Baškortostānas republikā (KF) atrodas Arhangeļskas rajons, kur Maksima Gorkija ciemā joprojām dzīvo daudzi latviešu izceļotāju pēcteči. Te, Urālu kalnu piekājē, 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās viena no latviešu zemnieku kolonijām, savulaik saukta par Arhlatviešiem. Līdz 2021. gadam ciema vidusskolā notika gan latviešu valodas nodarbības, gan aktīva latviešu folkloras ansambļa “Atbalss” darbība skolotājas Ilonas Saverasas vadībā. Ja uz latviešu valodas stundām galvenokārt nāca latviešu pēcteču bērni, tad uz folkloras kopu nāca visi, kuri gribēja līdzdarboties – dziedāt, dejot, iet rotaļās. Kopā piedalījās vidēji 15–16 bērni no 5. līdz 11. klasei, lielākoties meitenes. Abas bijušās skolotājas Kristīne un Ilona atceras, ka folkloras ansambļa bērniem Baškīrijā mīļākie latviešu danči bija “Skroders sēž uz aku”, “Pērkonītis ducināja”, “Cūka driķos”, “Einam, šeinam” un “Krakovjaks”. No dziesmu repertuāra – “Mana dziesma”, “Mīl katrs baltu maizes riku”, “Vai tādēļ nedziedāju”, “Lai bij vārdi, kam bij vārdi”.
