Bija vienkārši neiedomājami pat 10 minūtes pirms pasākuma sākuma LNKBA Nama Lielajā zālē atrast brīvu vietu koncertā “Aram Hačaturjanam – 120” (8.jūlijā, no cikla “Lielo komponistu jubilejas”).Klausītāju interese bija acīmredzama, tā bija ļoti liela. Ikviens zina, ka A. Hačaturjana vārds ir pasaulē zināms, bet Latvijā tas ir īpaši slavens, jo viņa baleti “Gajane” un “Spartaks” iekļuva Nacionālās operas deju kolektīva repertuāra zelta fondā. Visi klausītāji pēc programmas noklausīšanās un noskatīšanās atzīmēja pasākuma augsto māksliniecisko un apgaismojošo līmeni. Slaveno Vijoļkoncertu lieliski spēlēja Georgijs Sargsjans (Rīga-Diseldofa). Viņu pavadīja Lilija Sargsjana. Meistarīgi izpildīja dienas varoņa dažadas klavierkompozīcijas Rafi Haradžanjans. Viņš arī ar entuziasmu stāstīja par Maestro radošo ceļu, dalījās nezināmos faktos par Hačaturjana dzīvi (neaizmirsīsim, ka Rīgas profesors ar komponistu tikās un runāja ne reizi vien). Svaigu krāsu ienesa nesen Armēnijā publicētā Arama Hačaturjana vēstuļu kolekcijas apskats (to izdarījis žurnāliste Hasmika Nuridžanjana). Uz izvēlēto video – vēsturiskie kadri – skatītāji ekranā redzēja un dzirdēja Aramu Hačaturjanu – dzīvē, uz skatuves, arī konservatorijas klasē… Programmu pabeidza sava veida hits – super populārs “Saber Dance”. Viņš skanēja aranžējumā, ko Rafi Haradžanjans veidoja divām klavierēm 8 rokās – kopā ar viņu spēlēja Angelīna Amoliņa, Gļebs Beļajevs, Andrejs Bubinduss. Skaņdarba (ka arī visas programmas)lielie panākumi bija absolūti acīmredzami!

Bija iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu A un B līmeņa ietvaros. Tā ir Rīgā dzīvesvietas deklarētajiem, kā arī Rīgā dzīvojošajiem Ukrainas pilsoņiem. Kursus nevar apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētas personas un skolēni. Informācija vietnē apkaimes.lv sadaļā “Integrācija” (apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”). Kursu norises vieta tiek izvēlēta patstāvīgi – tiks publicēta katra mācību centra kontaktinformācija un ar tiem būs jāsazinās. Pieteikumus apmācībām var iesniegt no 3. jūlija

“Ideja uzstādīt piemiņas plāksni par godu pirmajiem Dziesmu svētkiem radās Guntim Gailītim,” stāsta plāksnes autors Jānis Strupulis. “Man tika uzticēts dizains, un doma bija pieminēt 1873. gadā notikušo notikumu un tā nozīmi. Interesanti, ka ir zināms tikai viens šo svētku ģerboņa eksemplārs, kas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. … Es pārnesu šīs emblēmas attēlu ar burtisku precizitāti, lineāri”.

sk.:https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/30.06.2023-na-fasade-doma-latysskogo-obshhestva-otkryli-dosku-v-cest-pervogo-prazdnika-pesni-kultura1kb.a514855/?fbclid=IwAR2xt69_JhRz1n-WKbYAy96D25n1vhOkl9uaLPRwm3Y82CYDm3KP7n9sYdw

Bīskaps Vardans Navasardjans no visas sirds pateicās kora grupai “Aria” no Erevānā par iespēju klausītājiem sazināties ar savu dzimto mūziku. Koncerts 2023.06.30 uz labdarības pamatiem notika Rīgas armēņu apustuliskajā baznīcā “Sv.Gregorijs Gaismotājs”. Atbraukušajā ansamblī dzied astoņas jaunas meitenes. Viņi dodas uz Klaipēdu (Lietuva), kur tuvākajās dienās piedalīsies starptautiskā radošā konkursā. Vēlam “Ariai” panākumus!

Latvijas Diplomātiskais koris ir dibināts 2016. gada 26. janvārī, Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de jure 95. gadadienā jeb tā dēvētajā Diplomātu dienā. Korī dzied Latvijas diplomāti, Ārlietu ministrijas darbinieki, viņu ģimenes locekļi un draugi, kā arī ārvalstu vēstniecību diplomāti. Koristi svētku gājienā dosies dažādos tautastērpos, simboliski pārstāvot kultūrvēsturiski daudzveidīgos Latvijas novadus, savukārt ārvalstu diplomāti būs ģērbušies savu valstu nacionālajos tērpos.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/30.06.2023-lidz-uzvarai-latvijas-diplomatiskais-koris-dziesmu-svetkos-pauz-atbalstu-ukrainai.a514933/

Kopš jūnija Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pārvaldītā valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv ir savienota ar Eiropas Komisijas tulkošanas pakalpojumu eTranslation un piedāvā ikvienam iedzīvotājam brīvi pieejamu automātisko tulkošanu visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās – pavisam divdesmit četrās. Jaunais pakalpojums ir īstenots Eiropas Savienības atbalstītajā starpvalstu projekta NLTP (National Language Technology Platform /Nacionālā valodas tehnoloģiju platforma) ietvaros, un to administrēja valodas tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” sadarbībā ar KISC un vēl septiņām organizācijām dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valodas-tehnologiju-platforma-hugolv-pieejama-automatiska-tulkosana-visas-eiropas-valodas

4.jūlijā Latvijā ir ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Plkst.10:00 Vecajos ebreju kapos sāksies akcija “Dzīvo maršs”. Tad tas ies cauri kādreizējā Rīgas geto ielām un noslēgsies pie Rīgas horālās sinagogas memoriāla – 1941.gada 4.jūlijā nacisti tur sadedzināja 500 dzīvus cilvēkus. Akciju organizēja biedrība “Šamira” un Rīgas geto un holokausta muzejs.

7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles QUO VADIS? viesmākslinieks V. Cigans ir viens no pazīstamākajiem Polijas mūsdienu tekstilmākslas un šķiedras mākslas pārstāvjiem. Viņa darbi ir saņēmuši atzinību un godalgoti ne tikai Polijā, bet visā pasaulē. Mākslinieka personālizstādei ir retrospektīvs raksturs. Tā atspoguļo dažādus viņa mākslas aspektus, un tajā iekļauti gan agrākos gados radītie, gan arī jaunie, līdz šim neredzētie darbi.

Atvērta no 16.06. līdz 27.07.2023

Fb. Mencendorfa nams.2023.06.15

Latvijas armēņu mākslinieka Babkena Stepanjana lielformāta struktūrkolāžas Sv. Grigora Apgaismotāja baznīcā Rīgā (Kojusalas ielā) iesvētīšanas ceremoniju varēs vērot 25.06 pēc dievkalpojuma (ap plkst. 13.00).

Կիրակի, 2023թ. հունիսի 25-ին Ս. Պատարագի ավարտին Բալթյան երկրների հայոց թեմի Ռիգայի Ս. Գրիգոր Լուսավորիչ առաջնորդանիստ եկեղեցում տեղի կունենա լատվիահայ նկարիչ կոլաժիստ Բաբկեն Ստեփանյանի պատրաստած կոլաժի օրհնության արարողությունը:

Rīgā, Doma laukumā 22. jūnijā, norisinājās tradicionālais Zāļu tirgus, kurā apmeklētāji jau laikus var izbaudīt Līgo svētku sajūtu. Ikgadējais zāļu tirgus nav tikai tirgus. Tā reizē ir vieta, kur amatnieki un meistari satiek pircējus. Un tā ir iespēja gan sagādāt visu nepieciešamo svētku galdam, gan pirtij, gan sev pašam. Tirdziņā dienas garumā notika ne tikai tirgošanās, bet arī uzstājās dažādi mūziķi un deju kolektīvi. 

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-zalu-tirgus-apmekletaji-doma-laukuma-bauda-ligo-svetku-atmosferu.a462676/

I. Kozakēvičas LNKBA Namā 15. jūnijā ar lieliem panākumiem notika tēlotājmākslas pazinējas Svetlanas Haenko piemiņai veltītas izstādes atklāšana. Izstāde ir liela, vienlaikus skatāma trīs zālēs. Interesi izraisa pašas izstādes (kurators Jurijs Slaviks) labi atlasītās gleznas. Daļu darbu izstādei nodevusi Svetlanas meita Linda. Un tagad šeit ir īsta mūsdienu Latvijas mākslinieku – V.Pelšes, G.Zerņicka, A.Ņikitina, L.Mūrnieka, A.Borodkina, N.Zirnītes, B.Stepanjana, D.Lavrentjeva… – daiļrades panorāma. Atklāšanas ceremonijas laikā bija daudzveidīgas un saturīgas uzrunas, kurās laikā dažādu paaudžu cilvēki dalījās savās atmiņās. Nosauksim šos runātājus: Jurijs Dobrins, Boriss Ravdins, Pāvels Tjurins, Rafi Haradžanjans, Babkens Stepanjans, Jūlija Tereščenko, Dmitrijs Lavrentjevs, Vjačeslavs Telešs, Anatolijs Borodkins, Dagnija Dreika. Un, visbeidzot, “vakara varones” meita. Tā, bez šaubām, izrādījās interesanta un krāsaina kopaina. Bija arī mūzika. Alfrēda Kalniņa darbus atskaņoja pianisti prof. Rafi Haradžanjans un jaunais mūziķis Timurs Garists. Klātesošos ar dažādu autoru dziesmām iepazīstināja rīdzinieki – dziedātāja Jūlija Daukšte un viņas vīrs pianists Pāvels. Šo izstādi viņas nozīmes un vērienīguma dēļ var apskatīt vēl ilgi – līdz 15. septembrim. Ieeja bez maksas. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo pa tālr.: (+371).67613638, 27024786 (mob.)

Šogad jau trešo gadu tautieši Lielbritānijā ielīgot dodas uz Latvijas vēstniecību Londonā. Šoreiz Latvijas vēstnieces un vēstniecības darbinieku sveikšanai bija gatavots īpašs priekšnesums “Skroderdienas vēstniecībā” ar mūsdienām pielāgotām jautrām ainiņām no “Skroderdienām Silmačos”. Pie Latvijas vēstniecības Londonā nav ierasts redzēt neparasti ģērbtus ļaužus, taču karstā vasaras diena šoreiz bija izņēmums. Neviens no uzveduma dalībniekiem ikdienā ar teātri nav saistīts, tādēļ veiksmīgā aktierspēle un labi sagatavotā izrāde bija pamatīgs pārsteigums.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/18.06.2023-latvijas-vestnieciba-londona-janus-ieligo-ar-skroderdienam.a513317/

Šodien (2023.06.14) bija iespēja satikt lielisko Rafi Haradžanjanu – “Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo Kultūras Biedrību Asociācijas” vadītāju – kā arī Asociācijā ietilpstošo dažādu tautību kultūras biedrības pārstāvjus. Bija pārstāvji no latgaļu, jakutu, tatāru, ukraiņu, armēņu, ebreju, baltkrievu, baškīru, moldāvu, poļu, korejiešu, utt. kultūras biedrībām. Rafi vadīto kultūras biedrību Asociāciju vieno tas, ka komunikācija savā starpā notiek latviski – savā laikā viņi bija kā pretpols visām tām prokrieviskajām kultūras biedrībām, kas atradās ‘maskavas namā’.

Asociācijas kopējais noskaņojums ir pozitīvs turpināt strādāt. Asociācija rīko dažādus kultūras pasākumus (izstādes, koncerti, pasākumi), kā arī nodrošina ar telpām kultūras biedrības. Valsts nodrošināja ēkas jumta un fasādes salabošanu, šobrīd varētu teikt ka lielākais izaicinājums ir iekštelpu uzlabojumi, kā arī kopumā – kā padarīt Asociācijas rīkotos pasākumus pieejamākus sabiedrībai. Meklēšu atbalstu caur Kultūras ministriju un/vai Rīgas domi.

Paldies Rafi Haradžanjanam par tikšanos!

Fb. 2023.06.14