– Kādreiz, pirms astoņpadsmit vai pat divdesmit gadiem, es filmējos Austrijas filmā kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Gundaru Āboliņu. Kad viņiem bija viesizrādes Maskavā, viņi uzaicināja mani uz izrādi “Soņa”, un es pilnīgi iemīlējos izrādē, tās estētikā. Es nezināju uzvārdu Hermanis, es toreiz to atklāju. Pēc tam skatījos citas izrādes, un tad mēs jau kopā strādājām un iestudējām divas izrādes. Tās man ir ļoti mīļas izrādes – “Šukšina stāsti” un “Gorbačovs”. Tagad esmu it kā iekšēji pārgriezta uz pusēm, jo es nevaru spēlēt šīs izrādes. Reizes piecas esmu arī redzējusi izrādi “Brodskis/Barišņikovs” visās pasaules valstīs. Var teikt, ka esmu Jaunā Rīgas teātra liela fane.