Aizejošā sezona zīmīga ar to, ka Elmāram Seņkovam tā ir pirmā, ko viņš aizvadījis Nacionālā teātra mākslinieciskā vadītāja amatā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau aptuveni miljons Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti. Lielai daļai emigrantu pirmā mērķa zeme bija Gruzija, kur ieradušies vismaz 140 000 migrantu no Krievijas. Liela daļa – glābjoties no mobilizācijas, citi – tādēļ, ka dzimtenē vairs nav bijis iespējams strādāt vai nodarboties ar sabiedrisko darbību. Un daži no viņiem Gruzijā sākuši nodarboties ar labdarību, par kuru dzimtenē viņus sodītu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-krievu-migranti-gruzija-organize-atbalstu-ukrainiem.a501414/
No Polijā esošajiem ukraiņu bēgļiem 45% plāno palikt šajā valstī ilgāku laiku – vismaz vienu vai vairākus gadus pēc kara beigām, savukārt 2022.gada martā šādu vēlmi bija izteikuši 31% no ukraiņu bēgļiem Polijā. Par šādu ukraiņu bēgļu noskaņojumu liecina aptauja, kuru pēc Polijas premjerministra kancelejas pasūtījuma sarīkoja migrācijas platforma EWL un Varšavas universitātes Austrumeiropas studiju centrs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2023-aptauja-gandriz-puse-ukrainu-beglu-plano-ilgak-palikt-polija.a501376/
Saeima 23.februārī pieņēma paziņojumu par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu, kurā atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem. …Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Saeima godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.
Turpmāk pareizi būs hrivna, nevis grivna. Valsts valodas centrs nolemj, ka Ukrainas nacionālās valūtas nosaukums latviešu valodā, atbilstoši izrunai, atveidojams formā Ukrainas hrivna. Lēmums publicēts “Latvijas “Vēstnesī”, vietnē vestnesis.lv: https://vestnesis.lv/op/2023/31.10
Tāpat “Latvijas Vēstnesī” šodien publicēts vēl viens Valsts valodas centra lēmums – Ukrainas nacionālās traģēdijas nosaukums “голодомóр” latviešu valodā jāatveido kā “holodomors”, atbilstoši izrunai. https://vestnesis.lv/op/2023/31.11
Ogres Vēstures un mākslas muzejs no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojas, norādot, ka kolekcijas īpašnieka dēļ paši to rīkot nevēlējās. Taču muzejs pieder pašvaldībai un saņem tās finansējumu. Mēra lēmuma dēļ nācās atcelt arī iepriekš ieplānotu citu izstādi. Muzejā norādīja: “Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku.”
I. Kozakevičas LNKBA Namā 2.stāva zālē 27.01 plkst.17:00 notiks slavenā Latvijas meistara Vilhelma Mihailovska fotoizstādes atklāšana – tā sagatavota saistībā ar viņa 80. dzimšanas dienu. Rādām darbus no Mihailovska ģimenes kolekcijas – tos laipni sagādā Biedrība.
Skanēs dienas varoņa dzejoļi. Apmeklētājus dzirdēs arī mūziku un, protams, atmiņas.
Uzstāties solīja pazīstamā žurnāliste Olga Dorofejeva. Ieeja bez maksas. Foto: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/vystavka-i-vecer-pamyati-fotoxudoznika-vilgelma-mixailovskogo-kultura1kb.a493289/https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/vystavka-i-vecer-pamyati-fotoxudoznika-vilgelma-mixailovskogo-kultura1kb.a493289/
Raksti par vakaru LNKBA Namā: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/vystavka-i-vecer-pamyati-fotoxudoznika-vilgelma-mixailovskogo-kultura1kb.a493289/
http://www.freecity.lv/kultura/83489/
Latvijas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs pirmdien paziņojis, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi. Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nāksies pamest Latviju, bet Latvijas vēstniekam Maskavā Mārim Riekstiņam būs jādodas projām no Krievijas. 24. februāris ir zīmīgs datums, jo pagājušogad tieši šajā dienā Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Rinkēvičs skaidro, ka šādu lēmumu pieņēmis, ņemot vērā, ka turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arlietu-ministrs-pieprasa-krievijas-vestniekam-no-24-februara-pamest-latviju.a492924/
Reformas virzītāji uzsvēra, ka sabiedrības saliedētību veicinās mācīšanās vienā valodā, un skaidri nepateica, ka pēc reformas skolu, kas paredzētas primāri krievu bērniem, vairs nebūs. Ne tāpēc, ka tās visas slēgs, bet tāpēc, ka, mācībām notiekot latviski, tajās varēs mācīties jebkurš. …ja stundas būtu latviski, bet visa pārējā skolas vide saglabātos krieviska, latviešu valoda šajās skolās būtu kā negribēts, uzspiests svešķermenis. Turklāt krievvalodīgie paliktu vārīties savā sulā… lai bijušās krievu skolas tiešām kļūtu vienotas, ir svarīgi, lai tajās mācītos arī latviešu bērni, strādātu latviešu skolotāji. Pretējā gadījumā visās skolās gan mācīsies pēc vienas un tās pašas izglītības programmas, tomēr tās interpretācija un izpilde būs visdažādākā.
https://www.la.lv/vai-laidisim-bernus-bijusajas-krievu-skolas
Vairāk nekā divas piektdaļas jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ir nepieciešamas papildu brīvdienas, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā “900 sekundes”.
https://nra.lv/latvija/402264-aptauja-vai-dziesmu-un-deju-svetku-dalibniekiem-vajag-papildu-brivdienas.htm
Galerijā “Museum.lv”līdz 11. janvārim apskatāma Jūlijas Eresko personālizstāde “Sos. Dzīvei ir nozīme”.Laikmetīgās mākslas ainavā var novērot riņķveida kustību, kādā pārvietojas mākslas procesu dalībnieki. Vēl arvien mākslas izpratni būtiski nosaka konceptuālisms, aicinājums māksliniecisko praksi tuvināt teorētiskai vai praktiskai izziņai. Mākslas iedarbību un panāktos efektus salāgot ar teorijas un kritikas iespējām cilvēka iesaistē ikdienas aktualitātēs.
https://www.la.lv/ka-atgriezties-paradize
Mārtiņa ielā (Rīgā) bija autobusa pietura. Kādu iemeslu dēļ tas tika slēgts. Bēt tur, blaku, Mārtiņa baznīca, P. Jurjana, Mūzikas skola, I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas Nams. Pareizi būtu vismaz vienam autobusam (Nr. 37 vai 41) būtu atļauts apstāties.
Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) pārstāve Sanita Heinsberga skaidro, ka jaunas pieturas izveidē pamatā ir pieprasījums no iedzīvotājiem jeb pasažieriem: “Kā fiziskas personas viņi var Autotransporta direkcijai atsūtīt iesniegumu ar konstruktīvu pamatojumu par jaunas pieturas izveidi vai jau dabā esošas pieturvietas iekļaušanu kustību sarakstos. Pamatojums var būt gan nokļūšana uz izglītības iestādēm, gan došanās uz darbu un atpakaļ mājās, kā arī citi pārvietošanās iemesli. Iesniegumus izskatot, tiek ņemts vērā, cik regulāri nepieciešams izmantot reģionālo sabiedrisko transportu, piemēram, katru dienu vai retāk.”
https://www.la.lv/vajadziga-jauna-autobusu-pietura
Rīga aicina pieteikties izsludinātajam finansēšanas konkursam, lai piešķirtu līdzekļus festivālu rīkošanai galvaspilsētā 2023., 2024. un 2025. gadā. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt nozīmīgu, mākslinieciski kvalitatīvu un starptautiski atpazīstamu kultūras un mākslas festivālu īstenošanu galvaspilsētā.
Pieteikumus gaidīsim līdz 23. janvārim:
- Esmu dzimusi, augusi, skolojusies Latvijā, mana ģimene ir no vienas puses krievvaldodīga, bet līdz karam nekad nebiju jutusi to, ka Latvijas iedzīvotāji nepieņem krievvalodīgos, ka viņiem ir skepse, bet diemžēl pēc 24. februāra kā Dana gan es esmu sajutusi šo dažu procentu sabiedrības attieksmes maiņu pat inteliģentu cilvēku lokā, šādu komentāru TV24 raidījumam “Preses klubs” sniedza Dana Bjorka, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore.
Kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) biroju vadīs līdzšinējā zemkopības ministra biroja vadītāja vietniece Aija Iesalniece. Kultūras ministra palīdzes pienākumus turpmāk pildīs Marija Luīze Ratniece, bet KM parlamentārā sekretāra pienākumus turpinās pildīt Ritvars Jansons (NA). Iesalniecei ir maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā, bakalaura grāds finansēs un finanšu vadībā un bakalaura grāds komunikāciju zinātnē.
https://leta.lv/home/important/D848B68D-E91F-4E56-93E3-F13D53F9641F/
7. decembra diskusijā piedalās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš , “TV Rain” (“Дождь”/”Doždj”) galvenais redaktors Tihons Dzjadko, par mediju politiku atbildīgās Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga, publiciste Liāna Langa un Rus.LSM.lv žurnāliste un raidījumu vadītāja Aļona Borisova.
https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raidijumi/video-kas-notiek-ar-tv-rain-apraides-atlaujas-anulesanu-latvija.a485893/#replay-media
5.decembrī Jēkabpilī, skvērā iepretim Rīgas ielai 114, notika svinīgs pasākums, kura laikā tika atklāts piemineklis Latvijas un Polijas patriotei, Latvijas Atmodas aktīvistei Itai Marijai Kozakevičai… Projekts finansēts no Polijas Republikas Ministru prezidenta kancelejas līdzekļiem konkursa “Poļu kopiena un ārzemēs dzīvojošie poļi 2022” ietvaros ar fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” starpniecību.
https://www.radio1.lv/lv/Sabiedribas-zinas/1/53592/Jekabpili-atklats-piemineklis-Itai-Kozakevicai
https://rus.lsm.lv/statja/novosti/samoupravlenija/v-ekabpilse-otkrili-pamjatnik-latviyskoy-i-polskoy-patriotke-foto.a485654/
Un izgāzta ir arī integrācijas politika, kuras sliktas realizācijas rezultātā ir radīta liela cilvēku grupa, kura joprojām raugās Krievijas virzienā. Visas mūsu nelaimes ir kļūdas mūsu darbībās. Gandrīz vai gribas piekrist deputātam Vilim Krištopanam (LPV), ka “nacionāļu” politikas rezultātā esam zaudējuši vairāk latviešu nekā jebkad iepriekš. Un no Latvijai lojāliem cittautiešiem centīgi veidojuši “piekto kolonnu”.
Ukrainietes Tatjanas dēls, kurš mācās 5. klasē, regulāri skolā no izsmiešanas un vardarbības. “Tā ir apsaukāšanās, grūstīšanās, arī sit viņam. Vēl mēdz notikt tā, ka stundas laikā vienkārši uz skaļruņa atskaņo Krievijas himnu. Tas ilgst jau divus mēnešus. Es gāju runāt ar klases audzinātāju, nekādas jēgas,” tikšanās reizē stāstīja kara bēgle no Ukrainas, trīs bērnu mamma Tatjana
https://nra.lv/pasaule/397891-ukrainu-bernus-latvijas-skolas-medz-izsmiet-un-sist-izm-sola-reaget.htm
Londonas latviešu skola Latvijas 104. dzimšanas dienu jau nosvinējusi, sarīkojot pasākumu ar dziesmām, dejām, rotaļām un latvisku ēdienu. Skolas mājvietā – Daugavas Vanagu fonda namā Londonā – vietas lieliem pasākumiem nepietiek, tādēļ jau gadu desmitiem latviešu ir laipni gaidīti Londonas ukraiņu kluba zālē.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/londonas-latviesu-skola-jau-nosvinejusi-latvijas-104-dzimsanas-dienu.a482523/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article