“Ar vecumu visi cilvēki sāk analizēt dzīvi: vienmēr ir nepilnības uzvedībā un kļūdas, ko mēs visi pieļāvām, būdami jauni. Ar vecumu jūs kļūstat gudrāks un sākat uz daudzām lietām skatīties mierīgāk”.
“Piešķirtais finansējums ir vitāli nepieciešams, lai divu gadu laikā tiktu pilnībā pabeigti pārbūves, energoefektivitātes vai sakārtošanas darbi vairākos profesionālās kultūras izglītības un kultūras jomas infrastruktūras objektos. Sakārtota un mūsdienīga vide ir viens no priekšnosacījumiem profesionāli kvalitatīvam kultūras procesam; būtiski, lai pandēmijas izskaņā tas tiktu nodrošināts arī šajos 14 nozīmīgajos projektos,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis. Kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanā no šī finansējuma kopumā tiks ieguldīti 12 431 404 eiro.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-augstas-gatavibas-kulturas-infrastrukturas-projektiem-pieskir-225-miljonus-eiro
Šogad 6. jūnijā aprit 222. gadadiena, kopš dzimusi “krievu dzejas saule” Aleksandrs Puškins. Datums nav apaļš, bet neparasts, un Daugavpils Krievu kultūras centrs aicina skolēnus piedalīties trīs konkursos, kas veltīti Puškinam.
https://rus.lsm.lv/statja/novosti/samoupravlenija/v-daugavpilse-gotovjatsja-k-222-letiyu-pushkina-gorodd.a398427/
Kinorežisors, scenārists un režijas profesors Ņujorkas Universitātes Tiša skolā Boriss Frumins ir dzimis Rīgā 1948. gadā, kur arī sācis kinematogrāfista gaitas. Viņa lielākais pienesums Latvijai ir scenārista darbs pie filmas “Dvēseļu putenis”, kas ļāvis pasaulē miljoniem cilvēku uzzināt par Latvijas vēsturi… Frumins savas profesionālās gaitas sācis Rīgas Kinostudijā. Frumins emigrēja 1978. gadā pēc tam, kad tika cenzēta un aizliegta viņa filma “Jaunības kļūdas”.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kino-rezisoru-borisu-fruminu-uznem-latvijas-pilsoniba.a398164/
Jau otro gadu Starptautiskā Teātra dienā skatītāju zāle paliks tukša. Bet satikšanās ir iespējama! Līdz svētdienas (28.03) pusnaktij JRT dāvina iespēju noskatīties daudzsēriju mākslas filmas AĢENTŪRA 1. sēriju.Skaties 
https://vimeo.com/515431350 (pieejami arī RU un EN subtitri). #teātradiena
Mazās Latgales pilsētas Preiļu mākslinieka Aivja Pizeļa izstāde ir atvērta pašā Latvijas galvaspilsētas centrā. Un viss ir oficiāli. Izstāžu apvienības Arkādija vadītājs Mārtiņš Erglītis: “Dodieties uz grāmatu veikalu Valters un Rapa, kas atrodas Aspazijas bulvārī 24, tieši pretī Operai. Šeit atrodas izstāde”. Aivim ir 31 gads, bet viņš profesijā darbojas vairāk nekā desmit gadus un aktīvi piedalās izstādēs.
Poliete Lidija no Demenes pagasta, latgaliete Anna no Kalupes pagasta un krievu vecticībniece Vera no Kalkūnu ciema. Viņas visas 1949. gada 25. martā iesēdināja lopu vagonos un aizveda uz Sibīriju. Tagad visas trīs ir Daugavpils politiski represēto kluba dalībnieces. Pirms izsūtīšanas gadadienas Rus.lsm.lv pierakstīja viņu stāstus.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/latvieti-latvieti-kurp-lido-1949-gada-25-marta-izsutito-sibirijas-stasti.a398104/
Mūžībā devies dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs Uldis Bērziņš. Viņš ir vairāk nekā 20 dzejas un atdzejas grāmatu autors, atdzejoja un tulkoja no slāvu, semītu, tjurku, irāņu, ģermāņu un citām valodām. Viņš uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem. Uldis kādu laiku bija Mazākūmtautību konsultatīvās padomes pie Latvijas prezidentā loceklis. Bija draugs ar I. Kozakevičs Asociāciju. Īpaši – ar mūsu Baltkrievu biedrību Svitanok, viņš nāca uz pasākumiem un piedalījās tajos.
Mēs izsakām dziļas skumjas par izcila dzejnieka, liela sabiedriskā darbinieka nāvi. Izsakām līdzjūtību viņa ģimenei un draugiem.
sk.https://nra.lv/kultura/342843-miris-dzejnieks-uldis-berzins.htm
No 2021.gada 1. līdz 14.martam Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs (BKC) organizēja fotokonkursu “Pankūkas Masļonkai”, veltītu baltkrievu Masļonkas (Masļeņicas) svinēšanai. Konkursa rezultāti apkopoti – ir noskaidroti uzvarētāji, kuri saņems diplomus un kulinārijas grāmatu “Kirmašouskija prismaki”.
https://www.daugavpils.lv/pilseta/iedzivotajiem/kultura/kulturas-zinas/apkopoti-fotokonkursa-pankukas-maslonkai-rezultati
“Piešķirtais finansējums ir vitāli nepieciešams, lai divu gadu laikā tiktu pilnībā pabeigti pārbūves, energoefektivitātes vai sakārtošanas darbi vairākos profesionālās kultūras izglītības un kultūras jomas infrastruktūras objektos. Sakārtota un mūsdienīga vide ir viens no priekšnosacījumiem profesionāli kvalitatīvam kultūras procesam; būtiski, lai pandēmijas izskaņā tas tiktu nodrošināts arī šajos 14 nozīmīgajos projektos,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-augstas-gatavibas-kulturas-infrastrukturas-projektiem-pieskir-225-miljonus-eiro
Smagi saslima Rīgas Krievu teātra aktieris, Latvijas Puškina biedrības priekšsēdētājs Leonīds Lencs.
Viņam ir insults, ļoti nepieciešama palīdzība. Tuvākais rēķins par rehabilitāciju Siguldas slimnīcā kopā ar pacienta transportēšanu jau ir 608 eiro, un tas ir tikai sākums sarežģītai ārstēšanai.
Palīdzēsim kopā!
Lenca sievas Svetlanas Vidjakinas konts LV43HABA0551000555635.
Тяжело заболел Леонид Ленц, актер Рижского русского театра, председатель Пушкинского общества Латвии. У Леонида инсульт, очень нужна помощь. Ближайший счет за реабилитацию в больнице Сигулды вместе с перевозкой больного cоставил 608 евро… И это лишь начало непростого лечения. Поможем!
Счет Светланы Видякиной LV43HABA0551000555635.
https://www.facebook.com/MKLatvija/
P.S. Вспомним также прекрасные выступления Л.Ленца и С.Видякиной в мероприятиях АНКОЛ им. И.Козакевич.
Tuvojas Lieldienām, kas ir kristīgajā pasaulē nozīmīgi Kristus Augšāmcelšanās svētki, valdība lēmusi atļaut baznīcām strādāt ilgāk. Tieslietu ministrijas rosinājumā par to norādīts, ka atbilstoši reliģiskajām tradīcijām dievkalpojumi Lieldienās tiek noturēti visas dienas un nakts garumā. Tāpēc no 20. līdz 23.martam reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu drīkstēs uzsākt no plkst. 5.30 dievturu Lieldienu svinību vajadzībām. Reliģiskās darbības veikšanas vietās 27. un 28. martā darbu drīkstēs beigt līdz plkst.24, jo tad tiek svinēti Pesah svētki, kas ir pielīdzināmi Lieldienām, norādīja TM. Naktī no 3. uz 4.aprīli reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu drīkstēs beigt līdz plkst.1, savukārt 24.aprīlī – līdz plkst.22. Savukārt, ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta, izņēmumi attiecībā uz reliģisko darbību vietu darba laiku būs nepieciešami 1. un 2.maijā, kad Lieldienas svinēs pareizticīgie Latvijas iedzīvotāji, norādīja TM.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieldienu-laika-baznicam-atlaus-stradat-ilgak.a397236/
Latvijas kultūras darbinieki un inteliģences pārstāvji pievienojas Lietuvas kolēģu iniciatīvai un aicina Azerbaidžānas varas iestādes nelikt šķēršļus karagūstekņu un citu kara rezultātā aizturēto personu tūlītējai nodošanai Armēnijas Republikai, kā arī sekmēt ātrāku pēdējā Karabahas karā kritušo un bojā gājušo mirstīgo atlieku apmaiņu.
Zem atklātās vēstules ar šādu aicinājumu soctīklos parakstījušies vairāki Latvijā populāri režisori, aktieri, žurnālisti, publicisti. Iniciatīvas autors ir režisors Aiks Karapetjans. www.skaties.lv
Raksts: “Latvijas slavienības aicina atbrīvot armēņu karagūstekņus” iekša:
https://www.manizurnali.lv/flip/8053104?fbclid=IwAR0yfZ5uWaqigGfOk5zvHerWOf6rJe7mNOrBgCtsWRf2rr4JVbRbRVbkTW0
“Mēs, Latvijas Republikas kultūras darbinieki un inteliģences pārstāvji, apliecinot vispārcilvēcisko, humāno vērtību svarīgumu un pievienojoties Lietuvas kolēģu iniciatīvai, aicinām Azerbaidžānas varas iestādes nelikt šķēršļus karagūstekņu un citu kara rezultātā aizturēto personu tūlītējai nodošanai Armēnijas Republikai, kā arī sekmēt ātrāku pēdējā Karabahas karā kritušo un bojā gājušo mirstīgo atlieku apmaiņu. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Armēnija jau ir nodevusi Azerbaidžānai visus karagūstekņus.Mēs esam pārliecināti, ka beznosacījuma un tūlītēja karagūstekņu atgriešanās mājās ir viens no pirmajiem nepieciešamajiem soļiem savstarpējas uzticības atjaunošanai attiecībās starp Azerbaidžānas Republiku un Armēnijas Republiku. Mēs aicinām visu starptautisko sabiedrību pievienoties šai humanitārajai iniciatīvai, tādējādi palīdzot pārvarēt humāno katastrofu Kalnu Karabahā (Arcahā), ko izraisīja nesenā karadarbība.”
Viktors Avotiņš, dzejnieks, publicistsInāra Beļinkaja – Grāmatu tirgotāju asociācijas prezidente, uzņēmuma “Jānis Roze” direktore, Atzinības krusta kavaliereDana Bjorka – aktrise, režisore, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktoreInguna Cepīte – rakstniece, grāmatizdevējaDiāna Dimza Dimme – māksliniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratoreIna Druviete ‒ LU profesoreAndris Freibergs – scenogrāfs, pedagogsLauris Gundars – scenārists, dramaturgs, režisors, pedagogsRafi Haradžanjans – mākslas doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierisAlvis Hermanis – operas un teātra režisors, JRT vadītājsNora Ikstena ‒ rakstniece, kultūras darbiniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieceIlze Jaunalksne-Rēdere – žurnālisteViesturs Kairišs – kino, operas un teātra režisorsRēzija Kalniņa ‒ aktrise, režisoreAndris Kalnozols – rakstnieks, režisors, aktierisAiks Karapetjans – režisorsAgrita Kiopa – RSU zinātņu prorektoreMarina Kosteņecka – rakstniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierePēteris Krilovs – kino un teātra režisors, pedagogsRolands Kronlaks – Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājsMaija Kūle ‒ dr. habil. phil., filozofe, LZA akadēmiķe, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiereZigmars Liepiņš – komponists, LNOB Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētājs (2013.-2019.)Andra Manfelde ‒ rakstnieceEvija Martinsone – operdziedātājaArturs Maskats – komponistsAgnese Meiere – žurnālisteJuris Millers – Dr. philol., producentsJānis Nords – kino un reklāmu režisorsKarine Paronjanca – mākslinieceKristīne Pasternaka – kostīmu mākslinieceGeorgs Pelēcis – komponists, JVLMA profesorsJuris Poškus – kinorežisors, scenāristsElena Privalova – ērģelniece, muzikoloģeAinārs Roze – Dr.oec, uzņēmumu “Jānis Roze” un “Jāņa Rozes apgāds” valdes priekšsēdētājsKristians Rozenvalds, sabiedrisko attiecību speciālistsAinārs Rubiķis ‒ diriģents, Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājsDāvis Sīmanis – kinorežisors, pedagogsOjārs Spārītis ‒ LZA viceprezidentsInga Spriņģe – žurnālisteAndris Sprūds – Latvijas Ārpolitikas institūta direktorsBaiba Strautmane – žurnālisteReinis Suhanovs – scenogrāfs, teātra režisorsOļegs Šapošņikovs ‒ režisors, Daugavpils teātra vadītājsAndrejs Šavrejs ‒ žurnālistsGatis Šmits – kino un teātra režisorsHorens Stalbe – mūziķisBabken Stepanjans – mākslinieksLeons Taivans ‒ LU profesorsSonora Vaice – operdziedātājaPēteris Vasks ‒ komponistsAndris Veismanis – diriģentsDace Vīgante ‒ rakstnieceMāra Zālīte – rakstniece, LZA Goda locekle
sk.arī šeit:https://www.hrw.org/ru/news/2021/03/19/378256?fbclid=IwAR3jFPALXjtxrTOCUyxf_pbhfQF3d8HlzN0IDh6iyF3hRQsQy2YTnTOc8Gg
Šī gada 26.-27. martā Daugavpilī notiks vēl nebijis konkurss jaunajiem mūziķiem – 1. Starptautiskais Marka Rotko Mūsdienu mūzikas jauno izpildītāju konkurss, kurā piedalīsies bērni un jaunieši līdz 19 gadu vecumam. Konkursa mērķis – sekmēt muzicēšanas prasmju attīstību jaunajiem mūziķiem un godināt Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka, abstraktā ekspresionisma un krāsu laukumu glezniecības pamatlicēja Marka Rotko /1903-1970/ vārdu. Organizatori ir saņēmuši vairāk nekā 350 pieteikumus no vairākām valstīm. Konkurss notiks četrās kategorijās: stīgu instrumenti, pūšamie un sitamie instrumenti, klavierspēle un akordeona spēle. Konkursantu sniegumu vērtēs desmit žūrijas locekļi. Konkursu organizē Daugavpils 13. vidusskola sadarbībā ar M. Rotko mākslas centru, Daugavpils pilsētas Kultūras pārvaldi un Izglītības pārvaldi, DU Mūzikas un mākslu fakultāti. No 26.03 ikviens varēs skatīties labākos konkursantu priekšnesumus Youtube kanālā “Latvian Contests”.
https://www.daugavpils.lv/pilseta/iedzivotajiem/kultura/kulturas-zinas/rotko-muzikas-konkurss-daugavpili
16.martā tiek svinēta mūsu novadnieka, izcilā režisora, aktiera, pedagoga un sabiedriskā darbinieka Solomona Mihoelsa dzimšanas diena, kurai par godu ik gadu notiek S. Mihoelsa dienas Daugavpilī. Lai gan pasākumi nevar norisināties to ierastajos formātos, Mihoelsa dienu rīkotāji, ievērojot Covid19 dēļ ieviestos ierobežojumus, no 8. līdz 16.martam ir sagatavojuši virkni aktivitāšu. S. Mihoelsa dienas 2021 rīko Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvalde, atbalsta Daugavpils Universitāte, Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centrs.
https://www.daugavpils.lv/pilseta/iedzivotajiem/kultura/kulturas-zinas/daugavpili-tiks-atzimetas-solomona-mihoelsa-dzimsanas-dienas
131 год назад в Динабурге появился на свет Шлойме Вовси — будущий выдающийся актер, режиссер и общественный деятель Соломон Михоэлс (1890-1948). К дому, где он родился, возложили цветы и рядом выложили контур буквы מ(mem; с нее начинается псевдоним «Михоэлс» на идише). Никакие массовые мероприятия, по причинам пандемии, не проводились. Несколько флешмобов в Интернете, викторина, выставка в окнах…
https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/der-vonc-ubil-mihoelsa-v-daugavpilse-otmetili-den-rozhdenija-velikogo-zemljaka.a396955/
“Par izcilu interpretāciju” Lielo mūzikas balvu 2020 saņēma dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš (prof. Rafi Haradžanjana skolnieks) par R. Štrausa un R. Vāgnera mūzikas atskaņojumu “Jūrmalas festivāla” 4. augustā Dzintaru koncertzālē.
https://nra.lv/kultura/muzika/341886-lielas-muzikas-balvas-2020-laureati.htm#=
Grozījumi rīkojumā arī paredz papildu regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegus.Tāpat valsts iestādes vadītājam būs jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.Ja darbs būs valsts institūcijā uz vietas, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, atvērtā tipa birojā vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības. Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.
https://nra.lv/latvija/341816-valsts-parvalde-pasvaldibas-un-privataja-sektora-stradajosajiem-bus-jastrada-attalinati.htm
Правительство LR утвердило ограничения, предусматривающие перевод с 16.03 на удаленный режим работы в как гос., так и в частных предприятиях, что не распространится на работу, которую невозможно выполнять удаленно.
Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 17.marta, un viņa pilnvaru termiņš beigsies 2021.gada 16.martā. Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem. Par tiesībsargu var apstiprināt personu, kura ir Latvijas pilsonis un kurai nav dubultpilsonības, kura ir sasniegusi 30 gadu vecumu un ieguvusi augstāko izglītību – vismaz maģistra grādu – vai atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem pielīdzinātu izglītību.
https://bnn.lv/saeima-uz-treso-terminu-tiesibsarga-amata-apstiprina-jansonu-381216