B. B.: – Tā nebūs asimilācija. Visās valstīs valsts un pašvaldību finansētie bērnudārzi un skolas ir valsts valodā, vai tā būtu Vācija, Austrija vai Zviedrija. Mēs aicinām cittautu cilvēkus apgūt mūsu tradīcijas un valodu pozitīvā vidē un agrīnā vecumā, kad apgūt valodas ir vienkāršāk. Bērni ir tikai ieguvēji. Parasti problēma nav bērnos, bet vecākos, kuriem ir bail, ka viņi varbūt nespēs palīdzēt. Jā, ir jāpārstrādā metodika, lai veiktu šo pakāpenisko pāreju, jādomā, kā komplektēt bērnudārza grupas. Nav normāli, ka vairāki pirmsskolas pedagogi neprot valsts valodu normālā līmenī – ar to ir jāstrādā, jāsagatavo pedagogi.
– RP pretēji – iestājas par iespēju iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību mazākumtautību valodās, «kā demokrātiskās Latvijas tradīciju un sasniegumu, kuriem līdzīgu nav citur Eiropā». Jāpaplašina pašvaldībai dotās pilnvaras šajā jomā?
I. A.: – Piekrītu, ka tieši bērnudārzā bērnam ir visvieglāk apgūt valodu, vienalga, kādu, un ar speciālas metodikas palīdzību soli pa solim tas ir jādara. Jābūt valsts un pašvaldību sadarbībai šajā jomā, kas ar Rīgas domi šobrīd nav visai veiksmīga. RP varētu šo latviešu valodas apmācību beidzot realizēt dzīvē. Bet viss tikai latviešu valodā trīs gadus vecam bērnam, kuram vēl jāsocializējas, radītu traumu. Tas jādara pakāpeniski.
http://nra.lv/latvija/politika/93742-broka-pret-antani-rigas-damu-duelis.htm
