No 19. oktobra līdz 25. oktobrim notiek ikgadējā akcija “Dienas bez rindām”, kam šogad izvēlēts vadmotīvs “Darīt digitāli – Tavs jaunais dzīvesveids!”. Akcijas mērķis ir mudināt sabiedrību pieteikt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus elektroniski, kā arī izmantot valsts piedāvātos digitālos rīkus ikdienas dzīves situāciju ērtākai un ātrākai risināšanai tiešsaistē. Šogad akcijas galvenās aktivitātes būs vebināri – tiešsaistes semināri, kuros stāstīs un rādīs dažādus digitālos risinājumus, ko piedāvā valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Visi vebināri būs skatāmi programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli” vietnē mana.latvija.lv un portālā LSM.lv. Programma no plkst. 10.00 līdz 11.30. Plašāka informācija par katras dienas vebināru programmām – projekta mājaslapā.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-seminars-darit-digitali–tavs-jaunais-dzivesveids.a378452/

Vaicāts, kā no Latvijas nokļuvis mazā Piekarpatu ciemā Polijā, Indulis atsmej, ka ļoti vienkārši, – studējot Londonā, iepazinies diskotēkā ar poļu meiteni, kas vēlāk kļuvusi par viņa sievu. Tagad ar ģimeni – sievu Dorotu, dēlu Benjaminu Jāni (11) un meitu Kornēliju Baibu (16) viņš dzīvo mazā ciematiņā Rogi netālu no Slovākijas. Turienes klimats ļoti ejot pie sirds, Karpatu kalnu azotē tas ir maigs un patīkams, dārzos aug persiki un arbūzi.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/latvietis-polijas-ciema-suj-polu-tautiskos-bruncus-un-iekarto-unikalu-viesu-maju.a409919/

RīgaTV 24 raidījuma “Uz līnijas” ēterā jautājumu uzdeva kāda skatītāja, kura paskaidroja, ka savu veselības problēmu dēļ viņa nevar vakcinēties, bet vēlētos apmeklēt kādu kultūras pasākumu.

https://www.la.lv/video-kulturas-pasakumi-nakotne-bus-tikai-vakcinetajiem-ko-iesakt-tiem-kas-nevar-vakcineties-pret-covid-19-veselibas-problemu-del

Samazinoties saslimstības ar Covid-19 rādītājiem*, valstī tiek paplašinātas pulcēšanās iespējas, tajā skaitā arī publiskos un privātos pasākumos, paredz šodien, 22. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē veiktie grozījumi normatīvajā regulējumā**.

Izmaiņas vispārējos pulcēšanās nosacījumos paredz, ka uz ikvienu sabiedrības locekli attiecas iespēja telpās tikties līdz 20 personām, bet ārpus telpām līdz 50 personām gan privātās, gan publiskās norisēs, tāpat kā iepriekš, turpinot ievērot 2 metru distanci (izņemot vienas mājsaimniecības pārstāvjus), un lietojot mutes un deguna aizsegus telpās. Savukārt vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas, tāpat kā līdz šim, varēs tikties bez skaita ierobežojuma, neievērojot 2 metru distanci un nelietojot mutes un deguna aizsegus. …telpās pasākums nedrīkst būt ilgāks par 4 stundām (pēc 2 stundām jābūt 15 minūšu pauzei, telpu vēdināšanai), nedrīkst pieļaut apmeklētāju / personāla drūzmēšanos. 

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/mazinoties-saslimstibai-pasakumos-vares-pulceties-vairak-apmekletaju

  • Saslimstībai mazinoties zem 100 gadījumu kumulatīvā rādītāja uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienu laikā, ieviesti jauni atvieglojumi.
  • Visdrošākajā līmenī: cilvēki, kas vakcinēti pret Covid-19 vai pārslimojuši un var uzrādīt Covid-19 sertifikātu, publiskos un privātos pasākumos var pulcēties bez ierobežojumiem.
  • Vidējā līmenī: cilvēki, kas vakcinēti pret Covid-19 vai pārslimojuši un var uzrādīt Covid-19 sertifikātu vai pirms pasākuma veikuši Covid-19 testu un tas bijis negatīvs, var pulcēties līdz 500 cilvēkiem iekštelpās un līdz 1000 cilvēkiem ārtelpās.
  • Nedrošajā līmenī: privātas tikšanās, kur piedalās arī cilvēki, kuri nav vakcinēti pret Covid-19, nav to pārslimojuši un nav arī testēti, var pulcēties telpās līdz 20 cilvēkiem, ārpus telpām līdz 50 cilvēkiem, neievērojot mājsaimniecību principu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pret-covid-19-vakcinetajiem-vai-izslimojusajiem-atcels-visus-pulcesanas-ierobezojumus-atvieglojumi-bus-ari-visai-sabiedribai.a410146/

Reizē ar vasaru, pandēmijas žņaugiem kļūstot vaļīgākiem, atsākušies koncerti, kad atkal izbaudot dzīvās skatuves sajūtu ar patīkamo satraukumu, īstiem skatītāju aplausiem un vārdos neizsakāmo enerģijas apmaiņu. Tas Ivetu Apkalnu gaida arī šovasar dzimtenē – Lūznavas muižā, Talsu Tiguļkalnā un Jūrmalas pludmalē.

https://www.la.lv/kad-dzimtenes-pietrukst-lidz-asaram

Piedāvājam apzināt septiņas no daudzajām Jāņu svinēšanas tradīcijām. Pamēģiniet kopā darīt kaut nedaudz no tā, pamēģiniet kaut vienu jaunu lietu, ko neesat darījuši nekad iepriekš, lai šie Jāņi ir neaizmirstami. Jāņi latviešu tradīcijās ir ļoti nozīmīgi svētki, par to liecina arī dāsnais folklorā pierakstītais melodiju, dainu un tradīciju klāsts, kas rāda,  kā svinēja senāk, un mūsdienās nezūdošā interese par šiem svētkiem.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/septinas-skaistas-janu-svinesanas-tradicijas-dari-kopa-ar-bernu.a240854/

Sestdien, 20.06.2021, pēc ilgas pauzes, notika šinī gadā pirmais Rīgas Vācu kultūras biedrības un ansambļa Morgenrot klātienes pasākums ar moto “Pass auf!”(Sargi sevi!) I. Kozakēvičas LNKBA Namā parkā. Bija patiess prieks dzirdēt skaistākās vācu melodijas, klausīties dalībnieku priekšlasījumus un atkal satikties.

Pasākums notika, pateicoties Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas piešķirtajai dotācijai (Kultūras ministrija), ievērojot noteiktos sanitāro protokolu standartus.

Ilze Šenberga raksta Fb: Karstā un tik skaistā vasaras svētdiena pec vairāk ka 8 mēnešu pauzes beidzot atkal iespēja kopā muzicēt ar Reini Galenieku, Līgu Miķelsone, Lidiju Veidemane, Zane Baltalksne, Christine Circeni, Valdi Krauli…

Līga Miķelsone raksta Fb: Man prieks, ka man Morgenrot ir tik aizrautīgi un atsaucīgi mūziķi! Kas var būt labāks par muzikālu aizrautību. 

(vairāk…)

Pēteris Apinis 19. jūnijā, Viktoru dienā, aizsaulē aizgājis izcils latviešu ortopēds, viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu ārstiem un zinātniekiem, LZA akadēmiķis VIKTORS KALNBBĒRZS. Profesors Kalnbērzs dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta, vēlākā profesora Konstantīna Kalnbērza ģimenē. 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs kļuva par Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieku, bet kara gadus pavadīja Baškortostānā kur Konstantīns Kalnbērzs vadīja Latviešu medicīnas māsu skolu. …Nav jēgas uzskaitīt apbalvojumus un goda nosaukumus. Profesors Viktors Kalnbērzs vienkārši bija dižs cilvēks.

Fb. 2021.06.19

P.S. Atvadīšanās notiks otrdien 29. jūnijā no pulksten 11:00 līdz 12:30 Rīgas Krematorijas lielajā zālē.Ņemot vērā izsludinātos ierobežojumus, atvadīšanās notiks rindas kārtībā, vienlaikus telpā atrodoties ne vairāk kā desmit cilvēkiem.Ģimene

P.P.S.

Dr.art Rafi Haradžanjans: Man bija tas gods pazīt profesoru personīgi. Ārkārtīgi inteliģents, zinošs un simpātisks cilvēks, īsts ārsts. Es nevaru nepateikt arī par to, ka viņš izrādīja interesi par mūsu Asociāciju un tās darbību. Man bija iespēja sazināties ar profesoru vairāk nekā vienu reizi. Tas bija ļoti interesanti. Viņš mani uzņēma arī savā pēdējos gados uzceltā mājā, kur organizēja sava veida muzeju. Muzejs, kas stāsta par viņa lielisko dzīvi. Un ievērības cienīgs.

Pabeigto gleznu sēriju būs iespējams apskatīt atklātā izstādē ne agrāk kā pēc gada. Bet Karīne ved sarunas ar vairākām lielām Latvijas mākslas vietām, lai sabiedrībai demonstrētu pabeigto sēriju uzreiz plašā muzeja telpā.

Каринэ ведет переговоры с несколькими латвийскими арт-площадками, чтобы продемонстрировать широкой публике завершенную серию своих работ сразу в масштабном музейном пространстве.

https://mixnews.lv/exclusive/2021/06/19/solntse-veter-i-kartiny-karine-paronyants-zavershila-rabotu-na-kryshe-radio-baltkom/

Lielākā daļa valodnieku uzskata, ka starp divam valodām tiešām nav daudz atšķirību, kuras var klasificēt kā manamas. 1989. gadā tuvināšanās ar Rumāniju atbalstītājiem izdevās panāktu šādas izmaiņas; parvēts moldāvu valodu no kirilicas uz latīņu rakstību (izņemot Piedņestras teritoriju). Neliela starpība leksikā pašlaik saglabājas tikai abu valstu politiskās vēstures atšķirību dēļ.

https://www.gazeta.ru/politics/news/2021/06/19/n_16128464.shtml

Jāņu dziesmas varēs dzirdēt arī Vecrīgā 21.jūnijā no Latvijas Radio balkona, bet 22.jūnijā no Rātsnama balkona ar 20 minūšu garām Līgo dziesmu programmām uzstāsies tradicionālās dziedāšanas kopa “Burdons”. Lai izvairītos no lielas ļaužu pulcēšanās epidemioloģiskās situācijas dēļ, šajā vasarā nenotiks tradicionālais Zāļu tirgus un Jāņu svinības 11.novembra krastmalā un Dzegužkalnā.

https://nra.lv/latvija/riga/350206-riga-sakas-janu-ieskandinasanas-pasakumi-uzzini-kas-un-kur-gaidams.htm

Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte norāda, ka nevar no ārpuses nomainīt režīmu, kas valda Baltkrievijā, bet Lietuva un citas valstis var sniegt patvērumu baltkrievu cilvēkiem. Šimonīte piektdien bija ieradusies savā pirmajā vizītē Latvijā, un situācija Baltkrievijā bija viens no galvenajiem sarunu tematiem.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-premjere-trimda-nonakusie-baltkrievi-grib-atgriezties-dzimtene.a409688/

UNESCO aicina izvirzīt pretendentus UNESCO-Hamdan bin Rashid Al-Maktoum balvai skolotāju izglītībā par izcilu sniegumu skolotāju darba efektivitātes veicināšanā. Balvas mērķis ir izcelt tās iniciatīvas, kas sekmē uz izcilību orientētu pedagoģisko praksi visā pasaulē. Balvai līdz šī gada 31. oktobrim var pieteikties valsts vai nevalstiskās organizācijas – izglītības vai pētniecības iestādes, kas darbojas izglītības jomā (mācīšana un mācīšanās). Par sagatavoto pieteikumu lūgums informēt UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju līdz šī gada 1. oktobrim, rakstot uz e-pastu: office@unesco.lv.

https://unesco.lv/lv/izglitiba/unesco-aicina-izvirzit-pretendentus-starptautiskai-balvai-skolotaju-izglitiba/

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka pastāstīja: “Kopš pēdējās izrādes dienas pagājis mazliet vairāk nekā pusgads. Lai gan teātris dzīvojis gaidīšanas režīmā jau gandrīz divas sezonas, mēs gaidījām jaunumus, labvēlīgākas pārmaiņas un, protams, jaunas tikšanās ar skatītājiem. Šis bijis galēji neparasts laiks, esam ļoti noilgojušies pēc skatītājiem un esam ārkārtīgi priecīgi, ka gaidīšanas laiks tuvojas beigām. Īpaši tāpēc, ka mums ir, ko parādīt – esam sagatavojuši piecus jaunus, ļoti daudzveidīgus uzvedumus un esam aptvēruši trīs jaunus skatuves laukumus. Aktieri ļoti vēlas jo drīzāk kāpt uz skatuves. Ceram, ka arī skatītāji ir gaidījuši atgriešanos teātrī un tagad gūs baudījumu, gan apmeklējot iepriekšējo gadu izrādes, gan pirmizrādes. Esam gatavi pacelt priekškaru!”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/rigas-krievu-teatris-tiksies-ar-skatitaju-piecas-pirmizrades.a409601/

Labi zināmie Latvijas mākslinieki – dvīņu brāļi Ģērmaņi: Juris un Andrejs. Patīkami atzīmēt, ka šie lieliskie meistari ne reizi vien ir piedalījušies I.Kozakēvičas Asociācijas izstādēs. Viņi, īpašas pieredzes un zināšanu īpašnieki, mums pat palīdzēja atlasīt eksponātus nozīmīgām izrādēm.

Novēlam viņiem daudzus dzīves gadus, labu veselību, jaunas radošas idejas un to brīnišķīgu īstenošanu. Paldies par sadarbību!

Armēnija nav ES dalībvalsts, tomēr panākusi vienošanos ar ES, ka laika gaitā atteiksies no vārda “konjaks” izmantošanas. Savstarpējā vienošanās paredz, ka vietējā tirgū šo nosaukumu varēs izmantot līdz 2032. gadam, savukārt eksportam to drīkstēs lietot līdz 2043. gadam. ES armēņiem izmaksās trīs miljonu eiro kompensāciju. Armēnijas konjaka ražotāji vēl spriež, kādu nosaukumu izmantot konjaka vietā, bet visticamāk šo dzērienu dēvēs par “armēņu brendiju”. Tiesa gan, tiek pieļauta iespēja, ka vārdu “konjaks” joprojām drīkstēs izmantot, ja tas nebūs rakstīts ar latīņu burtiem. Armēņiem tas būtu izdevīgi, jo lauvas tiesa eksportam domātā konjaka tiek sūtīta uz Krieviju. Pirmā konjaka rūpnīca Armēnijā tika izveidota 1887. gadā, kad armēņi apguva franču konjaka ražošanas metodes.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/armenija-gatava-atteikties-no-varda-konjaks-izmantosanas-savu-dzerienu-nosaukuma.a409473/