Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne” atskaite par izglītojošo atceres pēcpusdienu „Latīņu drukas aizlieguma atcelšanai — 120!“
Pasākumā piedalījās 19 cilvēki. Tas tika organizēts latīņu drukas aizlieguma atcelšanas pieminēšanai — ir pagājuši 120 gadi (1865—1904) kopš barbarisko liegumu noņemšanas. Pasākumā tika aktualizēti tā laika vēsturiskie notikumi reģionā — t. s. poļu dumpis u. c. apstākļi, tāpat tika analizētas ilgo aizliegumu sekas.
Iespieddarbu aizliegums latīņu burtiem bija apzināta un varmācīga Krievijas impērijas valdības politika t. s. Krievijas Ziemeļrietumu apgabalā, tostarp Vitebskas guberņā, kurā tolaik ietilpa Latgale, un Lietuvā. Aizliegums attiecās uz jebkādu tekstu iespiešanu, izplatīšanu un lietošanu latīņu burtiem jeb antīkvā. Pasākums bija vērsts pret vietējo iedzīvotāju kultūru un identitāti, tas būtiski ietekmēja pieeju izglītībai. Skolotājus un skolēnus vedināja un pat spieda pāriet uz krievu alfabētu (kirilicu), kas tautā tomēr neguva atsaucību. Bērni latgaliešu valodu apguva mājās no lūgšanu grāmatām, kuras tika glabātas no iepriekšējām paaudzēm, pārrakstītas vai ievestas Latgalē nelegāli. Pēc latīņu drukas aizlieguma atcelšanas 1904. gada 24. aprīlī (pēc j. st. — 7. maijā) pakāpeniski sākās jauns posms latgaliešu valodas un literatūras attīstībā.
Atceres pēcpusdienu ievadīja L. Mozga ar dr. philol. L. Leikumas sagatavotu vizuālo prezentāciju, iepazīstinot sanākušos ar aplūkojamā posma pamatdatiem. Pati prezentācijas autore šai dienā darbojās Rēzeknē — gadskārtējā Latgales skolu olimpiādē un daiļrunātāju konkursā “Vuolyudzāni”, kas latīņu drukas aizlieguma atcelšanas pieminēšanai un latgaliskās kultūras notikumu aktualizēšanai notiek kopš 2000. gada.
Par tekstu pārrakstītājiem un izplatītājiem Latgalē stāstīja LNB bibliogrāfe Lilija Limane. Pēc viņas, cīņā pret latīņu drukas aizliegumu Latgalē aktīvi iesaistījās toreizējā latgaliešu inteliģence, lielu darbu paveica Pīters Miglinīks un Andrivs Jūrdžs. Tekstu pārrakstīšanā latīņu burtiem iesaistījās arī Joņs Salinīks, Vincents Leika, Joņs Seiļs un Joņs Šķesters. Visaktīvāk tekstu pārrakstītāji darbojušies Rogovkā, Barkavā, Gaigalovā, Varakļānos, Viļānos, Ludzas pusē. Saturs — galvenokārt reliģiskie teksti.
Stāstījumu turpināja LNB bibliogrāfe Ināra Klekere ar priekšlasījumu „Latgolys kulturys olūti LNB ratumu kruojumā i jūs pietejumi“. Retumu nodaļā esot vairāk nekā 400 rokrakstu. LNB ar lielu cieņu izturoties pret Latgales mantojumu. I. Klekere pieminēja pētniekus F. Trasunu, B. Brežgo, M. Bukšu, S. Seili, O. Kravali u. c., kā arī savā laikā L. Leikumas no Krievijas (Sibīrijas latviešiem, latgaliešiem) atvestās un LNB nodotās nelegāli izdotās grāmatas — kontrafakcijas.
Klātesošie ar lielu interesi sekoja abu lektoru stāstījumam, uzdeva jautājumus.
Alfons Šveds atgādināja svarīgākās A. Jūrdža kalendāra lappuses, iepazīstinot ar konkrētu kalendāra atvērumu saturu, piemēram, 27. aprīli. Viņam palīdzēja P. Laicāns un M. Sadovska ar iepazīšanai sagatavotām aktuālām lappusēm.
Noslēgumā 85 gadu jubilejā tika sveikts ilggadējais biedrības biedrs un aktīvists Alfons Šveds. Viņš bija patiesi iepriecināts par fotoalbumu, kur fotogrāfijās iemūžināti interesanti brīži biedrības aktivitātēs daudzu gadu garumā (autore — L. Leikuma).
- gada 30. aprīlī
Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ valdes priekšsēdētāja Laura Mozga
