I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Kino pilsētiņā “Cinevilla” 14.maijā tiks rekonstruēts pirmais Dziesmusvētku atklāšanas pasākums Rīgas Latviešu biedrības namā, un, lai radītu vēsturiskajiem notikumiem atbilstošu atspoguļojumu, projekta “Zeme, kas dzied” aktieru atlases aģentūra “Casting Bridge” aicina pieteikties brīvprātīgos – 250 vīriešus un 200 sievietes – dalībai masu skatos, aģentūru LETA informēja filmas veidotāju pārstāve Lāsma Goba.
Kamerorķestra diriģents N.Šnē … skaidro, ka viņš ir atvērts repertuāra izvēlē un mūzika ir māksla, kurā nav nekāda īpaša vēstījuma. Orķestris nespēlē mūziku, kas slavē prezidenta Vladimira Putina varu vai kā tamlīdzīgi, pauž Šnē. Diriģents arī atteicis Spārniņai viņas lūgto bezalgas atvaļinājumu uz krievu autoru koncertiem, lai gan orķestrī līdz šim esot bijusi ierasta prakse saņemt bezalgas atvaļinājumus uz atsevišķu koncertu laiku, ņemot vērā, ka visi mūziķi darbojas vairākos orķestros. Rezultātā Spārniņa uzrakstījusi atlūgumu. Orķestra izpilddirektore Anete Toča uzskata, ka protestēt pret repertuāru ir nepamatoti, un tā nav cīņa, kas palīdzēs Ukrainai uzvarēt karu.
https://nra.lv/latvija/410245-politisku-principu-del-muzike-aiziet-no-kamerorkestra-sinfonietta-riga.htm
Latvijas publika Aleksandru Ivaškeviču ļoti labi pazīst no vairākām Igaunijas Krievu teātra turnejām. Un tagad viņš parādījās mūsu priekšā no citas puses – kā fotomākslinieks, atklājot ļoti stilīgu personālizstādi Rietumu galerijā.Mūsu priekšā ir vairāki desmiti darbu, kas no attāluma šķiet kā gleznas, bet, ieskatoties tuvāk, tie ir lieliska stilizācija no seno mākslinieku gleznām.
Izstāde apskatāma līdz 30. aprīlim. Ieeja bez maksas.
Aizvadītās nedēļas izskaņā atklāta Baltkrievijas 2020. gada protestiem veltīta izstāde – tā ar tiešu, sociālpolitiski aktuālu trāpījumu laikā ieved skatītāju Baltkrievijas brīvības cīņu noskaņās.
Pasākumā 2023. gada 25. martā I.Kozakēvičas LNKBA Namā piedalījās 21 cilvēks, vēl trīs pievienojās ar nokavēšanos. Slimības dēļ iepriekš plānotais lektors Jānis Apīnis diemžēl nevarēja ierasties, taču viņu lieliski aizstāja lektore Lilija Jurģīte, kas ir strādājusi ar ciltskokiem, dzimtas arhīvu, tāpat pētījusi Latgales vecticībnieku personvārdus un vēsturi.
Biedrības vadītāja Laura Mozga atklāja pasākumu, Alfons Šveds aicināja klātesošos ar klusuma
brīdi pieminēt 1949. gada 25. martā izvestos Latvijas ļaudis. Gandrīz katram ir zināmi cilvēki un
veselas ģimenes, kas tajā naktī tika varmācīgi aizvesti svešumā. Atcerējāmies biedrības biedrus
Saušu Staņislavu, Cibuļski Jāni, Irēna Baltiņa deportēto sarakstā lūdza uzmeklēt viņas
vecvecākus, ko arī atradām. Dr. philol. Lidija Leikuma ierādīja, kā interesenti var uziet ziņas par
izvestajiem no katra toreizējā (pirmskara) pagasta — portālā https://deportetie.kartes.lv/lv/c .
Mūsu biedrības ilggadējās biedrenes, nu jau mūžībā devušās Valentīnas Eriņas mazdēls Ēriks
Dovnarovičs palīdzēja lektorei Lilijai Jurģītei un dr. philol. Lidijai Leikumai ar uzskates materiālu
prezentāciju, pieslēgšanos internetam. Dr. philol. Lidija Leikuma iepazīstināja klātesošos ar izdevumu
„Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale”, arī citiem, pastāstīja par latgaliešu īpašvārdu vietu un
savdabību latviešu personvārdu sistēmā. Interese bija liela, katrs pieminēja savu vecāku un vecvecāku
kristītos un iesvētību (ltg — styprynuotūs) vārdus, dažs par tiem vēlējās pastāstīt ko vairāk. Bija
interesanti uzzināt, kā viens un tas pats personvārds tika (un tiek joprojām) lietots dažādos Latgales
pagastos. Prezentācijā un improvizētajā izstādē, kas vietas trūkuma dēļ bija jāizvieto gandrīz vai uz
grīdas, skatījām latviešu un cittautu (lietuviešu, poļu, krievu) valodnieku izstrādes par personu
priekšvārdiem un uzvārdiem, iepazinām dažādu kalendāru kalendārijus. Daudziem no klātesošajiem jaunums bija portāls „raduraksti.lv“. Par tā radītajām iespējām savu
priekšteču apzināšanā pastāstīja Lilija Jurģīte. Arī šeit izvērsās diskusija par datiem, ko atklāj tautas
skaitīšanas dažādos laikos, iedzīvotāju reģistrācija atšķirīgās pieraksta sistēmās. Kopīgi „paburtojām“
1895.–97. gada Viskrievijas tautskaites ierakstus, kas veikti Vitebskas guberņas latviešu daļā, atkal
raisījās dzīvas pārrunas. Noslēgumā sveicām lektores un savus šā mēneša jubilārus. Šai dienā LNKBA ēkā notika arī Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības „Svitanak” jubilejas saiets, ar lielu
gandarījumu varējām noklausīties Latvijas himnu baltkrievu izpildījumā.
28.03.2023.
Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne” valdes priekšsēdētāja L. Mozga
Šī neapšaubāmi ir ievērības cienīga ekspozīcija – māksliniecei, kura zināmu apstākļu dēļ kļuva par rīdzinieci, ir savs radošais izskats. Olgas ideoloģiskā nostāja skaidra, kaut arī diezgan negaidīti, izpaužas caur … kaķu tēliem. Teiksim arī, ka pie mūms nāca daudz jauniešu, nāk “svaigas asinis”. Tika iesaistīti visi papildu ķebļi. Mēs visi kopā svinējām īpašu datumu – Baltkrievijas Tautas Republikas dibināšanas 105. gadadiena (1918).
Kopumā šo pasākumu organizēja mūsu Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” (vadītāja Tatjana Kazāka), kurai, tāpat kā pašai LNKBA, šogad apritēja 35 gadi: mēs kopā sākām grūtajos “perestroikas gados”.
Un, protams, programas sākumā zālē bija klusuma brīdis: klātesošie godināja komunistiskā genocīda Latvijā. upuru piemiņu. Šī diena – 25.marts – ir norādīta LR oficiālajā datumu kalendārā.
informācija arī šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/09.04.2023-koty-svobody-olgi-yakubovskoi-poselilis-na-rizskoi-ulice-slokas-i-v-yurmale-kultura1kb.a504170/?fbclid=IwAR1wQDat7MG2Cem7QrdrUx06bUWUl4Od2kdDdwMVxUxIhT0oFqQ0RxsfdRQ
Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, sestdien ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus Rīgas Domā un Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, sekot tiešraidē deportēto piemiņas vārdu lasījumiem un piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kur notiks svinīgais atceres brīdis, informēja pašvaldībā.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/23.03.2023-riga-sestdien-norisinasies-dazadi-atceres-pasakumi-komunistiska-rezima-represiju-un-deportaciju-upuru-pieminai.a502054/
Ramadānā musulmaņi piedalās mēnesi ilgā gavēnī, kura laikā no rītausmas līdz saulrietam ēšana un dzeršana ir aizliegta. Gavēņa laikā musulmaņi lūdzas, lai izpirktu savus pagātnes grēkus un izrādītu uzticību Dievam.Musulmaņi ramadāna laikā nododas garīgām pārdomām, lūgšanām, labu darbu veikšanai un laika pavadīšanai ar ģimeni.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2023-musulmanu-pasaule-sakas-ramadans.a501796/
16.aprīlī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA savā Namā plāno rīkot kārtējo bērnu koncertu – to tradicionāli saucam par “Asorti”. Viņš, kā vienmēr, būs daudznacionāls! Jau, piemēram, ir piekrišana piedalīties no Armēnu svētdienas skolas deju kolektīvā (vad. Susanna Petrosjana). Vai, piemēram, nāks dzejniece Irina Gajevska -viņai ir tuva bērnu tēma. Protams, programmā “Asorti” piedalīsies talantīgi audzēkņi no dažādām Latvijas mūzikas skolām. Ja jums ir kādas idejas, ieteikumi utt. – sūtīet tos e-mail: lnkba2014@inbox.lv līdz 10.04. Lūdzu, ņemiet vērā, ka priekšnesumiem jābūt līdz 10 min.
Būs iespēja no 25. marta plkst.14.00 mēneša garumā aplūkot Olgas Jakubovskas (Minska/ Rīga) “Brīvības kaķus” – veselu virkni oriģināldarbu – I. Kozakevičas LNKBA Namā Liela zālē. Izstādes darba laiks darbadienās: 10-00 – 18-00. Ieeja brīva. Bet nepieciešama iepriekšēja saskaņošana pa tālr.: 67613638; 27024786. Organizators Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”
Mēs atceramies, ka 25. marts ir sēru diena, komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Līdz ar to pasākums tiks atklāts ar klusuma minūti.
Baltkrievijas Tautas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai veltīto pasākumu ietvaros Mākslas stacija “Dubulty” un Baltkrievu biedrība Latvijā Supolka prezentēs izstādi “Radošā revolūcija. Baltkrievija 2020”. Izstāde ir veltīta baltkrievu tautas atjautībai, kas kļuvusi par galveno ieroci cīņā pret vēlēšanu krāpšanu un varas iestāžu vardarbību. Izstādē būs apskatāmas J. Jarčaka, J. Aicecka un citu fotogrāfu fotogrāfijas, kā arī izlikti protestu rajonu karogi, zem kuriem apvienojās kaimiņos dzīvojošie brīvību mīlošie baltkrievi. Tāpat būs iespējams aplūkot neskaitāmus slavenā baltkrievu dizainera U. Ceslera plakātus un A. Medvedevas keramiku no privātkolekcijām un Marka Rotko Daugavpils mākslas centra. Ar izstādes palīdzību Latvijas sabiedrībai ir iespēja uzzināt vairāk par notikumiem Baltkrievijā 2020. gadā. Izstāde apskatāma Mākslas stacijas “Dubulty” telpās pēc adreses: Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala. Atklāšana notiks 24. maijā plkst. 18.30, bet koncerts plkst. 20.00. Projektu atbalsta Jūrmalas dome un Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau aptuveni miljons Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti. Lielai daļai emigrantu pirmā mērķa zeme bija Gruzija, kur ieradušies vismaz 140 000 migrantu no Krievijas. Liela daļa – glābjoties no mobilizācijas, citi – tādēļ, ka dzimtenē vairs nav bijis iespējams strādāt vai nodarboties ar sabiedrisko darbību. Un daži no viņiem Gruzijā sākuši nodarboties ar labdarību, par kuru dzimtenē viņus sodītu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-krievu-migranti-gruzija-organize-atbalstu-ukrainiem.a501414/
Izstāde ar nosaukumu “Sakrālā ģeometrija” izraisīja interesi ar savu krāsainību, neparastumu, formu daudzveidību, ko attēlojis mākslinieks no Rīgas Vitālijs Praiss. Mākslinieks debitēja tieši mūsu Namā. Izstādes atklāšanas ceremonijā šī gada 16. martā viņš apmeklētājiem stāstīja par sava darba metodi, par tās raksturīgajām iezīmēm. Vitālija vārdus papildināja viņa dzīves biedre mūziķe Tatjana Praisa unI.Kozakēvičas LNKBA aktīviste Ludmila Bičkova. Ļoti interesanti darbus komentēja Rīgas māksliniek Babkens Stepanjans. Viņš pats arī vizuālajā mākslā aizraujas ar ģeometriju.
Izstāde tiks atklāta Konferenču zālē mēneša laikā.
No Polijā esošajiem ukraiņu bēgļiem 45% plāno palikt šajā valstī ilgāku laiku – vismaz vienu vai vairākus gadus pēc kara beigām, savukārt 2022.gada martā šādu vēlmi bija izteikuši 31% no ukraiņu bēgļiem Polijā. Par šādu ukraiņu bēgļu noskaņojumu liecina aptauja, kuru pēc Polijas premjerministra kancelejas pasūtījuma sarīkoja migrācijas platforma EWL un Varšavas universitātes Austrumeiropas studiju centrs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-aptauja-gandriz-puse-ukrainu-beglu-plano-ilgak-palikt-polija.a501376/
Lielu publikas interesi izraisīja koncerts “H. Heine-225” – 16. martā I. Kozakeviča LNKBA Lielā zāle bija pārpildīta. Garāmejot teiksim, ka klausītāju vidū redzējām latviešu inteliģences pārstāvjus. Koncerts bija interesants programmas ziņā – viņa bija veidota no trim dažādiem blokiem. Un, neapšaubāmi, bija veiksmīgs priekšnesumu kvalitātes ziņā.
Pianists Ventis Zilberts, Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, rūpīgi un pārdomāti savāca deviņas izcilu komponistu dziesmas – no Mendelsona un Lista līdz Čaikovskim un Rahmaņinovam. Šīs deviņas dziesmas ir iedvesmotas ar Heines dzejoļiem. Viņas dziedāja – pie klavierēm bija V. Zilberts – burvīga spēcīgas balss un skaista izskata īpašniece jauna Laima Krīgere.Dzirdējām arī jauno rīdzinieku Heines dzejoļu lasījumu – kā oriģinālvalodā, kā arī tulkojumos latviešu (Ārija Elksne) un krievu valodas. Par Heini mūms spilgti izteicās Rīgas filoloģe Valda Salmiņa.
Video secība, kuru sagatavoja Ludmila Bičkova, labi pavadīja visu koncertu. Vakaru noslēdza RVKB Ansamblis Morgenrot Līgas Miķelsones vadībā. Publika sirsnīgi uzņemtajā ansamblī šoreiz uzstājas 11 cilvēki krāsainos tautastērpos.
