Latvijas bulgāri aicina uz autentisku bulgāru tērpu, izšuvumu un citu rokdarbu izstādes atklāšanu. Tas notiks šī gada 21.maijā plkst.13:00 Rīgas NVO NAMĀ 2.stāvā. Izstāde būs 1. un 2. stāva vestibilā un ir apskatāma līdz 31. maijam.
17. maijā Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, lai pārrunātu paveiktās reformas un likumdevēja darbu komisijas atbildības jomā, tajā pašā laikā pievēršot uzmanību tām reformām, kas jāturpina nākamajam Saeimas sasaukumam. “Jūs esat pieņēmuši augstākās izglītības reformu, tā būtiski stiprinot augstākās izglītības kvalitāti. Esat radījuši vairākus svarīgus likumprojektus šī sasaukuma laikā, bet es vēlos uzsvērt, ka ir svarīga turpinātība, gan stiprinot augstāko izglītību un zinātni, gan valsts valodas politiku,” sarunā uzsvēra Valsts prezidents.
https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-sabiedribas-integracijai-ir-nepieciesama-pilna-apjoma-izglitiba-valsts-valoda
Rīgas Porcelāna muzejā no 2022. gada 8. aprīļa līdz 5. jūnijam būs skatāma ukraiņu izcelsmes Polijā strādājošas mākslinieces Janīnas Mironovas personālizstāde “Ģimenes pastkartes”. Izstādes darbi, kas tapuši īpaši izstādei Rīgā, veido stāstus par mākslinieces bērnību un jaunību. Māksliniece ir izkopusi savu, atpazīstamu stilizācijas manieri – rada skulpturālus veidojumus un stilizētas figūras, kas ir gan iztēles augļi, gan simbolizē un atveido noteiktus tēlus, notikumus vai dzīvē sastaptas personas. Autore strādā gan ar monohromu lineāru zīmējumu, gan košiem krāsu salikumiem, savos darbos izmanto porcelānu, akmens masu un mālu.
DARBA LAIKS: Otrdienas – Svētdienas no 11.00 līdz 18.00; Pirmdien – slēgts.
Ieejas biļetes: EUR 3.50; EUR 1.50 (skolēniem, studentiem, pensionāriem).
Finansējums tiks piešķirts aktivitāšu īstenošanai šādās tematiskajās jomās:
- pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstība;
- sociālās integrācijas veicināšana;
- iecietības veicināšana un jebkādas diskriminācijas novēršana;
- jauniebraucēju līdzdalība un iekļaušana Latvijas sabiedrībā.
Projektu pieteikumi tiks vērtēti divās grupās – mazo projektu grupā, kur projektam pieprasītais finansējums nepārsniedz 1500 eiro, un lielo projektu grupā, kur projektam pieprasītais finansējums ir lielāks nekā 1500 eiro līdz 7000 eiro.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-izsludina-sabiedribas-integracijas-projektu-konkursu-nevalstiskajam-organizacijam-2022-gadam
Savs redzējums integrācijas jautājumā ir arī Hosamam Abu Meri: “Pēc manas pieredzes integrācija nozīmē 3 lietas: cienīt LV vēsturi un atzīt okupāciju, cienīt Satversmi un likumus, un, protams, prast latviešu val. Ja cilvēks to nepieņem, viņam nav vietas LV sabiedrībā! Dievs svētī Latviju.”
https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/381216-hosams-abu-meri-pasaka-trapigus-vardus-par-integraciju-latvija/
“Esmu gandarīts, ka šis jautājums beidzot ir atrisināts arī juridiski, tam bija nepieciešama virkne procedūru un konkrētajā gadījumā arī Ministru kabineta lēmums. Šobrīd nav iedomājama sadarbība kultūrā ar valsti, kas izraisījusi asiņainu karu, kurā cieš un dzīvības zaudē miermīlīgie iedzīvotāji, kurā tiek bombardētas kultūrvērtības un infrastruktūra. Mēs esam pilnībā pārtraukuši jebkādu sadarbību ar Putina režīmu, līdz brīdim, kad no Ukrainas teritorijas tiek izvesti Krievijas bruņotie spēki un pilnībā atjaunota Ukrainas teritoriālo integritāte un suverenitāte. Tad, kad Krievijā notiks varas un valsts attīstības kursa maiņa uz mūsdienīgu, demokrātisku iekārtu, visticamāk tiks atjaunotas arī kultūras saites valstiskā līmenī. Šī līguma laušana tomēr neizslēdz sadarbību ar tiem Krievijas māksliniekiem, kuri nosoda Putina asiņaino režīmu,” norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/latvija-vienpuseji-partrauks-ar-krievijas-federaciju-noslegta-sadarbibas-liguma-izpildi-kulturas-joma
I.Kozakēvičas Namā zāles skatuve ne vienreiz kļuva par “starta laukumu” jaunajiem Latvijas talantiem. Paiet kāds laiks un daži no tiem saņem pat starptautisku slavu. 20. maijā plkst. 17.00 LNKBA Namā jūs dzirdēsiet veselu jaunu talantu mozaīku. Tie būs pianisti, vijolnieki, kokletāji… Skanēs Bēthovena, Mendelsona, Čaikovska, Prokofjeva mūzika …Bet pašā sākumā dvīņumāsas Varčenko – vijolniece Marija un pianiste Sofija, kuras tagad pārcēlās uz Rīgu (viņi ir no Odesas), izpildīs mums slaveno Miroslava Skorka (Ukraina) Melodiju.
Ieeja koncertā ir brīva. Nāciet kopā ar saviem mantiniekiem, arī viņiem būs interesanti.
Fotogrāfiju izstāde “Slava Ukrainai! Varoņiem slava!”, kas iepriekš bija apskatāma Uzvaras parkā pie padomju pieminekļa, ir pārvietota uz laukumu pie Rīgas Kongresu nama, kas ir pretī agresora valsts Krievijas vēstniecībai, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde. Pārvietotajā izstādē līdz 26.maijam ikviens varēs būt liecinieks Ukrainā notiekošā kara skaudrajai ikdienai – laukumā apskatāmi 16 četru plakņu stendi ar lielformāta fotogrāfijām un informāciju par karu Ukrainā.
https://nra.lv/latvija/riga/381003-parvietota-fotografiju-izstade-par-ukrainas-kara-ikdienu.htm
Smiltēns stāstīja, ka piemineklis ir būvēts ļoti pamatīgi un stabili. Tas ir ļoti garš – 79 metri, tā 22 metru dziļi pāļi ir iedzīti līdz pat dolomītam un tas ir konstruēts pa 60 centimetru posmiem. “Kas nozīmē, ka nojaukšanu, visticamāk, prātīgāk būs veikt pa šādiem vai 1,2 metru gariem posmiem,” prognozēja vicemērs, piebilstot, ka spridzināšana būtu ātrāka, taču nebūtu prātīgāka, jo ap objektu ir dzīvojamās mājas, tāpēc piemineklis nojaucams “tehnoloģiski pareizi”. Īsākie nojaukšana termiņi, pēc Smiltēna paustā, ir pāris mēneši, “ja mums izdodas ļoti ātri dabūt cauri Saeimā šo likumu”.
https://nra.lv/latvija/riga/381006-no-ka-bus-atkarigas-pardaugava-esosa-pieminekla-demontazas-izmaksas.htm
Mēs Latvijā nosodām nacistiskā un padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus. Mēs Latvijā atceramies un godinām Otrā pasaules kara upurus, tostarp visu kritušo karavīru piemiņu. Mūsu viedoklis ir skaidrs: nav pieļaujama totalitāro režīmu attaisnošana, tāpat kā nav pieļaujama Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu attaisnošana. Padomju okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir jādemontē.
https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-pazinojums-par-padomju-okupacijas-objektu-pardaugava
Š.g. 20. maijā plkst.19.00 koncertzālē “Ave Sol” izskanēs Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” 50 darbības gadu jubilejas koncerts “Kus sa lǟd, kuldi “Līvlist”?” Līvu kultūra ir nozīmīgs Latvijas nemateriālais mantojums, kuru nepieciešams saglabāt, un Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” tika izveidots, lai glābtu un stiprinātu lībiešu etniskās grupas identitāti. “Līvlist” ir ilggadējs un joprojām aktīvs lībiešu kopienas kultūras popularizētājs, kas aktīvi darbojas ne tikai koncertējot, bet arī iepazīstinot cilvēkus visā Latvijā ar lībiešu kultūru, valodu un dziesmām.
Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadise.lv .
I.Kozakevičas LNKBA Namā vienmēr gaidīts vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs. Bet duetā ar pianistu Vladimiru Bolgaru šo mūziķi mēs dzirdējām pirmo reizi (2022.05.13.). Kas palicis atmiņā? Ansambļa saskaņotība, dalībnieku artistiskums, spēja ilgu laiku noturēt skatītāju uzmanību un veiksmīga daudzveidīga repertuāra atlase, sākot no īru valšiem, improvizācijām uz ķeltu, armēņu motīviem un beidzot ar itāli Ennio Morikone melodisku kinomūziku. Morikone tika nosakukts par sava laika sentimentālāko komponistu. Vārdu sakot, talantīgā dueta pirmizrāde pārpildītajā LNKBA Nama L. zālē tika ļoti sirsnīgi uzņemta. Mēs gaidīsim jaunas ši dueta programmas.
Izcilais latviešu dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš (1944- 2021) bija poliglots, zināja daudzas svešvalodas, visvairāk interesēja Āzijas tautu valodas. Viņš tulkojis
dzejoļus latviešu valodā no turku, azerbaidžāņu, persiešu,
turkmēņu, ķīniešu un citām valodām. brīvi runāja krievu, ukraiņu, poļu un
lietuviešu valodās. Viņu interesēja arī baltkrievu valoda un
viņš to labi saprata.
2018. gadā Uldis Bērziņš latviešu
valodā pārtulkoja trīs Zenona Pazņaka dzejoļus “Mūžīgais
bruņinieks”, “Mūžīgais tēls” un “Polocka”. Tajā pašā gadā
V. Bērziņš tulkoja Pjotram Miranovičam veltīto Alesa
Salavi dzejoli “Gleznotais” V. Teleša grāmatai “Baltkrievu
mākslinieki Latvijai”. 1920. – 1990.”. Viņam sens labs
draugs bija slavenais baltkrievu dzejnieks Ales Razanau,
kurš, tāpat kā V. Bērziņš, bija novators baltkrievu dzejā ar
filozofisku saturu. Ales Razanau tulkoja arī dzeju no
dažādu tautu valodām, tai skaitā latviešu, izpildīja Ulda
Bērziņa daudz dzejoļu tulkojumus. Viņu draudzības
iespaidā V. Bērziņš 1977. gadā uzrakstīja dzejoli “Poētisms
baltkrievs”, bet 1984. gadā iznāca viņa otrā dzejoļu grāmata
“Poētisms baltkrievs”.
V. Teleša iepazīšanās ar U. Bērziņu aizsākās Atmodas
laikā, kad radās doma par baltkrievu kultūras biedrības
izveidi un biedrības organizēšanā man bija nepieciešams
atbalsts no latviešu nacionālās kultūras pārstāvjiem. 1988.
gada 17. Oktobrī V. Telešs uzaicināja latviešu žurnālisti
Aiju Laces k-dzi ciemos uz Ulda Bērziņa studiju. Tajā
tikšanās reizē pie kafijas tases runājām par situāciju valstī
un to, kā un kur pulcēt baltkrievus sabiedrības
organizācijām. Tikšanās bija auglīga, tā paša gada
novembrī tika nodibināta Latvijas Baltkrievu kultūras
biedrība “Svitanak”. Tajā tikšanās reizē Uldis Bērziņš
uzdāvināj V. Telešam savu grāmatu “Poētisms baltkrievs”.
Kopš tā laika līdz pat pēdējām dzīves dienām izcilais
latviešu mākslinieks Uldis Bērziņš bija baltkrievu labs
draugs. Bērziņš ne reizi vien apmeklēja biedrības “Svitanak” pasākumus un
kļuva par labu biedrības biedru.
„Muzeju nakts ik gadu iezīmē vasaras sākumu, kad daudzveidīgo, naksnīgo kultūras pasākumu piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Šogad muzeji, sabiedriskās dzīves veidotāji un dažādas iestādes klātienē apmeklētājus uzņems pēc 2 gadu pauzes, kad pandēmijas apstākļos nebija iespējas rīkot plaši apmeklētus kultūras pasākumus,” piedalīties Muzeju nakts aktivitātēs un izbaudīt tās aicina kultūras ministrs Nauris Puntulis.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/astonpadsmitas-muzeju-nakts-norises-14-maija-piedalisies-vairak-neka-190-muzeji-un-sabiedriskas-dzives-organizatori-visa-latvija
Pirmizrāde 2022. gada 15. jūnijā JRT Lielajā zālē. Izrādes teksta materiāls aizgūts no kadiroviešu nogalinātās krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas publikācijām laikrakstā “Novaja gazeta”, kā arī – cenzūras aizliegta nodaļa no F. Dostojevska romāna “Velni”. Taču izrādei radītais stāsts ir par ko citu – par Krievijas (un ne tikai) apziņu, sirdsapziņu un zemapziņu pēdējo notikumu kontekstā.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/jaunais-rigas-teatris-sezonu-noslegs-ar-alvja-hermana-izradi-post-scriptum
