LNKBA

Foto: 15min.lt/SCANPIX

Pjotra Avena (Maskava) augstvērtīgā privātā mākslas kolekcija tiek veidota vairāk kā 25 gadu garumā. Viņam pieder pasaulē lielākā, divdesmitā gadsimta sākuma, krievu mākslinieku darbu privātkolekcija, tāpat arī vairākas citas kolekcijas. Starp tām ir arī lielākā privātā padomju propagandas porcelāna kolekcija un Rīgas mākslas porcelāna un keramikas kolekcija. Viens no Rīgā iecerētā muzeja mērķiem būs veicināt Latvijas porcelāna atpazīstamību, aicinot novērtēt tā unikalitāti un augstvērtīgo māksliniecisko kvalitāti.

https://jauns.lv/raksts/zinas/432211-riga-tiks-veidots-jauns-privatas-makslas-kolekcijas-muzejs

I.Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija (turpmāk – LNKBA) ir dibināta 1988.gada 30.novembrī un sekmīgi veicina cittautiešu aktīvu piedalīšanos Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā. Visus šos gadus Asociācija, kura apvieno vairāk nekādivdesmit dažādu tautību biedrības un savienības, veic aktīvu un izvērstu darbību kultūras un izglitības jomā, palīdz daudziem Latvijas iedzīvotājiem saglabāt savu nacionālo identiskumu un, vienlaikus, integrēties Latvijas sabiedrībā, audzina Latvijai lojālus cilvēkus. Vēršamies pie Jums sakarā ar paredzētiem Augstskolu likuma grozījumiem.

Pēc mūsu viedokļa, kvantitatīvais kritērijs, kurš nosaka Universitātes statusu (4000 studenti), ir nepamatots ņemot vērā gan Latvijas demogrāfisko situāciju, gan grūtības ar ārzemju studentu piesaistīšanu sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Kā atzīmē LNKBA Valdes loceklis Vjačeslavs Telešs (2006. gadā māksliniekam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis): “Latgalē dzīvo otra lielākā baltkrievu diaspora pasaulē. Daugavpils Universitātē mācās (vai ir beiguši) kopā ar citu tautību studentiem arī baltkrievu studenti. Gadu gaitā DU irizveidojusies laba sadarbība ar Vitebskas pedagoģisko universitāti. Ģeogrāfiskais stāvoklis un ciešā sadarbība rada labas iespējas piesaistīt Daugavpils Universitātei baltkrievu studentus un realizēt sadarbības projektus”.

Kā saprotams, politiskās situācijas dēļ atzīmētie apstākļi pašreizējā laikā ir īpaši svarīgi. Kopā ar Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātesdocētājiem un studentiem Rīgā augstā mākslinieciskā līmenī tikarealizēti vairāki projekti. Tostarp arī starptautiska mēroga,piesaistot māksliniekus no citam Eiropas valstīm. Atzimēsim, kā darbs ar radošiem Latgales cilvēkiem ir viens no svarīgākajiem LNKBA darbības virzieniem. Uzskatām, ka minēto studentu skaitu kvantitatīvo kritēriju no grozījumiem būtu jāizņem. Daugavpils Universitātes statusa maiņa var negatīvi ietekmēt gan kopumā vispārējo kultūras un izglītības līmeni Latgales reģionā un visā Latvijā, gan konkrēti mūsu sadarbību.

Ar cieņu,

I.Kozakēvičas LNKBA Valdes vārdā Valdes priekšsēdētājs,

Dr.Rafi Haradžanjans.

2021.gadā 04.08. Rīgā

REZONANSE. Prof. Arvids Barsevskis (Daugavpils)^ Liels paldies Belyaev Gleb! Nodod lūdzu ari pateicības vārdus doktoram Rafi Haradžanjanam un citiem kolēģiem no LNKBA par atbalstu! (Fb. 2021.09.03)

И Сейм, и Кабинет министров делают все, чтобы ликвидировать Лиепайские и Даугавпилсский университеты. Критерий “минимум 4000 учащихся” невыполним, считает профессор Лиепайского университета Павел Юрс.

https://mail.google.com/mail/u/0/#inbox/KtbxLxgdjfKwZZnCftvlmfrwjrVFvCxvzL

Evija Papule (Fb, 2021, 03.15)

Piektdien, šā gada 12.martā, Daugavpilī tikāmies ar pilsētas Domes vadītājiem, DU rektori, paužot atbalstu. Nozīmīgi, ka visi, uzsveru, visi pašvaldības deputāti priekšsēdētāja I. Prelatova vadībā redz Universitāti Latgalē un Daugavpilī. L.Jankovska, kurai ir liela profesionālā pieredze izglītībā (medicīna), vadot medicīnas koledžu DU sastāvā, novērtē tieši šādu modeli. DU būt!

На третье чтение в Сейм переданы поправки к Закону о высших школах — и оттуда вычеркнута вызвавшая много споров норма о том, что для получения статуса научного университета учебное заведение должно иметь более 4 тыс. воспитанников. Об этом сообщает Мин. образования. Этот критерий не могли выполнить Лиепайский и Даугавпилсский университеты.

https://rus.lsm.lv/statja/novosti/politika/minobrazovanija-gotovo-dat-liepae-i-daugavpilsu-shans-sohranit-universiteti.a397065/

Latgalē dzīvo otra lielākā baltkrievu diaspora pasaulē. Daugavpils Universitātē mācās vai ir beiguši kopā ar citu tautību studentiem arī baltkrievu studenti. Gadu gaitā Daugavpils Universitātei ir izveidojusies laba sadarbība ar Vitebskas pedagoģisko universitāti, ģeogrāfiskais stāvoklis un ciešā sadarbība rada labas iespējas piesaistīt Daugavpils Universitātei baltkrievu studentus un realizēt sadarbības projektus.Mēs pievienojamies I.Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas atbalsta vēstulei par Daugavpils Universitātes statusa saglabāšanu un lūdzam Latvijas Republikas Saeimas deputātus saglabāt Daugavpils Universitātei tās statusu, lai turpinātu veiksmīgo sadarbību universitāšu līmenī un turpinātu attīstīt sadarbību zinātniski pētnieciskajā, kultūras un citās jomās.Mākslinieks, pedagogs, novadpētnieks un sabiedrisks kultūras darbinieks, Latvijas Mākslinieku Savienības biedrs, Baltkrievijas MS biedrs, Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienību “Maju gonor”, Rīgas baltkrievu skolas un Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” dibinātājs un pirmais vadītājs, I.Kozakevičas LNKBA valdes loceklis.

В Латгалии проживает вторая в мире по количеству белорусская диаспора. Даугавпилский университет окончили и теперь учатся вместе с другими национальностями и беларусы. ДУ сотрудничает с Витебским педагогическим университетом – близкость региона с Белорусью создает хорошие условия для поступления в ДУ и граждан из Беларуси. Мы поддерживают Ассоциацию национальных обществ Латвии им. Иты Козакевич и просим депутатов Сайэма Латвийской Республики сохранить статус и дальнейшую работу Даугавпилского университета.

Председатель Объединения художников- белорусов “Маю гонар”, член правления Латвийского общества белорусской культуры “Сьвитанак”, член правления Ассоциацию национальных обществ Латвии им. Иты Козакевич Вячеслав Телеш

Šogad aprit desmit gadi, kopš Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšsēdētājs ir režisors ­GUNTIS GAILĪTIS. Viņa vadībā RLB nosvinējusi 150. jubileju un panākusi, ka izdots Likums par Rīgas Latviešu biedrības namu, sākta arī tā restaurācijas programmas izveide.

https://www.la.lv/lietas-ir-jasakarto

7. martā mēs varētu svinēt izcilā krievu aktiera Andreja Mironova 80 gadu jubileju, taču viņš aizgāja mūžībā jau pirms vairāk nekā 30 gadiem, nospēlējis pēdējo lomu uz Rīgas skatuves.

https://www.la.lv/tragikomiskais-genijs

Latgales vēstniecībā “Gors” godināti desmit Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” ieguvēji un keramiķim Voldemāram Vogulam pasniegta balva par mūža ieguldījumu.

https://www.la.lv/foto-godinati-latgaliesu-kulturas-gada-balvas-bonuks-ieguveji

Biedrības, bezpeļņas organizācijas un izglītības iestādes, plānojot ASV vieslektora vai eksperta vizīti Latvijā laikā no 2021. gada septembra līdz 2022. gada maijam, aicinātas pieteikties Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) Baltijas-Amerikas Dialoga programmas sniegtajam finansējumam. Jebkuras jomas nevalstiskās organizācijas, biedrības un izglītības iestādes var piesaistīt finansējumu ASV speciālista vizītes organizēšanai un uzturēšanās izdevumu segšanai. Pieejamais finansējums projektam ir līdz 10 000 ASV dolāru. ASV speciālists var tikt piesaistīts kā pasākuma galvenais eksperts vai arī kā viens no vairākiem runātājiem. Programma vaicina lietderīgu zināšanu ieguvi no ASV, kas būtu pielietojamas Latvijas dažādu nozaru un jomu sakārtošanai, attīstībai un zināšanu apmaiņai. Pieteikties Baltijas-Amerikas Dialogs programmas finansējumam var līdz 2021. gada 1. aprīlim, nepieciešamos dokumentus iesniedzot elektroniski fonda mājaslapā. 

https://viaa.gov.lv/lat/stipendijas/stipendiju_piedavajumi/?text_id=41528

Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmiju, Kauņas Vītauta Dižā Universitāti (Lietuva), Silēzijas universitātes Katovicē Mākslas fakultātes Cešinā Mūzikas institūtu (Polija) un Baltkrievijas Valsts Mūzikas akadēmiju organizē 15. Starptautisko zinātnisko konferenci Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais. Konferences norises laiks: 06.05.2021. – 07.05.2021 Konferences mērķis: sekmēt starptautisku zinātnes sakaru attīstību, bagātināt Latvijas mūzikas zinātni ar jaunām atziņām, rosināt zinātniekus integrētā veidā pētīt akadēmiskās, tradicionālās un populārās mūzikas vēstures un teorijas, kā arī 20. gadsimta mūzikas analīzes jautājumus. Konferences darba valodas: angļu, latviešu, krievu. Uzstāšanās laiks – 20 minūtes Pieteikšanās termiņš:  2021. gada 19. marts. Pieteikuma anketa (DOC, 34 Kb) jānosūta elektroniski uz e-pastu: evalds.daugulis@du.lv Tēzes angļu valodā (300 vārdi) iesūtāmas elektroniski līdz 2021. gada 19. martam. Raksta teksts publicēšanai angļu valodā (ne vairāk kā 25000 rakstzīmes) un ziņas par autoru iesūtāmas līdz 2021.g. 30. jūlijam. Sakarā ar COVID-19 izplatību un esošo epidemioloģisko situāciju DU MMF 15. Starptautiskā zinātniskā konference Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais iespējams notiks attālināti – ZOOM platformā.

www.du.lv

Tel. 6 54 40819, 2 9124977

Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) valdība piedāvā Latvijas studentiem un akadēmiskajam personālam piecas stipendijas studijām un pētniecībai Ķīnā 2021./2022. akadēmiskajā gadā. Pieteikšanās stipendijām ir atvērta līdz 2021. gada 15. marta plkst. 14.00. Plašāku informāciju par ĶTR stipendiju var atrast VIAA mājaslapā.

Tagad mēs ceram panākt augstāku disciplīnas līmeni, nosakot stingrākus ierobežojumus, – tiek slēgtas skolas, teātri, kinoteātri. Joprojām paliek atvērti restorāni, bet ar ierobežotu darba laiku līdz sešiem vakarā. Mēs ceram, ka situācija atkal uzlabosies.Taču, ja mēs paskatāmies, kā pandēmija ir noritējusi Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīs, situācija ir bijusi dažāda, inficēšanās gan pieauga, gan samazinājās pie dažāda ierobežojumu līmeņa. Galu galā tikai vakcinācija ir izeja no šīs situācijas.

https://www.la.lv/tas-ir-ka-staigat-pa-virvi

Šogad žūrija izvēlējās nepiešķirt 1. vietu bet piešķīra divas 2. vietas un divas 3. vietas. 2. vietu ieguva Marina Vidmonte ar skaņdarbu “Kristāls” un Aleksandrs Avramecs ar skaņdarbu “Sastingusī sonāte”.3. vietu ieguva Alise Rancāne ar skaņdarbu “Mūzika klavierēm” un Marita Semjonova ar skaņdarbu “Šeit un tur”. Balvu par labu interpretāciju konkursā žūrija izlēma piešķirt pianistiem Aleksandram Avramecam un Ērikai Jēkabsonei.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/petera-vaska-fonda-konkursa-apbalvo-cetrus-jaunos-komponistus.a378205/

https://rus.lsm.lv/statja/novosti/mir/sovet-evropi-kritikuet-latviyu-za-politiku-v-otnoshenii-nacmenshinstv-i-prizivaet-ee-otkorrektirovat.a395256/

https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/67588-eiropas-padomes-ministru-vietnieku-komiteja-pozitivi-noverte-latvijas-sabiedribas-integracijas-politiku

Sabiedrības integrācijas fonds izsludina projektu konkursu nevaldības organizācijām (NVO) programmas “Mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbības programma” ietvaros, lai veicinātu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību un latviešu jauniešu dialoga attīstību un sadarbību, kā arī sekmētu mazākumtautību jauniešu līdzdalību pilsoniskās sabiedrības veidošanā, sekmētu kultūras mantojuma apzināšanu, piederības sajūtu Latvijai un kopīgu izpratni par kultūras un vēstures jautājumiem.

“… projektu konkursa ietvaros tiks atbalstīti mazākumtautību un latviešu izglītības iestāžu jauniešu sadarbības projekti, kas vērsti uz kopīgu vērtību apzināšanu un kopšanu, vienotas vēstures izpratnes veidošanu, kā arī sabiedrisko un politisko procesu izpratni un analīzi,” skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Atbalstāmo projektu vidū minamas tādas aktivitātes kā, piemēram, mazākumtautību izcelsmes zināmu personību devuma Latvijai apzināšana, debašu forumi, latviešu un mazākumtautību jauniešu kopīgas tematiskas nometnes, ekspedīcijas, vēstures pētniecības projekti, arhīvu materiālu izpēte, kopīga videostāstu vai fotostāstu, iestudējumu, prezentāciju veidošana, interaktīvas spēles, izzinošas viktorīnas. Programmā pieejamais finansējums ir 31 303 EUR, un vienam projektam pieejamais maksimālais finansējums ir 5 200  EUR. Projekta īstenošanas vieta ir Latvija. Ņemot vērā iespējamos Covid-19 izplatības ierobežojumus aktivitāšu realizācijas laikā, kā arī domājot par projektu dalībnieku drošību, projektu pieteicēji tiek aicināti paredzēt, ka pasākumi var notikt attālināti. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2021.gada 29.marta plkst. 12.00. Ar konkursa nolikumu, kā arī pilnu dokumentāciju iespējams iepazīties tīmekļa vietnē www.sif.gov.lv.

Zane Jēkabsone, SIF sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: zane.jekabsone@sif.gov.lv tālr.: +371 228110

Saņēmām ziņas no Tallinas, ka 2020. gada augustā 70 gadu vecumā nomira Igaunijas Tautu apvienības vadītājs, Cilvēktiesību institūta valdes loceklis Timurs Seiffulens. Seifullens lielāko savas dzīves daļu veltīja nacionālo minoritāšu integrācijai Igaunijā.

I. Kozakevičas LNKBA ne reizi vien viņu un viņa kolēģus uzņēma Festivālos “Vienoti dažādībā, apbalvoja Timuru ar mūsu organizācijas sudraba medaļu. Mēs arī bijām gaidīti viesi nacionālo minoritāšu konferencēs Igaunijas galvaspilsētā. Izsakām līdzjūtību Timura ģimenei un viņa domubiedriem.

V. Makovoja (Rīga) T.S. portrets

С опозданием получили весть из Таллинна, что еще в августе 2020-го года а 70-м году жизни скончался руководитель Ассоциации народов Эстонии, член правления Института прав человека Тимур Сейфуллен. Большую часть своей жизни Сейфуллен посветил интеграции национальных меньшинств в Эстонии. АНКОЛ им. И.Козакевич не раз принимал его и его коллег у себя на фестивалях “Едины в многообразии, наградил Тимура анколовской серебряной медалью. Мы также не однажды бывали желанными гостями на нацменьшинственских конференциях в столице Эстонии. Выражаем соболезнование семье Тимура и его сподвижникам.

25. maijā Kauņā notiks II starptautiskais konkurss “AMICITIA SONANS” 2021. KONKURSA ORGANIZATORI – Kauņas Armēņu kopiena un Sabiedriskā iestāde “Menų virtuvėlė” .Šogad konkurss notiks attālināti asinhroni. Rezultāti tiks paziņoti 1. jūnijā. šajā vietnē. Aicinām solistus, kas spēlē dažādus instrumentus, klavieru izpildītājus kā otro instrumentu un kameransambļus (instrumentālos un instrumentāli vokālos ansambļus, kuru sastāvā var būt arī ilustratori).Papildus info par sacensībām pa tālruni: +370 656 88255, +370 688 51225,+370 611 68416 vai e-pastu: menuvirtuvele.konkursas@gmail.com

25 мая  в Каунасе состоится    II международный конкурс «AMICITIA SONANS» 2021. Он будет проходить дистанционно асинхронно. Среди организаторов муз. соревнования – Армянская община Каунаса.
Доп.  инфо о конкурсе по телефонам: +370 656 88255, +370 688 51225,
+370 611 68416 или по электронной почте:   menuvirtuvele.konkursas@gmail.c

ĪSUMĀ:

• VKKF saņem rekordlielu projektu pieteikumu skaitu.
• Pieteiktie projekti ir ļoti augstā līmenī.
• VKKF 1. kārtā atbalsta tikai trešo daļu projektu.
• Samazinās atbalsts kultūrai no citiem finanšu avotiem.
• Kultūras ministrija pieļauj, ka valdība papildinās atbalsta programmas.
• Nozare saviem spēkiem krīzi nepārvarēs.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kulturkapitala-fonds-krize-kluvis-par-glabsanas-laivu–tacu-visiem-taja-vietas-nepietiek.a394844/

VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits šo laiku neraksturotu tikai kā vienu vienīgu nozares cīņu par izdzīvošanu: “Krīze ļoti bieži rada jaunus produktus, jaunas pieejas un veidus. Man ļoti gribas cerēt, ka kultūras nozare no šīs situācijas iznāks tikai stiprākā. Protams, viss ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, cik saliedēti, organizēti notiks kopējie pandēmijas apkarošanas procesi valstī.” Pašreizējo situāciju, kādā atrodamies ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, Ernštreits vērtē kā tuvu ne spīdošu. Viņaprāt, kultūras nozare var palīdzēt sadziedēt tās rētas, ko sabiedrībā atstāj pandēmijas laiks, bet par to, lai šis krīzes laiks beigtos, ir jārūpējas citiem.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/vkkf-gada-pirmaja-konkursa-pieprasitais-finansejums-vairakkart-parsniedzis-iespejas.a394549/

Latvijas Igauņu biedrības mērķis ir saglabāt, izkopt un attīstīt Latvijas Republikā dzīvojošo igauņu nacionālo kultūru, valodu, tradīcijas un ne tikai. Biedrības priekšsēdētājs Tomass Kalda Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atklāj, ka pandēmijas laikā biedrības mērķus izdodas īstenot ar mainīgiem panākumiem: “Igauņu biedrība ir arī kultūras biedrība, bet ar kultūras darbu ir diezgan grūti. Aktīva darbība notika līdz brīdim, kad aptuveni pirms gada valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija.” Kā jau visi, arī biedrība gaida, kad atkal varēs sanākt kopā.  Taujāts, cik igauņu ir Latvijā un cik no viņiem ir biedrībā, tās priekšsēdētājs atbild: “Man zināms, ka Latvijā dzīvo nedaudz pāri 2000 igauņu. Šeit ir daudz Igaunijas firmu, kurās strādā igauņi, kas te dzīvo pastāvīgi vai atbrauc uz kādu laiku. Šeit ir arī NATO štābs un vienības, kurās arī strādā igauņi. Kopumā viņu ir diezgan daudz. Biedri, kas reģistrējušies, tā aktīvākā daļa, kas nāk uz pasākumiem un sapulcēm, ir aptuveni 50–60 cilvēki. Ļoti liela daļa ir lietas kursā par mūsu pasākumiem, ir saistīti ar mūsu biedriem (ģimenes locekļi). Mūsu tīkls ir aptuveni 400–500 cilvēku.” 

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/igaunu-kopiena-latvija-savu-kulturu-kopj-ne-tikai-aizbraucot-uz-igauniju.a395027/