LNKBA

Kopš 14. jūnija (līdz 30.07) I.Kozakēvičas Asociācijas nama Kamīnu zālē ir iespēja (ievērojot sanitāros standartus!) apskatīt nelielu Latvijas lietuviešu mākslinieka Laimuša Šiurnas (1963-2021) piemiņas izstādi (eļļas darbi un grafika) LNKBA tradicionālā Festivāla “Pavasara avots – vasarā. 2021” ietvaros.

No šodienas, 15. jūnija, pret Covid-19 vakcinētie, slimību izslimojušie un negatīvus testus saņēmušie varēs plašāk apmeklēt publiskus pasākumus, savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nebūs jāveic, paredz valdības lemtais.

PUBLISKI PASĀKUMI:

PRIVĀTI PASĀKUMI:

https://skaties.lv/zinas/stajas-speka-jauni-atvieglojumi-vakcinetajiem-un-covid-19-parslimojusajiem/

Pirmais no tiem ir pasākums ar atvieglotiem drošības pasākumiem, kuru varēs apmeklēt tikai tās personas, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19. Viņiem obligāti būs jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts.Apmeklējot šādu pasākumu, arī organizatoriem būs jābūt vakcinētiem vai pārslimojušiem Covid-19, turklāt viņi nedrīkstēs atrasties vienā telpā ar apmeklētājiem. Savukārt otra tipa kultūras norises būs ar drošības pasākumiem, kuros piedalīsies ne tikai vakcinētie un Covid-19 pārslimojušie cilvēki, bet arī ar negatīvu Covid-19 testu, uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu, kā arī bērni līdz 12 gadu vecumam. Pasākuma organizatoriem būs jābūt vakcinētiem vai pārslimojušiem Covid-19, turklāt viņi nedrīkstēs atrasties vienā telpā ar pasākuma apmeklētājiem, skaidroja KM valsts sekretāre. Viņa aicināja pasākuma dalībniekus ierasties pasākumā vismaz divas stundas iepriekš, lai laikus varētu veikt Covid-19 sertifikātu pārbaudi. Tāpat arī pasākuma organizatoriem ir vēlams sazināties ar apmeklētājiem pirms pasākuma, lai informētu par pasākuma drošības nosacījumiem. Telpās gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem ir jālieto sejas aizsargmaskas, regulāri jāvēdina telpas. Vienai personai vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem telpās jāparedz vismaz 25 kvadrātmetru platība, savukārt ārpus telpām vismaz desmit kvadrātmetri publiski pieejamās teritorijas platības. Visiem apmeklētajiem ir jānodrošina vienvirziena plūsma. Vilsone pauda cerību, ka kultūras iestādes spēs nodrošināt drošu vidi pasākumu un iestāžu apmeklētājiem un varēs atsākties normāls darbs.

https://www.la.lv/no-15-junija-varesim-apmeklet-divu-tipu-kulturas-pasakumus-kas-bus-jaievero

Baltijas  valstu prezidenti kopīgajā paziņojumā atgādināja, ka šodien, 14. jūnijā, aprit tieši 80 gadu kopš dienas, kad Igauniju, Latviju un Lietuvu okupējušais padomju karaspēks īstenoja masu deportācijas. “Desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, starp kuriem bija arī vecāki cilvēki un bērni, tika izrauti no savām mājām un iesēdināti lopu vagonos, kas tos aizveda uz Sibīriju. Daudzi gāja bojā. Daži atgriezās ar salauztiem likteņiem. Deportāciju vilnis ar to nebeidzās. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā šādi likteņstāsti sastopami gandrīz katrā ģimenē,” teikts paziņojumā.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/baltijas-valstu-prezidenti-par-deportacijam-nedrikst-kluset–tam-jabut-ka-atgadinajumam.a408813/

“Man bieži pilsētā nāk klāt dažādi romi un prasa – meitiņ, izlasi! Es to arī izdaru. Tētim netraucē, ka mamma nemāk lasīt. Viņi dzīvo laukos, savā nodabā, nodarbojas ar saimniecību. Pilsētā mammai blakus vienmēr ir vīrs vai oma – viņa māk lasīt, jo padomju laikā uz skolu bija jāiet visiem. Mammas bērnībā bija jāceļ Latvija, bērni pagāja malā. Skola par viņiem neinteresējās. Es vēlos, lai tagad tā nebūtu, lai arī romu bērniņi skolā būtu gaidīti un neviens par viņiem nesmietos,” atzīst topošā skolotāja palīdze no Ventspils – pilsētas, kur pēc Maldas Avramenko ieskata, pret romu integrēšanas jautājumu ir vispretimnākošākā pašvaldības attieksme valstī.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/romu-berniem-ventspili-japarada-cita-dzive-saruna-ar-toposo-skolotaja-paligu-vanesu-kleinu.a408658/

 LR Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā komiteja  11.jūnijā tiešsaistē tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības oranizācijas (EDSO) Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Kairatu Abdrakhmanovu un kompetenti apsprieda Latvijai un savam organizācijām aktuālos jautājumus. Sarunā, kas ilga apmēram divas stundas, kopā ar citiem LR sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, aktīvi piedalījās I.Kozakēvičās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas aktivīsti Dr.art Rafi Haradžanjans, Normunds Rudevčs, Viktors Syefanovičs, Ilze Garda, Māris Tralmāks. Rafi Haradžanjans izteica cerību, ka Aburahmanova k-gs drīz nāks Rīgā un mēs varēsim pieņemt viņu I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Namā. Varēsim ne tikai runāt, bet arī parādīt savas iespējas un sasniegumus.

No 15. jūnija vakcinētas personas** vai personas, kuras Covid-19 pārslimojušas, varēs apmeklēt kino, teātra izrādes, koncertus, klubus, muzeju grupu ekskursijas gida pavadībā, piedalīties amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos vienas grupas ietvaros un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot deguna un mutes aizsegus un neievērojot savstarpēju 2 metru distanci. Lai šādus pakalpojumus sniegtu, arī visu kultūrvietu darbiniekiem būs jābūt vakcinētiem vai vīrusu pārslimojušiem. Papildus pasākumu organizatoriem būs jānodrošina kontrole, lai tajos neielaistu apmeklētājus, kas neatbilst minētajām prasībām…

Kā informē Veselības ministrija, lai pārliecinātos par vakcinācijas un Covid-19 izslimošanas faktu no 1. jūnija ikvienam būs iespēja elektroniski vietnē www.covid19sertifikats.lv iegūt digitālu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu. Ja cilvēkam nav iespējas sertifikātu iegūt elektroniski, to papīra veidā pēc pieprasījuma izsniegs ārstniecības iestāde vai kādā no vienotās valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centriem (https://www.varam.gov.lv/lv/vpvkac). Šajā pat vietnē arī publisko pakalpojuma sniedzēji varēs ērti pārliecināties par cilvēka vakcinācijas / Covid-19 pārslimošanas statusu, izmantojot speciālu aplikāciju ar QR koda lasītāju. No 15. jūnija iekšzemes sistēma vakcinācijas vai Covid-19 izslimošanas fakta pārbaudei iekļausies kopīgajā Eiropas digitālā zaļā sertifikāta sistēmā.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/vakcinetie-covid-19-parslimojusie-no-15-junija-vares-apmeklet-teatra-izrades-koncertus-kino-muzeju-grupu-ekskursijas-gida-pavadiba-amatierkolektivu-meginajumus

Projektu kategorijas:
Fiziskās aktivitātes, kas neprasa mērķtiecīgu, ilglaicīgu iepriekšējo sagatavotību attiecīgajā sporta veidā
Radošās darbnīcas un ielu kultūras minifestivāli
Aktivitātes ar āra dzīves un piedzīvojumu izglītības elementiem
Ar pilsētas izzināšanu saistītās aktivitātes
Aktivitātes, kas pozitīvi ietekmē sociālo un fizisko vidi vietējā apkaimē

• Manas paaudzes cilvēki līdz šim pret Baltkrieviju vienmēr attiecās kā pret tādu ļoti īpašu gadījumu. Daudzi no mums uz baltkrieviem skatījās kā uz autoritārismā dzīvojošu sabiedrību, kuru vada bijušais kolhoza direktors. Mums likās, ka tā ir tāda atpalikusi sabiedrība, kas gandrīz vai dzīvo padomju laikos. Pirms gada izrādījās, ka tā ir ļoti atvērta, plurālistiska un uz cilvēktiesībām vērsta, nobriedusi pilsoniskā sabiedrība, kurā ir ļoti daudz jaunu pasauli pazīstošu cilvēku. Šie cilvēki balstās uz savām zināšanām, viņi ir ceļojuši pa Eiropu – Poliju, Latviju vai Lietuvu – un viņi informāciju iegūst internetā. Mēs sapratām, ka šī sabiedrība ir pilnīgi tāda pati kā mēs! Tā ir mana paša bērnu paaudze. Šīs līdzības bija pārsteidzošas – cilvēki ir vienādi Minskā, Atēnās vai Parīzē. Tā bija īsta atklāsme, ka šie jaunie cilvēki iestājas par tām pašām vērtībām, kurām mēs. Un ar to arī ir izskaidrojams mūsu milzīgais atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un tās vēlmei padarīt savu valsti demokrātisku.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/polijas-ministrs-mums-likas-kabaltkrievi-iratpalikusi-sabiedriba-bet-izradas–ta-irnobriedusi-pilsoniska-sabiedriba.a408543/

Latvijā dzīvojošie baltkrievu bēgļi dalīsies savā pieredzē par notikumiem Baltkrievijā

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-dzivojosie-baltkrievu-begli-dalisies-sava-pieredze-par-notikumiem-baltkrievija.a408489/

• Ja arī cilvēks nezaudē darbu, viņš strādā attālināti. Agrāk notika kaut kāda kustība, tagad visu dienu sēž pie ekrāniem. Cilvēki, kuri strādā attālināti, nav laimīgi, jo nav darba grafika, ēst sanāk nepareizi, par maz kustību, un parādās sūdzības, liekie kilogrami, mugurkaula problēmas. Kā teicu, pandēmija ietekmē pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus jebkurā vietā, vecumā, darbā un dzimumā. …Redzam, ka sāk trūkt pacietības. Tā mēdz teikt, ka krīzē, problēmā tu uzzināsi cilvēka būtību, raksturu. Labi, katram no mums ir kādi pagātnes kompleksi, kas nosaka psihisko disbalansu. Serotonīna un adrenalīna hormoni ir palielināti, tas padziļina psihiskās problēmas, kuras sevī nesam no bērnības. Tās ir raksturā, personībā, bet šādā krīzē tās parādās. Un tas var notikt dažādos veidos – cilvēki sāk rupji runāt, kļūst agresīvi uzvedībā, sociālajos tīklos raksta lietas, ko grūti saprast. Bieži vien tas ir pārsteigums – mēs to cilvēku pazīstam, viņš ir korekts, bet kas ar viņu noticis?!
• https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/437340-arsts-hosams-abu-meri-pedeja-laika-ir-loti-uzkritosi-ka-jauni-viriesi-pienemsanas-laika-raud

Pulksten 21.05 LTV1 un REPLAY.lv pirmizrādi piedzīvos režisores Dz. Gekas jaunākā dokumentālā filma “Ceļš uz Sibīriju, 1941” ( filma veidota ar KM atbalstu) – emocionāls un skumjš vēstījums par Sibīrijas bērniem, par cilvēkiem, kuri atgriežas izsūtījuma vietās Sibīrijā, Jeņisejskā, Karaulā, Ustjportā, Biriļusos, Suhanojā un Peņkovā, lai ieraudzītu, kā tur izskatās šobrīd, kā latviešus sagaida un atceras vietējie iedzīvotāji. “Neaizmirstiet, nenododiet, mūsu vārdā nepiedodiet,” – tā saka Sibīrijas bērni. 1941. gada 14. jūnijā izveda 15 424 Latvijas iedzīvotājus, viņu vidū bija ap 4000 zīdaiņu, bērnu un pusaudžu. Daudzi no vismazākajiem gāja bojā jau ceļā, citi no bada, slimībām un smaga darba mira vēlāk. Daļa izsūtīto bērnu izdzīvoja un atgriezās Latvijā, citi palika uz dzīvi Sibīrijā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/80-gadi-kops-14-junija-deportacijam-pieminas-diena-ltv–specializlaidums-un-dzintras-gekas-filma.a408081/

Ir izdarīts lielisks darbs: izdota manu vecāku (I.Kozakēvičas LNKBA aktivisti Briedisi – Marija un Leons) mūža darbs: “Visums, kurā dzīvojam”. Grāmata par mums un lietām, kas atrodas ap un mūsos. … par 768 lpp. biezā. …tik ļoti gaidāmās grāmatas tēmām un satura izklāstu var pastāstīt pats saturs un nodaļu virsraksti. Vasarā grāmata pieejama lielākajās Latvijas grāmatnīcās. Ja kāds vēlas grāmatu iegādāties, tad droši to var darīt, raksti man vai zvani (+371 26849098). Cena šobrīd tikai €35.

Fb. 2021.04.28

Atzīmējot Latvijas trīsdesmitgadi UNESCO, svētku reizē par vērtīgāko dāvanu UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas komanda uzskatīs ikviena paveiktos darbus labākai nākotnes pasaulei, domājot par cilvēku, labklājību, planētu, mieru un sadarbību. Darbus, kas pašu apkaimi un reizē pasauli, veido par mierpilnu vietu ikvienam. Varbūt kāds iestādīs koku, kāds izveidosies dižkoku maršrutu savā apkaimē, cits pētīs vietējās kopienas dažādību, vēl kāds iedziļināsies dzimtu stāstos, bet kāds pārdomās ne tikai lietu mūžu, bet arī savas dzīves izvēles, sakņojot tās ilgtspējībā. Iedvesmu darbiem var smelties no ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un, sagaidot svētku laiku –  UNESCO Nedēļu 2021 (11.-15. oktobris) – UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sagaidīs paveiktā aprakstu vai fotogrāfiju, adresējot ziņu uz office@unesco.lvvai daloties iedvesmā rīcībai ar citiem sociālos tīklos ar tēmturi #UNESCOLNK30.

Idejas labajiem darbiem aicinām meklēt 2021. gada kalendārā “Laiks ilgtspējas attīstības mērķiem” https://app.soma.lv/viedtema/projekti/ikvienam/laiks-ilgtspejigas-attistibas-merkiem/laiks-ilgtspejigas-attistibas-merkiem-96addb23-ba31-46c7-9870-bf08c178c2b7 . 

https://unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/atzimejot-latvijas-trisdesmitgadi-unesco-aicina-darit-darbus-labakai-nakotnes-pasaulei/

Balvas tiek piešķirtas, valsts un nevalstiskajām organizācijām, kā arī personībām par izcilu sniegumu lasītprasmes un rakstpratības veicināšanā. Šogad ir gaidīti pieteikumi no tiem, kas nodrošinājuši rakstpratības un lasītprasmes apguves nepārtrauktību, neskatoties uz COVID-19 pandēmijas izraisīto krīzi, īpaši sociāli visneaizsargātāko iedzīvotāju grupās, kad klātienē mācīšana un mācīšanās daudzviet bijusi ierobežota. Lai pieteiktu kandidātus balvai, līdz šī gada 27. jūnijam jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma anketa, kas pieejama šeit: https://forms.office.com/Pages/ResponsePage.aspx?id=Uq5PHbM5-kuwswIpVrERlDWV631pOVBDowaF81Q3N5dUOUo0RTZBRjBPTVRGWFo5TTk0NTVOM1M5QSQlQCN0PWcu. Vienlaikus aicinām līdz šī gada 13. jūnijam par ieceri izvirzīt kandidātus informēt UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, rakstot uz e-pastu: office@unesco.lv.

https://unesco.lv/lv/izglitiba/aicina-izvirzit-kandidatus-unesco-starptautiskajam-rakstpratibas-un-lasitprasmes-balvam-1/

Latvijas Radio ieguvis otro vietu “Eiropas Preses balvas 2021” inovāciju kategorijā starptautiska žurnālistikas projektā “Money to burn”… Par uzvaru cīnījušies vairāk nekā 1000 žurnālistikas projektu no 47 Eiropas valstīm, kas ir vislielākais pieteikumu skaits balvas vēsturē. 

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-radio-ieguvis-eiropas-preses-balvas-2021-otro-vietu.a407405/

Žurnālists Andrejs Šavrijs ziņo: Rīgas Kronvalda parkā ir ķīniešu pagoda-pagoda, kuru savulaik Latvijas galvaspilsētai pasniedza Sudžou pilsēta. Slavenā latviešu mākslinieka Jurija Fatejeva nāves pirmajā gadadienā šeit pulcējās viņa radinieki un draugi. Paldies latviešu mūziķiem, kuri spēlēja austrumu instrumentus (Jurijs Fatejevs papildus tēlotajai mākslai nopietni nodarbojās ar budismu un austrumu mūziku) un Arkādijam Ziminam, kurš spēlēja akordeonu un flautu.

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/v-kitayskoy-besedke-v-godovschinu-uhoda-iz-zhizni-hudozhnika-yurija-fateeva-kultura1kb.a407399/?fbclid=IwAR1YUgSh_HBoZc24z0Y2HRmxK_Al_gmVzAPklEHaoy0Xq82QmH-7io-Z2EE

Lai saņemtu fiktīvu apliecinājumu par vakcināciju pret Covid-19, cilvēki gatavi ārstus piekukuļot – sola pat vairākus simtus eiro, bet citi ir ļoti radoši, cenšoties sertifikātu iegūt ar viltu…

Atkarībā no tā, kāds noziegums pastrādāts – dokumentu viltošana mantkārīgā nolūkā, kukuļošana vai prettiesiska labuma došana vai pieņemšana – var sodīt ar piespiedu darbu, naudassodu vai reālu brīvības atņemšanu.

https://www.la.lv/gatavi-piekukulot-arstus