I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
9. maijā Latvijas valsts karogi pie ēkām izkarami sēru noformējumā, jebkādas svinības ir aizliegtas, un policija īpaši uzraudzīs, lai puķu licēji pie padomju varu slavinošajiem pieminekļiem nenodarbotos ar Krievijas iebrukuma cildināšanu.
https://neatkariga.nra.lv/izpete/380311-9-maijs-ir-seru-diena-svinibas-aizliegtas
Notika mākslinieka – ilustratora, bērnu grāmatu autora un tulkotāja Vladimira Novikova izstādes atklāšana Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 7.stāvā). Novikova 75. gadadienai veltīto ekspozīciju veidoja zīmējumi un ilustrācijas. Daudzi bērni uzauga, lasot viņa jautrās un laipnās grāmatas.
Saeim pieņēma likumu, kas šogad 9.maiju noteic par Krievijas agresijā pret Ukrainu cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu. 9.maijs par piemiņas dienu noteikts visā Latvijas teritorijā, lai šajā dienā godinātu pret Ukrainu uzsāktās Krievijas Federācijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojā gājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas. Noteikts, ka šogad 9.maijā netiek rīkoti publiski izklaides un svētku pasākumi un pašvaldības neizsniedz atļaujas pasākumu rīkošanai to administratīvajās teritorijās. Iepriekš izsniegtās atļaujas par pasākumu rīkošanu šajā dienā pašvaldības anulē, savukārt atļaut var tādas sapulces, gājienus vai piketus, kuru mērķis saistīts ar bojāgājušo Ukrainas iedzīvotāju piemiņas godināšanu.
https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/30909-sogad-9-maija-latvija-piemines-krievijas-agresijas-ukraina-upurus
“Aivars Brokss — pianists, sabiedriskais darbinieks, diriģents, komponists — šis dienās kļuvis par ordeņa nesēju, — teica profesors Haradžanjans,
kurš pats kļuva par Triju zvaigžņu ordeņa kavalieri 2005. gadā. — Tas jau ir mans otrais māceklis, kurš ieguvis augstu Latvijas valsts apbalvojumu
(visi pieci Latvijas konservatorijas gadi A.Broks bija R.Haradžanjana klasē). Pirms dažiem gadiem Triju zvaigžņu ordenis ieguva talantīgākais Reinis Zariņš, kurš piecus gadus mācījās manā klavierklasē E. Dārziņa skolā un divus gadus Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vītols (turpmāk — ārzemēs).
https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/orden-kresta-priznanija-dlja-pianista-i-dirizhera-ayvara-broksa-kultura1kb.a455446/
«Šodien nav pelēkās krāsas – ir vai nu melna vai balta». Saruna ar Daugavpils Mūzikas skolas direktoru Aivaru Broku
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/sodien-nav-pelekas-krasas-ir-vai-nu-melna-vai-balta-saruna-ar-daugavpils-muzikas-skolas-direktoru-aivaru-broku.a455661/
Š.g. 30 aprīlī I.Kozakēvičas LNKBA Namā norisinājies ikgadējais Rīgas Vācu kultūras biedrības pavasara pasākums Wir wissen, was heute Trumpf (Visi zina, kas šodien trumpā). Nosaukuma inspirācija nākusi no izcilā poēta Māra Čaklā dzejas rindām. Pasākumā norisinājās diskusijas par aktualitātēm baltvāciešu kultūras mantojuma izzināšanā. Daudziem klātesošajiem mazpazīstams bija barona Aleksandra fon Štromberga (Alexander Woldemar, Baron von Stromberg, 1892-1956) vārds. Biedrības Kandavas filiālē AIF finansēta projekta “Dot attīstībai= Attīstīt dodot!” ietvarā top informatīvs stends par Štempeļmuižas un līdz ar to arī tagadējās biedrības Kandavas filiāles “Štempeļhofa” vēsturiskajiem saimniekiem. Pasākumā varējām uzzināt par barona mākslas mantojumu, kas pašreiz glabājas Latvijas Valsts mākslas muzejā.
Pasākumā ar savu jaunāko dzejas krājumu “Jūras krastā” (izdevniecība Jumava) mūs iepazīstināja goda viesis – vācbaltiešu vēstures pētnieks, rakstnieks Jānis Arvīds Plaudis. Savu dzejoli mums prezentēja arī biedrības praktikante Valērija. Īpašu publikas atzinību izpelnījās atraktīvais priekšnesums ansambļa “Morgenrot” izpildījumā un meistarklase iesācējiem “Flauta: „arī es to varu!””Pateicamies par atbalstu pasākuma norisē I.Kozakēvičas LNKBA un LR Kultūras ministrijai.
Līdz šim tradicionālo 9. maija svinību organizēšanas aizliegumu nostiprina vēl viens likumā iekļauts jauninājums, proti, rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa ir aizliegts. Tiesa, arī šajā gadījumā ir paredzēti izņēmumi. “Jauno Vienotību” pārstāvošais Andrejs Judins skaidro, ka slēpošanas, dejošanas vai līdzīgus izklaides pasākumus joprojām varēs organizēt valsts vai pašvaldības iestādes, jo tām atļauja saskaņā ar likumu nav vajadzīga. Izskatot iesniegumu par privātpersonu pieteikta pasākuma rīkošanu, pašvaldība varēs to neatļaut arī lielākā attālumā no pieminekļiem, savukārt līdz 200 metru attālumam nebūs nekādu diskusiju – nekādu publisku pasākumu.
https://neatkariga.nra.lv/politika/377124-lidzsineja-formata-9-maija-svinibas-tiek-aizliegtas
Plāns sagatavots, lai nodrošinātu Eiropas Padomes ieteikumos par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību iekļauto nosacījumu dalībvalstīm pieņemt valsts stratēģisko satvaru romu plašākā sociālās iekļaušanas politikā. Īstenojot plānā ietvertos pasākumus, tiks veicināta romu līdzdalība dažādās sabiedrības dzīves jomās – izglītības, nodarbinātības, veselības, mājokļu, pilsoniskās sabiedrības, kultūras un citās jomās, tādējādi veicinot Latvijas romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību. Kopumā plāna ietvaros ir paredzēts 31 pasākums. Plāna īstenošanā līdzdarbojas vairākas ministrijas un iestādes: Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Valsts kanceleja, SIF u.c. Pasākumu īstenošanā iesaistītas arī NVO, piemēram, biedrība „Romu Kultūras centrs” un biedrība „Latvijas Cilvēktiesību centrs”.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-planu-romu-lidztiesibas-ieklausanas-un-lidzdalibas-veicinasanai
Izglītojošā atceres pēcpusdiena veltīta latgaliešu ortogrāfijas pamatlicējam, lingvistam
un baznīckungam Pīteram Strodam viņa 130 gadu jubilejā. P. Strods ir studējis
Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā un Pēterburgas Garīgajā akadēmijā. 1924. gadā
Insbrukas universitātē ieguvis filozofijas licenciāta grādu. Papildinājies Vīnes
universitātē, kur 1926. gadā aizstāvējis disertāciju “De vita eiusque prima origine”
(“Par dzīvību un tās pirmsākumiem”), kļūstot par pirmo filozofijas zinātņu doktoru
starp Latvijas katoļu priesteriem.
P. Strods ir publicējis divas latgaliešu valodas gramatikas (1922, 1933) un sastādījis
pareizrakstības vārdnīcu 1933. gada izdevumam, tam kļūstot par ceļvedi latgaliešu
pareizrakstībā starpkaru Latvijā un vēlāk. 20. gadu sākumā vadījis latgaliešu valodas
apguves kursus Latgales skolotājiem, vācis latgaliešu folkloru. 1927.–28. gadā IM
uzdevumā vadījis t. s. latgaliešu izloksnes ortogrāfijas kārtošanas komisijas darbu.
Sarakstījis vairākus reliģiska satura un literārus darbus, bijis aktīvs publicists.
Ieejas maksa izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa un dalība radošajās darbnīcās Ekrāns un bērns 7. un 28. maijā no plkst. 12 līdz 16 – ar 50% atlaidi no noteiktās standarta ieejas cenas. Rīgas Fotogrāfijas biennālē 2022 ģimenes un bērni no 8 līdz 12 gadu vecumam aicināti piedalīties radošajās darbnīcās Ekrāns un bērns. To laikā kopā ar mākslinieci Līgu Spundi būs iespēja radīt savu kluso dabu. Darbnīcas norisināsies 7. un 28. maijā izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa.
https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/rigas-fotografijas-biennale-aicina-uz-radosajam-darbnicam-berniem-14279562
Maija rezidenti: Lina Melnyk (Ukraina), Olha Kupriyan (Ukraina), Linda Zulmane (Latvija), Zane Eniņa (Latvija), Naira Khachatryan (Armēnija), Gohar Aslanyan (Armēnija), Lev Naumov (Krievija), Līva Zolneroviča (Latvija).
Atvērta jaunā Rīgas Centrālās bibliotēkas Āgenskalna filiālbibliotēka (Eduarda Smiļģa ielā 46, 1. stāvā). Lasītājus gaida ap 7000 liels grāmatu un citu informācijas resursu krājums. …Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī Āgenskalna filiālbibliotēka ir ģimenes bibliotēka. Apmeklētājiem bez maksas pieejami datorpakalpojumi – internets, datubāzes, bezvadu internets. Bibliotēka atvērta darbdienās no 9.00 līdz 18.00, sestdienās no 10.00 līdz 17.00.
Pēkšņi daudz mīļākas ir tās vērtības, ko tu līdz šim neesi pratis cienīt līdz galam, teic Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore, aktrise Dana Bjorka stāstot, kā jūtas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņa atklāj, ka šobrīd pilnīgi savādāk uztver vecvecāku stāstus par karu: “Vairāk saprotu viņu dzīves attieksmi [..], jo viņi ir tie cilvēki, kuri vairāk prot draudzēties, cienīt, mīlēt un vērtēt, un novērtēt to, kas viņiem ir dots.”
“MUZIKĀLIE ORNAMENTI” – vijolnieka-virtuoza Alekseja KOLESNIKOVA un pianista, komponista un aranžētāja Vladimira BOLGARA duets. Aleksejs – vijolnieks-virtuozs, starptauktisko konkursu laureāts, spīdošs vijoļspēles improvizātors, pedagogs. Vladimirs – pianists, improvizātors, aranžētājs un komponists. “MUZIKĀLIE ORNAMENTI” – programma, kura sastāv no dažādām mūzikas kultūrām, salikta vienotā vispusīgi unikālā muzikāla ornamentā.
Filma “Sema ceļojumi” pasaules pirmizrādi piedzīvoja lielākajā Ziemeļamerikas žanra filmu festivālā “FantasticFest” Ostinā, ASV, 2021. gada novembrī, un filmu pasaulē izplata dāņu kompānija “LevelK”. “Sema ceļojumi” ir Latvijas un Beļģijas kopprodukcijas filma, ko veido Latvijas filmu studija “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Beļģijas kompāniju “Polar Bear”. Filma “Sema ceļojumi” stāsta par beļģi Semu, kurš dodas uz kādu nomaļu Eiropas vietu meklēt savu tēvu. Tomēr meklējumi ieved viņu pasaulē, kādu nav iepriekš pieredzējis.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/aika-karapetjana-filmu-sema-celojumi-demonstres-hbo-europe-tikla.a453871/
Nacionālā kino centra rīkotais tradicionālais Latvijas filmu maratons atgriezīsies klātienes seansos”Splendid Palace”. Programmā – vairākas pirmizrādes, simtgadnieka R.Kalniņa godināšana, filmas par Ukrainu, Latvijas animācija un brīvdabas seanss. Bezmaksas klātienes seansos abās kinozālēs būs bez ierobežojumiem. Ielūgumus uz kinoteātra seansiem no 27. aprīļa varēs saņemt “Splendid Palace” kasē vai piereģistrēt elektroniski kinoteātra mājaslapā; detalizēta informācija par seansiem un pieteikšanos sekos.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/4-maija-latvijas-filmu-maratons-sogad-notiks-gan-klatiene-gan-tiessaiste.a453516/
“Pēdējos gados, izņemot akūto Covid periodu, pavasarī Pārdaugavā, Slokas ielā 37, LNKBA Namā sāk ieplūst mākslas avots. Instrumentālā mūzika, dziedāšana, izstādes un vernisāžas, literārie vakari – tie visi ir dažādi Festivāla “Pavasara avots” aspekti, kurus izdomāja un organizēja nenogurstošais LNKBA vadītājs, profesors Rafi Haradžanjans. Šī gada aprīlī festivāls noslēdzās ar Leona Brieža dzejoļu grāmatas, kas tulkota krievu valodā, prezentāciju. LNKBA zālē izskanēja pirms gandrīz trīs gadiem mūs pametušā slavenākā latviešu dzejnieka dzejoļi, kurus pavadīja neliela dokumentāla filma un slavenās Rīgas bardeses Jevgēnijas Ošurkovas jaunā dziesma.
Kasjaniča kungs un dzejnieka dēls Adrians Briedis-Makovejs lasīja dzejoļus divās valodas – latviešu un krievu.
https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/kniga-perevodov-stihov-leona-briedisa-dobralas-do-rigi-kultura1kb.a453883/?fbclid=IwAR3olhdtky8w0MsG2HsUulWNeBlKZMQSGk18wNOj8mC1fj-f8Cc6rss6RbQ
