien nepieciešams ap 10 000 latu gadā.
Lasiet tālāk šeit.
Vairāk nekā 5000 latu papildu finansējumu ēkas uzturēšanas izdevumu segšanai valdība šodien nolēma piešķirt Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai.
MK rīkojuma projekts nosaka Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» piešķirt Kultūras ministrijai 5406 latus pārskaitīšanai I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai tās nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37 uzturēšanai, informē Kultūras ministrijas preses sekretāre Dace Vizule.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans teica, ka valdības lēmums ir ļoti nozīmīgs solis, «jo piešķirtie līdzekļi ļaus mums uzturēt skaisto namu, kas, manuprāt, ir visas Latvijas ne tikai mazākumtautību iedzīvotāju lepnums, taču tā saglabāšanai jāvelta daudz uzmanības un rūpju».
2010.gada budžetā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas nekustamā īpašuma uzturēšanai paredzēta valsts budžeta dotācija 6309 latu. Tomēr, lai minimālā apmērā nodrošinātu valsts nodotā nekustamā īpašuma uzturēšanu, asociācijai tiks piešķirts papildu finansējums, nodrošinot šim mērķim kopējo summu 11 715 latu.
Asociācijai īpašumu valsts piešķīrusi, balstoties uz speciālu likumu «Par nekustamā īpašuma nodošanu Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai», kurā noteikts aizliegums asociācijai nodoto nekustamo īpašumu apgrūtināt ar parādiem.
Avots: Diena.lv
Pazīstams gleznotājs Ivans Pustoškins svin savu jubileju. I.Kozakēvičas Asociācija sirsnīgi apsveic meistaru un novēl viņam veselību, daudz radošas enerģijas un veiksmi!
Tagad Jūrmalas pilsētas muzejā ir atvērta mākslinieka liela personālizstāde. Ceram, kā nākotne varēsim šis gleznas redzēt arī mūsu namā Slokas 37.
04.02.2010 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuru vada deputāte Ingrīda Circene (“Jaunais laiks”) uzaicināja uz sēdi I.Kozakēvičas Asociācijas pārstāvjus: Valdes priekšsēdētāju Rafi Haradžanjanu, kā arī Vjačeslavu Telešu, Georgu Tofanu un Vladu Šulmani. Tika vispusīgi apspriesta šī gada smagā finansiāla situācija, kurā LNKBA atrodas LR Kultūras ministrijas darbinieku nepardomatās un ne īpaši profesionālās rīcības dēļ. Sēdē klāt bija arī Elita Šņepste – KM Parlamentārā sekretāre un Uldis Lielpēters – KM Valsts sekretāres vietnieks.
Stāsta profesors Rafi Haradžanjans:
– Mēs, būdami sēdē, redzējām no deputātiem pilnu atbalstu savām problēmām sakarā ar mājas, Slokas 37, uzturēšanas jautājumiem. Dažas dienas pirms tam saņēmām valsts sekretāres vietnieka U.Lielpētera vēstuli – atbildi uz saviem jautājumiem, kuri, starpcitu, bija adresēti tieši Kultūras ministram I.Daldera k-gam. Ko mēs tur redzējam? Tipisku atrakstīšanu! Ne mazāko vēlmi saprast problēmas būtību, palīdzēt, piedalīties grūtību samazināšanā. Ir jāveido aktīvs dialogs ar nodokļu maksātājiem, kuru tiesības ir skaidri izteiktas jau 1991.gada pieņemtajā Likumā par “nacionālo-kultūras autonomiju”.
No KM atsevišķu darbinieku puses redzejām pilnīgu nesapratni attiecībā uz I.Kozakēvičas Asociācijas vietu valstī, tās darbības un darba nozīmi un mērogu. Bija redzams ka funkcionāri pavisam nevēlas iedziļināties LNKBA būtībā. Absolūti formāla pieeja, vēlme visu risināt pēc mehāniskiem principiem. Nevarējam neatcerēties par tā saucamo “Prokrūsta gultu”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma piedāvāt KM steidzīgi obligātā kārtā atrisināt LNKBA problēmu. Īpaši tāpēc, ka “Rīgas siltums” draud jau tuvākajā laikā sakrājušos parādu dēļ tagad – ziemā! – atslēgt apkuri Slokas ielas 37 namam.
Komisija piekrīta arī LNKBA vadības domei, ka valstij ir vērts deleģēt I.Kozakēvičas Asociāciju attiecīgās funkcijās mazākumtautību kultūras attīstībā. Lēmumu Komisija pieņēma vienbalsīgi. Vēstules tajā pašā dienā tika aizsūtītas arī premjer-ministram V.Dombrovska k-gam, ka arī ministram I.Dālderim.
Vēlamies ar patiecību atzīmēt deputātu I. Circenes, I.Druvietes, J.Kursītes, A.Brigmaņa, V.Lača un B.Cilevičas ieinteresētās runas, valstisko atteiksmi.
Gaidam no valdības ātru un konkrētu šo lietu risinājumu. Ar prieku tiksimies ar Komisijas locekļiem atkārtoti – šoreiz mūsu skaistajā un draudzīgajā majā.
Ikkadējā mazākumtautību kultūras festivāla “Vienoti dažādībā – 2009” ietvaros 2009.gada 28.novembrī Svētā Pētara baznīcā un 2009.gada 5.decembī I.Kozakēvičas LNKBA Lielajā zālē ar lieliem panākumiem uzstājās Latvijas moldāvu kultūras centra “Dačija” pašdarbības folkloras ansamblis “Doina” ar jauno programmu “Dzimtās zemes motīvi”, kura bija sagatavota projekta EEZ finanšu instrumenta grantu shēmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana” apakšprojekta “Moldāvu tautas kultūras mantojums – Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā” ietvaros. Minētās programmas sagatavošanā un iestudēšanā aktīvu dalību ņēma Dr. Art., profesors Rafi Haradžanjans. Programma iekļāva sevī bagātu materiālu, iegūtu etniskajā ekspedīcijā Moldovas Republikā projekta īstenošanas laikā. Drīz varēsiet apskatīties arī video fragmentu no Svētā Pētera baznīcas.
Pilsoniskā savienība: valstij jānodrošina I.Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pastāvēšana.
I.Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija (LNKBA), kas apvieno divdesmit etniski un reliģiski atšķirīgas mazākumtautību kultūras biedrības, savas pastāvēšanas 22 gados ir bijusi izcils paraugs patiesai sabiedrības integrācijai. Asociācijas biedri ir uzturējuši mazākumtautību valodu un kultūru, organizējot svētdienas skolas un rīkojot kultūras festivālus, tajā pašā laikā stingri iestājoties par neatkarīgu Latvijas valsti un latviešu valodu kā sabiedrības vienotāju. Asociācijai ir ne tikai lieli vēsturiski nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanā, par ko Latvijas valsts pelnīti tās rīcībā ir nodevusi ēku Slokas ielā 37 un apņēmusies segt tās uzturēšanas izdevumus. 2004. gadā LNKBA aktīvi ir atbalstījusi bilingvālo izglītību mazākumtautību skolās, uzsverot latviešu valodas lietošanas nozīmi sabiedrībā. LNKBA aktīvi stiprina sakarus starp Latviju un ārvalstīm; tās darbību augstu novērtējuši gan sadarbības partneri vēstniecībās, gan starptautiskās organizācijas.
Tomēr jāatzīst, ka valsts atbalsts šai nozīmīgajai asociācijai ir nepietiekams. Gadu no gada tās pastāvēšana ir apdraudēta gan atbildīgo ministriju vienaldzības, gan līdzekļu trūkuma dēļ. 2003. un 2007. gadā tikai Saeimas komisiju stingrās nostājas dēļ izdevās novērst LKNBA bankrotu. Diemžēl 2010. gadā vēsture atkārtojas. Kultūras ministrijas budžetā nav atradušies nepilni 12 tūkstoši asociācijas ēkas uzturēšanai, turklāt atbildīgie ierēdņi [valsts sekretāra p.i. U.Lielpēters], atsaucoties uz asociācijas lūgumu pēc atbalsta, ir demonstrējuši valstiskas domāšanas trūkumu un klaju nevēlēšanos risināt problēmu.
Pilsoniskā savienība, atbalstot ieceri jau nākamajā valdību veidojošo partiju sanāksmē pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu LNKBA, aicina Kultūras ministriju apzināties, ka Latvijas mazākumtautību kultūra ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa un mainīt nihilistisko attieksmi pret Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas darbības atbalstīšanu.
Latvijas Literatūras centrs paziņojis pirmā šī gada konkursa “Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai” rezultātus. Latvijas Literatūras centra un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) kultūras programmas “Latvijas literatūra pasaulē” ietvaros organizētajam konkursam bija iesniegti seši pieteikumi no Vācijas, Armēnijas, Bulgārijas, ASV, Gruzijas un Ukrainas. Finansiālu atbalstu guvuši trīs pieteikumi: Margaritas Perveņeckas stāstu tulkojums vācu valodā, Imanta Ziedoņa “Krāsaino pasaku” tulkojums armēņu un gruzīnu valodā, kā arī Noras Ikstenas stāstu “Dzīves svinēšana” tulkojums gruzīnu valodā. (Latvijas Avīze, 30.01.2010)
Nākamajam konkursam var pieteikties līdz 1. martam.