Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne”
atskaite par izglītojošo pēcpusdienu. Notika: 2024. gada 26. oktobrī Slokas ielā 37, Rīga.

Izglītojošā pēcpusdiena tika plānota, lai atzīmētu ievērojamā Latgales atmodas darbinieka, katoļu garīdznieka, valstsvīra un literāta Franča Trasuna 160. dzimšanas dienu, šajā reizē vairāk izceļot
viņa devumu latgaliešu literatūrā un rakstu valodas veidošanā, attīstīšanā. Biedrības valdes priekšsēdētāja Laura Mozga atklāja pasākumu, tajā piedalījās 20 cilvēki. Diemžēl ģimenes apstākļu dēļ pasākumu vadīt nevarēja Alfons Šveds, bet viņu veiksmīgi aizstāja Māra Sadovska.

(vairāk…)

Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“  jauna pasākuma mērķis — pieminēt katoļu garīdznieku, Latgales atmodas darbinieku, valstsvīru un literātu Franci Trasunu viņa 160. dzimšanas dienā un novērtēt viņa devumu Latvijas valsts izveidošanā un Latgales kultūras un izglītības attīstībā. Pasākums tiks rīkots I.Kozakēvičas LNKBA Namā Izstāžu zāle 2024. gada 26. oktobrī plkst. 12:30. Ieeja brīva. Cita starpā dziesmas latgaliski dziedās jums Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Laura Svikša, pavada postfolkloras grupas “Rikši” mūziķis Mārcis Lipskis

AR Valsts prezidents V.Hačatrjans 25.09 sveica Rafi Haradžanjanu un augstu novērtēja viņa ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo sakaru stiprināšanā un armēņu kultūras mantojuma popularizēšanā Latvijā.
Sarunas laikā Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar Latvijas armēņu kopienas kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem. Sanāksmē tika runāts par vispārējo situāciju un norisēm Armēnijā un reģionā. Tika apmainītas domas par iespējām īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz ciešāku Latvijas un Armēnijas sadarbību. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents Rafi Haradžanjanu apbalvoja ar Pateicības medaļu par ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo saišu stiprināšanā un attīstībā un armēņu kultūras vērtību saglabāšanā.

ՀՀ նախագահի աշխատակազմ/ Office of the President of the Republic of Armenia

23. augustā pārpildītā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielā zāle klausītāji sirsnīgi atsaucās uz Jūlijas (vokāls) un Pāvela (klavieres un dziedāšana) Daugstu dueta izpildītajām dziesmām, uz vņu loģiski un pārliecinoši sastādītu programmu. Tā brīnišķīgi noslēdza LNKBA koncertu sēriju “Vasaras tikšanās Slokas ielā 37”. Dziesmas tajā vakarā tika izpildītas 4. valodās, kas bija, var teikt, atraktīvi. Pēc koncerta Jūlija sacīja: «Pusotru stundu laikā man bija pilna atdeve klausītāju piepildītā zālei.» Dziedātāja bija artistīska, inteliģenta, viņa viegli pārgāja no vienas dziesmas tēla uz citu. Jūlijas balss skanēja brīvi un skaisti. Pāvels ar visu uzmanību un precīzitāti palīdzēja Jūlijas mūzikas “kustībāi”. Un šeit īpaši vēlētos atzīmēt M. Tariverdijeva Melodijas un ukraiņu tautasdziesmas interpretācijas. Vēlam jaunus panākumus mūsu mīļajiem mūziķiem!

(vairāk…)

2024. gada 26.05 I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas Nama Lielajā zālē no plkst. 14.00. līdz plkst. 18.00 notika LBKB “Svitanak” organizēts literāli mūzikālais vakars, veltīts baltkrievu rakstniekiem-jubilāriem. Atklāšanas laikā tradicionāli visi klātesošie zālē izpildīja Latvias Valsts himnu “Dievs, svēti Latviju” un Baltkrievu neoficiālo himnu “Magutni Boža” (Varenais Dievs).
Vakaru atklāja Latvijas baltkrievu kūlturas biedrības priekšsēdētāja Tatsiana Kazak, atzimējot, ka Itas Kozakevičas LNKBA Namā regulāri notiek “Svitanak”-a pasākumi un šoreiz – literāli
mūzikālais vakars, veltīts Vasiļam Bikavam un Olgai Saharavai un viesa no Londona Vasiļa Jeudakimava grāmatas prezentācija. (vairāk…)

Ko nozīmē būt latvietim? Saruna ar šī gada “Lielā Kristapa” rekordistu, kinorežisoru Staņislavu Tokalovu.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/327131/11-kinorezisors-stanislavs-tokalovs?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-top&utm_campaign=RP-widget

“Tā vienmēr ir bijis – ir vieglāki laiki, ir sliktāki (..) Bet labais vienmēr uzvar. Mēs būtībā piedzīvojam varenu drāmu, un tas tā arī ir jāuztver,” intervijā Latvijas Radio pauž mākslas vēsturnieks, Rundāles pils atjaunotājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Viņš atzīst, ka Krievijas sāktais pilna apmēra karš Ukrainā viņu pilnībā paralizēja un atmiņā atausa bērnības fobijas. Kara bailes izdzina, nevis no tām bēgot, bet attēlojot.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/13.04.2024-rundales-pils-atjaunotajs-lancmanis-sobrid-piedzivojam-varenu-dramu-bet-uzvares-labais.a550225/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi

Slavenajam Rīgas gleznotājam Rahmetam Redžepovam šodien aprit 70 gadi. Sirsnīgi sveicam oriģinālo un talantīgo Latvijas radošās inteliģences pārstāvi, kurš vairākkārt piedalījies LNKBA izstādēs – Rīgā un Daugavpilī!

Lai Rahmetam veselība, viņam daudz smaidu un visādi prieki!!!

  • Es šurp atbraucu 1977. gadā, man tad bija tikai septiņpadsmit gadu… Tbilisi akadēmijā nestājos viena iemesla dēļ – gribēju, lai mans mākslinieka rokraksts nelīdzinātos citu Gruzijas mākslinieku rokrakstiem. Tāpēc tapa plāns – iestāšos Rīgas Mākslas akadēmijā, apgūšu citu tēlotājmākslas skolu un, atgriezies Gruzijā, atšķiršos no citiem; tas tad būs mans lielais pluss. Bet cilvēks domā, Dievs dara. Iemīlējos latvietē Gitā, jau pirmajā kursā apprecējos, piedzima bērni – dvīnīši. Un vēl es patiesi iemīlēju Latviju, tās skaisto dabu, arhitektūru, cilvēkus, jauniegūtos draugus.

Grāmata “Ēna un jūra” ir balstīta Darjas Kalašņikovas personiskajā dzīvē un stāsta par ikdienas gaitām un izaicinājumiem, ar kuriem Latvijā saskaras bēgļi no Ukrainas un Baltkrievijas. Grāmatas varoņi satiekas psiholoģiskā atbalsta grupā, viņu sarunās atklājas Latvijas un Ukrainas vēstures paralēles un tiek risinātas bēgļu psiholoģiskās problēmas, pamazām palīdzot viens otram tikt galā ar bailēm, naidu, šaubām, bezspēcību, skaudību un citām emocionālajām brūcēm. Grāmatas autore Darja Kalašņikova (1989) ir māksliniece, politiskā aktīviste un bijusī mākslas vingrotāja, kas Rīgā dzīvo kopš 2022. gada maija un uzsver, ka ir Krievijas izraisītā kara bēgle.

24. novembrī festivāla “Vienoti dažādībā” ietvaros tiks atklātas divas jaunas mākslas izstādes. Ieeja bez maksas.

Kamīnzālē savu pirmo personālizstādi rīkos Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Mayu Gonar” dalībniece Jeļena Lavrinoviča. Viņai ir lieliska izglītība un diezgan liela darba pieredze. Izstādē dominēs grafikas darbi. Atklāšanā līdztekus uzrunām dzirdēsim tautasdziesmas, P. Jurjāna skolas jauno akordeonistu ansambli (vadītājs N. Pisareva) un pianistu-profesoru Rafi Haradžanjanu. Sākums 16.30.

Konferenču zālē (LNKBA Nama otrajā stāvā) pēc pusotras stundas, plkst.18.00, tiks atklāta mākslinieku apvienības “Vēsma” izstāde. Viņa tiks atvesta no Lapmežciema, kur iedzīvotājus ieskauj skaistā Latvijas daba. Un tas, protams, atspoguļojas gleznās. Grupu vada slavens meistars, latviešu gruzīns Nugzars Paksadze. Apmeklētājiem spēlēs mums jau pazīstamais jaunais pianists Timurs Garists.

Ar Baltkrievijas Tautas vēstniecības Itālijā atbalstu 25.novembrī plkst. 12:00 Florencē tiek atklāta Olgas Jakubovskas (Minska/Rīga)  izstāde “Sieviešu maršs” (“Marcia delle donne”), kas veltīta baltkrievu sievietēm – politieslodzītajām. 25. novembris ir Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai.
Izstādes norises vietas adrese: Piazza del Duomo, 10

Francija, Spānija, Polija, Čehija – šo valstu saulainās ainavas atspoguļojas A. Borodkina audeklos un it kā ar gaismu pārpludināja I. Kozakevičas LNKBA Nama Lielo zāli. Patīkami, ka uz izstādes atklāšanu bija ieradušies vairāki slaveni meistara kolēģi, kuri apmeklētājiem interesanti stāstīja gan savu darbu tapšanas vēsturi, gan par mākslinieku vidū pieņemto plenēra praksi. Starp viesiem bija Nikolajs Krivošeins, Irina Kopeikina un citi mūsu valsts “gleznošanas ceha” pārstāvji. Skatītāji bija sajūsmā arī par slavenā Valša skanējumu (no mūzikas Ļermontova “Maskarādei”. To uzrakstīja Arams Hačaturjans. Šis opuss ārkārtīgi labi atbilda izstādīto gleznu kopējai noskaņai. Valsi ar entuziasmu  izpildīja pianisti  Inese Bušmane un Rafi Harajanjans (pēdējam atbilstošajā dueta versijā).

              Fotoreportāža

(vairāk…)

Koncerts par godu pasaulslavenā basa Fjodora Šaļapina 150 gadu jubilejai izraisīja neviltotu klausītāju interesi. LNKBA Nama lielā zāle sestdien, 28. oktobra, bija absolūti piepildīta. Bija jāliek apmeklētājiem krēsli pat uz skatuves (kā dara dažos teātros dažkārt). Programmas galveno nastu uz savam pleciem iznesa dziedātājs Viktors Kozlitins, kurš jau ilgus gadus ir populārs mūzikas cienītāju vidū. Viņš bija ļoti labā formā. Balss skanēja lieliski. Artikulācija bija skaidra. Solistam palīdzēja pianiste Marina Glagoleva, kura ir Kozlitina pastāvīgā partnere.
Koncertprogramma bija pievilcīga ar savu plašumu – no A. Rubinšteina un J. Masnē ārijām līdz tautasdziesmām. Videoklipus un saturīgo stāstījumu par dienas varoni sagatavoja un skatītājiem pārliecinoši prezentēja Ludmila Bičkova. Īpaši interesanti bija uzzināt par Šaļapina sakariem ar Latviju. Piemēram, viņš medusmēnesi pavadīja Jūrmalā. Bēt Rīgā dziedājis uz dažādām skatuvēm, kā arī ierakstījas vietējā skaņuplašu rūpnīcā.

Tuvākie pasākumi LNKBA namā: 31.oktobrī plkst.17.00 – rīdzinieka Anatolija Borodkina izstādes atklāšana. Savukārt 3.novembrī plkst.17.00 Konferenču zālē – jūrmalnieces Svetlanas Samovarovas darbu pirmā personālizstāde. 11.novembrī plkst.13.00 uz Lielās zāles skatuves gaidām jaunos mūziķus no Rīgas un Mārupes. Dziedātāji un instrumentālisti: notiek jauno izpildītāju koncerts. Ieeja brīva.

Jaunajā Rīgas teātrī ar lieliem panākumiem notika izrādes “Fēlikss, Anatolijs un Ilona” pirmizrāde. Izrādi ar lielu izdomu iestudējis jaunais Rīgas režisors Aiks Karapetjans, kurš lieliski runā piecās valodās. Tai skaitā dzimtā armēņu.

Aicinām izlasīt žurnālista Andreja Šavreja recenziju.https://rus.lsm.lv/statja/za-efirom/za-efirom/22.10.2023-andrei-savrei-premera-aika-karapetyana-v-novom-rizskom-teatre-vypem-za-integraciyu-ne-cokayas.a528751/?fbclid=IwAR1TRbNua8tkjzw23QwgR61Hu1fwH6pMPMC70YGU5rDs82ywjN6vSn72OII