I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
5. jūnijā, paziņoti pirmie Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2023” finālisti. Skatītāji un klausītāji balsoja par oriģinālākajiem un kvalitatīvākajiem darbiem desmit kategorijās, fināla vērtējumam izvirzot vienu kultūras notikumu katrā no tām.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kilograms-kulturas/05.06.2023-pavasara-balsojuma-noskaidroti-kilograms-kulturas-2023-pirmie-finalisti.a511348/
Nākamais Latvijas Valsts prezidents būs līdzšinējais ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru amatam virzīja koalīcijas partija “Jaunā Vienotība”. Par viņu trešdien, 31. maijā, 3. kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, pret viņu balsoja 35 deputāti. Par otru kandidātu, “Apvienotā saraksta” virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti, pret 62. Pret visiem kandidātiem balsoja 10 deputāti.
10.jūnijā plkst.14.00 I.Kozakēvičas LNKBA namā (Slokas ielā 37, Rīgā) tiks turpināts cikls “Lielo komponistu jubilejas” (Dr.art programmu mākslinieciskais vadītājs Dr.art Rafi Haradžanjans). Šoreiz bus godināts viens no 20. gadsimta izcilākajiem komponistiem un pianistiem S. Rahmaņinovs. Dzirdēsim viņa klaviermūziku un romances skaņdarbus, kas piepildīti ar dziļām emocijām. Interpretātoru vidū ir Svitlana Ščikova-Barona (soprāns, viņu pavadīs Vita Verinja), pianisti Rafi Harajanjana, Andrejs Bubinduss, Andželīna Amoliņa,Daniils Mickevičs. Ar pārdomām par dienas varoņa saraksti un draudzību ar M. Šahinjanu stāstīs Hasmika Nuridžanjana. Jūs redzēsiet arī dažus dokumentālus video kadrus. “Klausītāji no pasākuma dosies garīgi bagātināti,” garantē organizatori.
Ieeja brīva
Rīgas pieminekļu aģentūra 30. maijā no Kronvalda parka pārvietojusi uz noliktavu krievu dzejnieka Aleksandra Puškina skulptūru, lai vēlāk to nodotu valdījumā Latvijas Mākslinieku savienības muzejam, ar kuru panākta konceptuāla vienošanās par skulptūras glabāšanu un turpmāku izstādīšanu, informēja Rīgas dome. Lēmums pieņemts, jo 2009. gadā gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nesaskaņoja skulptūras izvietošanu Kronvalda parkā, iesakot izvēlēties alternatīvas novietnes.
Patīkami atzīmēt, ka koncertā “Brāmsam-190” 27.maijā aktīvi piedalījās Rīgas jaunās inteliģences pārstāvji. LNKBA nama L. zālē skatītāji tos atzinīgi novērtēja. Klausītāji dzirdēja reti atskaņotu Klavieru trio (ar klarneti), ko spēlēja E. Dārziņa skolas (Rīga) audzēkņi Anna Marija Kubecka, Rainers Liekniņš, Anna Linda Rūtenberga. Ungāru dejas publikai spēlēja klavieru duets no tā pašas profesionālās skolas Sofija Pavlova-Marta Ševčenko. Un Francis Karpenskis, arī jaunās paaudzes pianists, pārdomāti interpretēja divas Intermezzo no op. 116. Juna arī Angelīna Amoliņa. Viņa spēlēja uz klavierem 4 rokās Brāmsa “Valsi” op.39. Spēlēja ansamblī ar profesoru Rafi Haradžanjanu. Jauns ir Ispirs Haradžanjans, kurš, labi zinot jautājumu, artistīski pastāstīja par Brāmsa un slavenās pianistes Klāras Šūmanes draudzību. Lai veicas, jaunie talanti!
Fotoreportāže
2023. gadā garīgās kultūras notikums “Baznīcu nakts” norisināsies desmito reizi un šogad pulcēs vismaz 180 dažādas tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcas visā Latvijā.
Slāvu lasījumos, kas Daugavpils Universitātē notika jau 26. reizi, tika atklāta vairāk nekā 40 gadus Daugavpilī strādājušā izcilā filologa Fjodora Fjodorova (1939–2020) auditorija.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/21.05.2023-daugavpils-universitate-atklata-izcila-filologa-fjodora-fjodorova-auditorija.a509567/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
31 latviešu literatūras tulkotājs no 19 valstīm – tāda ir pārstāvniecība ikgadējā Tulkotāju asamblejā, kas ceturtdien un piektdien notiek Jūrmalā, Majoros. Viņi nes latviešu literatūras vērtības pasaulē, atbalstu saņemot valsts grantu programmā, kas domāta gan tulkotājiem, gan izdevniecībām, bet ikdienā ļoti bieži strādā pavisam citās profesijās.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/19.05.2023-tulkotaju-asambleja-dalas-ar-idejam-un-praktiskiem-padomiem.a509391/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
I.Kozakevičas LNKBA savā skaistajā namā (Slokas ielā, 37, Rīga) drīzumā rīkos koncertu sēriju “Lielo komponistu jubilejas”. Tie ir veltījumi J. Brāmsam (27. maijā), S. Rahmaņinovam (10. jūnijā), A. Hačaturjanam (8. jūlijā). Visu raidījumu sākums – tie visi skanēs sestdienās – plkst.14.00. Ieeja bez maksas. Programmas vada prof.R.I. Haradžanjans. Tajās piedalīsies dažādu paaudžu talantīgi Rīgas mūziķi, tostarp virtuozais vijolnieks Georgs Sarkisjans.
28. jūnijā pulkst. 19.30, Dzintaru koncertzālē Кamerorķestris Davinspiro Camerata, Daniils Bulajevs, Grigorijs Kovaļevskis aicina uz koncertu Four Seasons/Gadalaiki .Programmā: P. Čaikovska Fragmenti no cikla “Gadalaiki”, A. Pjacolla “Četri Buenosairesas gadalaiki”,A. Vivaldi “Gadalaiki”.
Latvija trešdien no Islandes pārņēmusi Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūru. Tas notika Reikjavīkā EP dalībvalstu līderu samitā, tikai ceturtajā šādā samitā organizācijas vairāk nekā 70 gadu pastāvēšanas vēsturē.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2023-latvija-parnemusi-prezidenturu-eiropas-padome-ipasu-uzmanibu-pieversis-ukrainas-atbalstisanai.a509066/
Katra Latvijā dzīvojošā tauta veido mūsu spēku pasaules kontekstā. Katrai tautai raksturīgās tradīcijas ir kā pavediens saules audeklā, kurā gleznojam mūsu ziedošo zemi. Tikai pavedienā kā saiknē starp ikkatru no mums, parādībām un procesiem šodienā mēs spējam uzgleznot tādu Latvijas zemi, kuras īstais košums rodas tautu sadraudzībā. Koncerta laikā dziesmu pavedienā radīsim dažādu tautu māksliniecisko kolektīvu sasaisti kā vienotu Latvijas kultūru ainavu. Lai uzplaukst viena liela un krāšņa glezna saules dziesmu audeklā!
Mākslinieciskais vadītājs Juris Jonelis; Režisors Mārtiņš Kagainis
Krievija pieprasījusi, lai Igaunijas varas iestādes un robežsargi noņem reklāmkarogu ar uzrakstu “Putins kara noziedznieks” (“Putins ir kara noziedznieks”) un prezidenta portretu pierobežas pilsētā Narvā, jo reklāmkarogs ir redzams no Krievijas teritorijas. Fotogrāfijas sociālajā tīklā “Facebook” ievietojis Narvas muzejs, kas atrodas viduslaiku pilī, uz kura bija izkārts baneris, raksta “The Insider”.
https://nra.lv/pasaule/413960-krievija-pieprasa-igaunijai-nonemt-baneri-putins-ir-kara-noziedznieks.htm
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 16.martā, lēma, ka Saeimas sēde, kurā parlaments vēlēs Valsts prezidentu, notiks šā gada 31.maijā. Saeimas deputātiem kandidatūras Latvijas Valsts prezidenta amatam jāizvirza no šā gada 9. līdz 13.maijam.
Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, savukārt Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
Baudi laiku kopā ar ģimeni.
Muzeju nakts, kas būs 13. maijā, notiks jau 19. reizi, un šogad dalībnieku skaits ir rekordliels – 244 muzeji un kultūras iestādes vērs savas durvis. Bet Muzeju nakts nav tikai eksponātu apskate, garas rindas pie Saeimas vai Nacionālā mākslas muzeja, tā ir kopā būšana, kopā radīšana, jauna muzeja un sevis iepazīšana. Šā gada Muzeju nakts tēma ir “Radīšana,” ietverot vienā vārdā jaunradi, atjaunotni un atjaunošanu, dzīves uzlabošanu un dažādu lietu atjautīgu pārveidošanu, kā arī prasmju iepazīšanu un apgūšanu. Iepazīstinām ar dažiem muzejiem un viņu plānotajām aktivitātēm.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/13.05.2023-ko-redzet-radit-un-atklat-muzeju-nakti-idejas-dazadiem-garastavokliem.a508390/
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/11.05.2023-kaligrafija-pasaku-diskoteka-veja-zvani-kadas-neparastas-nodarbes-piedavas-muzeju-nakts.a508192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article
9. maijā daudzas Eiropas valstis atzīmē Eiropas dienu, svinot mieru un savstarpējo vienotību. Šogad šī diena arīdzan tika izmantota, lai nosodītu Krievijas agresiju pret Ukrainu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.05.2023-eiropas-diena-svin-vienotibu-un-nosoda-krievijas-agresiju.a507954/
