Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) apstiprina atklāta projektu pieteikumu konkursa “Kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem” rezultātus. Apstiprināto projektu pasākumu mērķis ir sekmēt Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Projektu ietvaros rīkotie kursi un pasākumi Ukrainas iedzīvotājiem sniegs iespējas iepazīt Latvijas vēsturi, kultūru un vērtības, valsts pārvaldes struktūru un tiesiskuma principus, latviešu valodas lietojuma prasības darbā un ikdienā, kā arī citas tēmas, sekmējot viņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Plānotie pasākumi ietvers lekcijas, izglītojošas ekskursijas uz apskates vietām Latvijā, sadarbības un saliedēšanās pasākumus, uzņēmējdarbības iniciatīvu hakatonu, nometnes, meistarklases, u.c. pasākumus, kā arī valodas apguvi caur atsevišķām kultūrorientācijas aktivitātēm. Tās tiks nodrošinātas visos Latvijas reģionos gan klātienē, gan attālināti, gan hibrīdmodelī.

Konkursā kopumā tika saņemti 24 projektu pieteikumi, no kuriem apstiprināti 14 par kopējo pieprasīto finansējumu 667 896,82 EUR. Projektu īstenošanas periods plānots līdz 2023. gada 31. decembrim. “Kopīgās interesēs balstīti pasākumi ir svarīgs elements gan Ukrainas civiliedzīvotāju, gan uzņemošās sabiedrības locekļu savstarpējās saiknes veidošanā. Plānotās kultūrorientācijas aktivitātes Ukrainas civiliedzīvotājiem ļaus iepazīt mūsu kultūru, vidi, vēsturi, cilvēkus un valodu, tādējādi veidojot izpratni par kultūrvidi un veicinot iekļaušanos Latvijas sabiedrībā,” stāsta SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Saistībā ar finansējuma pārpalikumu no pirmā projekta konkursa, tuvākajā laikā tiks izsludināts projektu pieteikumu otrais konkurss “Kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem”.

 

Pieteikumus pēc atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēs komisija, kuras sastāvā būs pa vienam pārstāvim no Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, pa diviem pārstāvjiem no Kultūras ministrijas, un divi NVO pārstāvji – eksperti, kas atlasīti Fonda izsludinātajā projektu vērtēšanas ekspertu atlases konkursā un saņēmuši augstāko vērtējumu.

Ar plašāku informāciju iespējams iepazīties www.sif.gov.lv sadaļā “Projektu konkursi”.

https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/ukrainas-civiliedzivotajiem-latvija-pieejami-kulturorientacijas-kursi-un-ieklausanas-pasakumi

(vairāk…)

26.augustā plkst. 19:00 Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē uzstāsies viens no spožākajiem un izteiksmīgākajiem savas paaudzes vijolniekiem ARA MALIKIAN. Mūziķa mākslinieciskais vijoles spēles stils, bagātīgā muzikālā pieredze un novatoriskā pieeja ir kļuvusi par īpašu zīmolu pasaules mūzikas ainā. Ara Malikjana koncerts Dzintaru koncertzālē klausītāju vedīs cauri dažādiem mūzikas stiliem, jo ar savu eklektisko repertuāru pazīstamais mūziķis savā repertuārā iekļāvis visdažādāko mūziķu darbu aranžējumus… Mūziķis dzimis Libānā 1968. gadā armēņu ģimenē, pirmo koncertu sniedza 12 gadu vecumā; vijoles spēli apguva mūzikas vidusskolā Hannoverē un vēlāk – Londonā.

Jūtos augsti pagodināta, saņemot no Polijas vēstnieces Latvijā, Monikas Mihališinas, Polijas Ārlietu ministrijas apbalvojumu, goda zīmi “Bene Merito” par nopelniem Polijas un Latvijas sadarbības veicināšanā.

Fb.2023.08.02

Pie Rīgas pieminekļa Rainim 2. augustā vakarā ukraiņu aktrise Darja Leleko (viņa dzied un spēlē bandura) un čellists-komponists Kārlis Auzāns duetā stundu laika muzicēja tautiskā garā, muzicēja sirsnīgi un emocionāli. Un vienkārši skaisti. Viņi muzicēja sirsnīgi, emocionāli. Un vienkārši skaisti. Tagad gaidīsim dueta oriģinālo koncertprogrammu I.Kozakēvičas LNKBA Namā: tā skanēs mūsu tradicionālajā rudens festivālā “Vienoti dažādībā” Slokas ielā 37, Rìgà.

Šī gada jūlija otrajā pusē I.Kozakēvičas LNKBA Namā rīkotais cikla “Trīs lieli mākslinieki” otrais un trešais koncerts bija atšķirīgas, taču, tajā pašā laikā, pēc struktūras lielā mērā viņi bija līdzīgi.
Aktīvi tika izmantota proza, dzeja, bardu dziesmas un rūpīgi atlasītie video materiāli. Pirmā programma bija veltīta ar Rīgu zināmā mērā saistītā dzejnieka, dziedātāja, aktiera Vladimira Visocka 85. jubilejai.

Kā zināms, savā laikā viņa koncerti notika Latvijas galvaspilsētā, Visockis arī filmēts Rīgas studijā. Bet Jūrmalā, baudot tās skaistumu un mieru, viņš atpūtās ar sievu Marinu Vladi. Jāpiebilst, ka Rīgā, Lomonosova ielā 1, ir uzstādīts viņa bareljefs, kura autors ir Jānis Strupulis.

  1. jūlija koncerts saucās “Viņu atceras”. Rafi Haradžanjans runāja par šī daudzveidīgā cilvēka radošuma galvenajām līnijām. Uz ekrāna bija dokumentālie kadri (tos programmai sagatavoja aktīviste Ludmila Bičkova)/ Dziesmas izpildīja Jūlijas un Pāvela Daukštes duets. Īpaši labi tie izskatās pēc stāsta par Marinu Vladi. Nosauktais duets muzicēja ar entuziasmu, lieliski izjūtot publiku. Kā labu Visocka dziesmu pazinēju sevi parādīja rīdzinieks, bards Vladimirs Novikovs, kuram pievienojās Sergejs Strašņenko. Jāuzsver, ka, nezaudējot emocionalitāti, mākslinieki labi izrunā tekstu, artikulē. Visocka dziesmās tas ir svarīgi. Izpildītāju loma bija nozīmīga arī nākamajā programmā 30.jūlija, kuras nosaukums bija “Inteliģentākais santehniķis”. Tā bija veltīta slavenajam Rīgas rakstniekam un bardam Vjačeslavam Soldatenko – lasītāji viņu pazīst ar pseidonīmu Slava Se. Diemžēl Slava Se kļuva par pandēmijas upuri un nomira Rīgā pirms diviem gadiem. Viņa ironiskos stāstus ar brīnišķīgu humora izjūtu duetā lasīja aktieri Vadims Grosmans un Natālija Ščeglova (tos mūsu organizācijas klausītāji pazīst un mīl). Pēc prof. Haradžanjana komentāriem atkal parādījās bardi. Bēt tagad citi – Vladimirs Soļars, Sergejs Stepaņenko un Aleksandrs Beknazarovs. Pēdējais, kā izrādījās, bardu duetā, ar Slavu Se uzstājās pat Spānijā un Francijā. Ikviens no bardiem, kurš tajā vakarā bija uz LNKBA Nama skatuves, labi jūt publiku, kaut viņi arī atšķiras ar savu radošo izskatu – kas ir pievilcīgs. Nobeigumā jāsaka, ka visu koncertu ciklu varam droši attiecināt uz I.Kozakēvičas LNKBA mākslinieciskajiem sasniegumiem.

Toms Venclova ir izcils lietuviešu dzejnieks un viens no Austrumeiropas liberālajiem domātājiem. Emigrējis no Padomju Savienības, četrdesmit gadus nodzīvojis ASV. Taču pirms pieciem gadiem atgriezies Lietuvā. Viņam ir 85 gadi, un viņš nesen grāmatnīcā “Novaya Riga” piedalījās Konstantīna Rubahina dzejas krājuma “Saskarsmes līnija” (“Линия соприкосновения”) prezentācijā, lasīja savus dažādu gadu dzejoļus, kas bija sakārtoti visnotaļ pareizā un neticami aktuālā secībā.

https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/30.07.2023-toms-venclova-domaju-ka-var-mirt-atstajot-mierigu-visumu-izradijas-ka-ta-nav.a518197/?fbclid=IwAR3IwIwEW3P3XdN5jTb5uGQw3Pdy_I1D2fy4lpMhLHTCSBOTppNEHVB36rY

5. augustā Jaunmoku pilī būs latgaliskās kultūras un garšu svētki Kurzemē, jo ciemos brauks viesi no Latgales – Baltinavas teātris, muzikanti no Gaigalavas Rasma un Gunārs Igauņi, tirgotāji un amatnieki. Neiztikt arī bez Latgales tradicionālajiem ēdieniem. Svētkos aicināts pievienoties ikviens interesents un latgaliešu kultūras cienītājs.

Laikā no 19.-22. jūlijam Tallinā (Igaunijā), projekta „Latvijas romu platforma VI” ietvaros, notika otrā Baltijas romu jauniešu vasaras skola, ko organizēja Igaunijas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju. Pasākuma mērķis bija veicināt sadarbību starp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas romu jauniešiem, lai īstenotu kopīgus projektus un iniciatīvas.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/aizvadita-baltijas-romu-jauniesu-vasaras-skola-2023

Tradicionālā ukraiņu bandūra ieskandina Rīgas apkaimes!
Ukraiņu bandūras virtuoze Darja Leleko un čellists Kārlis Auzāns izveidojuši īpašu latviešu, ukraiņu un ebreju tautas mūzikai veltītu 10 pasākumu koncertciklu. Pievienojies pirmajiem koncertiem jau otrdien, 25. jūlijā, 16.00 Brīvības laukumā un 18.00 Viesturdārzā: https://vasara.riga.lv/

I.Kozakēvičas LNKBA  jaunais radošo pasākumu cikls – tā nosaukums ir “Trīs lieliski mākslinieki – startēja 15.07  ar programmu “Mihailam Barišņikovam-75”. Jā, šis brīnišķīgais dejotājs un aktieris, kurš dzimis Rīgā, svin šogad jubileju. Atgādināsim: Barišņikovs LR saņēma pilsonība par īpašiem nopelniem.Viņš ir valsts augstākā apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.Pēdējā laikā mākslinieks aktīvi sadarbojies ar režisoru Alvi Hermani. Ka arī Rīgā Lāčplēša ielā tiek renovēta liela māja (arhitekte Z. Gaile)- tajā atradīsies M. Barišņikova mākslas Centrs.

Klātesošie klausījās profesora Rafi Haradžanjana un žurnālista un rakstnieka Andreja Šavreja stāstus un pārdomas. Šavrejam ir nesen izdotā grāmata “Rigi un viņas trīs Mišas”, kurā viena trešdaļa veltīta Barišņikovam. Labi strukturētā programmā (videorežisore Ludmila Bičkova)  redzējām Barišņikovu dokumentālos kadrus. Mēs arī viņu redzējām ekranā klasiskās un modernās dejas, kā arī teātrālas lomas.Baltkrievu māksliniece (tagad dzīvo Rīgā) Olga Jakubovskaja, kura tagad kļuva par LNKBA  aktīvisti, Šavrejam uzdāvināja savu darbu – viņa brīnišķīgo portretu.Un šis fakts arī ienesa svaigu krāsu koncerta programmā. Ir svarīgi, ka klausītāji un skatītāji taja daudz uzzināja un bija ļoti pateicīgi.

P.S. Un te ir Rīgas žurnālista Andreja Šavrija atbalss raksts;

https://rus.lsm.lv/statja/za-efirom/za-efirom/17.07.2023-andrei-savrei-v-latviiskoi-stolice-otmetili-yubilei-velikogo-rizanina-mixaila-barysnikova-kamerno-i-dusevno.a516772/?fbclid=IwAR3pvHVA4tnErVx8BIV6d34_ufR-rID97XRwejZjrQVbY6yV5BlzL_zzXM4

Atkal sestdien un atkal sākot no 14.00 I.Kozkēvičas LNKBA nama (Slokas iela 37, Rìga) Lielajā zālē 15.07. ar īpaši sagatavotu kompozīciju atzīmēsim daudzpusīgas radošas personības – Mihaila Barišņikova jubileju (75). Viņš dzimis un bērnību pavadījis Rīgā. Mūsdienās viņš ir atjaunojis aktīvas saites ar Latviju un tās attīsta. Mēs neuzņemamies pretendēt uz reālo Meistara klātbūtni, bet mūsu rīcībā ir pieredzējis stāstnieks, kurš personīgi pazīst Barišņikovu, kurš ar viņu sazinājās no tuva attāluma – Andrejs Šavrejs, arvien populārākās grāmatas “Trīs Mišas” autors.
Arī jums tiek gatavota krāsaina ilustratīvā videosērija (par to ir atbildīga Ludmila Bičkova). Tāpat būs iespēja uzdot jautājumus un šķirstīt nosaukto izdevumu. Savdabīgu pārsteigumu sarūpējusi arī māksliniece Olga Jakubovska (Minska/Rīga).
IEEJA BEZ MAKSAS.
Trīs (!) zālēs vienlaikus apskatāma izcila latviešu autoru gleznu izstāde – viņa ir ievērojamā Rīgas mākslas pazinēja S. I. Haenko piemiņai.

YouTube player

Aicinām visus interesentus piedalīties ar referātiem konferencē, kas veltīta Sv. Nersesa Šnorali nāves 850. gadadienai. Konferenci organizē Baltijas valstu Armēņu diecēze sadarbībā ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Konference notiks 2023. gada 24. novembrī Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19. Konferencē tiks apskatītas dažādas tēmas saistībā ar Sv. Nersesu Šnorali, kā, piemēram, viņa

  • ekumēniskā misija,
  • loma kā interpretētājam, morālistam, kanonistam, vēsturniekam un politiķim,
  • vieta pasaules vēsturē,
  • teoloģiskais mantojums,
  • pienesums baznīcas mūzikā,
  • literārais mantojums un Kilikijas miniatūra,
  • laikmeta Kilikijas multikulturālais konteksts,
  • laikmeta Kilikijas arhitektūra,
  • dzīve kā svētajam: biogrāfiskās un hagiogrāfiskās detaļas,
  • tekstoloģiskās detaļas un tulkojuma specifika,
  • nozīme mūsdienās.

Lūdzu, atsūtiet jūsu referātu kopsavilkumu angļu valodā līdz 10. augustam (ne vairāk par 150 vārdiem) uz ilze.stikane.tf@lu.lv un elizabete.taivane@lu.lv. Pieteikumā norādiet savu vārdu, uzvārdu, akadēmisko amatu/grādu, pārstāvēto institūciju un e-pasta adresi. Konferences darba valoda: angļu.

(vairāk…)

Lai vēlreiz akcentētu, cik svarīgi Krievijas sāktā, pilna apmēra agresijas kara Ukrainā apstākļos ir turpināt atbalstīt iniciatīvas Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšanai un arī aizsargāšanai nākamajām paaudzēm, izmantojot kā nacionālo, tā arī Eiropas, starptautisko programmu un instrumentu finansējumu, deklarācija paredz atbalstu Ukrainas kultūras un radošajām nozarēm, sniedzot to atbilstoši Ukrainas identificētajām vajadzībām un ciešā sadarbībā ar Ukrainas valsts, nevalstiskajām iestādēm un privāto sektoru.

Deklarācija pauž atbalstu arī Ukrainas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, tostarp trimdas ukraiņu kopienās; nemateriālais kultūras mantojums ir būtiska ukraiņu identitātes sastāvdaļa un tam ir svarīga loma sabiedrības un indivīdu dzīvē, turpmākā attīstībā un noturībā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/09.07.2023-baltijas-valstis-un-polija-apnemas-palidzet-saglabt-kara-postito-ukrainas-kulturas-mantojumu.a515943/

Bija vienkārši neiedomājami pat 10 minūtes pirms pasākuma sākuma LNKBA Nama Lielajā zālē atrast brīvu vietu koncertā “Aram Hačaturjanam – 120” (8.jūlijā, no cikla “Lielo komponistu jubilejas”).Klausītāju interese bija acīmredzama, tā bija ļoti liela. Ikviens zina, ka A. Hačaturjana vārds ir pasaulē zināms, bet Latvijā tas ir īpaši slavens, jo viņa baleti “Gajane” un “Spartaks” iekļuva Nacionālās operas deju kolektīva repertuāra zelta fondā. Visi klausītāji pēc programmas noklausīšanās un noskatīšanās atzīmēja pasākuma augsto māksliniecisko un apgaismojošo līmeni. Slaveno Vijoļkoncertu lieliski spēlēja Georgijs Sargsjans (Rīga-Diseldofa). Viņu pavadīja Lilija Sargsjana. Meistarīgi izpildīja dienas varoņa dažadas klavierkompozīcijas Rafi Haradžanjans. Viņš arī ar entuziasmu stāstīja par Maestro radošo ceļu, dalījās nezināmos faktos par Hačaturjana dzīvi (neaizmirsīsim, ka Rīgas profesors ar komponistu tikās un runāja ne reizi vien). Svaigu krāsu ienesa nesen Armēnijā publicētā Arama Hačaturjana vēstuļu kolekcijas apskats (to izdarījis žurnāliste Hasmika Nuridžanjana). Uz izvēlēto video – vēsturiskie kadri – skatītāji ekranā redzēja un dzirdēja Aramu Hačaturjanu – dzīvē, uz skatuves, arī konservatorijas klasē… Programmu pabeidza sava veida hits – super populārs “Saber Dance”. Viņš skanēja aranžējumā, ko Rafi Haradžanjans veidoja divām klavierēm 8 rokās – kopā ar viņu spēlēja Angelīna Amoliņa, Gļebs Beļajevs, Andrejs Bubinduss. Skaņdarba (ka arī visas programmas)lielie panākumi bija absolūti acīmredzami!