Par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā ceturtdien, 9.maijā – Eiropas dienā –, pie Saeimas nama norisināsies Eiropas pikniks.  Pasākuma laikā ikviens interesents aicināts neformālā gaisotnē kopā svinēt svētkus, sarunāties ar citiem dalībniekiem un iepazīties ar plašo Eiropas kulināro mantojumu, baudot Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu vēstniecību sarūpētos nacionālos ēdienus un svētku kūku.

Piknika ietvaros ikviens interesents aicināts piedalīties erudīcijas spēles “Es un ES” izspēlē un pārbaudīt savas zināšanas par Eiropas Savienības jautājumiem. Spēlē būs iespējams piedalīties, izmantojot savu viedierīci, un trīs labākie dalībnieki saņems veicināšanas balvas. Paredzēts, ka notiks divas erudīcijas spēles izspēles.

Pasākums norisināsies no pulksten 12.45 līdz 15.00 pie Saeimas nama Jēkaba ielā 11, Rīgā. Erudīcijas spēles “Es un ES” pirmā izspēle paredzēta pulksten 13.10, savukārt otrā izspēle plānota pulksten 14.10.

https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/33450-eiropas-diena-pie-saeimas-nama-norisinasies-eiropas-pikniks

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maiju, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus – gan svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, gan svētku dienai veltītās īpašās muzikālās programmas, koncertus un radošās darbnīcas, filmu maratonu, akciju “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” un citus pasākumus pilsētas centrā un apkaimēs.

https://www.riga.lv/lv/node/73383

Atzīmējot 20 gadu jubileju, kopš Latvija ir atgriezusies Rietumu demokrātijas kultūrtelpā, mēs varam justies stipri un lepoties, ka esam daļa no Eiropas kopienas un tās vērtībām. Pēdējie gadi visai Eiropai ir bijuši izaicinoši. Mums visiem kopā ir jāapzinās, ka demokrātija, cilvēka cieņa, cilvēktiesības, tiesiskums un citas liberālās demokrātijas vērtības nav vienkārši garantētas. Tās ir jāaizsargā! Šie 20 gadi Eiropas saimē ir ikvienam nesuši jaunas atklāsmes un izaugsmes iespējas. Vienlaikus priekšā vēl ir daudz dažādu izaicinājumu. Mums ir svarīgi apzināties, ka Eiropa ir mūsu kopīgās mājas un mūsu vienīgā nākotnes izvēle, lai mūsu sabiedrība un mūsu pēcteči dzīvotu drošībā un labklājībā.

Sirsnīgs sveiciens svētkos!

ՀԱՅԱՍՏԱՆԻ ՀԱՆՐԱՊԵՏՈՒԹՅԱՆ ՆԱԽԱԳԱՀԻ ՀՐԱՄԱՆԱԳԻՐԸ

ՐԱՖՖԻ ԽԱՐԱՋԱՆՅԱՆԻՆ ԵՐԱԽՏԱԳԻՏՈՒԹՅԱՆ ՄԵԴԱԼՈՎ ՊԱՐԳԵՎԱՏՐԵԼՈՒ ՄԱՍԻՆ

Հիմք ընդունելով վարչապետի միջնորդությունը՝ համաձայն Սահմանադրու-թյան 136-րդ հոդվածի և «Հայաստանի Հանրապետության պետական պարգևների և պատվավոր կոչումների մասին» օրենքի 5.3-րդ հոդվածի 1-ին մասի.
Հայ-լատվիական բարեկամական կապերի ամրապնդման և զարգացման, հայկական մշակութային արժեքների պահպանման գործում ներդրած ավանդի համար դաշնակահար, երաժշտագետ, հասարակական գործիչ Րաֆֆի ԽԱՐԱՋԱՆՅԱՆԻՆ (Լատվիա) պարգևատրել Երախտագիտության մեդալով:

ՀԱՅԱՍՏԱՆԻ  ՀԱՆՐԱՊԵՏՈՒԹՅԱՆ ՆԱԽԱԳԱՀ                                                 Վ.ԽԱՉԱՏՈՒՐՅԱՆ

2024թ. ապրիլի 11
Երևան
ՆՀ-106-Ա

https://www.president.am/hy/decrees/item/6030/

 

ARMĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA DEKRĒTS

PAR RAFI HARADŽANJANA APBALVOŠANU AR PATEICĪBAS MEDAĻU

Pamatojoties uz Ministru prezidenta starpniecību, atbilstoši Satversmes 136. pantam un likuma “par Armēnijas Republikas valsts apbalvojumiem un goda pakāpēm” 1. daļas 5.3. pantam. pianists, muzikologs, sabiedriskais darbinieks Rafi Haradžanjans (Latvija) par ieguldījumu armēņu un latviešu draudzīgo sakaru stiprināšanu un attīstību,  armēņu kultūras vērtību saglabāšanu apbalvots ar pateicības medaļu.

ARMĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS                                   V.Hačaturjans

2024թ. ապրիլի 11 (2024. 11.apr.)
Երևան (Erevana)
ՆՀ-106-Ա

https://www.president.am/hy/decrees/item/6030/

Pirms 180 gadiem dzimis Nikolajs Rimskis-Korsakovs – brīnišķīgs komponists, lieliskais skolotājs, kurš izaudzināja veselu plejādi lielu personību. Tostarp Jāzepu Vītolu (viņa vārds tika dots Latvijas Mūzikas akadēmijai), Igoru Stravinski, Aleksandru Glazunovu, Aleksandru Spendiarjanu… 30. aprīlī plkst. 18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Namā – jau notiek tradicionālais mākslas festivāls “Pavasara pavasaris 2024”- sāksies īpaši sagatavota programma par godu šī mūzikas kultūras ģēnija jubilejai. Programmas skatītāji redzēs  video klipu izlasi un dzirdēs “dzīvo mūziku”. Dziedās soprāni Evija Hilmane un Svetlana Ščikova-Barone, profesors Rafi Haradžanjans spēlēs klavieres un arī stāstīs.

Un tā pagāja Olgas Jakubovskas meistarklase, kurš  notiks SIF projekta “Kopīgie svētki: Integrācija caur gadskārtu  svētkiem» (Nr. 2023.LV/MTSP/06)   ietvaros.

(vairāk…)

Sestdien, 27. aprīlī, I. Kozakevičas LNKBA Namā ar nestandarta programmu “Ēģipte – pagātne un tagadne” tika atklāts kārtējais, jau devītais mākslas festivāls “Pavasara avots-2024”.Par impulsu šai programmai kļuva mūsu aktīvistes Jūlijas Losevas divu nedēļu tūrisma brauciens uz šo Āfrikas valsti.Viņa ar entuziasmu dalījās ar klausītājiem savos svaigajos iespaidos par šo seno civilizāciju. Viņas stāsts tika ilustrēts ar krāsainiem video, ko Loseva pati filmēja Ēģiptē.

(vairāk…)

SIF projekta “Kopīgie svētki: Integrācija caur gadskārtu  svētkiem» (Nr. 2023.LV/MTSP/06)  ietvaros vakar I.Kozakēvičas LNKBA Namā notika mākslas izstādes “Pavasaris, Lieldienas” atklāšana.

Pasākums noritēja siltā atmosfērā, klātesot viesiem un māksliniekiem izstādīto gleznu autoriem, kuru vidū bija Vjačka Telešs, Vasils Mališčic,  Anatolijs Borodkins, Babkens Stepanjans, Tatjana Teje, Anna Peipinja, Jelena Lavrinoviča un citi.

Izskanēja arī muzikāli numuri: Emīla Dārziņa mūzikas skolas radošo jauniešu dāvana. Šī skola ir īpaši apdāvinātiem jauniešiem. Jauno mūziķu sniegums to vēlreiz apliecināja.

(vairāk…)

25.04 LNKBA Namā (Slokas 37, Rìga) plkst.16.30 Lielajā zālē pavasara-Lieldienu (kadam tas ir jau “pēc”, citiam vèl “pirms”…) glezniecības izstādes atklāšana. Kurators Jurijs Slaviks. Savus darbus demonstrēs Vjačka Telešs, Anatolijs Borodkins, Babkens Stepanjans, Tatjana Teje, Edgars Miķelsons, Oļegs Sisolatins, Anna Peipinja un citi.
Atklāšanas ceremonijas laikā
mès dzirdēsim arī jaunos talantīgos instrumentālistus. Viņi pat nāks ar repertuāra pārsteigumu, ar pilnīgi jaunu opusu. IEEJA BRÌVA. GAIDAM!

Šo traģisko notikumu kopā ar daudzām valstīm pirms vairākiem gadiem oficiāli atzina arī Latvijas Saeima. Radio raidījums “Arevik” (tiek veidota armēņu valodā) stāsta par armēņu Genocīdu. Tajā arī stāstīts, kā 2. aprīlī Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā aulā notika pianista un pedagoga Rafi Harajanjana jubilejas koncerts. Intervijas ir ļoti interesantas. Runā bīskaps Vardans Navasardjans, baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska, rīgas komponists Andrejs Seļickis un pianists un komponists, profesora audzēknis Ruslana Perežilo. Tagad viņš dzīvo Triestē.

klaus.;https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/peredachi-nacionalnih-kulturnih-obschestv/pamjat-dlinoyu-v-109-let-segodnja-godovschina-genocida-armjan.a190977/

Vai protat oriģināli izrotāt olas Lieldienām? 27.aprīlī, sestdien, plkst.12.00 māksliniece Olga Jakubovskaja apņemas mūs visus mācīt.  Nāciet uz meistarklasi! Рat ja šogad Lieldienas jau nosvinējis, tomēr nenāk par ļaunu mācīties: nākamgad  parādīs savas prasmes. Savukārt tie, kas Lieldienas svin pēc pareizticīgo kalendāra,  paspēs  to izdarīt!

(vairāk…)

LOA 35 gadus dāvā iespēju bērniem būt aktīviem sporta svētkos “Vienoti sportā”. Lai veicinātu Latvijas Republikā dzīvojošo dažādu tautību bērnu un jauniešu kopību sportā un draudzību vienotā Latvijā, 2024. gada 21. aprīlī Rīgas Sporta manēžā Latvijas
Olimpiskā akadēmija (LOA) jau 35. reizi rīkoja sporta svētkus “Vienoti sportā”.  Svētdienas rīts aktīvi iesākās 273 dalībniekiem vecumā līdz 12 gadiem. Pasākumu atklāja LOA prezidents, olimpiskais čempions kanoe airēšanā Ivans KLEMENTJEVS. Atklāšanā piedalījās arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi
HARADŽANJANS, LOA pirmā prezidente Daina ŠVEICA un LOA Senāta locekļi. Paldies armēņu biedrības deju grupai “Anuš” un deju grupai ”Flamenko” par sagādāto prieku ikvienam klātesošajam! (vairāk…)