No 2023. gada stājas spēkā ap 150 dažādu likumu un noteikumu, kas ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Tāpat teju katru dienu tiek paziņots, ka no 1. janvāra noteiktas dažādas izmaiņas maksājumos un tarifos gan atsevišķās pašvaldībās, gan valstī kopumā. Jauns.lv apkopoja svarīgākās izmaiņas, ar kurām jārēķinās katram no mums.

https://jauns.lv/raksts/bizness/535278-tas-jazina-katram-butiskakas-izmainas-2023-gada-kas-klust-dargaks-bus-vairak-un-vispar-nebus

 

Aicinām jūs noslēgt šo gadu ar sarunu un filmas “Mēs tikai tagad sākam” seansu Lipkes memoriālā 30. decembrī plkst. 17.00 kopā ar režisori Martu Hercu un vēsturnieku, holokaustā izdzīvojušo Marģeru Vestermani. Ieeja brīva.

Jau notikusi Korejas kultūras centra īpaša programma. Jaunā gada pirmās nedēļas beigās šādu pasākumu rīkos Latvijas Jakutu biedrība “Čoron”. Un otrās nedēļas beigās – Latvijas Moldāvu kultūras centrs “Dačija”.

Papildināsim, kā  interesantu ideju (kā zināms, 2022. gada Nobela Miera prēmija piešķirta baltkrievu cilvēktiesību aktīvistam Aļesam Beļackim) un citus savus plānus realizēs arī Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”.  Gribētos domāt, ka  būs jautri un daudzveidīgi.

  • Esmu dzimusi, augusi, skolojusies Latvijā, mana ģimene ir no vienas puses krievvaldodīga, bet līdz karam nekad nebiju jutusi to, ka Latvijas iedzīvotāji nepieņem krievvalodīgos, ka viņiem ir skepse, bet diemžēl pēc 24. februāra kā Dana gan es esmu sajutusi šo dažu procentu sabiedrības attieksmes maiņu pat inteliģentu cilvēku lokā, šādu komentāru TV24 raidījumam “Preses klubs” sniedza Dana Bjorka, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore.

https://www.la.lv/dana-bjorka-par-sabiedribas-attieksmi-runajot-krieviski-tu-visu-laiku-juties-vainigs

Kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) biroju vadīs līdzšinējā zemkopības ministra biroja vadītāja vietniece Aija Iesalniece.  Kultūras ministra palīdzes pienākumus turpmāk pildīs Marija Luīze Ratniece, bet KM parlamentārā sekretāra pienākumus turpinās pildīt Ritvars Jansons (NA). Iesalniecei ir maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā, bakalaura grāds finansēs un finanšu vadībā un bakalaura grāds komunikāciju zinātnē.

https://leta.lv/home/important/D848B68D-E91F-4E56-93E3-F13D53F9641F/

I.Kozakēvičas LNKBA Namā Asociācijas Baltkrievu biedrības “Svitanak” rīkotajā pasākumā programmu dziedāja mums jau pazīstamais viesis no Baltkrievijas  Zmicers Vajcjuškevičs. Viņš dziedāja ar interesi, ar šarmu un reizēm ar humoru, talantīgi intriģējot – iesildot publiku, kurā bija daudz jauniešu. Viesis pat viņus iesaistīja skatuves darbībā. Starp citu, gribētu īpaši atzīmēt, ka nianse piano viesis nebaidās dziedāt – un, paldies Dievam! Viņš nekliedz mikrofonā, ko dažkārt pamanām uz skatuvēm.  Saturiski viņa programmā bija daudz kontrastu. Kāda bija skatītāju atsaucība? Nav šaubu, ka viņa bija vairāk nekā pozitīva. (vairāk…)

I.Kozakevičas LNKBA piedāvā īrēt dažas no savām telpām Slokas 37, Rīgā. Māja ir renovēta un izskatās lieliski. Atrodas iepretim Mārtiņa baznīcai. Šis ir Rīgas rajons ar attīstītu infrastruktūru: kursē tramvaji un autobusi. Varam piedāvāt lietošanai: 1) pagrabā apsildāma telpa – 70 kv.m. (3 istabas ar atsevišķu ieeju un tualeti). 2) plašs birojs otrajā stāvā – 38 kv.m. ( 2 blakus istabas + balkons). 3) istaba otrajā stāvā – 14 kv.m. 4) istaba trešajā stāvā – 22 kv.m. Nomas cena ir no 5 līdz 12 eiro par kv.m. Blakus ēkai ir pieejama bezmaksas privātā autostāvvieta.

Par atsevišķu stundas maksu iespējams iznomāt arī ZĀLES. Tie ir dažāda izmēra: 72 kv.m.; 38 kv.m. un 40 kv.m. Ietilpība, protams, ir dažāda – no 20 līdz 70 cilvēkiem. Varam nodrošināt labus krēslus, ekrānu, projektoru un WiFi, mikrofonus, flīģeļus, mūzikas pultis, iekārtas attēlu eksponēšanai, izstāžu molbertus, kā arī masīvus galdus.
Interesenti var sazināties elektroniski: lnkba2014@inbox.lv  Tālr.: 29784133. Mājaslapa lnkba.lv

04. decembrī I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas Nama Lielajā zālē no plkst. 14.00. līdz plkst. 18.00 notika LBKB “Svitanak” pasākums “Sluckas sacelšanās 102. gadadienas svinības ”.  Pasākuma  atklāšanā visi kopā izpildījam LR himnu “Dievs, svēti Latviju” un Baltkrievijas neoficiālo himnu “Magutni Boža” (Varenais Dievs).
Vakaru atklāja“Svitanak”-a priekšsēdētāja Tatsiana Kazaka, atzimējot, ka baltkrievi un latvieši 20.gs. sakumā bija līdzīgā, pat praktiski vienādā vēsturiska situacijā pēc Krievijas impērijas sabrukuma. Tomēr 1918. g. novembrī proklamētā Latvijas Republika pastāvēja līdz 1940. gadam, bet Baltkrievu Tautas Republika, kura tika proklamēta 1918. gada martā – tikai līdz 1919. gadam.
Savā lekcijā “Sluckas sacelšanās. Vēsturiska nozīme baltkrievu valsts veidošanā.” Vasils Mališčics iepazīstināja mūms ar dažiem vēstures faktiem. Pateicoties Tatsianai Kazak un Annai Ivane pasākuma ietvaros tika organizēta viktorīna par Sluckas sacelšanos un viktorīnas uzvarētaju apbalvošāna.
Slavena baltkrievu dzejniece Vika Trenas, kura pašlaik dzīvo Latvijā pēc 2020. gada protestiem Baltkrievijā, ir pārtulkojusi baltkrievu valodā slavenu latviešu dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”. Latviešu viriešu koris “FRACHORI” izpildīja šo dziesmu 27.11.2022 I.Kozakēvičas LNKBA festivālā ”Vienoti Dažādībā – 2022” Gala koncertā. Savukārt, kora “FRACHORI” 2 videoklipi tika demostrēti pasākumā ietvaros, jo korim nebija iespējas piedalīties vakarā sakarā ar braucienu uz XI. Krakovas Adventes un Ziemassvētku dziesmu festivālā, kurš notika 02-04 decembrī, koris “FRACHORI” saņema Galveno balvu – Zeltu enģeli. Vika Trenas pastastīja, kā tika baltkrievu varianta dziesmas “Saule, Perkons, Daugava” ieraksts Jelgavas studijā, kur 4 kori kopā izpildīja šo dziesmu, ieskaitot bērnu kori. Vika Trenas izpildīja pasākumā arī autores patriotisko dzeju. Daži no  dzejoliem bija sacērēti jau Latvijā.
Pateicoties Vjačeslavam Telešam, kurš izveidojis veltīto Sluckas sacelšanās 102. gadadienai skaistu baltsarkano plakātu, un tika veikts citā veida zāles noformējums, svinības laikā Lielajā zalē bija svinīga un patriotiska atmosfēra.
Pasākuma laikā tika demostrēti dazādi videomateriāli, piemēram Z.Bartosika dziesmas (V. Sceburakas vārdi) videoklips “Rekviem Sluckas cīnītājiem”. LBKB “Svitanak” biedre Olga Gordejeva ne tikai sagatavoja videomateriālus pasākumam, bet arī izpildīja savu veltīto 2020. gada baltkrievu protestiem dzeju.
Vakarā piedalījas arī godājams viesis – Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Erikssons – ļoti pazistāma un cienījama persona baltkrievu diasporās visā pasaulē. Erikssona kungs 7 gadu laikā bija pildījis pienakumus Zviedrijas Vēstnieka Balkrievijas Republikā, pilnībā apguvis baltkrievu valodu un par savu aktīvu atbalstu baltkrievu NVO bija izraidīts no Baltkrievijas.
Latvijas poļu savienības pārstāve, latviešu dzeiniece Dagnija Dreika izpildīja savu dzeju un savā uzrunā atzīmēja, ka latviešu un baltkrievu tautām 20.gs. sakumā bija līdzīgs liktenis un izteica cerības vārdi, kā baltkrieviem 21. gadsimtā būs iespēja galu galā izveidot savu neatkarīgu un brīvu valsti.
Vakara viese, ukraiņu režīsore un dziedātāja Tetjana Ščerbonos, kura  pašlaik kara dēļ dzīvo Latvijā, izpildīja dziesmas savā pavadījumā un baltkrievu dzejnieka Julija Taubina, kurš tika nogalināts NKVD 1937. gadā Minskā 27 gadu vecumā, dzejoli “Man joprojām nav tiesību mirt…” tulkojumā uz ukraņu valodu.
Nataļja Kamiļevska kopā ar Rīgas Ukraiņu tautas teatra aktrisi Antru Celitāne izpildīja literāli mūzikalo kompoziciju, kurā bija veltīta Sluckas sacelšanās 102. gadadienai un baltkrievu un ukraiņu tautu cīņai par savu brīvību.
Kompozicijā skanēja T. Ševčenko dzeja Knuta Skujenieka tulkojumā uz latviešu valodu un ukraiņu dziesmas.
Vakara noslēgumā notika Baltkrievu Tautas Republikas un Sluckas
sacelšanās himnas “Мы выйдзем шчыльнымі радамі” (Mēs iesim blīvās rindās) kopīga dziedāšana, N. Kamiļevskas pavadījumā (klavieres). Dalībnieki ar klusuma brīdi pieminēja bojā gājušus Baltkrievijā un Ukrainā. LBKB “Svitanak” organizēts pasākums “Sluckas sacelšanās 102. gadadienas
svinības” ir vertīgs kā vēsturiskas informācijas avots, popularizē patieso, nevis padomju laikā falsificēto, Baltkrievijas vēsturi, iepazistinā baltkrievus un arī citu tautību pārstājus, kuri piedalījas pasākumā, ar līdzīgo latviešu un baltkrievu tautu
likteni 20.gs. sakumā un veicina dialogu un sapratni starp dažādām nacionālitātēm. Vakarā kopā piedalījās vairāk, nekā 45 cilvēku, ne tikai baltkrievi, bet arī citas tautības pārstāvji.
Pasākums “Sluckas sacelšanās 102. gadadienas svinības” veicina integrāciju Latvijas vidē caur starpkultūru dialogu, patriotismu Latvijas sabiedrībā, ka arī apzināšanos, baltkrievu etniskās pašapziņas paaugstināšanos.
Latvijas baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” izsaka pateicību LR
Kultūras Ministrijai un Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijai par pasākuma “Sluckas sacelšanās 102. gadadienas svinības” finansiālu atbalstu.
Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” priekšsēdētāja Tatsiana Kazak
07.12.2022

12. decembrī LR Kultūras ministrijā viesojās kolēģi no Moldovas – Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas, parlamenta, Kišiņevas pašvaldības un  nevalstiskajām kultūras organizācijām, lai pārrunātu jautājumus un dalītos pieredzē, kas skar valsts kultūras iestāžu sadarbību ar NVO sektoru, kultūras darbības un tās finansēšanas mehānismus, tostarp valsts budžeta sadalījumu kultūrā, kā arī kultūras lomu un praktiskus piemērus, kā caur kultūras procesiem veicināt sabiedrības integrāciju un saliedētību.

7. decembra diskusijā piedalās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš , “TV Rain” (“Дождь”/”Doždj”) galvenais redaktors Tihons Dzjadko, par mediju politiku atbildīgās Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga, publiciste Liāna Langa un Rus.LSM.lv žurnāliste un raidījumu vadītāja Aļona Borisova.
https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raidijumi/video-kas-notiek-ar-tv-rain-apraides-atlaujas-anulesanu-latvija.a485893/#replay-media

I.Kozakēvičas LNKBA saņēma dāvanu mūsu Festivāla pēdējā koncerta laikā. To pasniedza skolotāja un pianiste Inese Bušmane. Šī ir liela un skaista bilde. To mēs iekarināsim otrā stāva koridorā – blakus konferenču zālei.  Darbs MEITENE KOSMOSĀ ir Mārupes Mūzikas un mākslas skolas absolventes Danielas Gabrielas Ivļevas diplomdarbs. Tas tapis skolas pedagoģes un mākslinieces Marijas Karkovskas vadībā 2018.gadā. Danielu Gabrielu veidot darbu MEITENE KOSMOSĀ iedvesmoja pašas interese par dabu un Visumu. Autore domā, ka Visuma varenība vienmēr vilinājusi Cilvēku izzināt un izpētīt tā noslēpumus, tāpēc arī viņa iztēlojas sevi kosmosā – starp citām planētām. No kosmosa atklājas, cik pārsteidzoši maza ir Zeme, cik Visums bezgalīgi liels, ka planētu kustība savstarpēji saistīta, ka Cilvēka vieta Visumā ir gan maza, gan bezgalīga.
Darbā izmantota zīda apgleznošanas tehnika, kas ļauj brīvi pludināt krāsas un veidot pārejas. Krāsu gamma atklāj Visuma spēku un daudzveidību, kas kontrastē ar galvenā tēla – meitenes ekspresiju. Daniela Gabriela Ivļeva pēc Mārupes Mūzikas un mākslas skolas absolvēšanas mācības turpina Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.