15. aprīlī Latvijas Nacionālās operas priekšlaukumā no 19.30 līdz 21.00 tiks noliktas sveces, pieminot kara noziegumu upurus.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/slava-ukrainai–opernama-notiks-labdaribas-koncerts-un-pieminas-pasakums.a452136/
Atklāšanas koncerts LNKBA namā pulcēja ļoti dažādus māksliniekus, mūziķus un viņu fanus. Galu galā Purvīša gleznainie audekli iedvesmo ne tikai mākslas cilvēkus. Tie ir kļuvuši par sava veida kodu, daļu no mūsu pasaules skatījuma.
https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/v-prozrachnom-vozduhe-vesni-dialogi-s-klassikom-foto.a452353/
Grības informēt par ļoti veiksmīgu pavasara sezonas atklāšanu I.Kozakēvičas LNKBA Namā. Skatītāju bija daudz, dalībnieku – mākslinieki un mūziķi – kupls skaits. Daudznacionālais! Bija ar mūms arī ievērojami latviešu inteliģences pārstāvji. Esam apkopojuši dokumentālu kadru izlasi, kurā iemūžināts dienas varonis – Vilhelms Purvītis ar savu nestandarta izskatu. Arī parādījām no ekrāna kadri, kurās redzami viņa krāsainie audekli. Esam piesaistījuši daudzus gleznotājus piedalīties izstādē. Tie ir aptuveni 10 tautību un dažādu paaudžu pārstāvji. Ir pat mākslinieki no Rēzeknes (P.Ostapcevs) un Ludzas (G.Toldorava). Daži cilvēki LNKBA namā izstādīja savus darbus pirmo reizi. Jāpiemin tādi atzīti vārdi kā Arturs Ņikitins, Jūris Ģērmanis, Vjačeslavs Telešs, Babkens Stepanjans, Andrejs Severestņikovs, Georgijs Krutojs, Vasīlijs Hvatovs, Irina Kopeikina, Nugzars Paksadze, Vasils Mališits, Andris Ābiļevs, Anna Peipinja…
Daba – viņa iedvesmo daudzus.
Priecājāmies redzēt pieredzējušo UNESCO vietējās nodaļas vadītāju Baibu Moļņiku. Viņa bija kopā ar mums visu vakaru, teica draudzīgus vārdus no skatuves un aicināja uz turpmāku sadarbību. Mums arī patīk šī ideja. Kā parasti, izstādes atklāšanas ceremoniju pavadījām ar koncertu. Un te atkal bijām liecinieki dažādu paaudžu talantīgu cilvēku mijiedarbībai.
Koncerts bija kamerveida un ļoti krāsains, kontrastu pilns. Skanēja blokflautas un jakutu homus, vijole (septiņgadīgā Sofija Poļiščuka) un tatāru dziesma (dziedāja jaunā Lana), dzejoļi krievu un latviešu valodā (Tamara Jermolova), Alfrēda Kalniņa un Arama Hačaturjana ainaviskie klavierskaņdarbi (Rafi Haradžanjans), Parafrāze par latviešu dziesmu tēmām akordeonam – to sacerējis Saša Antonovs.
Īpaši sparīgi uzstājās vācu ansambļa “Morgenrot” sieviešu instrumentālais kvartets – dāmas bija tautastērpos.
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par sabiedrības lielākas integrācijas nepieciešamību. Šķiet, ka LNKBA šajā jautājumā ir rādījis īstu piemēru. Integrācija caur kultūru, savstarpēju uzmanību un savstarpēju cieņu. Gaidām publiku. Biļetes nav nepieciešamas.
No 13.-20.aprīlim LNKBA Namā notiek Astotais festivāls – “Pavasara avots”. Gribu uzsvērt, ka pasākumos tiks atspoguļota arī ukraiņu kultūras tēma. Turklāt 15. aprīlī koncertā – pēc mana uzaicinājuma- piedalīsies divas pavisam jaunas pianistes no Kijevas, bēgļi. Gaidām publiku. Biļetes nav nepieciešamas.
https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/v-latvii-proydet-festival-nacmenshinstv-vesenniy-rodnik-2022.a452104/
Uz šīs fotogrāfijas – Izstādes mākslinieciskais vadītājs Dr. Art Rafi Haradžanjans kopā ar izstādes “V. Purvītim-150” dalībnieku, slaveno latviešu mākslinieku Juriju Ģērmani, kurš nesen nosvinēja savu 80. dzimšanas dienu.
I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo Kultūras biedrību asociācijā 11. aprīlī, izskanot kamerkoncertam, atklāta izcilā gleznotāja Vilhelma Purvīša 150-gadei veltītā gleznu izstāde. Pateicamies Asociācijai, jo īpaši tās valdes priekšsēdētājam Rafi Haradžanjanam, par aktīvo darbību, izceļot un parādot Latvijā radītas pērles, kuru autori ir gan latvieši, gan mazākumtautību kultūru pārstāvji.
Ar 2021. gada novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesijā pieņemtu lēmumu Vilhelma Purvīša 150. jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022. gadā. Starptautiskā mērogā veicinot izpratni par pasaules kultūras daudzveidību un vērtībām, UNESCO atzīmē dalībvalstīm nozīmīgu notikumu gadadienas, kā arī izceļ personības, kas ar savu darbu devušas būtisku ieguldījumu izglītības, zinātnes un kultūras attīstībā.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
Fb. 2022.04.12
Dr.Art Rafi Haradžanjans: Paldies Molnikas k-zei par iespaidīem un atsauksmēm. Priecājāmies vinu redzēt, viņas sveicienām un klātbūtnēi I.Kozakēvičas LNKBA nama zālē visas izstādes atklāšanas ceremonijas garumā – divas stundas! Pasākums patiešām bija nestandarts, radošs. Iznāk un skaidri apliecināja par Latvijas iedzīvotāju interesi integrācijas rakstura aktivitātēm. Mēs (LNKBA) labprāt sadarbosimies arī turpmāk.
– Kādreiz, pirms astoņpadsmit vai pat divdesmit gadiem, es filmējos Austrijas filmā kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Gundaru Āboliņu. Kad viņiem bija viesizrādes Maskavā, viņi uzaicināja mani uz izrādi “Soņa”, un es pilnīgi iemīlējos izrādē, tās estētikā. Es nezināju uzvārdu Hermanis, es toreiz to atklāju. Pēc tam skatījos citas izrādes, un tad mēs jau kopā strādājām un iestudējām divas izrādes. Tās man ir ļoti mīļas izrādes – “Šukšina stāsti” un “Gorbačovs”. Tagad esmu it kā iekšēji pārgriezta uz pusēm, jo es nevaru spēlēt šīs izrādes. Reizes piecas esmu arī redzējusi izrādi “Brodskis/Barišņikovs” visās pasaules valstīs. Var teikt, ka esmu Jaunā Rīgas teātra liela fane.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā konstatēts, ka pieminekļa kompleksam Uzvaras parkā pasliktinājies tehniskais stāvoklis, un tas uzskatāms par iedzīvotājiem nedrošu. …Objekts norobežots, lai tas neradītu draudus iedzīvotājiem saistībā ar neatbilstošo tehnisko stāvokli. Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis uzsver, ka pašvaldība nav paredzējusi līdzekļus objekta rekonstrukcijai. “Tāpat Saeimas un valdības līmenī pašlaik notiek diskusijas par šī objekta nākotni. Pirms lemjam par jebkādām tālākajām darbībām, vispirms ir nepieciešama skaidrība no likumdevēja un atbildīgajām ministrijām par to, kas notiks ar šo kompleksu. Līdz tam laikam objekts paliks norobežots,” – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/pieminekla-komplekss-uzvaras-parka-atzits-par-nedrosu-pasvaldiba-norobezo
Vakarā uzzināsiet, redzēsiet, klausieties daudz interesanta. Būs daudz talantīgu dalībnieku, spilgti un oriģināli koncertnumuri no visu paaudžu pārstāvjiem, kinoprojekcijas. Biļetes nav nepieciešamas.
Atzīmējot Starptautisko Romu dienu, Kauguru Kultūras namā Jūrmalā atklāta izstāde “Tabors”. Tās autors ir metālmākslinieks Andris Dukurs no Rūjienas, kurš metāla skulptūrās iekausējis romu dzejas tekstus. Romiem nav savas valsts, bet ir savs karogs, sava himna un Starptautiskā Romu diena, ko visā pasaulē pirmoreiz atzīmēja 1971. gadā. Jūrmalas domes Sabiedrības integrācijas nodaļas vadītāja Darja Kulagina stāsta: “Pie mums Latvijā [Romu diena] agrāk tika svinētas visās pašvaldībās – Ventspilī, Daugavpilī, Rīgā, pie mums Jūrmalā. Kovidlaikā divus gadus diemžēl mēs likām tikai izstādes logos un mēģinājām ar meitenēm un puišiem dziedāt un dejot, bet šogad beidzot ir tāda iespēja kārtīgi nosvinēt.”
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/romu-dienu-jurmala-atzime-ar-izstadi-tabors.a451695/
Lai saliedētu sabiedrību, fonds plāno dažādas aktivitātes, tostarp arī tādas, kas vērstas uz Latvijā ieradušos ukraiņu iekļaušanu sabiedrībā. No valsts budžeta fondam piešķirs trīs miljonus eiro latviešu valodas mācību nodrošināšanai Ukrainas iedzīvotājiem. Paredzēts, ka tas būs 120 stundu kurss. Tāpat fonds izsludinājis projektu pieteikumu konkursu nevalstiskajām organizācijām “Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma”, kurā sadalīs 86 000 eiro. Paredzēts, ka projekti veicinās iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinās stereotipos balstītu attieksmi pret un starp dažādām etniskajām grupām. Šis projektu konkurss nāk tieši laikā, uzskata Latvijas Universitātes socioloģijas docents, Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Jurijs Ņikišins. “Mēs redzam dažādās aptaujās, cik ļoti atšķiras cilvēku viedokļi. Varbūt pat ne tik ļoti viedokļi, cik interpretācijas par dažādiem politiskajiem notikumiem Latvijā, kā arī pasaulē. Lai gan sadzīvē cilvēki prot visai labi sadzīvot un komunicēt, bet politiskajā jomā diemžēl ir jūtama šī spriedze, un tā bija jūtama visus šos gadus,” stāstīja pētnieks.
Saskaņā ar grozījumiem šajā dienā pie ēkām jāizvieto Latvijas karogs sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas karogam sēru noformējumā jānovieto Ukrainas karogs. Tāpat šajā dienā valsts un pašvaldības iestādes nerīko publiskus izklaides un svētku pasākumus, pašvaldības neizsniedz atļaujas publisku pasākumu rīkošanai un anulē jau izsniegtās atļaujas pasākumiem, atmaksājot iemaksātās nodevas.
Noraidīti priekšlikumi par Ukrainas kara upuru piemiņas dienu 9. maija vietā noteikt 24. februāri. Savukārt atbalstīts priekšlikums 9. un 10. maijā aizliegt izmantot pirotehniku.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/9-maiju-sogad-noteiks-par-ukrainas-kara-upuru-pieminas-dienu.a451474/
Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonību var atņemt tad, ja persona sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā, un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.
Aptuveni 370 000 latviešu pašlaik nedzīvo Latvijā, un 87% latviešu ir kāda tuva paziņa vai radinieks, kurš dzīvo ārpus Latvijas… Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” savā 15 gadu pastāvēšanas laikā ir atbildīgi sakrājis jau vairāk nekā 20 000 muzeja krājuma vienību…, kas precīzi ataino un apraksta šos mūsdienu sabiedrībā aktuālos un nereti sāpīgos jautājumus. Izstādē “Būsim pazīstami”, kas līdz 14. maijam apskatāma Berga bazāra izstāžu zālē… var iepazīt dažus no šiem stāstiem un priekšmetiem.
https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/etno-vestis/muzeja-un-petniecibas-centra-latviesi-pasaule-15-darbibas-gadi.a158628/
Viņa norādīja, ka šis skaitlis varētu būt lielāks, jo ne visi atbraukušie ir vērsušies un pieteikušies, tomēr Golubeva uzskata, ka vairums atbraukušo to jau ir izdarījuši.
Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?
- Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
- Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
- Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
- Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
- Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
- Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
- Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Noderīgas vietnes kara bēgļiem no Ukrainas:
- Palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā – ukraine-latvia.com.
- Uzņēmumu un NVO piedāvājumi cilvēkiem no Ukrainas.
5. aprīlī reģionālās vizītes laikā Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja Daugavpils 12. vidusskolu, uzsverot latviešu valodas kā valsts valodas lielo nozīmi izglītībā un skolēnu integrācijā sabiedrībā. “Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, un visiem tā ir jāprot. Izglītības sistēma, kuras laikā tuvākajos gados pilnībā tiks pāriets uz mācībām tikai valsts valodā, ir pareizais ceļš ikviena bērna integrācijai sabiedrībā,” atzīmēja E. Levits.
https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-macibas-valsts-valoda-ir-pareizais-cels-ikviena-berna-integracijai-sabiedriba
Savās protesta akcijās viņa nereti ir viena pati, un jārēķinās gan ar agresīvi noskaņotiem Putina režīma atbalstītājiem, gan ar policiju, kas pēdējā laikā sevišķi aktīvi vēršas pret jebkādiem pretkara protestiem, apcietinot to dalībniekus. Taču aresta draudi Osipovu jau sen vairs nebiedē. “Es jebkurā brīdī varu nomirt, turos tikai uz zālēm. Taču spēks vienmēr atrodas, un es eju pie cilvēkiem, lai vēl paspētu viņiem pavēstīt ko svarīgu,” laikrakstam “Novaja gazeta” stāsta Osipova.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sanktpeterburgas-sirdsapzina-77-gadu-veca-maksliniece-vienatne-proteste-pret-putina-rezimu.a450734/