Vakara noskaņa; Pa pēdām – pirmatskaņojums; Rīta pastaiga – pirmatskaņojums; Čakona – pirmatskaņojums; Non stop – pirmatskaņojums Spēlē Mārupes un Babītes MMS apvienotais pedagogu ansamblis
“Māmiņ, es stāstīšu sapni”.Ulda Plūmītes vārdi Dzied Latvijas Radio bērnu dziesmu ansamblis “Dzeguzīte””, vad. Zigda Martinsone
“Ar baltu balodi uz pirksta”. Klāva Elsberga vārdi “Es nezinu”. Raimondas Vazdikas vārdi Dzied Samanta Vilmane
“Tu guli manās rokās mierīgi, kā sniegs”. Ojāra Vācieša vārdi Dzied Samanta Vilmane un Māris Lasmanis
Festivāla dalībnieku vidū būs arī divi latviešu diasporas kolektīvi – Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki” un Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa “Rēvele”, kā arī četri viesu kolektīvi: grupa no Mostes Igaunijā, dziedātājas no Serves Sāremā, folkloras ansamblis “Labingis” no Viļņas, kā arī Viļņas Universitātes folkloras ansamblis “Ratilio”. Festivāla viesus būs iespēja dzirdēt 6. jūlija koncertā “Kaimiņu būšana” Latvijas Nac. bibliotēkā un 8. jūlijā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tradicionālās daudzbalsības koncertā “Saskanēja man dziedot”, kā arī citās festivāla norises vietās Vidzemē un Kurzemē.
Rīgas Vācu kultūras biedrības filiālē “Štempeļhofa” Kandavā 30.jūnijā (ceturtdienā) notiks mazākumtautību pasākums. Pievienojieties kopsaietam ID = Tukums un tālāk!
No plkst 13.00 – “SOLI PA SOLIM = vienlīdzība!” Nodarbības bērniem un invalīdiem No plkst 17.00 – “IDENTITĀTE = pamats” (tautas tērpi, dziesmas, dzeja un folklora, nacionālās uzkodas, tradīcijas, paražas, valodas)
Kur? Rīgas Vācu kultūras biedrības filiālē “Štempeļhofa” Kandavā, Sabiles ielā 29. Vēlama ierašanās nacionālajā tautastērpā un ar vēlmi nodziedāt/ nodejot/ nospēlēt mums savas tautas labākos meldiņus! Jautājumu gadījumā – 29995715. Pateicamies par atbalstu: Tukuma novada pašvaldības finansējums nevalstisko organizāciju iniciatīvām, Nr. TND/2-58.5/22/94
Līdz 15. jūlijam Eiropas Savienības mājā ir apskatāma ukraiņu mākslinieku izstāde «Ukrainas modernās mākslas gadalaiki». Izstādi organizē Ukrainas galerija «Galerie Les Noms» sadarbībā ar Eiropas Savienības māju. Līdz 6. jūlijam Kalnciema kvartāla galerijā skatāma divu ukraiņu mākslinieču izstāde – Ludmilas Natsvlišvili izstāde «Kara dienasgrāmata» un Viktorijas Rikhtik izstāde «Zaudētie sapņi». Atjaunojot deju ansambļa «Daiļrade» dibinātājas un ilggadējas mākslinieciskās vadītājas Silvas Štelfas iedibināto tradīciju, 18. jūnijā pulksten 18 Kultūras pils «Ziemeļblāzma» parkā notiks RKTMC «Mazā ģilde» visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts «Vidusvasaras dzīvestības».
17.jūnijā I.Kozakēvičas LNKBA Namā (Slokas ielā 37, Rīga) notika Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju Gonar” kopejas izstādes svinīgā atklāšana. Izstāde veltītā apvienības 30 gadu jubilejai. Pirms trim desmitgadēm gleznotājs un sabiedriskais aktīvists Vjačka Ceļešs ar kolēģiem no Igaunījas, Lietuvas, Zviedrijas un Sankt-Peterburgas nodibināja šo apvienību, kurā visus šos gadus aktīvi darbojās, popularizējot mākslu un baltkrievu kultūru. Visus šos gadus apvienību nemainīgi ar neatlaidību un enerģiju vadija V.Celešs, saņemot pretīm cieņu un atbalstu no kolēģiem. Turpmāk mākslinieku apvienību vadīs pazīstamais gleznu un koka skulptūru autors Vasils Mališits. Tāpat kā Telešs, viņš brīvi runā latviešu valodā.
Jubilejas izstādē piedalās 15 mākslinieki: Vjačka Celešs , Vasilijs Mališčics , Nadezda Izenova , Irina Trumpel , Anna Peipiņa, Jeļena Lavrinoviča , Irina Koroļa, Leonids Mostviļišķis, Jeļena Geidāne, Gaļina Žeļabovska, Jekaterina Osberga, Vjačeslvs Lavrenovičs, Leons Žukovskis, Nastasija Arais, Irina Jatnova. Atklāšanā skanēja baltkrievu valoda, dzejas un dziesmas, viesus iepriecināja arī citi: muzikanti – tostarp trīs jauni pianisti, no kuriem īpaši gribētos pieminēt Timuru Garistu – viņš tikko iestājas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un mums spēlēja Jāņa Ivanova Andante replicāto, par ko interesanti stāstīja profesors Rafi Haradžanjans) un apsveicēji. Ļoti patīkamu iespaidu atstāja Viktora Mališica video lentes demonstrēšana – tā ir mīlestības pilna pret Baltkrievijas ainavām. Atklāšanas ceremoniju pārliecinoši vadīja Anna Ivane, kurai ir bagāta pedagoģiskā pieredze Rīgas baltkrievu skolā. Zālē valdīja draudzīga, svinīga un sirsnīga atmosfēra. Tā bija pilna.
Būs Mārupes MMS instrumentālistu “desants”. Pedagogi – Kaspars Šmits, Raimonds Martīnī, Pāvels Ignatjevs, Mārupes MMS Skolas padomes vecāku pārstāve Maija Švēdenberga un audzēknis Gustavs Švēdenbergs. Savukārt dziedātāji būs LR bērnu ansamblis “Dzeguzēni”, vad. Zigda Martinsone, un solistes gaitas uzsākoša vokāliste Samanta Vilmane. Programmā komponista Māra Lasmaņa instrumentālā mūzika un dziesmas. Būs pirmatskaņojumi un speciāli šim koncertam veidoti dziesmu pavadījumu aranžējumi.
Vismaz 89 skolu direktori parakstījuši vēstuli Rīgas domei, Saeimai un valdībai, kurā viņi steidzami pieprasa risināt pedagogu trukuma problēmas galvaspilsētas skolas. Pēc domes aplēsēm, patlaban ir vairāki simti vakanču. Gadiem ilgi nerisinātā problēma var radīt realus riskus, ka septembrī vairakas skolas un vairakos mācību priekšmetos stundas varētu nenotikt.
Piedàlàs bèrnu kora kolektivs no Grobìniem un bèrni-solisti no Màrupes, Èngures, Jùrmalas,Jèkabpils, kā arī viesi no Armènijas. Paldies lentes autoriem: Ruslanm Pereźilo (videomontažs un skaņumontazs), režisorei Hasmikai Nuridźanjanai. Màkslinieciskāis vaditajs Dr.Art Rafi Haradźanjans.
Pasākums notika 2022. g. 04. jūnijā plkst. 12.00 – 16.00, I.Kozakevičas LNKBA Rīgā, Slokas ielā 37 Namā parkā ar I.Kozakevičas LNKBA atbalstu. Sakumā Tuiara Egorova uzstājās ar prezentāciju par homusu, kas bija izgatavots Saha Republikā pēc biedrības “Čoron” speciāla pasūtījuma Vladimira Berežnova piemiņai. Viesi augstu novērtēja saha meistara homusa māksliniecisko izpildījumu un skaņas līmeni. Pēc prezentācijas tika sarīkots neliels muzikālais koncerts, kurā piedalījās: Innokenty Ustinov ar meitu Viju Ustinovu izpildot kompozīciju“Saas Keliite”ar homusu. Pavels Guzeev ar priekšnesumu “Saas” un Tuiāra Daņilova ar mūzikas kompozīciju ar homusu “Kubalar”. Koncerta režisors: Renata Arhipova. Koncertu vadītājs: Vija Ustinova. Citi “Čoron” biedri, kuri nevarēja piedalīties pasākuma klātienē, un V. Berežnova radinieki no Saha Republikas piedalījās attālināti ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību. Viesi atnesa piemiņas lietas, fotoalbumus saistītas ar V. Berežnova dzīvi, dalījās atmiņās. Notika foto un video uzņemšana, tika pasniegts nacionālo ēdienu cienasts. Biedrība “Čoron” izsaka pateicību Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un I.Kozakevičas LNKBA par pasākuma atbalstu. Un personīgi, cien. R. Haradžanjan kungam par mūsu biedrības personīgo atbalstu un iespēju LNKBA parkā pie uzstādītiem saha svētības stabiem īstenot saha nacionālas kultūras tradīcijas. Baltijas Jakutu biedrības “Čoron” priekšsēdētāja Tuiāra Daņilova
Baltijas Jakutu biedrības “Čoron” priekšsēdētājas vietniece Vija Ustinova
Latvijas Mākslinieku savienība vēl pirms likuma pieņemšanas Saeimā sākusi apzināt pašvaldībās demontējamos padomju pieminekļus. Saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja krājumā plānots vien kādu desmito daļu, pārējie savu pēcnāves dzīvi turpinās katalogā fotofiksācijās.
17.06.2022, plkst.14:00 Facebook sociālā tīkla platformā.
Šā gada 1.jūnijā Modernās digitālās mākslas centrā “Digital Art House” ar grandiozu atklāšanas pasākumu un plāšu pasākuma programu, tika atklāta Ornellas Rudevičas – pasaulē pirmā romu mākslinieka un dzejnieka, Kārļa Rudeviča, mazmeitas un mantinieces izstāde “Art Of Gipsy” – tā ir Ekspozīcija, kurai nav līdzvērtīgas – tā ir plaša mēroga gleznu kombinācija, kuras iedvesmo ar videoprojekcijām un muzikālo noformējumu.
Ornella stāsta: “Savos darbos es vēlos dalīties ar savu fantāziju pasauli, savu priekšstatu un ilūziju pasauli, ko es pārceļu uz audekla. Un vēl – mani darbi ir manas tautas vēsture, leģendas un dzīve, tās neparastais ceļš cauri gadsimtiem.
Viņš norādīja, ka šāds biļešu cenu kāpums tiek prognozēts šobrīd pie nosacījuma, ja izdosies pārdot visas biļetes un nepieaugs vēl kādas ar svētku rīkošanu saistītas izmaksas. Ministrs atturējās minēt Dziesmu un deju svētku biļešu cenu amplitūdu, sakot, ka pagaidām vēl nav izstrādāts precīzs nolikums. “Taču tik daudz uz šodienu ir skaidrs, ka biļešu cenas būs par 30% augstākas,” teica kultūras ministrs.
Автором памятного знака, который установят возле здания на ул. Михаила, 9,станет скульптор Ромуальд Гибовский. На памятнике будет надпись «Посвящается трехвековой истории еврейской общины города, пережившей рождение, расцвет, уничтожение и возрождение». Надписи (эта не единственная) будут на трех языках — иврите, латышском и русском. … я очень рад, что уже разработаны эскизы, и памятный знак появится», — рассказал историк и краевед Иосиф Рочко.
Olga Žitluhina ir horeogrāfe, dejotāja, laikmetīgās dejas virziena aizsācēja un attīstītāja Latvijā. Viņa ir starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” direktore, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” direktore, Rīgas Horeogrāfijas skolas pedagoģe, Latvijas Dejas padomes locekle. Aktīvi pasniedz un piedalās starptautiskās meistardarbnīcās, dejas nometnēs, konferencēs, rezidencēs, darbojas starptautisku dejas konkursu žūrijās. 2018. gadā saņēmusi balvu par ieguldījumu dejas mākslā, 2021. gadā atzīta par labāko laikmetīgās dejas dejotāju.
