Ko nozīmē būt latvietim? Saruna ar šī gada “Lielā Kristapa” rekordistu, kinorežisoru Staņislavu Tokalovu.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/327131/11-kinorezisors-stanislavs-tokalovs?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-top&utm_campaign=RP-widget
Šajā kamerkoncertā I.Kozakēvičas LNKBA Namā piedalījās četri jaunie izpildītāji. Trīs pianistes un viena vijolniece. Tas paskaidro programmas nosaukumu. Divi no izpildītājiem jau ir labi zināmi. Viņi bija spiesti pārcelties uz Latvijui no Odesas (Ukraina). Un tagad veiksmīgi turpina mācības E. Dārziņa Rīgas mūz. skolā. Runājam par dvīņu māsām Mariju un Sofiju Varčenko. Abi savu izvēlēto profesiju uztver nopietni. Tas ir pamanāms. Viņi izpilda skaņdarbus, kuru apgūšanai nepieciešams daudz darba. Marija atskaņoja fragmentu no J. S. Baha no Partitas solo vijolei un A. Gubeja Etīdi. Viņa spēlēja brīvi un diezgan artistiski. Savu mīlestību pret vācu klasiku Sofija demonstrēja, interpretējot J. S. Baha Prelūdiju un fūgu g-moll un Bēthovena 5. sonāti (visas trīs daļas). Savu vācu klasikas interpretāciju klātesošajiem rādīja arī pianistes Marija Bondarenko un Sofija Galperina. Viņiem jau ir spēcīga mākslinieciskā griba, kas ir jauki. Īpaši atzīmēsim, ka Galperina pārliecinoši un aktīvi spēlēja arī Imanta Zemzara ciklu “Faktura”. Šis ir brīnišķīgs opuss. Priecāsimies redzēt šos jaunos mākslinieces arī turpmākajās mūsu Asociācijas programmās.
13. maijā notika sirsnīga un produktīva tikšanās ar EVZ fonda ģenerāldirektori Dr.Andrea Despota! Mēs iedziļinājāmies svarīgās diskusijās, kā arī Starptautiskās romu savienības (IRU) leģitimitātē un tās pastāvīgajā pozīcijā EHR padomē. Mēs arī izrādījām cieņu romu genocīdam pie memoriāla Bundestāgā.
Kopā mēs strādājam pie gaišākas nākotnes romu kopienai visā pasaulē
Programma. Lai interesentiem atvieglotu iepazīšanos ar Akcijas Muzeju nakts piedāvājumu dažādās Latvijas vietās – muzeji un citas kultūrvietas ir grupētas pēc to ģeogrāfiskās piederības kultūrvēsturiskajiem novadiem (Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale), atsevišķi norādot Rīgu un Rīgas tuvāko apkārtni.
UNESCO Ģenerālās asamblejas 42. sesijā Parīzē nolemts leģendārā dziedātāja Šarla Aznavūra, kā arī slavenā režisora Sergeja Paradžanova 100. jubileju iekļaut UNESCO Slavenu cilvēku un svarīgu notikumu jubileju kalendārā 2024. gadam. -2025. (vairāk…)
Poļu vārda mīļotāju klubs “Gaw ęda” aicina uz tikšanos 2024. gada 15. maijā I. Kozakevičas LNKBA Namā. ISlokas iela 37, Rīga) plkst.17:00. Par savu darbu Latvijā stāstīs poļu aktieri.
I. Kozakevičas LNKBA Namā ((Slokas 37, Rīga) 15. maijā plkst. 18-00 mūsu dzejnieki lasīs Latvijas mūsdienu dzejnieku dzejoļus. Skanēs autordziesmas un tulkojumi no latviešu dzejas.
Pie klavierēm būs arī profesors Rafi Haradžanjans un savu “komandu”. Dzirdēsim B. Smetanas un A. Hačaturjana darbus. Nāc – būs pavasaris! Ieeja bez maksas.
Jurijs Kasjaņičs
Sabiedrībā plašu ažiotāžu ieguvis kāds fragments no Kultūras ministrijas (KM) plāna par saliedētu un pilsoniski aktīvu sabiedrību. No teikuma, kurā minēts trešo valstu pilsoņu īpatsvara pieaugums, piemēram, Nacionālā apvienība (NA) secinājusi, ka ministrija plāno imigrācijas palielināšanu. Nozares ministre šādus apgalvojumus nosauc par klaju dezinformāciju.
ĪSUMĀ: Vietnē “X” plaši apspriež KM saliedētības plānu un vienu teikumu par trešo valstu pilsoņiem. Plānā teikts: Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, īpatsvars gadā – 2019.g. 1,1% ; 2027.g. – 2,2%. Nacionālā apvienība pārmet KM plānus palielināt imigrāciju. KM: Plānā ir pētnieku prognozes, KM nestrādā ar migrācijas politiku, bet ar Latvijā jau esošo cilvēku integrāciju. Pērn izsniegtas 786 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Iekšlietu ministrs: Nav plāna būtiski palielināt trešo valstu pilsoņu skaitu Latvijā. Par KM plānu līdz 20. maijam Tiesību aktu portālā ikviens var izteikt savu viedokli, tad to skatīs valdībā.
Mākslinieka Elgurta jubilejai veltītās izstādes atklāšanā spēlēja brīnišķīgais vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs.
2024. gada 13. maijā plkst. 19:00 Rīgā, Rīgas ebreju kopienas namā, Skolas ielā 6, notiks pirmizrāde “Briesmīgais prusaks un citas radības. Dzeja bērniem un tiem, kuri jau pieauguši”. K. Čukovska, N. Zabolocka, D. Harmsa, N. Oleinikova un citu autoru dzeju apvienojis režisors Vasilis Zorkis. Dalībnieku viu Čulpana Hamatova, Artūrs Smoļjaņinovs, Šamils Hamatovs, Vadims Radionovs (autors un YouTube kanāla “И грянул Грэм” vadītājs).
Biļešu cenas no 40€ Visi savāktie līdzekļi tiks novirzīti pārtikas produktu iegādei Ukrainas atbrīvotās teritorijas iedzīvotājiem.
Festivāls Pavasara pavasaris 2024 turpina savu programmu. 8.maijā plkst.17.00 I. Kozakevičas LNKBA Nama Kamīnzālē ( Slokas ielā 37, Rīgā,) tiks atklāta izstāde par godu ievērojamā grafiķa I. Elgurta 100 gadu jubilejai (kurators Jurijs Slaviks). Elgurts dzimis Kišiņevā. No savas pieredzes viņš tieši uzzināja geto, holokausta un kara šausmas. Kopš 1952. gada dzīvoja Rīgā, kur mācījās un auglīgi strādāja. Viņa rūpīgi veidotā grafika ne reizi vien atspoguļoja Latvijas galvaspilsētas attēlus.
Izstādes atklāšanas ceremonijā piedalīsies dzejnieki, brīnišķīgais vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs (improvizācijas par ebreju un moldāvu folkloras tēmām), nesenā Odesas iedzīvotāja, jaunā pianiste Sofija Varčenko (L.V. Bēthovena 1. sonāte).
Ieeja bez maksas.
Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus 7. maijā sāks pildīt Dace Melbārde (“Jaunā Vienotība”). Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu pašreizējā Eiropas Parlamenta sasaukumā, kur deputāte ievēlēta 2019. gada Eiropas vēlēšanā. Iepriekš Melbārde ilgu laiku (2013–2019) bija Latvijas kultūras ministre.
Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija.
Latvija, 2023. Režisore: Ilze Kunga-Melgaile.
Lomās – Ērika Eglija-Grāvele, Darius Meškauskas, Gints Grāvelis, Egons Dombrovskis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa u.c.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/326116/mana-briviba-vesturiska-drama?utm_source=top6-1&utm_medium=front&utm_campaign=replay
“Ir izaugusi jauna paaudze, kura autoritārismu iepazīst tikai vēstures grāmatās un ārvalstu ziņu raidījumos, nevis savā ikdienā. Ir izaugusi paaudze, kurai nav bail no sava viedokļa. Paaudze, kurai nav bail no patiesības. Šī paaudze mūsu valsts neatkarību, brīvību un demokrātiju uzskata par pašsaprotamām vērtībām,” paudis prezidents.
Kaut arī brīvība var šķist pašsaprotama, tā tāda nav, un to pierāda mūsu valsts vēsture, norādījis prezidents.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.05.2024-prezidents-ta-ir-loti-liela-vertiba-dzivot-un-svinet-svetkus-ka-gribam.a552857/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
Piedāvājam ielūkoties aizkustinošās foto galerijās, kas atspoguļo vēsturiskos 1990. gada 4. maija notikumus visas dienas garumā – atbalstītāji pie Augstākās Padomes, vēsturiskais balsojums, emocionālā deputātu sagaidīšana.
Festivāla koncerts “Komponistam un pedagogam Rimskim-Korsakovam-180” bija ļoti veiksmīgs. Tas notika pārpildītā I.Kozakēvičas LNKBA Nama zālē 30. aprīlī. Koncertam bija rūpīgi pārdomāta programma, struktūrā, loģikā, bija krāsu daudzveidībā, bija veiksmīga izpildītāju izvēlē. Starp pēdējiem redzējām jaunos soprānus Eviju Hilmani un Svetlagu Ščikovu-Baroni, pianistes Rafi Hadžanjanu, Vitu Vēriņu, Kristīnu Geidmani. Skanēja gan dienas varoņa, gan viņa daudznacionālo (LNKBA tas ir īpaši interesanti un raksturīgi) un slaveno studentu mūzika: Yaz. Vītols, A. Spendiarjans, I. Stravinskis, A. Ļadovs. Video fragmentu izlase – pēc profesores R. Haradžjanas ieteikuma tos apkopojusi Ludmila Bičkova – interesē kontrasti, vizuālais spilgtums, precizitāte. Ir pamats runāt par programmas triumfālajiem panākumiem garīgā skaistuma cienītāju vidū.