lnkba

Agrita Junkere (Fb.2022.05.29):

Kāda brīnišķīgi pavadīta diena, viesojoties pie cienījamā mākslinieka Nugzar Paksadze! Īpašs paldies Lana Aduka par viesmīlīgo uzņemšanu, gruzīnu virtuves meistarklasi un kopābūšanu !

Gleznojām, vērojām kā mākslinieks rada savas gleznas, ieliekot tajās dvēseli, no sirds . Gatavojām čahohbili, sēnes ar sulguni sieru, gruzīnu slavenos salātus ar valriekstiem un īpašajām garšvielām… čača….un tā, atkal uz brīdi, sajutāmies tuvāk mīļajai Gruzijai. Paldies par viesmīlību un ceram uz atkalredzēšanos!

28. maijā plkst.12.00 Lucavsalas Atpūtas parkā notiks Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Pludmales lasītavas jaunās sezonas atklāšana. Lasītavas atvēršana plānota radošo aktivitāšu pasākuma ģimenēm “Viens otram prasmīgāk” ietvaros, kas ir daļa no Ģimenes mēneša programmas galvaspilsētā. Lasītava darbosies līdz augusta beigām. Tās darba laiks darbdienās būs no 12.00 līdz 17.00, bet brīvdienās un svētku dienās no 11.00 līdz 18.00.

Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA) mikroblogošanas vietnē “Twitter” atvainojies par Saeimā 26. maijā teikto runu par okupantiem. Politiķis norāda, ka runa, iespējams, bijusi pārlieku emocionāla un Latvijai patiesi lojāliem cittautiešiem nevajadzētu sevi asociēt ar terminu “okupants”.

https://www.apollo.lv/7533260/tas-nebija-par-jums-janis-iesalnieks-atvainojies-par-emocionalo-runu-saeima

Ar runu par okupantiem Saeimas deputāts Iesalnieks nonācis drošības dienestu redzeslokā

https://www.apollo.lv/7532973/ar-runu-par-okupantiem-saeimas-deputats-iesalnieks-nonacis-drosibas-dienestu-redzesloka

Kijivas dienā, 29. maijā, plkst. 21.00 uz kinoteātra “Splendid Palace” L. zāles ekrāna tiks translēts starptautisks labdarības koncertmaratons “Save Ukraine – #StopWar”. Tā mērķis ir izrādīt atbalstu Ukrainai. Piedalīšanos apstiprinājuši Kadebostany, Okean Elzy, Tina Karol, The Hardkiss, Monatik, Beissoul & Einius, Kalush Orchestra, Olya Polyakova, Melovin, Antytila un daudzi citi.

LTV nodrošinātā tiešraide no plkst. 21.00 līdz plkst. 23.10 būs skatāma tādos televīzijas kanālos kā LTV1, TV24 un ReTV, kā arī tīmekļvietnē www.ltv.lsm.lv. Vairāk par gaidāmo koncertmaratonu ir iespējams uzzināt tīmekļvietnē www.splendidpalace.lv un https://saveukraine.1plus1.ua/.

Deputāts plašāk nepaskaidroja, ar kādiem līdzekļiem būtu jāpanāk, lai latviešu skaits sasniegtu 95%. Taču minētais radīja sašutumu daļā opozīcijas pārstāvju, kas Iesalnieka izteikumus pret okupantiem uztvēra kā izteikumus pret krieviem, kā arī jautāja, vai deputāts neaicina uz etnisko tīrīšanu. Uz to, ka deputāts minēja okupantus, neminot tautību, norādīja Iesalnieka kolēģis Saeimā Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”). “Krievvalodīgais nenozīmē okupants. Ja kādam šķiet, ka tas ir viens un tas pats, tā ir viņa problēma. [..] Viņiem pašiem nevajadzētu sevi asociēt ar okupācijas varu un ar okupantiem. Ko izdarīja Iesalnieks, lai vērtē komisija, es tur problēmu neredzu,” teica Judins. Deputāta runa nonākusi arī VDD redzeslokā, taču dienests no komentāriem pašlaik atturas.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputata-iesalnieka-runa-par-okupantiem-nonakusi-drosibas-dienesta-redzesloka.a458873/

Zanda Martens: Jā, Vācijā nokļuvu patiesībā pavisam vienkārši, romantiski. Šeit Latvijā iepazinos ar savu tagadējo vīru, un, jā, tā nu mans ceļš 2010. gadā aizveda uz Vāciju.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prieksa-lielas-parmainas-svarigi–lai-ir-plans-jaukai-dzivei-intervija-ar-pirmo-latvieti-bundestaga–zandu-martens.a458908/

Baznīcu nakts šogad Latvijā notiks jau devīto reizi, kad ikvienam 28. maijā no sešiem vakarā līdz pusnaktij ir iespēja tuvāk iepazīt Latvijas dažādu konfesiju baznīcas, to kristīgās kultūras, mākslas un garīgo vērtību mantojumu. Jau otro gadu Baznīcu naktij pievienosies Latvijas sakrālajam mantojumam veltītais notikums “Atvērto baznīcu diena”. Galvenā šo pasākumu atziņa, ka Latvijas dievnami – katrs savā neatkārtojamībā – ir kopīga Latvijas tautas vērtība.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/dievnami-visa-latvija-ver-durvis-atverto-baznicu-diena-un-baznicu-nakti.a458866/

Koncertā piedalās dažādu muzikālo profesiju bērni. Viņi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no Mārupes, Engures. Kā arī Ukrainas (Kiiva) un Armēnijas (Erevāna). Režisore – Hasmika Nuridžanjana, montāžu veica – Ruslans Perežilo.Skaņu režisura arī ir viņa.

Rīgas festivālu atklās 2. jūnijā ar koncertprogrammu «Pēteris Vasks un domubiedri» Lielajā ģildē. 18. jūnijā LU “Rīgas festivālu” noslēgs Skotijai veltīta koncertprogramma “Mendelszona simfonijas un skotu dūdas”, ko izpildīs “Sinfonietta Rīga” ar Olari Eltsu pie diriģenta pults, solists – skotu koncertdūdnieks Roberts Džordans.

Zināms, ka jūs aktīvi iesaistāties nevalstisko organizāciju darbā un nupat nodibinājāt romu biedrību Ventspilī. Kādi ir šīs biedrības mērķi?

Jā, esmu sociāli aktīva, tāpēc esmu ievēlēta par valdes locekli Latvijas sieviešu sadarbības tīklā. Nupat pabeigta biedrības „Sāre ketane” (Visi kopā) reģistrēšana, kas pavērs iespēju strādāt ar Ventspils romu jauniešiem vēl efektīvāk, iesaistīt viņus dažādās aktivitātēs, organizēt pasākumus. Esmu novērojusi, ka romu bērnu un jauniešu uzvedība un attieksme būtiski mainās – ja viņi visi ir vienas tautības, tad viņiem ir interesanti, savukārt kopā ar cittautiešiem šie bērni kļūst pavisam savādāki. Ļoti uzskatāmi to varēja novērot romu skolā, kamēr tā pastāvēja – neviens no skolas nebēga. Arī pedagogi runāja ne tikai latviski, bet arī čigānu valodā. Man, kā vienam no sešiem romu mediatoriem ar Norvēģu fonda un Latvijas sieviešu sadarbības tīkla atbalstu turpmāk būs pieejams pastāvīgs, pilnībā aprīkots birojs, kurā varēšu strādāt daudz ērtāk un efektīvāk.

https://neatkariga.nra.lv/novados/381881-malda-avramenko-visiem-romiem-palidzet-nevar-bet-mani-ir-azarts?_gl=11bk03oa_gaMTQ4MDgxMzQyNC4xNTk4Mjk5ODYy_ga_LTMBW853YH*MTY1MzQ5NTkxNS4zNi4xLjE2NTM0OTU5NTYuMA..

(vairāk…)

• “9. maijā pie pieminekļa bija desmit reizes mazāk cilvēku nekā parasti. Tas nozīmē, ka deviņi no desmit krievvalodīgajiem, kuri varēja turp doties, nolēma, ka pašreizējos apstākļos to darīt nav lietderīgi. Viņi negāja, nevis tāpēc, kā bija aizliegums vai kas tamlīdzīgs. …tā ir integrācijas pazīme. Ne viss ir tik slikti,” rezumēja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

https://rus.lsm.lv/statja/novosti/obschestvo/politiku-integracii-nelzja-nazvat-provalom–socioantropolog-pro-9-maja.a457778/

Profesors Rafi Haradžanjans saka: Pēc piespiedu pauzes — pandēmija noteica savus noteikumus — nebija viegli izveidot jauno izpildītāju programmu Asorti-2022. Kā ir skaidrs, dalībniekus cenšamies aicināt  tos, kuri jau daudz ko var izvēlētajā profesijā un talantīgus.

Koncerts bija veiksmīgs.Tika pārstāvēti dažado vecumu jaunie izpildītāji. Programma bija kontrasti. Bija arī sava veida atklājumi. Beidzot, zālē bija daudz klausītāju, kuri iejūtīgi reaģēja uz koncerta numuriem. Patīkami atzīmēt, ka koncerta laikā zālē atradās ne tikai izpildītāju vecāki, ne tikai ieinteresētie klausītāji, bet arī pieredzējuši mūzikas skolotāji. Tie ir Ludmila Girska (Rīga), Adele Andžāne (Jūrmala), Gunārs Freibergs (Mārupe). 

  No pavisam jaunu mūziķu pārstāvjiem atzīmēsim nopietno pianistu Rihardu Dambīti, vijolnieci Sofiju Poļiščuku, kura tagad spēlē manāmi drošāk un drosmīgāku un veiklāku perkusionistu Gustavu Švedenbergu.   Starp trim dzeju izpildītājiem gribētu minēt Denisu Morozovu. Viņš lasīja paša sacerētu dzejas. Tajās jūtamas filozofiskās nianses. Bēt labu iespaidu atstāja arī meitenes – Agnija Busela (viņa arī aizrautīgi dziedāja) un Poļina Gnatjuka. 

   Bela Bartoka “Rumāņu deju” interpretācija bija ar spilgtām nacionālajām krāsām. Solo spēlēja Anastasija Mironova (pavadīja pieredzējusī pianiste Zarema Ginzburga). Nav noslēpums, ka mūsu zālē kokle nedzirdām bieži. Šoreiz kokle spēlēja Marija Luceviča. Gan viena, gan ansamblī ar pianisti Elīnu Ievļevu. Paldies viņiem!

   Koncertu atklāja slavenā ukraiņu meistara Miroslava Skorika Melodija. To labi nospēlēja dvīņumāsas no Odesas, kuras tagad mācās Rīgas E. Dārziņa Muž. skolā – Marija un Sofija Marčenko. Mēs pateicamies viņiem  par skaņas skaistumu!

(vairāk…)

Notika: 2022. gada 14. maijā Rīgā, Slokas ielā 37 Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne” izglītojošā atceres pēcpusdiena tika plānota saistībā ar Latgales kongresa Rēzeknē norisēm un tika veltīta latgaliešu ortogrāfijas pamatlicējam, lingvistam un baznīckungam Pīteram Strodam viņa 130 gadu jubilejā. Pasākumā piedalījās 22 cilvēki. Pasākumu atklāja biedrības valdes priekšsēdētāja Laura Mozga, tālākajā to vadīja Alfons Šveds. Kā pirmā uzstājās dr. philol. ZA akadēmiķe Anna Stafecka ar Latgaliešu ortogrāfijas komisijas darba 1927.-28. gadā raksturojumu, bija sagatavota arī prezentācija. Uzzinājām daudz  jaunu faktu par latgaliešu valodas gramatikas tapšanas līkločiem. Ar Pītera Stroda dzīves gājumu klātesošos iepazīstināja dr. philol. Lidija Leikuma. P. Strods bijis ne tikai latgaliešu ortogrāfijas pamatlicējs, bet arī sarakstījis vairākus reliģiska satura un literārus darbus, bijis aktīvs publicists, iedibinājis jaunatnes žurnālu “Zīdūnis”, vācis latgaliešu folkloru. Vispārīgu ieskatu par P. Stroda veikumu valodniecībā sniedza dr. philol. Anna Vulāne. Tieši P. Stroda nostādne bijusi, ka rakstība jātuvina izrunai, tikai ne visu iecerēto viņš paguva arī pats. Akadēmisko gaisotni mazāk oficiālu darīja atraktīvā akordeoniste Tonija Dombrovska ar emocionālo muzicēšanu un klātesošo iesaistīšanu kopīgā dziedāšanā. Savukārt Māra Sadovska bija sagatavojusi gana plašu latgalisko izdevumu izstādi, kas raksturoja gan P. Strodu kā personību, gan ļāva iepazīt pašas latgaliešu valodas gramatikas un rakstības attīstību līdz mūsu dienām. Par dažu jautājumu raisījās dzīvas diskusijas, tostarp arī par biedrības “Trešō zvaigzne” nosaukuma rakstību, jo biedrības biedri rakstīšanu ar <uo>, nevis ar <ō> atzīst par korektāku. Palikām pie tā, ka tradīcijām tomēr ir liels spēks un firmas zīme ir firmas zīme. Liela pateicība jāsaka arī Pēterim Laicānam par ieguldīto darbu pasākuma vietas sagatavošanā pirms un pēc pasākuma. Noslēgumā tika sveikti pasākuma dalībnieki un maija mēneša jubilāri, neklātienē – arī  ilggadējā biedrības biedrene un VEF Kultūras pils latgaliešu sadzīves dziesmu ansambļa “Olūteņš” dziedātāja Staņislava Garole viņas 90 gadu jubilejā. Mūsu vecbiedru pulkā joprojām braši turas 103 gadu vecumu sasniegušais Antons Mortukāns.

(vairāk…)

Plāns par pāreju uz mācībām valsts valodā

Izglītības un zinātnes ministrijas plāns, kurā mācību gadā kuras klases mācās pamatizglītības programmā, tātad tikai latviski:

2024./25. g. – 1., 2., 7., 8. klases

2025./26. g. – 1., 2., 3., 7., 8., 9. klases

2026./27. g. – 1., 2., 3., 4., 7., 8., 9. klases

https://www.la.lv/straujaka-tempa-uz-macibam-valsts-valoda