Baudi laiku kopā ar ģimeni.
I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Baudi laiku kopā ar ģimeni.
Muzeju nakts, kas būs 13. maijā, notiks jau 19. reizi, un šogad dalībnieku skaits ir rekordliels – 244 muzeji un kultūras iestādes vērs savas durvis. Bet Muzeju nakts nav tikai eksponātu apskate, garas rindas pie Saeimas vai Nacionālā mākslas muzeja, tā ir kopā būšana, kopā radīšana, jauna muzeja un sevis iepazīšana. Šā gada Muzeju nakts tēma ir “Radīšana,” ietverot vienā vārdā jaunradi, atjaunotni un atjaunošanu, dzīves uzlabošanu un dažādu lietu atjautīgu pārveidošanu, kā arī prasmju iepazīšanu un apgūšanu. Iepazīstinām ar dažiem muzejiem un viņu plānotajām aktivitātēm.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/13.05.2023-ko-redzet-radit-un-atklat-muzeju-nakti-idejas-dazadiem-garastavokliem.a508390/
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/11.05.2023-kaligrafija-pasaku-diskoteka-veja-zvani-kadas-neparastas-nodarbes-piedavas-muzeju-nakts.a508192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

Piedalās
Jeļena Blohina /soprāns/, Nataniels Simha Rasnačs /bass/, Max Roomsky /tenors/ Vitālijs Razdorovs /klavieres/
“Davinspiro Camerata’s” stīgu kvartets:
Danīls Bulajevs /1. vijole/, Andrejs Jegorovs /2. vijole/, Klinta Kluce /alts/, Maksims Skibickis /čells/
Programmā solodziesmas, 4. un 9. stīgu kvarteti
Biļetes cena 5 EUR
Biļetes TIKAI iepriekšpārdošanā “Biļešu paradīzes” kasēs, vai internetā www.bilesuparadize.lv
Aizejošā sezona zīmīga ar to, ka Elmāram Seņkovam tā ir pirmā, ko viņš aizvadījis Nacionālā teātra mākslinieciskā vadītāja amatā.
9. maijā daudzas Eiropas valstis atzīmē Eiropas dienu, svinot mieru un savstarpējo vienotību. Šogad šī diena arīdzan tika izmantota, lai nosodītu Krievijas agresiju pret Ukrainu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.05.2023-eiropas-diena-svin-vienotibu-un-nosoda-krievijas-agresiju.a507954/

13. maijā, “Muzeju nakts” laikā Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” apmeklētājiem būs atvērta no plkst. 20.00 līdz 01.00, aicinot liepājniekus un pilsētas viesus atklāt šīgada moto “Dzīvo radoši!” caur skaņu mākslas pasauli. Pasākuma centrālais notikums būs Platona Buravicka imersīvās jeb telpiskās skaņas instalācija “Sevis meklējumos”. Uz koncertzāles Lielās zāles skatuves atradīsies organizācijas “Dirty Deal Audio” izbraukuma telpiskās skaņas kupols ar divdesmit vienu vienmērīgi izvietotu skaļruni. Iekļūstot imersīvās skaņas instalācijā un tajā pārvietojoties, apmeklētāji varēs iegremdēties trīsdimensionālā skaņas telpā, piedzīvojot jaunu kolektīvās klausīšanās pieredzi. Instalāciju vienlaikus varēs piedzīvot aptuveni divdesmit pieci cilvēki.
https://satori.lv/article/muzeju-nakti-skatitaji-aicinati-pieredzet-platona-buravicka-imersivas-skanas-instalaciju
Ņemot vērā joprojām notiekošo karadarbību Ukrainā, kā arī nevalstisko organizāciju sniegto informāciju par atbalsta turpināšanas nepieciešamību, likumprojektā paredzēts līdz 31. decembrim pagarināt jau esošos atbalsta pasākumus, kas saistīti ar izmitināšanas un pārtikas nodrošināšanu Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.05.2023-atbalstu-ukrainas-iedzivotajiem-rosina-pagarinat-lidz-gada-beigam.a507524/
Baškortostānas republikā (KF) atrodas Arhangeļskas rajons, kur Maksima Gorkija ciemā joprojām dzīvo daudzi latviešu izceļotāju pēcteči. Te, Urālu kalnu piekājē, 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās viena no latviešu zemnieku kolonijām, savulaik saukta par Arhlatviešiem. Līdz 2021. gadam ciema vidusskolā notika gan latviešu valodas nodarbības, gan aktīva latviešu folkloras ansambļa “Atbalss” darbība skolotājas Ilonas Saverasas vadībā. Ja uz latviešu valodas stundām galvenokārt nāca latviešu pēcteču bērni, tad uz folkloras kopu nāca visi, kuri gribēja līdzdarboties – dziedāt, dejot, iet rotaļās. Kopā piedalījās vidēji 15–16 bērni no 5. līdz 11. klasei, lielākoties meitenes. Abas bijušās skolotājas Kristīne un Ilona atceras, ka folkloras ansambļa bērniem Baškīrijā mīļākie latviešu danči bija “Skroders sēž uz aku”, “Pērkonītis ducināja”, “Cūka driķos”, “Einam, šeinam” un “Krakovjaks”. No dziesmu repertuāra – “Mana dziesma”, “Mīl katrs baltu maizes riku”, “Vai tādēļ nedziedāju”, “Lai bij vārdi, kam bij vārdi”.


Dziesmu un deju svētku biļetes varēs iegādāties jau no 15. maija. Sākumā tās tirgos internetā, bet pēc tam biļetes varēs nopirkt arī kasēs. Ņemot vērā iepriekšējo svētku pieredzi, svētku biļešu tirdzniecībai internetā ieviesīs virtuālo rindu. Kopumā tirdzniecībā nonāks 174 tūkstoši biļetes uz dažādiem maksas pasākumiem. XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.
Kopumā vērtējot I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas astoto Festivālu ‘Pavasara avots-2023″, var teikt, ka viņš bija ļoti veiksmīgs. Mūsu Festivāls, atšķirībā no dažiem pasākumiem, kas šodien arī sevi sauc par festivāliem, sastāvēja no septiņiem dažādiem pasākumiem un ilga ne vienu dienu – no 16. aprīļa līdz 30. aprīlim (Festivāla mākslinieciskais vadītājs Dr.art. Rafi Haradžanjans).
Visi četri koncerti bija piepildīti ar kontrastiem. Dziesmas (tas atbilst Asociācija jau sen pieņemtajai daudzvalodībai) skanēja vairākās valodās – latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, dažreiz arī angļu valoda. Klausītājus priecēja trīs kolektīvii skaistos tautastērpus : no Rīgas (Slāvu kultūras biedrība “Harmonika”, vad. Nadežda Ivanovska)) un divas no Salaspils (“Otrada” un “Sunrise”; abus vada Tamāra Lozovska). Visi kolektīvu dalībnieki ļoti labi turējās uz skatuves, bet meitenes no “Sunrise” vēl arī brīnišķīgi kustējās, ar ko papildus ieinteresēja tos, kas atnāca zālē. Daudzi – gan apmeklētāji, gan organizatori – bija gandarīti par jauno izpildītāju aktīvo līdzdalību, visi priecājās par jaunu radošo spēku klātbūtni.

30.aprīlis Rīgas vācu kultūras biedrības vokāli instrumentālais ansamblis “Morgenrot” piedalījās XI starptautiskā nacionālo kultūru festivāla “Ventspils vainags 2023” galā koncertā kā vieni no 15 dažādu nacionālo biedrību dalībniekiem, kas bija ieradušies no Ventspils, Liepājas un Rīgas. Vācu biedrības pārstāvēja Ventspils vācu biedrības vokālais ansamblis “Windau” un Rīgas vācu kultūras biedrības vokāli instrumentālais ansamblis “Morgenrot”. Latviešu – izcilās Suitu sievas pilnā krāšņumā un skanējumā. Dalībnieku vidū bija lieliskais slāvu deju kolektīvs “Zadorinka” no Rīgas, kā arī vairāki slāvu, baltkrievu un ukraiņu kolektīvi, ebreju dziesmu ansamblis no Ventspils – katrs ar savu īpašo individualitāti. Galā koncerts iesākās ar kolektīvu dalībnieku tērpu parādi – vainagu, lai parādītu katras pārstāvētās tautības individualitāti. Katrs kolektīvs saņēma arī diplomu par dalību un daudz pozitīvu emociju Paralēli notika arī mākslinieku darbu izstāde, kur cita starpā viens no favorītiem bija 12 gadīga mākslinieka krāšņais ziedu paklājs. Ventspils, jūra, saulriets….un viena brīnišķīgi pavadīta diena mūzikā.
Līga Miķelsone