16. martā plkst.18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē atzīmēsim ievērojamā vācu dzejnieka Heinriha Heines 225. dzimšanas dienu. Viņš ir romantiķis. Skanēs dzejoļi dažādās valodās (oriģinālā un tulkojumos), lielo komponistu – Šūberta, Čaikovska, Rahmaņinova dziesmas. Piedalās LMA profesors Ventis Zilberts, jaunā dziedātāja Laima Krīgere, ansamblis “Morgenrot”, lasītāji – viņi arī ir jauni. Uz ekrāna redzēsim interesantus video kadrus. Tos sagatavoja Ludmila Bičkova. Šīs plašās un daudzveidīgās programmas mākslinieciskais vadītājs ir profesors Rafi Haradžanjans.
Ieeja bez maksas.
Portreta autors M.Oppenheims
Pēc spraigām trīs stundu garām diskusijām, pieminekļu padome lēma, ka pieminekļi Mstislavam Keldišam, Andrejam Upītim un Aleksandram Puškinam būtu jādemontē un jāpārvieto. Tāpat jāaizvāc arī sienas plāksne Jānim Zutim un patvaļīgi uzstādītais piemineklis Annai Saksei. Vienlaikus padome lēma, ka Barklaja de Tolli un Sudrabu Edžus pieminekļi būtu jāatstāj.Padomes lēmums gan ir tikai konsultatīvs, un par pieminekļu likteni būs jālemj domes deputātiem.
“Gribu atraut vaļā sarunu ar sabiedrības daļu – gan latviski, gan krieviski runājošajiem, kura saprot, ka tā minoritāte, kas dzīvo šeit, kas ir 24%, nav krievi. Un arī par latviešiem nekad nepaliks.”
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/rezisors-stanislavs-tokalovs-dokumente-savu-gimeni-filma-par-krievvalodigo-identitates-meklejumiem.a499079/
Sākoties Krievijas militārai ofensīvai pret Ukrainu, Sabiedrības integrācijas fonds kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzīja atbalsta sniegšanu civiliedzīvotājiem no Ukrainas. Daudz darīts – gan izveidots informatīvais zvanu centrs, gan rastas iespējas pārtikas un pamata materiālā atbalsta paku pieejamībai, tāpat iespēja apgūt bez maksas latviešu valodu. Taču karš nav galā.
Ko un kā joprojām palīdzam un varam palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem? Un kādi vērojumi par mūsu pašu – Latvijas sabiedrības saliedētību, kad karadarbības laiks Ukrainā pārsniedzis gadu? Studijā Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Komponists Platons Buravickis, saņemot “Lielo Kristapu” par mūziku filmai “Nemierīgie prāti”.Viņš ne reizi vien muzicēja LNKBA namā. Un vienmēr izraisīja skatītāju simpātijas.
Valodu balvas mērķis ir novērtēt izcilību un sasniegumus, kas saistīti ar individuālu ieguldījumu un panākumiem latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Balvas ieguvēju paziņos Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri.Valodu balvas vērtība ir 3000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Konkursa žūriju veido Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, kā arī abu valstu literatūras un valodu eksperti.Pieteikumus Valodu balvas konkursam par sasniegumiem 2022. gadā var iesūtīt līdz 2023. gada 6. martam. Pieteikumu un Curriculum Vitae balvas kandidātiem jāiesniedz angļu valodā, nosūtot tos uz Igaunijas Ārlietu ministrijas e-pastu: estk@mfa.ee vai pa pastu Igaunijas Ārlietu ministrijai: Ministry of Foreign Affairs, Islandi väljak 1, 15049 Tallinn, (ar norādi “Languages Award”).
https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-latvijas-un-igaunijas-arlietu-ministriju-valodu-balvas-konkurss-2
27.februārī I.Kozakēvičas LNKBA Namā pilnajā Lielajā zālē notika Latvijas gruzīnu biedrības “Samšoblo” organizētais koncerts, kurā uzstājās ansamblis Ensemble Musikeli – ანსამბლი მუსიკელი no Gruzijas pilsētas Senaki. Klausītāji bija sajūsmā. Pēc koncerta viņiem bija iespēja parunāt ar māksliniekiem un nopirkt CD.
Neapšaubāmi panākumi bija daudzkomponentu mākslas pasākumam “Pavasari gaidot” I.Kozakevičas LNKBA Namā (š.g. 26.februāris). Uzreiz gan jāpiebilst, ka pasākums bija lliels – ilga kādas trīs stundas! Viņš izraisīja klausītāju lielu pieplūdumu. Viņi reizēm nāca uz kādas noteiktas nacionālās grupas uzstāšanos un mainījās:bēt foajē bija daudz cilvēku, kuri vienkārši sapņoja ieņemt vietas zālē, kur valdīja svētku atmosfēra un savstarpēja sapratne, kuras pamatā ir dažādu kultūru saskarsme, radošo sasniegumu un māksliniecisko tradīciju apmaiņa. Laika ziņā lielākais bloks bija veltīts Ukrainas mākslai. To, tāpat kā visu programmu kopumā, aizsāka Marija un Sofija Varčenko no Odesas, tagad jau pilntiesīgi slavenās E. Dārziņa skolas audzēkņi. Meitenes spēlēja īsu, bet ārkārtīgi skaistu M. Skorika “Melodiju”. Mums apkārt bija daudz eļļas gleznu. Tos eksponēšanai sagatavojis autors, vidējās paaudzes ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks. Un tagad viņš dzīvo Rīgā. Ivans ar entuziasmu stāstīja par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā (viņa gleznu izstāde būs apskatāma līdz 23. martam). Klausījāmies arī dziedošās rīdzinieces Valentīnas Gnatjukas un viņas mazmeitas Poļinas, kā arī Ivana Naļivaiko ieteiktās dziesmas trīs ukraiņu jauniešu izpildījumā.
Pēc tam sekoja piecu pilnīgi atšķirīgu folkloras kopu uzstāšanās. Viskompaktākais bija Rīgas bulgāru ansambļa “Sedjanka” Petra Mazora un Iskras Bonevas vokālais duets. Viņu dziedājums bija entuziasma pilns, krāsains. Emocijās un intonācijās patiesi tautisks. Lielisku iespaidu atstāja “Berendeika” ģimenes ansamblis (vadītāja Violeta Nikolaenko).I.Kozakēvičas Asociācijā “Berendeika” jau ir labi pazīstama un mīlēta.Spilgti un ar oriģinalitāti sevi parādīja baltkrievu ansamblis “Kupaļinka” (vad. Vjačeslavs Petrovs). Tās dalībnieki pie mums speciāli ieradās no Daugavpils. Paldies Žannai Romanovskajai, kura pirmā atsaucās aicinājumam ierasties un parādīt skatītājiem savas prasmes. Interesanti un patīkami bija klausīties Rīgas iedzīvotājus: vīru ansambli “Harmonika” un sieviešu ansambli “Lada”. Tos skaisti latviešu valodā mūms pasniedza ansambļu vadītāja Nadežda Ivanovskaja. Vārdu sakot, publika, kas turklāt tika cienāta ar gardām pankūkām (paldies sponsoram), bija apmierināta, tas bija acīmredzams. Pavasara priekšvakarā – neaizmirstama mākslas panorāma!
Aprīļa vidū Mārupē (MMMS) atkal, jau 11. reizi, notiek Mazais starptautiskais kamermūzikas konkurss par godu izcilajai pianistei Norai Novikai. Žūrija arī pēc sastāva ir starptautiska.
Var startēt sešas vecuma grupas no 7 līdz 19 gadiem.
Pieteikumi jau tiek pieņemti.
Nora Novika ne reizi vien uzstājusies I.Kozakēvičas LNKBA Namā. Viņai tika piešķirta mūsu Asociācijas sudraba goda medaļa.
Svētdien, 26.februārī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA namā sāksies liels pasākums. Daudzveidīgs un krāsains. Savu lielo izstādi eksponēšanai sagatavojis ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks, kurš šobrīd dzīvo Rīgā. Ivans pastāstīs par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā. Programmas sākumā Marija un Sofija Varčenko (tagad Dārziņa skolas audzēknes) atskaņos brīnišķīgo Miroslava Skorika “Melodiju”. Uzklausīsim arī rīdzinieci Valentīnu Gnatjuku. Kā arī citi ukraiņi no Latvijas.
Tad stafete virzīsies uz vēl piecām spilgtām folkloras kopām. Viņu sagatavotie skaitļi ir iedvesmoti no pavasara sagaidīšanas. To dalībnieki būs tautastērpos – kā jau ierasts!
Ieeja bez maksas. Iespējami ziedojumi.
Kopumā šodien un rīt galvaspilsētā pieteikti 12 pasākumi.
Šodien Ukrainas Neatkarības ielā 2, iepretim Krievijas vēstniecībai, pieteikta sapulce – pikets “Saki nē Krievijas karam Ukrainā!”. Šis pasākums ir pieteikts jau no kara sākuma un ļauj jebkuram iedzīvotājam doties piketēt pie Krievijas vēstniecības. Šodien Krievijas plaša mēroga iebrukuma gadadienā, paužot atbalstu Ukrainai, Rīgā Brīvības pieminekli izgaismos Ukrainas karoga krāsās, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.
https://www.tvnet.lv/7719430/ukrainas-atbalsta-pasakumi-riga-kur-kas-cikos
Saeima 23.februārī pieņēma paziņojumu par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu, kurā atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem. …Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Saeima godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.
Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas radio stacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji 24. februārī plkst. 12.00 vienosies kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu….Kopīgās akcijas mērķis ir paust skaidru Latvijas mediju un sabiedrības atbalstu Ukrainai.
https://www.la.lv/latvijas-mediji-ipasa-akcija-24-februari-plkst-12-00-atskanos-ukrainas-valsts-himnu
26.februārī plkst.12.00 LNKBA Namā divās zālēs tiks atklāta ukraiņu mākslinieka no Hmeļņickas apgabala Ivana Vitjuka personālizstāde. Šis talantīgais cilvēks ir no Ukrainas un tagad ar ģimeni dzīvo Latvijā.
Izstādes atklāšana notiks prоgrammas ” Рavasari gaidot” ietvaros.
Ieeja bez maksas! Ziedojumi sveicināti!
Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Nacionālo Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju veido izstādi ,,Cīņa par Ukrainu”, kuru plānots atklāt 2023.gada 24.februārī.Topošā izstāde stāstīs par Krievijas Federācijas īstenoto mēģinājumu izrēķināties ar Ukrainas nacionālo valstiskumu, kā arī par Ukrainas tautas varonīgo pretošanos kaimiņvalsts agresijai. Izstādes eksponatūras bāzi veidos priekšmeti no Kijivas un Čerņihavas apgabaliem. Kara laikā Nacionālais Ukrainas Otrā pasaules kara muzejs organizēja ekspedīcijas, lai iegūtu liecības kara dokumentēšanai. …Izstāde ,,Cīņa par Ukrainu” būs izvietota vienā no lielākajām Latvijas Kara muzeja ekspozīciju zālēm un aizņems vairāk kā 300m2 lielu platību. Kopumā izstādē tiks eksponētas 277 Ukrainas kara liecības, padarot to par Baltijā vislielāko Ukrainas karam veltīto izstādi.
Aprīļa sākumā Daugavpils teātris viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī ar trim izrādēm. Rīdziniekus sagaida īsteni latgaliskas brīvdienas: vienas nedēļas nogales ietvaros varēs noskatīties gan muzikālu pasaku pieaugušajiem latviešu un latgaliešu valodā „Pa Laimes lāča pēdām”, gan izrādi visai ģimenei latgaliski „Spreideits”. Savukārt 3.aprīlī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves atkārtoti viesosies „Paradīze”, muzikāli dramatiska izrāde, kura tapusi pēc Raimonda Paula mūzikla „Dāmu paradīze” motīviem un kurā pie klavierēm būs pats Maestro.
https://www.daugavpilsteatris.lv/aktualitates/aprili-gaidamas-daugavpils-teatra-dienas-riga