Kopumā vērtējot I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas astoto Festivālu ‘Pavasara avots-2023″, var teikt, ka viņš bija ļoti veiksmīgs. Mūsu Festivāls, atšķirībā no dažiem pasākumiem, kas šodien arī sevi sauc par festivāliem, sastāvēja no septiņiem dažādiem pasākumiem un ilga ne vienu dienu – no 16. aprīļa līdz 30. aprīlim (Festivāla mākslinieciskais vadītājs Dr.art. Rafi Haradžanjans).
Visi četri koncerti bija piepildīti ar kontrastiem. Dziesmas (tas atbilst Asociācija jau sen pieņemtajai daudzvalodībai) skanēja vairākās valodās – latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, dažreiz arī angļu valoda. Klausītājus priecēja trīs kolektīvii skaistos tautastērpus : no Rīgas (Slāvu kultūras biedrība “Harmonika”, vad. Nadežda Ivanovska)) un divas no Salaspils (“Otrada” un “Sunrise”; abus vada Tamāra Lozovska). Visi kolektīvu dalībnieki ļoti labi turējās uz skatuves, bet meitenes no “Sunrise” vēl arī brīnišķīgi kustējās, ar ko papildus ieinteresēja tos, kas atnāca zālē. Daudzi – gan apmeklētāji, gan organizatori – bija gandarīti par jauno izpildītāju aktīvo līdzdalību, visi priecājās par jaunu radošo spēku klātbūtni.
Un tie tika prezentēti ne tikai īpašā Bērnu koncertā “Asorti -2023”. Nosaukta plaši izvērsta programmā varam izcelt māsas Varčenko, kuras vēl nesen dzīvoja Ukrainas teritorijā, un virtuozo Olgas un Matveja Fokinu priekšnesums. Nevar šeit nepieminēt arī Anastasijas Pogorjelevas un Ļubovas Derkačas klavieru duetu. Viņi ar entuziasmu spēlēja Mocarta un Arama Hačaturjana skaņdarbus. Jaunākā šīs programmas dalībniece bija vijolniece Sofija Poļiščuka. Viņa ar katru reizi spēlē arvien drosmīgāk un pārliecinošāk. Programmas labāko numuru vidū bija R. Dubras Fantāzijas variāciju izpildījums. Spēlēja Marija Lucēviča (kokle) un Elīna Ievļeva (klavieres). Patīkami, ka piedalījās arī kolektīvi. Tas bija Rīgas 80. skolas dziesmu ansamblis (vad. Ludmila Homjakova) un Rīgas igauņu skolas meiteņu grupa (tās organizēja Aiva Plauča).
Vispār mēs Festivāla laikā bieži redzējām un klausījāmies radošu jaunatni (Lai gan, piemēram, ar Tautas instrumentu kamerorķestri “Harmonika” diriģēja Alberts Inžojans, kuram jau pāri 90!). Daži tās dalībnieki mums ir kļuvuši par īstu un patīkamu atklājumu. Tāds, piemēram, ir Paukštu ģimenes vokālais duets, kuram ir savs uzstāšanās stils, artistiskums. Patīkami, ka programmās piedalījās ne tikai rīdzinieki, bet arī viesi no Salaspils un Mārupes. Piemēram, Piano Duo Mārupe uzstājās ar komponista Māra Lasmaņa skaņdarbiem. Viņu mēs labi zināmam pa pastāvīgiem kontaktiem ar Asociāciju.
Festivala laikā LNKBA Namā bija atklāti trīs rīdzinieces personālizstādes – Latvijas baltkrievietes Annas Peipiņas, Tatjanas Teies, Jelēnas Gaprindašvili. Kā redzat, visas ir sievietes. Jāpiebilst, ka divi no māksliniecem pirmo reizi savāca savas gleznas personālizstādei.
Jāpiebilst, ka Festivāla laikā prieku guva gan skatītāji un klausītāji, kuri meklē kādu īpašu, svaigu iespaidu mākslā, meklē asociācijas ar šodienu utt., gan tie, kuri priecājas jau par iespēju atiet no ikdienas lietām, vienkārši atpūsties,satikt paziņas, pārspriest to, ko bija redzēts un izdzirdēts no skatuves, kā arī vienkarši papļāpāt. Tadas iespējas saņēma gan tie, gan tie.Tas, ka tika izdzirdēts un redzēts LNKBA Namā bija kvalitatīvs, labi sagatavots un pietiekami orģināls. Dalībnieki piegāja pie priekšnesumiem Festivāl ar lielu atbildību. Tāds tapa iespaids, ka viņi savā starpa sava veida sacenšas – kurš iegūs lielākās apmeklētāju simpātijas, kuri – kas ir brīnišķīgi! – zāles regulāri aizpildīja un dažbrīd pat bija grūti atrast brīvu vietu.