lnkba

ASV kora “Siskjū dziedoņi” koncerts. Ieeja bez maksas! Прозвучит программа хора из США, вход свободный

24.06.2019 0

Trešdien, 26. jūnijā, plkst. 13.30 Rīgas S. Jāņa baznīcā skanēs kormūzikas koncerts, kurā dziedās “Siskjū dziedoņi” no ASV Rietumu piekrastes Oregonas štata Ešlendas pilsētas. Koncertprogrammas centrālais opuss ir “Taurenītis” (Butterfly), ko koris īpaši pasūtinājis komponistei Ailenai Kotonai. Tas veltīts japāņu diplomātam Čiunem Sugiharam (1900–1986) – viņš, būdams Japānas vicekonsuls Lietuvā, palīdzēja tūkstošiem no Polijas bēgošajiem ebrejiem izglābties no holokausta. Repertuārā iekļauta arī savulaik par Atmodas himnu iedēvētā igauņu komponista A. Matīsena dziesma “Atmostas Baltija” un latviešu tautasdziesma “Kas tie tādi” amerikāņu komponista S.Sameca apdarē.

http://www.la.lv/parcelta-asv-kora-siskju-dziedoni-norises-vieta

māksla

Neonīlas Medvedevas darbu izstāde. Выставка живописи Неониллы Медведевой

22.06.2019 0

В галерее Māksla XO («Элизабетес, 14) до 22-го июля открыта персональная выставка  Неониллы Медведевой «Этюды».  «Очень интересная художница!», – сказал профессор Латв. академии художеств Юрис Юрьянс, который  …был ее преподавателем в академии. «Свои работы я посвящаю городам и людям, это две мои основные темы», – добавляет сама художница. – «А автопортреты? Не люблю в искусстве самовыражения, это не для меня».

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/etyudi-neonilli-medvedevoy–v-zhizni-vsegda-naydetsja-mesto-klassike-kultura1kb.a323265/?fbclid=IwAR0zCllcKxHQUWYo01x4plb1VLZT_9QzvLDsHtEmJ0bzc3C1GD6azLJEIcA

māksla

Brīvdienas Rīgā: līgošana. Выходные в столице: Лиго

20.06.2019 0

Lai svinētu Jāņus, nav obligāti jāpamet pilsēta – dziesmas, dejas, ugunskuri un gardi cienasti pilsētā būs bagātīgi pieejami vairākās vietās. Un vēl mūs sagaida brīvdabas kino seansi, koncerti un citi pasākumi. Programma ir šeit: https://www.riga.lv/lv/news/brivdienas-riga-ligosana-daugavas-krasta-brivdabas-kino-un-rigas-cirka-brinumi?17355

Песни, танцы, костры и угощения  будут и в столице, причем в нескольких местах. Вас ждут киносеансы под открытым небом, концерты и много других событий… 23 и 24 июня общественный транспорт в Риге бесплатный. Будут организованы дополнительные рейсы. Программа мероприятий здесь: https://www.riga.lv/ru/news/vyhodnye-v-stolice-ligo-na-beregu-daugavy-kino-pod-otkrytym-nebom-i-chudesa-rizhskogo-cirka?17355

lnkba

Par projektu “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana ēkai Slokas ielā 37, Rīgā”

20.06.2019 0

Raffi ERAF

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo Kultūras Biedrību asociācija 2019.gada 29.martā noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana ēkai Slokas ielā 37, Rīgā” ar identifikācijas Nr. 4.2.1.2/18/I/043 (turpmāk – Projekts) īstenošanu.

Projekta mērķis ir energoefektivitātes paaugstināšana Asociācijas piederošajā ēkā Slokas ielā 37, Rīgā, kurā Asociācija veic gan savu administratīvo darbību, gan arī sabiedrisko darbību kultūras un izglītības jomā.

Projektā kā attiecināmās izmaksas plānoti šādi energoefektivitāti veicinoši pasākumi – bēniņu siltināšana un jumta skursteņu atjaunošana, jumta, balkona un pagrabu pārsegumu siltināšana, logu un durvju atjaunošana, restaurācija un nomaiņa, apkures sistēmas pārbūve, t.sk. veco radiatoru nomaiņa un papildus jaunu radiatoru uzstādīšana. Papildus, projektā kā attiecināmās izmaksas norādītas – projektēšanas

 

 

 

integracija

Dzintra Hirša par gaidāmo izglītības reformu. “Реформу билингвальных школ надо было начинать в 90-е” – Дзинтра Хирша

19.06.2019 0

По убеждению бывшего директора Центра госязыка, если человек знает латышский язык – это не вопрос интеграции, это лишь самое ее начало. Только тогда он может понять, что в государстве происходит, в противном случае он «живет параллельной жизнью».  “Я поняла — здесь очень много проблем, потому что одни боялись решать эту проблему, а другие не понимают: сегрегация только ухудшает положение. Потому что, конечно, часто это бывает вопросом денег, но здесь — вопросы организации работы, вопросы о том, как это всё происходит, какие курсы, и почему курсы есть только теперь, а раньше их не было, почему люди не учились, и так далее».

см.: https://rus.lsm.lv/statja/novosti/politika/reformu-bilingvalnih-shkol-nado-bilo-nachinat-v-90-e–hirsha.a322960/

sabiedrība

Rīga gatavojas Jāņiem – programma. Рига в преддверии Лиго

16.06.2019 0

No 18. jūnija galvaspilsētā sāksies pasākumi, kas veltīti gaidāmajai gada īsākajai naktij. Pirms Jāņiem pilsētas centrā un apkaimēs noritēs koncerti, darbosies vainagu pīšanas darbnīcas, visiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar svētku tradīcijām. Rīga.lv piedāvā pasākumu programmu svētku dienām, no 18. līdz 21. jūnijam.

https://www.riga.lv/lv/news/riga-gatavojas-janiem-koncerti-ugunskuri-rotalas-dejas-tirgus-doma-laukuma?17313

В преддверии Лиго и в центре столицы, и в районах пройдут концерты, будут работать мастерские по плетению венков, все желающие смогут  познакомиться с праздничными традициями. Rīga.lv предлагает программу мероприятий на предпраздничные дни, с 18 по 21 июня включительно. Вход на мероприятия – бесплатный!

см.: https://www.riga.lv/ru/news/riga-v-preddverii-ligo-koncerty-kostry-igry-tancy-rynok-na-domskoi-ploshadi?17313

māksla

Īrijā notiks otrie Eiropas latviešu kultūras svētki. Латышская диаспора проводит в Ирландии всеевропейский праздник национальной культуры

13.06.2019 0
Īrijā no šodienas līdz 16.jūnijam notiks otrie Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS). Dublinas vecpilsētā risināsies vairāki pasākumi – būs grupu un individuālie priekšnesumi, piedalīsies vairāk nekā 50 amatnieku, būs meistarklases bērniem un jauniešiem, aktivitātes ģimenēm, izstāde par latviešu dziesmu svētku kustības attīstību pasaulē.Kulminācijā lielkoncerts ar 46 māksliniecisko kopu līdzdalību no 18 Eiropas valstīm. ELKS pirmo reizi notika 2015.gadā Briselē.

māksla

Saruna ar Katovices (Polija) koncertzāles direktori

12.06.2019 0

Katovice Polijas dienvidos, Silēzijas reģionā, ir vienpadsmitā lielākā pilsēta valstī. Pēc iedzīvotāju skaita tā pielīdzināma Latvijai – pašā pilsētā mīt 300 tūkstoši, bet areālā – vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju. Kopš 2014. gada Katovicei ir jauna akustiska koncertzāle, kas kalpo par mājvietu Polijas Nacionālajam radio simfoniskajam orķestrim (NOSPR). “Par naudu ir jādomā, tomēr jāatceras, ka kultūras misija nav komerciāla,” intervijā “Kultūrzīmēm” pauž Polijas nacionālā lepnuma – Katovices akustiskās koncertzāles – direktore EVA BOGUŠA-MŪRA.

http://www.la.lv/klausitaji-vienkarsi-atnaca

māksla

Kas gaidāms Jāņos 11. novembra krastmalā? Zināmi mākslinieki un nakts programma

12.06.2019 0

Vīsi aicināti uz pasākumu “Līgosim krastmalā! Pirms simts gadiem Daugavmalā…”, kas risināsies 11. novembra krastmalā no 23. jūnija plkst. 17 līdz 24. jūnija rīta ausmai plkst. 4.30. Kā informē Rīgas dome, uz trīs skatuvēm uzstāsies Latvijā populāri mūziķi un aktieri, būs iespēja dzirdēt maestro Raimonda Paula joku dziesmu programmu “Viena tante teica…”. Pasākumā darbosies vairāk nekā trīsdesmit kafejnīcas un miestiņa teltis. Ieeja pasākumā ir bez maksas. Svētku ugunskuru iedegšana notiks plkst. 22.30. Sabiedriskais transports Rīgā 23. un 24. jūnijā būs bez maksas.

UZZINI PILNU PASĀKUMU PROGRAMMU ŠEIT

http://www.la.lv/kas-gaidams-janos-11-novembra-krastmala-zinami-makslinieki-un-nakts-programma

integracija

Par Kultūras ministra amatā operdziedātāja un pašreizējā Rīgas domes deputāta Naura Puntuļa prioritātem. На пост министра культуры выдвинут Наурис Пунтулис

10.06.2019 0

Puntulis norādīja, ka viņu uzrunājuši vairāki cilvēki, kuri piedāvājuši savu ekspertīzi, tostarp padomnieku statusā… Runājot par integrācijas politiku, kura ir KM) pārziņā, Puntulis norādīja, ka šī joma viņam neesot sveša. Viņš negrasās šajā politikā veidot “revolūciju”, tomēr saskata jautājumus, kuros nepieciešami uzlabojumi. Savas politiskās gaitas Puntulis sāka 2011.gadā, kandidējot 11.Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta. Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Puntulis dzimis 1961.gadā Talsos. 1979.gadā viņš ieguvis izglītību Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā kā kultūras darbinieks, bet 1994.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis maģistra grādu dziedāšanā un pedagoģijā, kā arī maģistra grādu operdziedāšanā. 10. gadus bijis rokgrupas “Pērkons” solists, strādājis kā Jāz. Mediņa mūzikas koledžas pedagogs, kā arī bijis JVLMA solo dziedāšanas katedras vadītājs un  Nacionālās operas solists.

http://www.la.lv/puntulis-atklaj-ko-daris-amata-ja-klus-par-kulturas-ministru

 

integracija

Saeima pieņēma jauno Sabiedrības integrācijas Fonda likumprojektu 3.lasījumā

09.06.2019 0

Saeima pieņēma jauno Sabiedrības integrācijas fonda likumprojektu 3.lasījumā. Ar to ir noslēdzies garš, n-to gadu process, kurš tika uzsākts, lai uzlabotu līdzšinējo SIF darbības caurspīdīgumu, pārraudzību un efektivitāti.
Sabiedrības integrācijas fondam bija jābūt vienai no institūcijām, kura balsta un palīdz nevalstiskajām organizācijām sasniegt valsts mērķus integrācijas jomā un sasniegt sabiedrības mērķus pilsoniskas sabiedrības veicināšanas jomā, taču bieži tas tā nenotika. Bieži SIF bija institūcija, kura necaurspīdīgas un neefektīvas pārraudzības dēļ savu uzdevumu veica nepietiekami labi. Nevalstiskais sektors jau vairāk kā 3 gadus atpakaļ runāja par to, kas šajā institūcijā būtu jāmaina. Sniedza ieteikumus, piedalījās darba grupās, runāja ar lēmumu pieņēmējiem, taču izmaiņas nenotika un SIF stagnējot vilka uz leju visu NVO jomu. Šodien es lepni varu teikt, ka šis daudzo gadu skaidrojošais darbs, kuru uzsāka jau Rasma Pipike ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu – pateicoties daudziem cilvēkiem, kas pamanīja un saprata NVO centienus mainīt lietas uz labo pusi, cilvēkiem, kas bija gatavi nākt talkā un labot to, kas bija jālabo – Kultūras ministre Dace Melbārde, Inita Paulovica Zane Vāgnerebez jums likumprojekts nebūtu sakustējies. Paldies! Paldies arī Edgars Pastarspar labiem ieteikumiem procesa uzlabošanai. Latvijas Pilsoniskā alianse/ Civic Alliance – Latvia paldies par priekšlikumiem un par to, ka sekoja procesam līdzi no sākuma līdz beigām, gatavoja priekšlikumus un analīzi, un gala beigās paldies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem Artuss Kaimins Dace Ruksane Ināra Mūrniece Ritvars Jansons Dagmara Beitnere-Le Galla Linda Liepina Andrejs Judins Inese Voika , kas atbalstīja šo procesu un rūpējās par to, lai tas neiestieptos bezgalībā. Bez jūsu atbalsta rezultāta nebūtu. Tagad jāsāk strādāt, lai likumu ieviestu dzīvē. Lai izveidotu SIF par tādu fondu, kas patiesi atbalsta NVO un visu pilsonisko sabiedrību. #NVOspēks

projekti

Cēsu pils parkā norisināsies sarunu festivāls LAMPA

09.06.2019 0

Jau pavisam drīz, 28.-29.jūnijā, Cēsu pils parkā norisināsies sarunu festivāls LAMPA, kurā šogad piedalīsies arī Izraēlas NVO “Access Israel”.
“Access Israel”(https://www.aisrael.org/eng) ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas sniedz atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un veicina viņu iekļaušanu un iekļaušanos visās dzīves jomās. Organizācija tika izveidota 1999. gadā, un kopš tā laika aktīvi rada sociālas pārmaiņas, tostarp piedaloties likumu izstrādē un ieviešanā. “Access Israel” dalās ar savu pieredzi visā pasaulē un 2016. gadā tika nominēta arī par īpašo padomnieku pieejamības jautājumos ANO.
”Access Israel” vadībā 28. jūnijā notiks divas meistardarbnīcas – ”Sajūtas zaudējot” un Zīmju valodas meistardarbnīca. Savukārt 29. jūnijā norisināsies lekcija/diskusija ”Drosme būvēt cilvēktiltu”.
• 28.06.19., 12:30-13.45, skatuve APGAISMO, meistardarbnīca “Sajūtas zaudējot”

Plašāka informācija par festivālu un programmu atrodama sarunu festivāls LAMPA mājas lapā – https://www.festivalslampa.lv/lv

Neatkarīgā izglītības biedrība

māksla

Ukrainas mākslinieki un viņu izstāde Rīgas Tattoo Art Gallery. Валентина Козяр и Игорь Кириленко- оба с Украины – и их картины в Риге

09.06.2019 0
В Tattoo Art Gallery (Стабу, 44) открылась совместная выставка двух украинских художников – Валентины Козяр и Игоря Кириленко. «Наш проект «Город N.» – это рассказ не об архитектуре, а обращение к внутреннему миру человека, своей душе», – рассказали художники. …Валентина считает, что ее работы, наверное, более философские, а у Игоря более легкие, хотя по стилю похожи. 
Открыто до 5 июля.
https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/para-ukrainskih-hudozhnikov-predstavila-v-rige-gorod-n-kultura1kb.a321886/

māksla

Kazahstānas vecākās paaudzes mākslinieсе un viņas glezniecība Latvijā.Картины художницы из Казахстана Раузы Ералиевой в Лиепае и Риге

09.06.2019 0

Художница Рауза Ералиева (1936) пишет пейзажи и натюрморты, абстракции и портреты. О своем творчестве она высказалась так: «Уверена, что всемогущий художник — это Бог! Остальные художники — волшебники. Природа — это красота и совершенство. Цветы — это божества. Люди — это чудо, все — разные, неповторимые, уникальные. Я слишком сентиментальна, даже в грязной луже, в которую упала сухая ветка, я вижу столько цвета и удивительной красоты! Чтобы передать это, мне не хватает красок в моей палитре. Природу превзойти невозможно. Когда я прикасаюсь кистью к полотну, каждый мазок для меня — это крик души. Цвет — это радость, цвет — это упоение, цвета — это я!»

Выставка Р. Ералиевой «Я — частица мира» в Лиепайском музее открыта до 16 июня

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/liepae-dali-vsego-nedelyu-na-naslazhdenie-cvetom-rauzi-eralievoy.a321833/?fbclid=IwAR1Vb5XNip5gK28-N5MrQSSp0OyZO-keFLDJv-RypfUZIYceTJBpMh9eHdY

 

lnkba

I.Kozakēvičas LNKBA Namā remonts ir pašā sparā. Ремонтные работы в Доме АНКОЛ ведутся по-настоящему активно

07.06.2019 0

LNKBA Nams 2019 vasarā

LNKBA Namā remonts pašlaik  ir pašā sparā. Nams ir arhitektūras piemineklis. Šis fakts, protams, uzlika uz I.Kozakēvičas  Asociāciju nopietnas saistības. Tie ar visu atbildību bija ņemti vērā projektā, kuru speciāli sagatavoja arhitekte – viņš ir rūpīgi nostrādāts. Uzskatām, ka rudenī kopā priecāsimies darbu pabeigšanai. Tāds liels remonts notiek vienu reizi dažās desmitgadēs.

Ремонт Дома АНКОЛ нынешним летом в самом разгаре. Это памятник архитектуры, что, разумеется, наложило на Ассоциацию им.И.Козакевич серьезные обязательства, было со всей ответственностью учтено в специально подготовленном высокопрофессиональным архитектором проекте, одобренном Минкультом ЛР и европейским Фондом Кохезии, предоставившим, в результате отбора, серьезные средства на обновление прекрасного исторического здания Риги, которым мы все – все жители Латвии – гордимся.  Энергоффективность теперь будет обеспечена. Работы на чердаке и в подвале практически завершены. И красота тоже ожидается в большей степени! Надеемся, что осенью  вместе порадуемся ей. Ремонт такого размаха проводится однажды в несколько десятилетий. Или раз в полвека. 

lnkba

Baznīcu nakts Rīgā. Ночь церквей в Риге

06.06.2019 0

Baznīcu nakts Latvijā tiek rīkota kopš 2014. gada. Rīgā Baznīcu naktī 7. jūnijā piedalīsies 34 baznīcas, daudzas no kurām ir sagatavojušas īpašu programmu.  Baznīcu nakti atbalsta visas lielās kristīgās konfesijas – luterāņi, katoļi, pareizticīgie. Ar pilnu programmu var iepazīties portālā baznicunakts.lv/riga.

https://www.riga.lv/lv/news/baznicu-nakts-riga-dievkalpojumi-garigas-muzikas-koncerti-ekskursijas-diskusijas?17215

7 июня, городские церкви всех крупных христианских конфессий – лютеранские, католические, православные – распахнут в Риге двери перед всеими желающими, интересующимися. Подготовлены специальные программы. С ними можно ознакомиться Здесь:baznicunakts.lv/riga.

integracija

Tartu lingvisti ir izveidojuši spēli igauņu valodas apguvei. Тартуские лингвисты сделали игру для изучения эстонского языка

06.06.2019 0

Тартуские лингвисты собрали особенности эстонского языка, вызывающие при его изучении определенные трудности, и оформили их в виде игры.

“Кяянук” для изучения трудностей эстонского языка  создавали в течение полутора лет. Итог: десятки анимированных юмористических комиксов-заданий со звуковыми эффектами, которые протестировали на себе гимназисты из Таллинна, Нарвы и Тарту.

https://rus.err.ee/949009/tartuskie-lingvisty-sdelali-igru-dlja-izuchenija-jestonskogo-jazyka

integracija

KM izsludina atklātu konkursu „Trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanu veicinoši pasākumi, iesaistot masu medijus (2.posms)”

06.06.2019 0

Aktivitātes tiešie mērķi ir:

  1. veidot sabiedrības izpratni un konstruktīvu dialogu starp trešo valstu pilsoņiem un sabiedrību;
  2. uzlabot masu mediju sniegtās informācijas kvalitāti un satura pieejamību par trešo valstu pilsoņu sociālās iekļaušanas jautājumiem.

Atklātā konkursa ietvaros pieejamais finansējums viena projekta īstenošanai ir ne vairāk kā 435 000,00 euro un ne mazāk kā 30 000,00 euro, ko veido fonda finansējums 75% apmērā un valsts budžeta finansējums 25% apmērā. Projekta iesnieguma iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu deleģētajā iestādē līdz 2019.gada 5.jūlijam vienā no šādiem veidiem:

https://www.km.gov.lv/lv/fondi-un-es-politika/patveruma-migracijas-un-integracijas-fonds-2014-2020/konkursi