Runājot par iespēju sazināties ar rēzekniešiem, Rišams atzīst, ka tas nav viegli, taču tā nebūt nav galvenā problēma. “ “… Es katru dienu uzzinu kaut ko jaunu. Komunikācijas jautājums ir jautājums par jūsu attieksmi pret pasauli, kāds ir jūsu pasaules uzskats. Ja esat pozitīvs, tad viss ir kārtībā. ” Rišams mācās latviešu valodu un uzskata, ka valoda nav ļoti grūta – bet gramatika! ..
Если вы относитесь позитивно, тогда все хорошо». Ришам учит латышский язык и считает, что язык не очень сложный — но грамматика!..
No 2021. gada 21. aprīļa līdz 4. maijam Latvijas Nac. mākslas muzejā tiks īstenots pirmais Kultūras ministrijas rosinātais pilotprojekts drošai kultūrvietu publiskās darbības atsākšanai. Izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” varēs apmeklēt, iepriekš reģistrējoties. KM pilotprojektu mērķis – pēc iepriekš izstrādātām vadlīnijām pārbaudīt epidemioloģiski drošu kultūras pasākumu norises iespējamību gan kultūrvietu apmeklētājiem, gan to darbiniekiem. Starpvalstu sadarbības līgumu ietvaros pēdējais iespējamais pagarinājums ir līdz 2021. gada 4. maijam. Tāpēc, atverot muzeju, LNMM dod iespēju, gan ļoti ierobežotā laika periodā, interesentiem izstādi apmeklēt.
Svētki tikšot rīkoti tā, lai nekādā veidā neapdraudētu veselību. Skolēni varēs pulcēties dziesmu un deju svētkiem novados un pagastos, kur to ļaus darīt epidemioloģiskā situācija, stāstīja ministrs Jānis Bordāns. Tradicionālie svētku pasākumi Rīgā – gājiens un koncerti Mežaparkā – gan nenotiks.
Plāns ir sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi. Ar plāna projektu var iepazīties KM tīmekļvietnē, sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”. Viedoklis sniedzams rakstveidā līdz 12. maijam, nosūtot to uz e-pastu: pasts@km.gov.lv un Ilona.Jekele@km.gov.lv. Iesniedzot viedokli par plāna projektu, KM lūdz norādīt iesniedzēja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju.
Uzdevumi plānoti tā, lai spēcinātu nacionālās identitātes un piederības sajūtu, sekmētu iekļaujošu līdzdalību, stiprinātu kvalitatīvu un drošu līdzdalības un informācijas telpu. KM uzsvēra: “Svarīgi ir sekmēt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalību sabiedrībā un mazināt negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām iedzīvotāju grupām.” Turpmākajos trīs gados tiks turpināta tādu pasākumu īstenošana kā programma “Latvijas NVO fonds”, latviešu valodas lietošanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, kā arī tiks sniegts atbalsts mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai. Tiek plānotas arī jaunas iniciatīvas – demokrātijas un līdzdalības zināšanu un prasmju apguves domnīcas, attīstot iekļaujošu kopienu izveidi un citas.
“Viņi plāno taisīt šovu vecākiem, organizatoriem, kuri ir sekundāri šajā gadījumā” par dziesmu svētku rīkošanu teic Meļņiks. Viņaprāt, svarīgākais šobrīd ir atjaunot bērniem iespēju satikties un komunicēt, pavadīt laiku kopā. “Vairāk jādomā, lai bērni varētu sākt atgriezties skolās, darboties atkal pulciņos, nevis fokusēties uz vienu šovu. Es vairāk domāju par bērnu psiholoģisko stāvokli, viņi nav jāizmanto kā šova dalībnieki,” viņš uzskata.
Kultūras ministrija šī gada 15.aprīlī ir izsludinājusi sabiedriskajā apspriešanā plāna projektu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2021.-2023.gadam”.
Plāns ir sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.‑2027.gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.‑2027.gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.
Plāna mērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos trīs rīcības virzienus:
Aicinām lsniegt rakstisku viedokli par Plāna projektu, nosūtot to uz e-pastu: pasts@km.gov.lv un Ilona.Jekele@km.gov.lv. Viedokli par Plāna projektu aicinām sniegt līdz šī gada 12.maijam. Lūdzam norādīt iesniedzēja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju/
Ar cieņu, Ilona Jekele, Sabiedrības integrācijas departaments
Pēc Dumpja teiktā, iespējams, augustā, septembrī varētu būt tādi apstākļi, kādi bija pagājušajā vasarā, kad varēja pulcēties lielākos baros, kā arī doties uz kafejnīcām un citām sabiedriskām vietām.”Arī citās valstīs ir problēmas. Politiķi vairs negrib atzīt, ka koronavīruss eksistē. Cilvēkiem gribas labākas ziņas, bet viņš tepat ir un izraisa tādas sekas kādas izraisa,” sacīja Dumpis.
Kārsavas novada pašvaldība savā īpašumā esošo kādreizējo vēsturiskā ražošanas kompleksa ēku pielāgo jaunu tūrisma pakalpojumu radīšanai. Te tiek veidots kultūrvēstures centrs “Līču mājas”. Ir paredzētas telpas arī mājražotājiem, amatniekiem un Latgalē radītām lietām.
Projekts septiņu gadu garumā tapis Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Spārīša vadībā. 22 autoru kolektīva vidū ir gan akadēmiķi un zinātnisko institūtu vadošie pētnieki, gan augstskolu mācībspēki un profesori. Grāmatā analizēti un sistematizēti nozīmīgi fakti par Latvijas kultūras vēsturi, tagadni un tendencēm. Tas ir vēstījums par latviešu literatūru, folkloru, mitoloģiju, valodu, vēsturi, vizuālo mākslu, arhitektūru, modi, kino, teātri, mūziku un citām jomām, katrā no tām izceļot svarīgākos notikumus un izcilas personības. Grāmatā iekļauts bagātīgs vizuālais materiāls: vairāk nekā 1000 fotogrāfiju un attēlu, pārskatāmi veidotas hronoloģiskas notikumu tabulas.
3. maijā Polijā tiek svinēti nacionālie svētki par godu 1791. gada valsts konstitūcijas pieņemšanai. Šogad tiek atzīmēta 3. maija Konstitūcijas — Eiropas pirmās konstitūcijas — 230. gadadiena. 2021. gads Polijā tika pasludināts par 3. maija Konstitūcijas gadu. 3. maijā Daugavpilī norisināsies svinības, kurās piedalīsies abu tautu pārstāvji: Daugavpils poļi un lietuvieši, kā arī Polijas vēstniecības Latvijā un Lietuvas vēstniecības Latvijā pārstāvji. Covid-19 pandēmijas dēļ tradicionālās svinības norisināsies citā formātā. Svētku gājiena vietā notiks patriotiskais auto brauciens pa Daugavpils ielām. Svētku centrālie pasākumi notiks pie piemiņas krusta kritušajiem poļu karavīriem Daugavpils Brīvības parkā.
LNKC izsludināja konkursu pērn decembrī, saņemot piecus mākslinieciskās koncepcijas piedāvājumus. Izvērtējot katra pieteikuma atbilstību konkursa darba uzdevumam un mākslinieciskās koncepcijas ieceres apraksta kvalitāti, konkursa komisija lēma konkursa otrajai kārtai nevirzīt nevienu no piedāvājumiem.”Komisijas locekļu individuāli piešķirto vērtējuma punktu kopsumma nebija pietiekama, lai atbilstoši nolikumam kāds no pretendentiem varētu kvalificēties konkursa otrajai kārtai”, skaidroja konkursa komisijas priekšsēdētāja Rita Spalva.
“Mēs vērtējam citu valstu pieredzi ar pilotprojektiem, tādējādi piedāvājot kādu modeli arī Latvijai, lai gan ārvalstīs ir ļoti piesardzīga attieksme pret pasākumu organizēšanu iekštelpās,” sacīja ministrs. Tomēr viņš pieļāva, ka varētu izdoties šīs sezonas noslēgumā atļaut izrādes ar skatītāju klātbūtni, lai gan pagaidām nav zināms, uz kādiem nosacījumiem tas varētu notikt. “Es ļoti labi saprotu, ko māksliniekiem nozīmē pirmizrāde, tāpēc ministrija vērtē arī iespēju tās noskatīties kādam kritiķu lokam, tādējādi pretī saņemot vērtējumu par padarīto darbu,” piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka no 7.aprīļa svaigā gaisā var notikt amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumi, tajos pulcējoties ne vairāk kā desmit cilvēkiem, paredz valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Grozījumos norādīts, ka ierobežojoši pasākumi būtiski ietekmē plašu spektru pakalpojumu sniedzējus izklaides, kultūras un sporta pasākumu jomās, aptverot kultūrvietas, muzejus, bibliotēkas, arhīvus, koncertu norises vietas, teātrus un arī kinoteātrus. Kultūras jomai ir plānota pakāpeniska darbības atjaunošana, ievērojot epidemiologu noteiktos kritērijus vairākos soļos.
Ar aicinājumu piedalīties Rīgas vasaras kultūras programmas veidošanā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis ideju konkursu. Kopējais potenciālajiem rīkotājiem pieejamais finansējums ir 400 tūkstoši eiro. Kā skaidroja Prancāne, Rīgā plānota plaša vasaras kultūras programma, kas tiks īstenota no 21. jūnija līdz 31. augustam vairāk nekā 30 pilsētas apkaimēs. “Turpinot jau iesāktās pandēmijas kultūras tradīcijas, tā arī ir iecerēta, ja var teikt pop-up rakstura, bez konkrētas notikuma vietas un laika,lai izvairītos no pulcēšanās (!) riskiem,” uzsvēra Prancāne. “Mēs ceram, ka tie būs dažādi pilsētvides noformējumi, skvēri, publiskās telpas, pop-up performances, izstādes uz ziņojumu stendiem, uz ietvēm, skatlogos. Dažādi audiogidi, piemēram, pastaigām. Dažādi veidi, kā mudināt cilvēkus pavadīt laiku ārā un piedzīvot Rīgas daudzveidīgo programmu, ko var piedāvāt šajā gadījumā mūsu nevalstiskais sektors.” https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ari-sogad-riga-netiks-organizeti-tradicionalie-ligo-pasakumi.a399878/ НА РУССКОМ ЯЗЫКЕ здесь: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/riga-i-v-etom-godu-ostanetsja-bez-massovih-meroprijatiy-na-ligo.a399895/
Jā, lietuvieši var lepoties, ka viņiem ir pasaulē vienīgais Velnu muzejs Kauņā. Muzeja izveidi noteica nejaušība. 1906. gada 13. jūnijā garīdznieks un rakstnieks Jozs Tums-Vaižgants uzdāvināja Lietuvas māksliniekam Antānam Žmuidzinavičam koka velna skulptūru ar novēlējumu, lai viņš kolekcionētu velniņus visu savu dzīvi. Tums-Vaižgants zināja, ka Žmuidzinavičs aizrāvās ar mistiku, bet nevarēja iedomāties, ka viņa novēlējums precīzi piepildīsies.
Diemžēl mums ir briesmīgas ziņas: vakar negaidīti un pēkšņi aizgāja mūžībā – operācijas laikā – brīnišķīgais Latvijas mākslinieks Laimutis Šiurna, lietuvietis pēc izcelsmes. Laipns, talantīgs un oriģināls mākslinieks, kura darbi ir parādīti dažadas galerijas Eiropā, patiess profesionālis, izcils pasniedzējs, ilggadējs ANKOL darba entuziasts. Mēs jau gaidijām viņa jaunu izstādi Asociācijas Namā Slokas ielā 37. Apziņa atsakās ticēt šai ziņai, Mēs dziļi skumstam. Neaizmirsīsim viņa tēlu un darbus!
К сожалению, у нас ужасная новость: вчера безвременно и скоропостижно ушёл из жизни – во время операции – прекрасный художник Латвии Laimutis Siurna . По происхождению литовец. Добрый, талантливый и самобытный мастер, чьи работы показываются в галереях Европы, настоящий профессионал, отличный педагог (охотно, с уважительностью работал и с начинашками), многолетний энтузиаст работы АНКОЛ. Планировали на весну 2021-го г. его новую выставку в нашем Доме на Слокас, 37. Сознание отказывается в печальное сообщение верить, Глубоко скорбим. Не забудем его чудесный образ, улыбку, и его прекрасные, отмеченные самобытным видением работы!
Jansons uzsvēra, ka iesniegumu pabalsta saņemšanai var rakstīt arī brīvā formā. Tajā lūdz piešķirt ģimenes valsts pabalstu un norāda bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, vecāka vārdu, uzvārdu, personas kodu, un bankas konta numuru. Svarīgi ir šo iesniegumu parakstīt. To var nosūtīt pa pastu jebkurai VSAA nodaļai vai atstāt VSAA klientu apkalpošanas centros. Ja ir pieeja internetam, iesniegumu visērtāk iesniegt elektroniski portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. Iespējams lūgt arī pašvaldības sociālā dienesta darbinieka palīdzību iesnieguma nosūtīšanai elektroniski.
Ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus. Tādējādi arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.
Kopš 1987.gada līdz pat 2020.gada nogalei Klāra Radziņa bija Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore. Kā muzeja direktore, ar prasmīgu vadību, ar bezkompromisa atdevi muzeja darbam, ar radošu pieeju problēmu risināšanā daudzu gadu garumā, iemantojusi cieņu gan nozares profesionāļu vidū, gan sabiedrībā, kļuvusi par atzītu autoritāti mūsu valsts kultūrvēstures problēmu risināšanā. Par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā 2001.gadā Klārai Radziņai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
P.S. Rafi Haradžanjana stāsts: Organizējot I.Kozakēvičas Ssociācijas koncertus, man bija iespēja lietišķi sazināties ar direktores kundzi. Tas bija vairāk nekā vienu reizi. Mēs pat Muzeja zālē noorganizējām veselu ciklu un veiksmīgi to parādījām klausitājam. Man jāsaka, ka mijiedarbība bija efektīva, kvalitatīva, cieņpilna.
Lieldienu laiku ik gadu atzīmē ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā svin Pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Latvijā šogad Zaļā ceturtdiena ir 1.aprīlī, Lielā piektdiena – 2.aprīlī, Klusā sestdiena – 3.aprīlī, bet 4. un 5.aprīlī Latvijā atzīmēs pašas Lieldienas. Savukārt šogad pareizticīgie Lieldienas svinēs 2.maijā.
