Tatāru-baškīru biedrība “Čišma” 5. jūnijā organizē braucienu uz Klaipēdu.Tur notiks Baltijas Sabantujs, kurā piedalīsies teātra dejas ansamblis “Bulgar” no Tatarstānas. Atpakaļ uz Rīgu braucam 6. jūnijā. Ceļš un naktsvieta – 25 Ls. Bērniem un skolēniem – 15 Ls, pensionāriem – 19 Ls. Sīkaka informācija www.tatarlar.lv, tel. 26140388 Alsu.

I.Kozakēvičas LNKBA namā ir atvērtas divas jaunas izstādes. Otrā stāva zālē var redzēt Poļu fotoizstādi. Lielformāta fotogrāfijas ir atvestas no Polijas Republikas, ir ļoti krāsainas, izteiksmīgi atspoguļo šīs zemes dabas skaistumu un daudzveidību.

Bet 22.maijā notika koncerts, ar kuru Kamīnzālē tika svinīgi atklāta Latvijas armēņu gleznotāju ekspozīcija, kura veltīta armēņu Genocīda 95.gadadienai. Kamermūzikas koncertā piedalījās Kristīne Geidmane (klavieres) un Dina Ozoliņa (vijole), kuru uz klavierēm pavadīja Anna Dorofejeva. Abas solistes ir nesen Armēnijas pilsētā Gjumri notikušā Starptautiskā konkursa „Atdzimšana” laureātes. Viņas spēlēja Arno Babadžanjana un Edvarda Mirzojana emocijām bagātos skaņdarbus. Klausītāji, starp kuriem bija inteliģences pārstāvji, kā arī Rīgas armēņu baznīcas mācītājs Ter Hosrovs, sirsnīgi apsveica jaunās mākslinieces ar panākumiem un novēlēja veiksmi tālākajā darbībā. Vernisāžā piedalījās Arturs Akopjans, Babkens Stepanjnas, Gregory Lalajans, Kātrīna Tavāne, Karine Paroņjanca, Varužs Karapetjans. Ipašu interesi izraisīja Varuža absolūti jauna glezna, kura simboliski atspoguļo XX gadsima traģiskos notikumus Osmanijas Turcijas teritorijā.

Izstādes Slokas ielā 37 var apmeklēt katru dienu no 12.00 līdz 18.00. Ieeja bez maksas. Laipni lūdzam!

I.Kozakēvičas LNKBA ir kļuvusi vēl bagātāka – kopa ar mums tagad ir kultūras biedrība “Lezgins”! Biedrība, kas pastāv no 2007. gada, ir neliela, bet pilna ar plāniem un enerģiju. Un jau piedalījās dažos Asociācijas pasākumos. “Lezginam” atvelēta izstaba LNKBA namā Slokas 37. Priekšsēdētājs Sabirs Babaevs (tālr. 28218741)

2010. gada 23. maijā plkst. 16:00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā Ģilde”, Amatu ielā 3/5, notiks klasiskās mūzikas koncerts-veltījums Gruzijas neatkarības dienai. Piedalās mūziķi Ketevana Rukhadze (klavieres, Vācija), Gors Arsenjans (tenors, Vācija), Andis Sinkevičs (klavieres, Latvija), Karolīne Vancāne (akordeons, Latvija), Kārlis Klotiņš (čells, Latvija).

(vairāk…)

Maija mēneša pirmajā pusē Armēnijas Gjumri (agrak Leninakana) pilsētas “Renaissance” konkursā prof. Rafi Haradžanjana absolvente Kristīne Bierande-Geidmane dabuja 1. vietu un speciālo balvu par Arno Babadžanjana “Elēģijas” interpretāciju. Otro vietu savā grupā saņēma vijolniece Dina Ozoliņa (prof. J. Švolkovska klase). Duetā ar viņu klavieru partijas atskaņoja cita Rafi Haradžanjana absolvente no Ventspils Anna Dorofejeva. Apsveicam!

Žūrijas komisijā strādāja arī JVLMA profesori Arigo Štrals un Andris Arnicāns . Profesors Rafi Haradžanjans uzstājās zinātniskajā konferencē “Kultūru dialogs” – tā notika Gjumri vienlaicīgi ar konkursu – un pastāstīja par izcila krievu komponista Valerija Gavrilina radošiem sakariem ar armēņu mūziķiem.

Dažas fotogrāfijas mūsu galerijā.

LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienai I.Kozakēvičas LNKBA ir veltījusi divus pasākumus. 26. aprilī namā Slokas 37 Lielajā („Noras”) zālē notika plašs koncerts, kurā bērni no Rīgas un Mārupes dziedāja un spēlēja uz dažādiem mūzikas instrumentiem.

Bet 29. aprīlī tika atvērta jauna gleznu izstāde. Tajā piedalās mākslinieki J.Stūre, G.Krutojs, V.Telešs, N.Uvarovs, V.Makovojs, G.Dudčenko, B.Stepanjans, L.Šiurna, N.Paksadze, D.Požarskis, un citi. Atklāšanas vakarā koncerta programmu atskaņoja Dina un Anna Dorofejevas (vijole un klavieres), skaisti dziedāja Jevgēnija Belova. Izstāde gaida apmeklētājus līdz 15. jūnijam.

Valsts Prezidenta mājas lapa informē:

Trešdien, 28.aprīlī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Mazākumtautību konsultatīvās padomes rīkotajā apaļā galda diskusijā „Mazākumtautības Latvijas izaugsmei”, kuras mērķis bija izvērtēt mazākumtautību lomu Latvijas atjaunošanā un valsts attīstībā divdesmit gadu laikā.

Apaļā galda diskusijā tika aicināti piedalīties Saeimas deputāti, uzņēmēji, mediju, sporta, izglītības un kultūras jomas pārstāvji.

Pirms diskusijas Valsts prezidents atzina, ka mazākumtautībām vienmēr ir bijusi liela loma Latvijas sabiedrības, kultūras dzīvē un arī pēdējos gadu desmitos Latvijā notikušajos būtiskākajos notikumos. Valdis Zatlers aicināja atcerēties, ka “70 procenti no iedzīvotājiem referendumā, kad bija skaidrs jautājums – būt vai nebūt brīvai Latvijas valstij –, teica jā. Tas nozīmē, ka liela daļa no mazākumtautībām bija par šo neatkarību. Viņi bija drosmīgi cilvēki, jo tajā brīdī viņi nezināja, kā šī valstiskā neatkarība izpaudīsies”.

“Šodien es teikšu, ka nav vairs tādu pretnostatījumu – par vai pret. Šobrīd katrs ir atradis savu vietu, katra mazākumtautība ir atradusi savu vietu gan Latvijas sabiedriskajā dzīvē, gan politiskajā dzīvē, gan kultūras dzīvē. Šobrīd tā aina ir daudzkrāsaina, nevis tikai melns un balts. Varbūt tas ir viens no tematiem, ko plašāk vajadzētu izvērtēt tieši šajās dienās, kad mēs svinam 20 gadus kopš neatkarības atjaunošanas,” norādīja Valsts prezidents.

Kultūras ministrija izsludina konkursu līdzfinansējuma saņemšanai projektiem, kuri saņēmuši Eiropas Kopienas Kultūras programmas (2007–2013) vai Eiropas Kopienas programmas „Eiropa Pilsoņiem” (2007–2013) 4.atbalsta aktivitātes „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” atbalstu.

Sīkāk var izlasīt šeit.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina „Sabiedrības integrācijas programmas” 2010.gada projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām.

Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību sabiedrības integrācijas jautājumiem un veicinātu labvēlīgas un iekļaujošas vides veidošanos pilsētā kopš 2010.gada Rīgas dome ir izveidojusi nodaļu sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanai un šogad pirmo gadu tiek izsludināts „Sabiedrības integrācijas programmas” projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām.

Projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt projektus, kas veicina sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā un sekmē saliedētas sabiedrības veidošanos.

Projekta pieteicējs var būt biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija, kuru darbība saistīta ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.
(vairāk…)

Raksta “Latvijas Avīze”:

Aizvadītā Mazākumtautību padomes sēde bija veltīta tam, lai iepazītos ar Tieslietu ministrijā topošo integrācijas pamatdokumentu. Uz padomes sēdi bija aicināta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Skujiņa un Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne. Sēdes sākuma daļā klāt bija arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, un padomes darbā piedalījās arī prezidenta vēstures padomnieks Antonijs Zunda.

“Diemžēl integrācijas pamatnostādņu projektu padomes locekļi saņēma samērā vēlu, tāpēc daudzi ar to nebija paguvuši pilnībā iepazīties,” atzina I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) vadītājs Rafi Haradžanjans. Neraugoties uz to, uzkrītoši, ka “vai vienā elpas vilcienā koncepcijā minēta imigrantu un nepilsoņu integrācija”, turpina R. Haradžanjans. Tomēr tās ir ļoti dažādas iedzīvotāju grupas, ar dažādu “vēsturisko bagāžu” un pieredzi, dzīvojot Latvijā, tām ir atšķirīgas problēmas. Tas nozīmē, ka vajadzīga dažāda pieeja integrācijai, turpina LNKBA priekšsēdētājs. Šai nostājai piekrituši arī citi padomes locekļi un Valsts prezidents.

Ieteikts arī uzsvērt mazākumtautību organizāciju lomu valstisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības veidošanā. “Vairāk jārunā par to, kuras valsts vērtību laukā mēs dzīvojam, un patriotiskajai audzināšanai nopietnāk būtu jāpievēršas skolās,” saka R. Haradžanjans.

Lasiet pilnu rakstu šeit.

Fotogrāfija no Prezidenta kancelejas mājas lapas:

Pavasara maģija

08.04.2010 0

Avīze “Vesti” raksta par mūsu jauno izstādi “Pavasara Maģija”, kas atvērta Kamīna Zālē. Stāsta organizatore Irina Kopeikina:

— Постарались подобрать работы и совсем молодых мастеров, и известных по всей стране профессионалов… Хотя вопрос профессионализма — того, чем ты занимаешься постоянно и лишь этим живешь, в последнее время довольно размыт. Вот ваша собеседница, хотя и давным давно закончила Латвийскую академию художеств, сейчас все дни напролет занимается тем, что воюет со студентами и преподавателями — организует учебный процесс в БМА. А живопись для меня теперь не профессиональное дело, а хобби — для души.

Lasiet pilnu rakstu (ves.lv).

20. martā Latvijas Universitātes Aulā notiks diskusija ”Ko mēs ikviens varam darīt, lai politiskā un sociālā situācija Latvijā uzlabotos?”.

Par to stāsta Vita Jaunzeme:

“Negaidīti lielā atsaucība par iepriekšējo Konferenci, lika mums aizdomāties par daudziem jautājumiem, bet būtiskākais secinājums ir tas, ka cilvēki meklē veidus, kā iziet no neziņas, kā apspriesties. Kopā sanākšana ir pirmais, ar ko sākt. Tagad jādomā par tālāku kvalitatīvu savstarpēju sarunu un domu apmaiņu…

(vairāk…)

No visa sirds apsveicam Asociācijas priekšsēdētāju Rafi Haradžanjanu ar Dzimšanas dienu! Novēlam stipro veselību, iedvesmu un spēku, veiksmi un nebeidzamo entuziasmu visos darbos!


Rafi Haradžanjans koncertā "Norai" Jelgavā 12.02.2010